Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.39 (45) 2006. gada 4. oktobris
            

Likumi enerģijas taupīšanai un mājokļu sakārtošanai

 

Dažādās gatavības stadijās ministrijās, valdībā un Saeimā pašreiz ir vairāki dokumenti, kuri paredzēti energoefektivitātes principu iedibināšanai, energoresursu taupīšanai, vides aizsardzībai, mājokļu sakārtošanai un vienlaikus arī sociālā sloga mazināšanai, kas pieaug proporcionāli enerģijas resursu sadārdzinājumam. Šīs politikas stūmējs ir Eiropas Direktīva. Tomēr birokrātiskā ievirze nemaina lietas būtību un nemazina svarīgumu un mērķi - Latvija enerģētikas pamatnostādnēs ir apņēmusies panākt energoresursu lielāku pašpietiekamību. Mājokļi Latvijā izlieto lauvas tiesu - 40% kopējā energopatēriņa. Dzīvojamā fonda siltināšanas pasākumi varētu izmaksāt pusmiljardu latu.

Likums vēl strīdos

Ēku energoefektivitātes likums tiek gatavots atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvai, pārņemot gan tās formulējumus, gan normas. Piemēram, Direktīva prasa energoefektivitātes sertifikātu, un līdz ar to noteikts, ka "dalībvalstis gādā par to, lai tad, kad tiek celta, pārdota vai izīrēta kāda ēka, īpašniekam tiktu izsniegts energoefektivitātes sertifikāts vai attiecīgā gadījumā īpašnieks to izsniegtu potenciālajam pircējam vai īrniekam. Sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 10 gadus."

"KV" jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ēku energoefektivitātes likuma projekts ir izskatīts valdības līmenī - Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejā, tomēr ikreiz atgriezts jaunai saskaņošanai. Pašreizējais saskaņošanas termiņš - 30.oktobris. Pirms vēlēšanām politiķi neriskēs pieņemt šādu likumu, jo tā normu ieviešana saistīta ar maksājumiem, un visasāk uz tiem parasti reaģē iedzīvotāji, kuru līdzdalība energoefektivitātes pasākumos kaut kādā mērā būs obligāta, spriež enerģētiķi un būvnieki, kuriem katram ir arī savas intereses.

Tagad EM ir jāizvērtē jaunie priekšlikumi, kas paredz likumā iestrādāt pamatprincipus kārtībai, kādā valsts sniedz palīdzību energoauditu veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai. Ir ierosināts veikt aprēķinus, lai noteiktu potenciālās izmaksas patērētājam. Jāizvērtē arī priekšlikums likumā iestrādāt prasības licencētam komersantam, kurš veiks energoauditu un pamatprincipus kārtībai, kādā energoauditori tiks sertificēti.

Energoefektivitāte ir jutīga tēma visā Eiropā, ne tikai Latvijā, skaidro EM Būvniecības departamenta Stratēģijas nodaļas vadītājs Dzintars Grasmanis.

Viens no šī likuma domstarpību iemesliem ir neveiksmīgais funkciju sadalījums starp ministrijām. EM pārzina enerģētiku, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) kompetencē ir mājokļi. Savukārt mājokļu jautājumos aktuāla ir arī energoefektivitāte. Šīs minis­trijas pārraudzībā ir Mājokļu aģentūra, un viena no ministrijas struktūrvienībām ir Mājokļu politikas departaments. RAPLM atbild par mājokļu sektoru, bet tā nevar uzņemsies atbildību par enerģētikas sektoru kopumā.

Energoauditoru konkurenti vēl radīsies

Direktīva izstrādāta ar pamatotiem argumentiem par nepieciešamību panākt mazāku enerģijas izlietojumu visā tautsaimniecībā. Latvija enerģiju neražo tik daudz, lai sevi pilnībā nodrošinātu, tāda situācija ir arī visā Eiropā, saka Dz.Grasmanis.

EM izstrādātais Ēku energoefektivitātes likuma projekts ir salīdzinoši lakonisks. Kā skaidro Dz.Grasmanis: "Likums izstrādāts kā čaula, tajā viss nav detalizēti aprakstīts. Bija paredzēts uz likuma pamata izstrādāt virkni Ministru kabineta noteikumu, kuros viss uz ēku attiecināmais tiktu noteikts detalizēti - par sertificēšanu, auditu, prasībām šiem speciālistiem."

Pašreiz neesot skaidrības arī par Eiropas standartiem, to izstrāde kavējas. 2005.gadā jau bija jābūt 30 standartiem par ēku energoefektivitāti, no tiem pieņemti tikai četri.

Pagaidām trūkst skaidrības arī par ēku sertificēšanas jeb energoauditu (kā nu kurā valstī to sauc) metodēm, dažādās valstīs tās ir ļoti atšķirīgas, un šī pasākuma cena svārstās no 50 līdz 500 eiro nelielai dzīvojamai ēkai. Dz.Grasmanis piebilst, ka audits ir mazliet plašāks jēdziens nekā sertificēšana, jo audits ietver arī vērtējumu. Sertificēšana ir tikai fakta konstatēšana uz mērījumu, aprēķinu pamata. Audits ir konkrētā gadījuma, situācijas dziļāka analīze, kā arī ieteikumi, kuriem jābūt vērstiem uz enerģijas samazināšanu, tai skaitā iespējamo izdevumu un atmaksāšanās perioda noteikšanu. Ja auditu veic atbilstīgi standartam, tas varētu būt padārgi, jo standarta prasības un formulējumi vien ir vairāk nekā 2000 lappušu.

Energoauditori "Komersanta Vēstnesim" pauda bažas par neformālo situāciju šajā tirgū, jo nebeidzas strīdi par viņu darbību reglamentējošo Ēku energoefektivitātes likumu.

"Šajā sektorā mūsu valstī nav konkurentu, lai būtu pamats uztraukties," vērtē Dz. Grasmanis. "Drīzāk ir jāuztraucas tiem iedzīvotājiem, kuri saņem energopasi, kurai nav nekādas nozīmes, vienkāršs papīrs šai brīdī."

Valstij jāievieš un jāpanāk, lai mums būtu atbilstīgie speciālisti, turklāt tādā skaitā, lai nodrošinātu energoauditēšanu. Tāpēc, likumam stājoties spēkā, ir paredzēts pārejas posms līdz 2009.gada janvārim. Šobrīd pārejas periodu izmantojot lielākā daļa valstu, arī citviet nepietiek energoauditoru.

Valstij būs jāpiedalās ar naudu

Pašreizējā likumprojekta redakcijā galvenās tā realizācijas funkcijas piekrīt EM. Jautāta par RAPLM kompetenci ēku energoefektivitātes jautājumos, Mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša skaidro: "Mums joprojām notiek diskusija par kompetenču sadali - pagaidām vienošanās nav panākta, jo, mūsuprāt, energoefektivitāte mājās ir vistiešākā mērā saistīta ar mājokļu politiku, tostarp to atjaunošanu, ilgtspēju un efektīvu apsaimniekošanu. Tādēļ arī esam izstrādājuši "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.-2010.gadam"."

Programmas ietvaros paredzēts sniegt valsts līdzfinansējumu renovācijai un energoresursu ekonomiskai izlietošanai. "Līdzfinansējums būs no valsts budžeta līdzekļiem (auditam līdz 70% vai 50% atkarībā no pieteikšanās gada, kā arī renovācijai līdz 20%)," par aplēsēm informē I.Oša. "Ar Interreg IIIB līdzekļiem mums tiks izveidots mājokļu energoefektivitātes kalkulators, kas būs pieejams mājaslapā no 2007.gada un kur katrs iedzīvotājs varēs pats aprēķināt savas mājas ietaupījumus un domāt par siltināšanu. Turklāt jau iepriekšējos gados esam saskaņojuši Mājokļu aģentūras darba plāna vairākus pasākumus, kas vērsti uz energoefektivitātes kampaņām un informācijas dienām, kā arī informatīviem bukletiem." Arī Dz.Grasmanis uzsver informētības svarīgumu: likums orientēts uz patēriņa samazināšanu, sertificēšana sniedz informāciju patērētājam, un tas arī ir energoefektivitāti veicinošs nosacījums.

Pat "klātneesot" Direktīvai un likumam, Latvijā ir energoefektivitātes iestrādes. I.Oša atzinīgi vērtē Mājokļu aģentūras iniciatīvas: "Ir izdarītas labas un taustāmas lietas - kaut vai ja runā par auditiem - tie jau der ne tikai vienas mājas vajadzībām, bet arī raksturo situāciju kopumā un tas ir vajadzīgs mums, lai varētu strādāt pie konkrētiem priekšlikumiem energoefektivitātes uzlabošanai."

Ēku energoefektivitātes likums stimulēs mājsaimniecības aktīvāk siltināt mājokļus, kā rezultātā vismaz par 25% samazināsies izdevumi par siltumenerģiju, teikts dokumenta anotācijā.

Energoefektivitāte arī māju pārvaldīšanā

Saeimā otrajam lasījumam tiek izskatīti priekšlikumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma projektam. Kā paskaidroja I.Oša, šis likums paredz tiesības arī pašvaldībām palīdzēt ar finansējumu energoefektivitātes jomā. Vai tas veicinās energoefektivitātes pasākumus? Šajā likumā energoefektivitātes pasākumi nav ierakstīti kā pienākums. Tajā būs vispārīgi principi par apsaimniekošanu, kuri ietvers arī pārvaldnieka rīcības pienākumus, un viens no tiem būtu piedāvāt efektīvākus veidus ēkas apsaimniekošanai (t.sk. patērējot mazākus naudas resursus apkurei). Tomēr vistiešāk jebkura darbība ir atkarīga no pašiem īpašniekiem, iniciatīvas un viņu lēmuma.

Lidija Dārziņa, "KV"

06.JPG (27496 bytes)

Kas ir (būs) energopase?

Energopasē sniegta informācija par ēkas enerģijas patēriņu, salīdzinot ar citām ēkām (marķējums pēc patēriņa klasēm), kā arī galvenie enerģijas patēriņu ietekmējošie raksturlielumi. Lielāko daļu ikmēneša maksājumu saistībā ar nekustamo īpašumu veido karstā ūdens un apkures izmaksas. Ēkas energopase ir oficiāls dokuments, ko izsniegs energoauditors -
privāta vai juridiska persona, kurai ir piešķirtas šādas tiesības. Šāda sistēma jau vairākus gadus pastāv dažās Rietumeiropas valstīs, un Eiropas Savienība nāk ar iniciatīvu ieviest šādu sistēmu visās dalībvalstīs - to paredz ES Direktīva 2002/91/EC. Saskaņā ar šo direktīvu arī Latvijā līdz 2006.gada 4.janvārim (vēlākais līdz 2009.gadam) jāizveido ēku energosertificēšanas sistēma.

Energopases struktūra

Energopase plānota trīs lappušu apjomā, kur ievietota šāda informācija:

1. lpp.

• ēkas pamatinformācija: ēkas tips, īpašnieks, ēkas būvniecības gads, kopējā apkurināmā platība;

• standartizētais ēkas siltuma patēriņa marķējums (ir izstrādāti trīs vizuālie varianti). Attēlā 6.lpp.: varavīksnes variants, kurā siltuma patēriņa marķējuma klases ir izvietotas varavīksnes veidā no A līdz N. Vidū ir definēta attiecīgās ēkas klase. Katrai klasei ir piešķirta sava noteikta krāsa. Zem varavīksnes skalas ar bultiņu ir parādīts standartizētais siltuma patēriņš ēkā kWh/m2 gadā;

• informācija par apkures sistēmu (elektroenerģijas patēriņš (kWh/ m2); siltumenerģijas patēriņš
karstā ūdens sagatavošanai (mWh/gadā); CO2 emisiju apmērs m3/m2 gadā).

2.lpp.

Energoplāns: kurā ir iekļauti energoefektivitātes pasākumi, norādot to veikšanas prioritātes un standartizētā ēkas siltuma patēriņa marķējuma dinamiku atkarībā no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.

3.lpp.

Skaidrojumi īpašniekiem un īrniekiem. Energopases izveides galvenais mērķis: tai jāsniedz iespēja patērētājam salīdzināt un novērtēt ēkas enerģētiskos parametrus. Šajās energopasēs ēku salīdzināšanai izmantota ēku energoreitinga metode. Energoreitinga klase tiek piešķirta atkarībā no dažādiem faktoriem, bet to galvenā būtība ir sadalīt ēkas grupās saistībā ar to enerģētisko kvalitāti, lai patērētājam būtu iespēja salīdzināt arī ļoti atšķirīgas ēkas. Energoreitinga klases piešķiršanā tiek ņemts vērā: ēkas stāvoklis un dzīves apstākļi; ēkas izvietojums; energoresursu patēriņš.

Avots: Mājokļu aģentūra (www.ma.gov.lv)

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas