Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.39 (45) 2006. gada 4. oktobris
            

Energoauditors ieteiks, kā nelaist siltumu un naudu vējā

 

08.JPG (12026 bytes)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Energoaudits ir procedūra, kurā nosaka ēkas enerģijas patēriņu, to ietekmējošos faktorus un enerģijas patēriņu samazināšanas pasākumus - tā formulēts Mājokļu aģentūras skaidrojumos īpašniekiem un īrniekiem. Pirms diviem gadiem izveidotā SIA "Cetera" ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem Latvijā, kas par savas darbības profilu izraudzījies energoauditēšanu. Andris Vulāns, kurš piedalījās uzņēmuma dibināšanā, ir tehniskās nodaļas vadītājs, lasa arī lekcijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Energoauditus Latvijā atbilstīgi Eiropas prasībām paredz Ēku energoefektivitātes likums, kurš joprojām ir izstrādes stadijā.

"Cetera" krāj pieredzi nākotnei

Uzņēmumā galvenie darītāji ir divi - Andra Vulāna stiprā puse ir plašākas teorētiskās zināšanas, savukārt "Jānim ir liela praktiskā pieredze", par komandas biedru Jāni Jenertu saka Andris. Latvijā energoaudita jomā ļoti nedaudzi var lepoties ar praktisko pieredzi, jo tā ir jauna lieta. Kad tiks ieviesta Eiropas direktīva, energoefektivitātes noteikšana būs obligāta prasība, darbu apjoms palielināsies. "Labāk būt pirmajam, tagad strādājam ar skatu nākotnē," izvēli paskaidro Andris.

Latvijā 2004.gadā notika pirmie Latvijas un Dānijas kopprojekta ietvaros rīkotie kursi energoauditoriem, Andris bija viens no divdesmit, kas tos beidza.

Latvijā ir tikai kāds desmits energoaudita uzņēmumu, aktīvu un pazīstamu - vēl mazāk. Tikai daļa specializējas energoauditēšanā, citi strādā kaut ko ienesīgāku, bet energoaudits ir papildu nodarbošanās.

Karstā sezona, kad salst

Energoauditoru sezona ir apkures periods, jo tad var iegūt visus nepieciešamos mērījumu rezultātus, paskaidro Andris. Auditu var veikt arī vasarā, taču tad tas nav pilnvērtīgs. Auditā notiek temperatūras un citu parametru mērīšana iekštelpās, iekšējām inženierkomunikācijām, iedzīvotāju aptaujas. Vasarā iedzīvotāji uz to visu skatās daudz optimistiskāk, nekā tad, kad patiešām ir auksti. Tāpēc pasūtījumi lielākoties sabirst pēc jaunā gada, kad visi aktīvāk gatavojas vasaras būvdarbu sezonai. "Cetera" regulāri startē Mājokļu aģentūras energoauditu konkursos. Lielāko daļu pasūtījumu sarūpē paši. Uzņēmumam auditu ir nācies veikt arī marta beigās, aprīlī. Apkure vēl ir, bet arī saulīte silda. Tad cilvēki saka - mums problēmu nav. Būtu pirms mēneša nākuši, cits stāsts būtu.

Parādīs, kur velk un ieteiks

Audits konstatē situāciju, izdibina problemātiskās vietas un uzskaita, kas būtu jādara, lai siltuma zudumus novērstu. Vai tas tiks darīts un kā - tas ir auditēto pašu ziņā. "Diemžēl domāšanā vēl ir sastopams tāds misēklis: sagatavojam auditu, cilvēki spriež - nu viss notiks. Bet pēc audita pats par sevi nekas neuzlabosies - pašiem ir jāuzņemas iniciatīva un jārealizē auditora ieteiktie pasākumi," uzsver A.Vulāns. "Energoaudita atskaitē tiek parādīti risinājumi un kalkulācija. Piemēram, sienu siltināšana - piedāvājam vairākus variantus: fasādes siltināšanu ar minerālvati vai putu polistirolu un apmetumu, vēl kādu citu variantu. Izskaitļojam, cik varētu izmaksāt kvadrātmetrs siltumizolācijas ēkai. Izmantojam savu datu bāzi par materiāliem, arī pieredze jau uzkrājusies. Un tad audita pasūtītāji, iedzīvotāji, zina, ar kādu summu viņiem jārēķinās, iet pie būvnieka, kurš iedos precīzus aprēķinus. Ieteikumus un savus aprēķinus iedodam visai mājai - par konstrukciju siltināšanu, siltumtrasēm, logu nomaiņu. Iekšējie siltumtīkli aizņem daudzus metrus mājā, ja tie nav atbilstoši izolēti, ir lieli siltuma zudumi."

Izrādās, arī ne katra loga pakete attaisno siltuma taupītāju cerības. Stiklam ir augsta siltuma vadītspēja, lai stiklu uzlabotu, tam liek speciālu pārklājumu, kas atstaro siltumu no iekštelpām. Pakešu logiem būtiskais izolators ir pildījums - nekustīgs gaiss. Labāk par gaisu siltumu aiztur speciālas gāzes pildījums.

Taupīšana reizēm nemaksā neko

Mājas ārsienu siltināšana izmaksu skalā ir viens no pēdējiem darbiem, uzver A.Vulāns. Ir daudzi mazi darbiņi, kam būs atdeve. Visi pasākumi, ko atskaitē norāda auditori, tiek sadalīti trijās grupās: A, B un C kategorija. A kategorijas pasākumiem nav nepieciešamas lielas investīcijas. Var pat iztikt bez tēriņiem. Piemēram, sākt ar to, ka visi aizver aiz sevis nama ārdurvis. Jo arī kāpņu telpa būs energoefektivitātes projekta daļa. Jāiestiklo izsistie logi, kam ikdienā neviens nepievērš uzmanību, jo tie nav paša dzīvoklī. Tas maksās pārdesmit latu. Bet uzreiz būs efekts, ne tūkstošos, bet būs. Ja māja nav gatava maksāt 10 000 latu vai citu lielu summu, var sākt ar mazāko, tas pat ir ieteicams, jo ar nelieliem ieguldījumiem iespējams pārliecināties, ka uzlabojumiem ir reāls efekts.

B kategorija paredz pasākumus tuvāko triju gadu laikā, kuri atmaksāsies
5-7 gados. C kategorijai plāno investīcijas 5-10 gadiem ar atmaksāšanās periodu virs 15 gadiem. Tā jau ir liela nauda.

Ir svarīgi noskaidrot - cik ēka faktiski patērē siltumenerģiju, tādēļ namos ir jābūt siltumenerģijas skaitītājam. Skaitītājs ir svarīgākā sastāvdaļa taupīšanas procesā, jo nevar ietaupīt, nezinot, cik faktiski patērē. Zinošs apsaimniekotājs pieraksta mērījumus un, analizējot situāciju, var izdarīt secinājumus - vai un kā iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu.

Zils no aukstuma un skaudības var palikt

Andris pastāsta par divām "Ceteras" auditētajām mājām Valmierā. Pēc audita vienas mājas iedzīvotāji pērnvasar rīkojās ātri un izlēmīgi, līdz apkures sezonai veica gandrīz visus energoauditora ieteiktos pasākumus. Šopavasar zvanījuši valmieriešiem, interesējušies, kā pārziemojuši, un iedzīvotāji bijuši ļoti apmierināti. Otrās mājas iemītnieki ilgās diskusijās tā arī nevienojās par darāmo. Pagājušā ziema turklāt bija auksta, un viņi bija neapmierināti, kāpēc nav siltināts. Maksājumi par apkuri abās mājās neko daudz neatšķīrās, komforts gan. Samazinot siltumenerģijas patēriņu, ir ietaupīti līdzekļi kredīta atmaksāšanai. Kopējās izmaksas gan ir nedaudz pieaugušas, bet uzlabojies komforta līmenis. Skatoties nākotnē - pieaugot siltumenerģijas tarifam, izmaksas izlīdzināsies, un, dzīvojot skaistās un energoefektīvās ēkās, būs jāmaksā mazāk nekā tajās, kur par energoefektivitāti domāts netiek. Jāņem vērā arī tas, ka būvniecības darbu izmaksas katru gadu pieaug, piebilst Andris.

Termogrāfija - vizuāli iedarbīgs instruments

Pagājušogad "Cetera" sāka piedāvāt arī termogrāfiju. "KV" ziņkāri par termogrāfiju Andris gan cenšas apslāpēt, jo "no aprēķinu viedokļa tā nav tik ļoti būtiska". Taču saskarsme ar iedzīvotājiem energoauditoriem likusi piekāpties pašu racionālajai pārliecībai. Proti, kad namu iedzīvotāju sapulcēs nākas stāstīt par audita norisi, jēgu, mērījumiem, cilvēki grib savām acīm redzēt, kā tas izskatās, vai tik viņiem kāds negrasās uzspiest ko lieku. Taču nezinātājs var arī iekrist, teic Andris. "Redziet," viņš pamet ar roku uz māju otrpus ielai, "vienu daļu saule apspīd, uz otras ir ēna. Ja mērīs ar termogrāfu, viena daļa mūra uzrādīs vienu situāciju, otra - citu. Taču aina nebūs objektīva. Esam redzējuši, ka no termogrāfijas attēla izdara pilnīgi nepareizus secinājumus, un tiek ieguldīta nauda pasākumos, kas neuzlabo ēkas energoefektivitāti. Bilde vien neko nepierāda, drīzāk maldina. Termogrāfija ir neliela daļa no auditā izmantojamās informācijas, jo tikai vizuāli it kā iespaidīgi parāda situāciju. Tomēr tā saukto slēpto siltumtehnisko defektu noteikšanai šī metode ir ļoti efektīva."

Siltuma ražotājiem cita interese

Ražotāji parasti nav ieinteresēti patēriņa samazināšanā. Andris zina mazpilsētu, kur nosiltināta māja, un tās siltumenerģijas patēriņš saruka par 40 procentiem, kas izsita robu siltumpiegādātāja ienākumos. Nekoordinētā situācija valstī var apdraudēt šo biznesu un arī patērētājus. Piemēram, nelielā pašvaldībā siltuma piegādātājs modernizē sistēmu un projektu attīsta jaudai, kāda viņam jau ir. Vienlaikus rosās trīs daudzdzīvokļu mājas, veic siltināšanu. Uzņēmējs ir ņēmis kredītu, rēķinājis, cik enerģijas pārdos, bet patēriņš ir krities un viņš cieš zaudējumus. Bet arī mājas cīnās par izdzīvošanu. Tas ir sava veida apburtais loks, kas jārisina valstiskā līmenī, uzskata A.Vulāns.

Virsuzdevums tāpat kā Eiropai - taupīt

Ēku energoefektivitātes likums paredz ieviest energopases. Mājokļu aģentūras izstrādātajā pasē paredzēts atspoguļot mājas siltumenerģijas patēriņu, kura reitings (A, B, C, D utt.) ļauj salīdzināt energoresursu patēriņu un izmaksas dažādās ēkās. Katrai grupai atbilst noteikts siltumenerģijas patēriņš: jo tas mazāks, jo augstāka klase.

Energopasēm ir arī psiholoģiskais efekts, saka A.Vulāns. To ieviešana palīdzēs sakārtot situāciju ar nekustamā īpašuma cenām. Siltinātajās mājās dzīvokļu cena būs augstāka tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mazāki ir komunālie maksājumi. Cilvēkam, skatoties energopasi, jārēķina līdzi, kādi būs viņa energomaksājumi nākotnē. Skaitļi nav tik sarežģīti. Piemēram, kādam ir izvēles iespējas - pirkt dzīvokli divās mājās: vienai būs B patēriņš, otrai - G. Nav divu domu, ka B kategorijai ikdienas maksājumi būs mazāki.

Audits - skrupulozs darbs par 250 latiem

Energoaudita cena sērijveida ēkai ir vidēji 250 latu. Lai ko apkārt runā, tirgus cenai šim darbam būtu jābūt augstākai. Ja godīgi strādā, vienai mājai jātērē vismaz nedēļa laika. Jāapseko visa māja, jāizstrādā ēkas modulis, siltumenerģijas zudumu un pienesumu aprēķini, jāanalizē uzlabojumu iespējas, un - visbeidzot - atskaite. Vēl ir transporta izmaksas, mēriekārtu uzturēšana, jāpapildina siltumsistēmu un citas zināšanas. Nepainteresējoties, kas ir energoaudits, cilvēki domā, ka no viņiem gandrīz ne par ko paņem 200 vai 300 latu. Par katru māju vajag datus, tie nereti ir nepatiesi, jāpārbauda un jāpārrēķina. Katra ēka ir atšķirīga, tādēļ atšķiras aprēķini un darāmie darbi, pat ja vizuāli ēkas šķiet vienādas. Vienas mājas dosjē ir visi apkures dati, ideāli, ja tie ir pa mēnešiem, parasti gan iedodot gada kopējo ciparu. Mājām atšķiras konstrukcijas, dažkārt jau ir veikti atsevišķi siltumtaupības pasākumi. Jābūt skaidrībai par iekšējiem siltumtīkliem. Namu pārvaldes no visa vajadzīgā labi ja iedod pāris lapas, inventarizācijas kopiju.

Ieteikumi atbilstīgi likumiem

Energoauditori raugās, lai visi parametri, arī siltumizolācijas biezums, atbilst šābrīža Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" prasībām. "Mums ir mērījums konkrētajā ēkā, zinām, kāds ir normatīvs, un tad rēķinām siltumizolācijas biezumu tik klāt, lai tas atbilstu LBN. Jo likumā noteikts - renovētās, rekonstruētās mājās visam ir jāatbilst konkrētām prasībām," paskaidro speciālists.

A.Vulāns beidzis LLU Lauku inženieru fakultāti, tur arī strādā par lektoru, pasniedz būvfiziku, viņa specializācija ir mazstāvu māju konstrukciju tehnoloģijas. Šābrīža būvniecības bums ir ieinteresējis studēt šajā specialitātē. Līdz šim vairāk studētgribētāju bijis ekonomistos un sociālajās specialitātēs. Šogad uz diviem novirzieniem - būvniekiem un ainavu arhitektiem - bija vislielākais konkurss.

Audits nāk, uzkarsēts kā pirtī

"Mēdz gadīties amizanti - aizbraucam uz auditu, daudzdzīvokļu mājā iedzīvotāji brīnās - nu gan mums šodien karsti. Jocīgi," smej Andris. "Apsaimniekotājs taču pasūta auditu, lai redzētu problēmas, lai noteiktu siltuma zudumus, bet nē, no krievu laikiem iegājies, ka vajag kaut ko uzskaistināt. Un ar iedzīvotājiem nereti ir tāpat, viņi tik purina galvu, ai, mums viss kārtībā, aizmirstot, ka energoaudits nav kontroles mehānisms un sodu neliks. Tieši otrādi, neslēpjot patieso situāciju, visprecīzāk iespējams veikt aprēķinus un plānot uzlabojumus."

Rēķinot mājas siltuma bilanci, auditori kā enerģijas avotu skaita arī cilvēkus. Tāpēc apsaimniekotājam prasot reālo iedzīvotāju skaitu, nevis tikai pierakstītos. Literatūrā minēts, ka cilvēka izstarotā enerģija ir 100 vatu spuldzītes jaudā. A.Vulāns precizē: tas atkarīgs no cilvēka - vecuma, rosīguma, u.c. Būtisks rādītājs, kas jāņem vērā, ir cilvēka komforta sajūtas. Nav iespējams definēt ideālu temperatūru visiem indivīdiem, varam noteikt vienīgi optimālo diapazonu. Pensijas vecuma cilvēkiem istabas temperatūra +18oC grādi ir normāla, bet jauniešiem bieži vien +20oC grādos ir auksti.

Lidija Dārziņa, "KV"

SIA "Cetera"

Dibināts: 2004.gadā

Darbības veidi: energoauditēšana, konsultācijas, būvdarbu uzraudzība

Mājaslapa: www.energoaudits.lv

Realizētie projekti: ap 50 energo­auditu, tajā skaitā dzīvojamajās ēkās, skolās, slimnīcās u.c.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas