Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.1 (1) 2005. gada 16. novembris
            

No zināšanām līdz labklājībai

Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors, intervijā "Komersanta Vēstnesim"

09.JPG (16249 bytes)

"Lai radītu zinātņietilpīgu ražošanu, sākumā ir jābūt zinātnei, kas rada jaunas zināšanas, un inovācijai, kas jaunām zināšanām piešķir augstu lietošanas vērtību jaunu produktu vai pakalpojumu veidā un dod ražojošam uzņēmumam atbilstošu peļņu."

Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC) darbojas jau 12 gadu. Pirmā iestāde Latvijā, kurai pēc ārzemēs nolūkota parauga bija jāsniedz vispusīgs atbalsts uzņēmumiem, kas sāka ražot tehnoloģisku, zinātniski izstrādātu produkciju, kā arī jāstiprina saikne starp zinātni un ražošanu un jāveic citi līdzīgi uzdevumi.

Pašlaik Tehnoloģiskā centra paspārnē, tā dēvētajā biznesa inkubatorā (telpas ar ļoti atvieglotiem nomas maksas nosacījumiem, tehniskie un sekretariāta pakalpojumi, kvalitatīvas telekomunikācijas), mājo 35 komercfirmas dažādās attīstības pakāpēs, un tās visas var dēvēt pašlaik tik modernajā vārdā - inovatīvās ražotnes. Tieši tās, kuras savai produkcijai dod visaugstāko pievienoto vērtību, pēc kuras tik ļoti slāpst mūsu tautsaimniecība.

- Allaž tiek uzsvērts, ka inovatīvā darbība ir ekonomiski attīstīto valstu saimnieciskās un sociālās dzīves attīstības pamats, komercdarbības dzinējspēks. Tas uzņēmumam nodrošina konkurētspēju vietējā vai pasaules tirgū. Kā pēc 12 darbības gadiem vērtējat situāciju šajā jomā Latvijā?

- Valsts ekonomiskās attīstības potenciālu nosaka tā dēvēto augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars eksportā. Somijā un Zviedrijā tas ir aptuveni 40%, Igaunijā - 20%, Latvijā - seši procenti. Tas liek par daudz ko padomāt, un tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi apzināties (šķiet, mūsu valdošajās aprindās, vismaz vārdos, tas pašlaik notiek) problēmas svarīgumu. Jo vairāk tādēļ, ka inovatīvās tehnoloģijas un produkti ir Eiropas Savienības (ES) prioritāte, kas atspoguļota arī Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam.

Bet vienā dienā gudri kļūt mēs tik un tā nespēsim. Piemēram, Somija uz to gāja 10 gadus kopš brīža, kad valdība sāka investēt jaunajās tehnoloģijās. Pašreizējais ekonomiskais pieaugums Latvijā lielā mērā ir pašapmāns, jo tautsaimniecisko attīstību galvenokārt nosaka ārējie faktori: cik daudz mūsu tirgotāji paspēj pārdot kokmateriālus un citas preces, cik un ko importējam. Faktiski esošās eksporta
iespējas ir izmantotas. Mums nav vēl pamata runāt, ka Latvijā tiktu dibināti stabili, jauni uzņēmumi, kuru produkcija spētu paaugstināt valsts konkurētspēju globālā līmenī. Ir dažas kompānijas, piemēram, "Dati", "Hansa Electronic", vēl dažas spēcīgas veidojas. Taču šo uzņēmumu ieguldījuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir niecīgs. Bet inovācija, vienkārši runājot, ir process, kurā zināšanas tiek pārvērstas produktā. Tātad naudā. Ja nozāģē koku un pārdod baļķi, koks jāaudzē no jauna. Zināšanas paliek galvā, un tās var pārdot neskaitāmas reizes. 

- Kā inovācijas laukā Latvija izskatās starp jaunajām ES dalībvalstīm?

- Diemžēl mums ir vislielākais darbietilpīgo ražotņu īpat­svars attiecībā pret tehnoloģijās bāzētām ražotnēm. Latvijā ir 45 tūkstoši mazo uzņēmumu, un, labākajā gadījumā, tikai tūksto­tis no tiem dara kaut ko uz zināšanām un modernām tehnoloģijām balstītu. Pārējie ir tirgotāji, beķeri, kurpnieki, kazino...Visu cieņu viņu darbam, bet mums nav potenciāla inovatīvajai rūpniecībai. Nav radīta bāze, nav kritiskās masas, lai rastos jauni uzņēmumi un strauji attīstītos jau esošie. 

- Bet ir taču ļoti daudz dažādu dokumentu: Nacionālā inovāciju koncepcija, Nacionālā inovāciju programma 2003.-2006.gadam utt. Tie ir samērā jauni dokumenti.

- Es nesaku, ka nekas neveidojas. Pats piedalījos programmas izstrādē, kas zināmā mērā ir deklaratīvs dokuments: uzskaitītas problēmas un nosaukts, kas jādara. Ir arī Nacionālās inovāciju programmas rīcības plāns... bet tajā nav sistēmas pieejas un konkrēti darāmo darbu. Savukārt tos nevar paredzēt, ja nav zināms, cik lieli finanšu resursi tiks atvēlēti. Pašlaik tie ir ļoti niecīgi.  

- Lielas cerības tika liktas uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Taču jauno tehnoloģiju uzņēmumi necik daudz projektu nav iesnieguši...

- Programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai" apstiprinātie projekti nesasniedz pat 20% no kopumā paredzētajiem desmit miljoniem. Tāpēc, ka līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos par projektu iesniegšanu un vērtēšanu bija pārāk sarežģītas un pat neizpildāmas prasības. Jaunie noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem minētajai programmai vairākas problēmas novērsīs. Varbūt arī nelielie inovatīvie uzņēmumi reāli tiks pie valsts atbalsta. Bet daudz laika jau ir nokavēts.

- Tehnoloģiskais centrs administrē Eiropas Komisijas (EK) Pētniecības un tehnoloģiju attīstības 6.ietvarprogrammu, piedalās starptautiskos projektos. Kāda tam ir atdeve?

- EK 6.ietvarprogramma ir pētniecības un attīstības pro­gramma ar astoņiem pamatvirzieniem. Mēs esam iekļāvušies pro­grammas īstenošanā, bet 80% no visa finansējuma ir paredzēti zinātniskās pētniecības institūtiem un universitātēm. Atlikusī daļa atvēlēta pētniecības darbam mazajos un vidējos uzņēmumos, tā dēvētā CRAFT programma, kurai projektus iesniedz uzņēmumi paši. Vēl ir paredzēta nauda atbalsta inovatīvās darbības veicināšanai, MVU iesaistīšanai pētniecības projektos un pat valstu un reģionu inovāciju politikas veidošanai.

Programmas rezultāti - no 2002.līdz 2005.gadam 706 projektu pieteikumu iesniedzējiem ārvalstniekiem bija partneri no Latvijas. Sekmīgi bijuši 164 projekti. Tieši Latvijas speciālistu iesniegto projektu ir ļoti maz. Kļūst redzama mūsu atkarība no pieredzējušās un spēcīgās Eiropas. Varam būt priecīgi, ka ārvalstu kolēģi mūs uzaicina piedalīties šādos projektos - tātad esam pamanīti, guvuši starptautisku atzinību. Arī LTC pašlaik piedalās 11 Eiropas Savienības projektos. Bet tikai vienā - par ideju, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi no vienas Eiropas valsts uz otru - mēs esam projekta koordinators, t.i., projekta rakstītājs un iesniedzējs.

Un te nu atgriežamies mūsu sarunas sākuma punktā. Lai radītu zināšanu ietilpīgu ražošanu, sākumā ir jābūt zinātnei, kas rada jaunas zināšanas, un inovācijai, kas jaunām zināšanām piešķir augstu lietošanas vērtību jaunu produktu vai pakalpojumu veidā un dod ražojošam uzņēmumam atbilstošu peļņu. Šādi arī būtu jāsākas inovācijas veicinošai sistēmai - ar finansējumu eksaktās izglītības uzlabošanai, zinātnei, mācību centriem un ļoti daudz kam citam. Bet tā ir cita un gara saruna.  

Mudīte Luksa, "KV"

Latvijas Tehnoloģiskais Centrs

darbības pamatvirzieni

- biznesa inkubators (telpas, tehniskie un sekretariāta pakalpojumi, telekomunikācijas);

- konsultācijas un informācija tehnoloģiski orientētai uzņēmējdarbībai, atbalsts līdzdalībai specializētās izstādēs un sadarbības partneru meklējumos, jaunizstrādāto produktu un sadarbības iespēju reklāmā u.c.;

- padomi par iespējām saņemt kredītu vai cita veida finansiālu atbalstu.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas