Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.32 (38) 2006. gada 16. augusts
            

Nozares cēlējspēks - tikai augstāka produktivitāte

 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Kokrūpniecības federācija pagājušajā nedēļā rīkoja apaļā galda diskusiju "Inovācijas, zināšanas un tehnoloģiju pārnese- Latvijas ekonomiskās attīstības pamats nākotnē". Pasākums bija veltīts kokrūpniecības problēmu risināšanai, un tas arī saprotams, jo šī ir otra nozīmīgākā pārstrādes rūpniecība mūsu valstī. Kā uzsvēra aģentūras direktors Andris Ozols, tas bija pirmais pasākums iecerētajā diskusiju ciklā, kura ietvaros tiks apspriestas problēmas vēl vairākās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs un izsvērti to risinājumi.

 

Pasaulē jaunākais - Aizkrauklē

Apspriede notika SIA "Jeld-Wen Latvia" jaunajā rūpnīcā Aizkrauklē, kas savu darbību sākusi šajā gadā un ir lielākā ASV investīcija mūsu valsts rūpniecībā. Uzņēmumā nodarbināti aptuveni 70 darbinieki, un tajā saražo 10 miljonus m3 MDF plākšņu gadā, kas ir galvenais izejmateriāls galaprodukta- līmēto durvju- izgatavošanai iekštelpām. Gandrīz visa produkcija tiek eksportēta.

Kā "KV" informēja rūpnīcas direktors Edgars Dūdums, kompānijai "Jeld-Wen Inc." šī ir septītā kokšķiedru plātņu ražošanas rūpnīca un pašlaik arī modernākā. Ražošanas procesā veikti vairāki būtiski jaunievedumi jeb inovācijas. Ja tie sevi attaisnos, tiks ieviesti arī pārējās ražotnēs. Plašas iespējas ir dažādot izstrādājumu dizainu saskaņā ar tirgus pieprasījumu. Darbinieki galvenokārt ir Aizkraukles iedzīvotāji, un, kaut arī ražošanas process ir gandrīz pilnībā datorizēts, strādnieki ir zviedru speciālistu apmācīti pašā uzņēmumā. "Mūsu prasības: vidējā izglītība, vēlme mācīties un labi strādāt un vēlamas angļu valodas zināšanas. Mums ir labi strādnieki, kas saņem arī pienācīgu atalgojumu."

Šī modernā ražotne, kurā kā izejviela tiek pārstrādāta šķelda, izgatavojot konkurētspējīga produkciju ar augstu pievienoto vērtību, bija visai pateicīgs fons diskusijai par kokrūpniecības un meža nozares nākotnes izredzēm.

 

Zāģu un lētā darbaspēka laiki jāaizmirst

Diskusijas vadmotīvs bija viens vienīgs: lai nodrošinātu Latvijas kokapstrādes uzņēmumu konkurētspēju strauji mainīgajā Eiropas Savienības (ES) un globālajā ekonomiskajā vidē, ir nepieciešams straujš darba ražīguma kāpinājums. Strādājot atvērtā ekonomiskajā telpā, notiek cenu izlīdzināšanās, un Latvija strauji zaudē līdzšinējās priekšrocības. Zemās izejvielu izmaksas un lētais darbaspēks, uz ko tik ilgus gadus lielā mērā balstīti nozares panākumi, vairs nav un nekad nebūs trumpis sīvajā konkurences cīņā. Ir jāmeklē gluži citi attīstības ceļi, virzība uz kuriem šķiet gana iekavēta.

Latvija salīdzinājumā ar citām ES valstīm atpaliek vairākos būtiskos rādītājos. Pirmkārt, ir nepieciešams straujš darba ražīguma kāpinājums. Pašlaik kokrūpniecībā saražotais apjoms uz vienu darbinieku Latvijā ir vidēji Ls 32 000, un tas ievērojami atpaliek no vidējā rādītāja ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs- Ls 50 000 uz vienu strādājošo. Ir liela starpība starp labākajiem un vājākajiem uzņēmumiem. Labākajiem šis rādītājs ir Ls 115000 (to ir ceturtā daļa no visu uzņēmumu kopskaita), bet vājākajiem (to ir aptuveni tikpat daudz)- tikai Ls 12 000. Skaitļi runā paši par sevi.

Produktivitāti uzskatāmi raksturo arī pamatfondu attiecība pret gada apgrozījumu- tā norāda tehnoloģijas un tehnikas atbilstību darba ražīgumam. Taču arī šeit ievērojami atpaliekam no tirgus sāncenšiem. Piemēram, Somijā šī attiecība ir 79%, Zviedrijā- 75%, bet Latvijā- 20 procentu. Diskusijas dalībnieki to novērtēja kā katastrofāli zemu. Analizējot sīkāk, redzams, ka mazajos uzņēmumos tā ir pat zemāka par 10%, vidējostā ir 14%, bet lielajos- 35%, kas tomēr ir divkārt mazāk nekā Skandināvijā.

Visa iepriekšminētā dēļ produkcijas pašizmaksā likumsakarīgi veidojas liels atalgojuma īpatsvars. Taču tas tik un tā nav konkurētspējīgs.

Šeit jāmin arī ļoti zemais darba ražīgums mežistrādē. Zviedrijā un Somijā mežistrādes mašīnas stundā sagatavo 24 m3 koksnes, Latvijā- gandrīz uz pusi mazāk.

 

Ir vajadzīgas zināšanas un jaunas tehnoloģijas

Apaļā galda sarunas, kurās piedalījās kokapstrādes un meža nozares galvenie speciālisti, kā arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis un ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, noslēdzās ar vienu secinājumu- lai palielinātu kokrūpniecības uzņēmumu efektivitāti, nepieciešama strauja novecojušo tehnoloģiju maiņa. Kā liecina Kokrūpniecības federācijas aplēses, meža nozares uzņēmumu pamatfondu palielināšanai līdz konkurētspējīgam līmenim nepieciešami vairāk nekā 790 miljoni latu. Ņemot vērā, ka arī konkurenti iet šajā pašā virzienā, šī summa būtu jāpalielina vismaz 1,5 reizi un šīs investīcijas jāiegulda uzņēmumos tuvāko piecu gadu laikā.

Kur ņemt naudu? Spēcīgākie uzņēmumi šim nolūkam spētu novirzīt daļu peļņas un izmantot kredītu resursus, bet sarežģītāk būs MVU, kam nav tik lielas rocības. Tādēļ jādomā par ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanas iespējām.

Tomēr rodas jautājums- cik efektīvi protam izmantot jauno tehniku un tehnoloģijas? Satriecošs šķiet iepriekšminētais skaitlis par mežistrādes mašīnu zemo ražīgumu Latvijā. Izrādās, tas tādēļ, ka harvesteru operatori vienkārši neprot izmantot to iespējas, jo nav pienācīgi apmācīti. Ne bez vainas te ir arī uzņēmumu vadība un tehniskie speciālisti. Tātad izglītība- visos līmeņos un saistībā ar tirgus pieprasījumu. Ja necelsim to, smagi būs celties visai nozarei.

 

Mudīte Luksa, "KV"

 

Uzziņai

•Kokrūpniecības kopējais apgrozījums ir 1,129 miljardi latu, un tā nodrošina vairāk nekā 27% no Latvijas eksporta ienākumiem

•Meža nozarē darbojas vairāk nekā 1200 uzņēmumu, kuros kopumā nodarbināts aptuveni 81 000 strādājošo

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas