Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.32 (38) 2006. gada 16. augusts
            

Palienētā un neatdotā nauda. Vai nebūs jānožēlo?

 

Iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanās nav iespējama bez aizdevumu apjoma kvantitatīvā un kvalitatīvā palielinājuma. Banku aizdevumu struktūrā ir vērojamas pozitīvas tendences, piemēram, pieaug vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumu īpatsvars. Taču vienlaikus komercbankām īpaša uzmanība jāpievērš kredīta risku vadīšanai.

07.JPG (17935 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

"Informācija par klientu Parādnieku reģistrā netiek dzēsta arī tad, ja saistības izpildītas ar novēlošanos."

Viens no svarīgākajiem veiksmīgas kreditēšanas faktoriem ir klienta analīze. Klienta novērtēšanas process sākas pirms kredīta izsniegšanas un turpinās visā termiņa garumā, uz kuru izsniegts aizdevums. Tas ļauj laikus pamanīt un novērst negatīvas tendences aizņēmēja uzvedībā. Turklāt spēja atmaksāt aizdevumu tiek saistīta ar klienta morālo raksturu, viņa darbības veidu, kapitāla ieguldīšanas pakāpi nekustamajā īpašumā, kā arī ar spēju nopelnīt līdzekļus parāda un citu saistību segšanai ražošanas un apgrozījuma procesā.

Tātad kredīta ņēmējam ir ļoti svarīgi saglabāt savu labo slavu komercbankās, jo dažkārt, vieglprātīgi izturoties pret samērā nenozīmīgu patēriņa kredītu saistību kārtošanu, var zaudēt sadarbības iespējas ar bankām tad, kad tās būs izšķiroši nepieciešamas biznesa uzsākšanai vai izvēršanai.

Simts latu dēļ - Parādnieku reģistrā

Pēdējā gada laikā iezīmējusies tendence - nenodrošināto kredītu (tos izsniedz bez ķīlas, pamatojoties uz aizdevumu ņēmēju regulāriem ikmēneša ienākumiem) ņēmēji neapzinīgi izturas pret savām kredītsaistībām. Lai disciplinētu parādniekus un palīdzētu bankām, 2003.gada 2.jūnijā sāka darbu Latvijas Bankas Parādnieku reģistrs. Tajā tiek uzkrāta ne tikai informācija par banku parādniekiem un viņiem izsniegtajiem kredītiem, bet kopš 2005.gada 1.septembra arī ziņas par izsniegtajiem līzingiem (finanšu un operatīvo līzingu) un faktoringu, kā arī par saistībām, kas rodas, pamatojoties uz līgumu vai tiesas spriedumu par regresa prasības izpildi visos apdrošināšanas veidos.

Pašlaik Parādnieku reģistrā ir šāda ievadīto datu apjoma proporcija: 90,7% informācijas ievadījušas bankas, 6,3% - līzinga sabiedrības un 3% - apdrošinātāji (avots: www.bank.lv).

Informācija par parādnieku saistību izpildes gaitu tiek sniegta ziņojumu veidā. Ja persona ir kavējusi noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un 61. dienā vai vēlāk nenokārtoto maksājumu summa ir 100 latu vai vairāk, reģistra dalībnieks ievada informāciju par parādnieku un tā saistību, pievienojot arī maksājuma kavējuma ziņojumu. Tiklīdz parādnieks nokārto visus nokavētos maksājumus, reģistra dalībnieks iepriekš ievadītajai informācijai pievieno kavētā maksājuma izpildes ziņojumu (avots: www.bank.lv).

Informācija par klientu Parādnieku reģistrā netiek dzēsta arī tad, ja saistības izpildītas ar novēlošanos, un tādējādi klientam turpmāk būs ievērojami apgrūtināta iespēja saņemt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas kredītiestādēs.

Kālab parādus neatdod

Apzinoties problēmas nozīmīgumu, raksta autore ir veikusi pētījumu par kredītu ņēmēju uzvedību un disciplīnu. Skaidri saskatāma ir tendence, ka nenodrošināto kredītu (patēriņa kredīti, overdrafti, kredītlimiti u.c.) ņēmēji pret savām kredītsaistībām izturas visai vieglprātīgi. Pētot šo problēmu ikdienas darbā, nākas secināt, ka visbiežāk minētie iemesli kredītsaistību nepildīšanā ir šādi:

•darba zaudējums vai neapmierinātība ar darba apstākļiem, kuru dēļ parādnieks meklē jaunu darba vietu;

•nostrādājot darba vietā tikai dažus mēnešus un to zaudējot, kredīta ņēmējs nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir palicis bez naudas;

•bērna piedzimšana;

•veselības problēmas;

•vairākas kredītsaistības;

•savu materiālo iespēju pārvērtēšana, iegādājoties dārgas preces;

•aizmāršība;

•nevēlēšanās dzēst kredītsaistības nesaprotamu iemeslu dēļ;

•došanās misijās vai darba meklējumos uz ārvalstīm.

Īpaši raksturīga šāda attieksme ir ļaudīm vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kas uzskata: izvairoties no kredīta atdošanas, kredītsaistības nākotnē tiks dzēstas. Šīs vecuma grupas parādniekus var iedalīt šādi:

•aktīvie,

•pasīvie,

•"pazudušie".

Aktīvie ir tie jaunieši, kuriem dažbrīd nav veicies, un viņi ir savas karjeras meklējumos, bieži maina darba vietas, pārdzīvojuši dažādus dzīves pavērsienus, viņiem vai nu nepietiek naudas kredītsaistību dzēšanai, vai arī ir kredītsaistības vairākās bankās. Ar šiem jauniešiem nav grūtību vienoties, kopīgi meklējot risinājumus.

Pasīvie ir tie jaunieši, kuri neizpauž īstenos iemeslus, kādēļ neatmaksā kredītu, bieži vien apņemas iemaksas veikt, taču solījumus nepilda. Dažkārt to izdara tikai pēc vairākkārtīgiem atgādinājumiem vai saņemot brīdinājumu par tiesu darbiem.

"Pazudušie" ir tie jaunieši, kas mainījuši gan darba vietas, gan telefonu numurus, gan adresi, nereaģē uz vēstulēm, rupji atbild uz telefona zvaniem vai vienkārši atrodas ārpus Latvijas. Tā kā ar viņiem nevar sazināties, nav iespējams panākt jelkādu vienošanos, un šīs lietas tiek virzītas uz tiesu.

Parādnieki tuvplānā

Lai labāk ilustrētu situāciju, nejaušas izlases veidā atlasīti 10 nemaksātāji jau minētajā vecuma grupā no 18 līdz 25gadiem.

•Jaunietis (dzimis 1984.g.) ir saņēmis patēriņa kredītu 2004.gadā; viņam vēl ir kredītsaistības četrās bankās; darba vieta ir mainīta, un pastāvīgs darbs ir tikai kopš pērnā gada nogales. Kaut arī jaunietis apņēmies parādus nomaksāt pamazām, taču solījumi nav pildīti un nav arī panākta vienošanās, kaut gan ir piedāvāti vairāki risinājumu varianti (turklāt jaunajam cilvēkam nepatīk, ja ar viņu runā kategoriskā tonī). Tagad informācija par šo personu ievietota Parādnieku reģistrā no visām kredītiestādēm, un lieta tiek gatavota tiesai.

•Jaunietim (1982.g.), kurš saņēmis patēriņa kredītu 2004.gadā, vēl ir līzinga saistības divās kompānijās. Kaut arī darba vieta nav mainīta, bet ienākumi esot samazinājušies, saglabājies ieradums iepirkties samērā dārgos veikalos. Jaunais vīrietis kredītu sāka maksāt pēc vairākkārtējiem telefoniskiem atgādinājumiem un pēc sarunas ar tēvu, zināma ietekme bija brīdinājumam par iespējamu tiesu darbu uzsākšanu. Tagad parādnieks ir uzklausījis visus kredīta administratora ieteikumus, panākta vienošanās, kredīts refinansēts un izveidots jauns maksājumu grafiks.

•Jauniete (1983.g.) ir saņēmusi patēriņa kredītu pirms diviem gadiem. Viņai ir patstāvīga darba vieta, un, kaut arī ir panākta vienošanās par jauniem parāda nomaksas nosacījumiem, tā joprojām nav parakstīta, un tātad nav spēkā. Līdz šim ir veikta tikai viena iemaksa, un savu rīcību parādniece allaž attaisno ar vāju veselību. Viņa arī apgalvo, ka citu kredītsaistību nav, tomēr Parādnieku reģistrā ziņas ir ievietojusi vēl viena banka. Tagad lieta tiek gatavota tiesai.

•Jaunietis (1982.g.), saņēmis patēriņa kredītu 2004.gadā, telefoniski apstiprināja, ka ieradīsies, lai vienotos, esot cita darba vieta, bet vēlāk tālrunis izslēgts, brīdinājuma vēstules atgriežas atpakaļ. Lieta tiek gatavota tiesai.

•Jaunietis (1982.g.), kurš saņēmis divus patēriņa kredītus 2004.gadā, norādītajā darba vietā vairs nestrādā, telefoni izslēgti, uz vēstulēm nereaģē. Lieta tiek gatavota tiesai.

•Jaunietis (1985.g.), kurš saņēmis divus patēriņa kredītus 2004.gadā, norādītajā darba vietā vairs nestrādā, tālruņi ir izslēgti. Taču viņš pastāvīgi sazinās ar klientu apkalpošanas centru, apgalvojot, ka saistības nokārtos, ir arī rakstiski apstiprinājumi. Taču saistības netiek dzēstas un aizdevuma ņēmējs acīmredzot uzskata, ka darbojas ļoti viltīgi - līdz ar līguma beigu termiņu arī kredītsaistības vairs nebūs spēkā. Kā jau iepriekš minēju, viņš maldās, un lieta tiek gatavota tiesai.

•Jauniete (1983.g.) ir saņēmusi patēriņa kredītu 2004.gadā. Viņai ir vairākas kredītsaistības, viņa pērk dārgas preces. Sākotnēji tika panākta vienošanās un arī veikti maksājumi, taču kopš pērnā gada tālruņi ir izslēgti, mainīta dzīves un darba vieta. Jauniete slēpjas arī no draugiem.

•Jaunietis (1980.g.) ir saņēmis patēriņa kredītu 2004.gadā. Viņam ir patstāvīga darba vieta, bet darba attiecības uz laiku bija pārtrauktas, taču tagad atjaunotas, iespējams, saistībā ar dokumentāli apstiprinātām veselības problēmām. Kredīta ņēmējs pats sazinājās ar banku, lai panāktu vienošanos, un tagad kredīts ir refinansēts un sastādīts jauns maksājumu grafiks.

•Jaunietis (1984.g.) arī ir saņēmis patēriņa kredītu 2004.gadā. No iepriekšējās darba vietas viņš ir atlaists, citas darba vietas nav, slēpjas. Kaut arī māte ir mēģinājusi ar viņu runāt par parāda kārtošanu, iemaksas nav veiktas, un lieta tiek gatavota tiesai.

•Jaunietis (1982.g.) patēriņa kredītu ir saņēmis 2002.gadā. Jau ir notikusi tiesa, kas apmierināja bankas prasību. Taču jaunais cilvēks uzskata, ka banka neko nevar dabūt, jo viņam nav nedz pastāvīga darba, nedz arī mantas. Dzīve ir jābauda, un, ja viņš uzskatīs par vajadzīgu, mēnesī bankai maksās aptuveni piecus latus, iespējams, līdz pensijai.

Atbildības un patstāvības trūkums

Apkopojot visu vecuma grupu patēriņa kredītu neatmaksāšanas iemeslus, ir redzams, ka raksturīgākie no tiem ir šādi:

•darba zaudējums vai neapmierinātība ar darba apstākļiem, kuru dēļ parādnieks meklē jaunu darba vietu;

•vairākas kredītsaistības;

•veselības problēmas.

Kā pierāda iepriekš minēto 10 jauniešu kredītvēstures analīze un izveidotais portrets, 7 no 10 jauniešiem ir mainījuši darba vietu, savukārt pusei no viņiem ir vairākas kredītsaistības.

Balstoties uz psihologu teorētiskām atziņām par atbildības koncepcijām, var teikt, ka šīs vecuma grupas jaunieši par atbildīgiem savā dzīvē sliecas uzskatīt vai nu citus cilvēkus, vai ārējos apstākļus, vai situācijas, bet ne paši sevi. Atbildība par veiksmēm un neveiksmēm šo cilvēku uztverē tiek uzvelta vecākiem, skolotājiem, kolēģiem, priekšniekiem, paziņām utt. Tomēr sadzīvē šāda dzīves uztvere izpaužas kā bezatbildība. Par personības brieduma trūkumu liecina arī tas, ka daži no iepriekš minētajiem jauniešiem pēc pārrunām ar saviem vecākiem tagad ir mainījuši attieksmi pret savu parādu kārtošanu, turklāt dažos gadījumos vecāki arī tieši piedalās sarežģījumu risināšanā.

Šis ir vecums, kad jaunieši vēl mēģina tikt skaidrībā ar savām vēlmēm, interesēm, spējām, vērtībām un iespējām. Pamatojoties uz pašanalīzes datiem, tiek apsvērti iespējamie profesionālās karjeras varianti. Protams, būs ārkārtīgi nepatīkami, ja jaunā cilvēka virzība uz beidzot akceptētā dzīves modeļa īstenošanu atdursies pret tik prozaisku šķērsli kā ierakstu Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā.

Turpmāk - vēl

Mag.oec. Ilona Lejniece

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas