Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.32 (38) 2006. gada 16. augusts
            

Eiropas naudas apguvi nedrīkst sasteigt

 

Andžs Ūbelis, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, - "Komersanta Vēstnesim"

 

02.JPG (16066 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

"2007.gada vidū projektu pieteikumu pieņemšanai vajadzētu būt sāktai jau lielākajā daļā atbalsta aktivitāšu."

Tuvākais solis - valdības lēmums

- Tuvojoties 2007.gadam, kad sākas nākamais Eiropas Savienības (ES) finansējuma apguves posms, uzņēmēju interese par iespējām gūt struktūrfondu atbalstu arvien pieaug. Kā veicas sagatavošanās darbi Eiropas naudas apguvei?

- Uzņēmējus, protams, visvairāk interesē operacionālā pro­gramma "Uzņēmējdarbība un inovācijas". Šī programma patlaban ir iesniegta valdībā un gaida savu izskatīšanas laiku. Ir daži jautājumi, par kuriem galīgais lēmums būs jāpieņem Minis­tru kabinetam (MK), jo nav panākta vienošanās konsultācijās starp ministrijām, sarunās ar sociālajiem un reģionālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām... Bet pēc būtības dokuments ir gatavs, un tiklīdz būs valdības akcepts, tas tiks nodots apstiprināšanai Eiropas Komisijai (EK).

- Kas ir tie jautājumi, par kuriem vēl varētu būt diskusijas valdībā?

- Valdībā būs jālemj par to, kā labāk atbalstīt pielietojamos pētījumus - to, ko zinātnieki var izdarīt uzņēmēju labā. Savi priekšlikumi ir Ekonomikas ministrijai, savi - Izglītības un zinātnes ministrijai. Pagaidām vienošanās vēl nav panākta. Tas arī ir vienīgais konceptuāli lemjamais jautājums, pārējie ir vairāk tehniskas dabas precizējumi.

 

Nosacījumi un kritēriji - vēl jāgaida

- Kad uzņēmēji varēs redzēt konkrētas atbalsta programmas, nosacījumus projektu iesniegšanai, vērtēšanas kritērijus? Operacionālajās programmās šādas informācijas nav.

- Pēc Latvijas operacionālo programmu saņemšanas EK ir nepieciešami vismaz divi mēneši šo dokumentu izskatīšanai un sava viedokļa sagatavošanai. Tātad aptuveni oktobra beigās Latvija varētu sagaidīt kādu reakciju no Briseles. Atlikusī gada nogale paies sarunās ar EK, lai vienotos par programmu galīgo redakciju. Šā gada pašās beigas vai nākamā gada sākumā pro­grammas varētu tikt akceptētas EK.

Taču programmas ir visnotaļ stratēģiski dokumenti un galvenokārt nosaka finansējuma novirzīšanas mērķus un apjomus. Uzņēmējdarbības un inovāciju programmā tie ir 740 miljoni eiro, no kuriem tieši uzņēmējdarbības atbalstam ir novirzīti 270 miljoni eiro; vēl papildus 209 miljoni latu paredzēti inovāciju atbalstam, proti, zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanai tautsaimniecībā.

Un tikai tad, kad būs zināms EK sākotnējais viedoklis par operacionālajām programmām un būs jau skaidri nojaušama forma, kādā tās gūs EK akceptu, varētu parādīties tā detalizētā informācija, kas tik ļoti interesē uzņēmējus - projektu atlases kritēriji, atbalstāmās izmaksas, projektu iesniegšanas formas un termiņi. Tas viss tiks iestrādāts gan operacionālās programmas papildinājumos, gan specifiskos MK noteikumos par katru no atbalsta aktivitātēm vai atbalsta programmām.

Tā, piemēram, ir paredzēti atsevišķi MK noteikumi plānotajam atbalstam augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, savi noteikumi būs eksporta veicināšanas programmai, savi līdzdalībai izstādēs un citiem pasākumiem.

- Vai šo MK noteikumu izstrāde var sākties tikai pēc EK galīgā lēmuma par operacionālajām programmām vai tomēr jau līdztekus sarunām Briselē?

- ES atbalstu regulējošo noteikumu izstrāde varētu sākties jau šā gada nogalē un turpināties nākamā gada sākumā. Tas, uz ko noteikumu projektu izstrādes laikā noteikti pastāvēs Finanšu ministrija (FM) - lai visi dokumenti (noteikumu projekti, atbalsta nosacījumi, projektu atlases kritēriji, atbalsta aktivitātes) jau to tapšanas stadijā būtu publiski pieejami un zināmi, lai nozaru ministrijas pirms dokumentu projektu iesniegšanas valdībā ne tikai savstarpēji tos saskaņotu, bet veiktu arī konsultācijas un plašākas apspriedes ar sabiedrību.

Otra prasība, kuras izpildei FM stingri sekos, izriet kā mācība no šī Eiropas naudas apguves perioda: pēc MK noteikumu un citu dokumentu apstiprināšanas valdībā ir jādod zināms laiks projektu pieteicējiem ar tiem iepazīties. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no tā, ka vienā dienā noteikumi stājas spēkā, bet otrā dienā jau sākas projektu pieņemšana. Ir vajadzīgs "klusuma periods", lai projektu pieteicējiem būtu laiks iepazīties ar "spēles noteikumiem".

- Cik ilgam, jūsuprāt, vajadzētu būt šim klusuma periodam?

- Vismaz mēnesi.

 

Projektu pieņemšana - ne tik drīz

- Kad visiem nepieciešamajiem dokumentiem vajadzētu būt apstiprinātiem un varētu sākties projektu pieteikumu pieņemšana?

- Nākamā gada laikā vajadzētu sākt projektu pieņemšanu ja ne visās, tad lielākajā daļā atbalsta aktivitāšu. Bet, ņemot vērā to, ka Latvijai ir piešķirts finansējums septiņus gadus ilgam laika posmam un operacionālās programmas arī ir izstrādātas septiņiem gadiem, nav nepieciešama milzīga steiga naudas apgūšanā. Labāk ir izstrādāt precīzākus atbalsta kritērijus, izdevīgākus nosacījumus, nepārprotamus projektu atlases lielumus, lai nepieļautu šā plānošanas perioda kļūdas.

Piemēram, kā izlemt, kuri uzņēmējdarbības projekti ir atbalstāmi: vai projektus savstarpēji kvalitatīvi salīdzināt vai tomēr ņemt vērā projektu iesniegšanas secību un finansējumu piešķirt visiem, kas kvalificējas. Kārtībai ir jābūt rūpīgi apspriestai. Šobrīd ir vērojama vēlme vairāk fokusēties uz projektu kvalitātes vērtēšanu un projektu savstarpēju salīdzināšanu, taču tas būs iespējams tikai tad, ja būs ļoti skaidri un nepārprotami definēts, kas tad īsti tiek atbalstīts un kas ne. To var darīt, piemēram, sašaurinot atbalstāmo aktivitāšu loku, teiksim, vides standartos uz specifiskiem standartiem, kas saistīti ar ķīmisko drošību. Iespējams koncentrēt atbalstu uz konkrētām nozarēm, kas dotu iespēju vismaz panākt to, ka tiek iesniegti savstarpēji salīdzināmi projekti.

Tāpat ir ļoti rūpīgi jādomā par to, kas būs tie kritēriji, kuri ļaus dot vienam projektam vairāk punktu, citam mazāk, kā šos kritērijus izmērīt, lai tie nebūtu subjektīvi, bet saskaitāmi un pārbaudāmi lielumi. Turklāt uzņēmējdarbības atbalsta gadījumā ir jāņem vērā, ka valsts atbalstu komercdarbībai regulē ne tikai ar struktūrfondu atbalsta nosacījumiem, bet vēl arī ar īpašiem ES nosacījumiem no konkurences politikas viedokļa.

- Ņemot vērā darāmo darbu apjomu un ES noteiktos laika grafikus, šķiet, ka iesniegt projektu pieteikumus uzņēmēji reāli varēs ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē.

- Pēc FM prognozēm, 2007.gada vidū projektu pieteikumu pieņemšanai vajadzētu būt sāktai jau lielākajā daļā atbalsta aktivitāšu.

Bet kas gan ir ļoti svarīgi - lai sagatavošanās posmā līdz pieteikumu iesniegšanas uzsākšanai, kamēr vēl top visi nepieciešamie dokumenti, uzņēmēji un viņus pārstāvošās organizācijas aktīvi piedalītos šo dokumentu projektu sagatavošanā un izteiktu savus viedokļus. Tad, kad tie būs jau akceptēti un stājušies spēkā, pārmetumus, protams, varēs izteikt, bet lietderīgāk tomēr būtu izmantot iespējas tos mainīt projektu stadijā.

 

Kļūdas - lai mācītos

- Ar ko gaidāmais Eiropas naudas apguves periods uzņēmējdarbības atbalsta kontekstā atšķirsies no iepriekšējā? Ko uzņēmējiem jau tagad vajadzētu ņemt vērā?

- No 2007. līdz 2013.gadam uzņēmējdarbības atbalsts būs vairāk vērsts uz atbalstu jaunajai ekonomikai. Tas nozīmē galvenokārt atbalstu un finansējumu jauninājumu ieviešanai uzņēmumā, tām lietām, kuras šobrīd vēl nav gatavas finansēt bankas - tie ir augstāka riska projekti, jaunu produktu izstrāde, jaunu tehnoloģiju ieviešana, projekti, kuros piesaistīta pētniecība. Atbalsts būs vairāk domāts arī tām uzņēmēju grupām, kurām ir grūtāk uzsākt savu darbību.

Tāda veida atbalsts, kāds tas bija šajā plānošanas periodā, proti, tiešās investīcijas ražošanā, būs mazāks. Protams, ieguldījumi ražošanā un tehnoloģijās ir nepieciešami, bet ja uzņēmējam ir pārdomāts biznesa projekts, tehnoloģiju modernizāciju viņš pats ar banku palīdzību var finansēt. Šādos pasākumos ES un valsts finansējumam nebūtu jāiesaistās, jo faktiski tad mēs sākam konkurēt ar bankām.

Kas attiecas uz projektu pieteikšanas metodēm un pieteikuma formām, projektu izvērtēšanas kārtību, FM paredz, ka būs dažas izmaiņas, bet ļoti ceram, ka tās būs labvēlīgas tieši projektu pieteicējiem. Tā ir skaidri noteikta vēlme vienkāršot projektu pieteikumu formu: varbūt daudzus dokumentus, kas šobrīd tiek prasīti, projektu pielikumos neprasīt, bet tikai tad, kad projekts jau ir apstiprināts un līgums noslēgts, palūgt projekta pieteicējam iesniegt nepieciešamos materiālus. Tāpat ir vēlme saīsināt projektu vērtēšanas laiku, un nepieļaut, ka tas pārsniedz, pieņemsim, trīs mēnešus. Termiņi, protams, var mainīties, bet katrā ziņā svarīgi ir nepieļaut pašreizējo sliktāko pieredzi, ka projekti vērtēšanā atrodas pat gadu.

Protams, septiņu gadu ilgajā naudas apgūšanas periodā diezin vai būs iespējams izvairīties no situācijām, kad nāksies atbalsta noteikumus grozīt un mainīt, piemēram, brīdī, kad būs redzams, ka vienā programmā pieteikumu ir daudz vairāk nekā naudas, bet citā nav nemaz. Būs jādomā, kur ir pieļauta kļūda. Tādēļ izmaiņas MK noteikumos un projektu dokumentācijā ir normāla parādība, ieviešot ilglaicīgas programmas.

- Par plānošanu: tiek definētas valsts prioritātes, bet dzīve un pieredze liecina, ka tās iedzīvotājiem, arī uzņēmējiem, var būt gluži citas vajadzības, arī kapacitāte valsts definēto realizēt var izrādīties objektīvi nepietiekama. Valstij nepieciešami ieguldījumi izglītībā, zinātnē, inovācijās, bet uzņēmēji grib pirkt ražotnes, pašvaldības labot ceļus un skolu jumtus.

- Eiropas nauda nav piemaksa pie valsts vai pašvaldības budžeta, lai nosegtu kādu infrastruktūras deficītu. Tā ir nauda, lai panāktu pārmaiņas. Tāpēc ļoti svarīgi ir investēt šos līdzekļus nozarēs, kur tiešām varam sagaidīt kādas pozitīvas pārmaiņas, nevis mēģinām kaut ko salāpīt.

Faktiski tā ir izvēle: realizēt kādas šodienas vajadzības vai tiekties uz to, lai pēc gadiem pieciem vai desmit mūsu uzņēmēji būtu konkurētspējīgāki, viņu uzņēmumu apgrozījums pieaugtu, lai secīgi augtu nodokļu bāze un valsts budžets. Uzņēmējiem kļūstot spēcīgākiem, viņi savas vajadzības spēs segt, izmantojot kredītus vai paši investējot. Un arī valsts un pašvaldības to varēs. Protams, šāda nostāja nav populāra. Tās ir lietas, par kurām vēl ilgi, ja ne vienmēr, būs diskusijas.

Un ko vēl liecina pieredze - piemēram, tad, ja ir izsīkuši līdzekļi infrastruktūras atbalstam, projektu pieteicējiem parādās gan interese, gan arī izpratne par tādām šķietami mazāk "interesantām" lietām kā inovācija vai apmācība. Tā kā savā ziņā tas ir arī taktikas jautājums.

- Nereti izskanējuši viedokļi par to, ka ES atbalstam būtu jābūt iezīmētam reģionu griezumā, lai sekmētu valsts līdzsvarotu attīstību. Vai šajā ziņā nākamajā posmā gaidāmas kādas pārmaiņas?

- Jau sākot operacionālo programmu izstrādi, tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā veicināt reģionālo atšķirību mazināšanos, piemēram, starp lielajām pilsētām un lauku teritorijām. Vienošanās bija tāda, ka katrā atbalsta nozarē tiek pieņemts lēmums, kā to labāk izdarīt. Uzņēmējdarbības atbalsta gadījumā dažādos reģionos varētu būt dažādas līdzfinansējuma likmes, ir doma saglabāt arī īpaši atbalstāmo reģionu programmu. Bet par finansējuma tiešu reģionālu iezīmēšanu uzņēmējdarbības atbalstam diezin vai būtu lietderīgi runāt, jo nauda jau jāvirza tur, kur ir uzņēmēji, tur, kur tā iespējami ātrāk dos maksimāli lielāku atdevi. Un kā gan noteikt reģionālo kvotu uzņēmējdarbības atbalstam, ja skaidri zināms, ka 70 procentu Latvijas uzņēmumu atrodas Rīgā? Tā vietā ir ļoti nopietni jādomā par to, kā panākt, lai finansējums būtu pieejams pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmēju.

Liena Pilsētniece, "KV"

DER ZINĀT

Operacionālās programmas
"Uzņēmējdarbība un inovācijas" prioritātes un finansējums

Kopējais finansējums - 743 730 950 eiro:

•"Zinātne un inovācijas" - 60,2%

•"Uzņēmējdarbības veicināšana" - 36,4%

•"Tehniskā palīdzība" - 3,4%

Avots: FM

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas