Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.39 (45) 2006. gada 4. oktobris
            

Likumsakarības, kas nodrošina attīstību

Mg.sc.hrm, LU doktorants Artūrs Graudiņš, a/s "Severstaļlat" Personāla un kvalitātes vadības direktors

10.JPG (8412 bytes)

"Ne visi strādātgribētāji var iegūt darbu tur, kur strādnieki ir vajadzīgi: darba meklētājiem trūkst kvalifikācijas, pieredzes un iemaņu."

Lauku vidē sastopamies ar visiem saprotamu apriti - sējas un pļaujas likumsakarību. Lai gūtu bagātīgu ražu, vispirms tiek gaidīts nopietns darbs paša sējēja izpratnes, prasmju iegūšanā un veidošanā, tad - vietas sagatavošana sējai, piemērotas sēklas izvēle. Tam seko pati sēja, augu kopšana un visa nobeigumā - ražas novākšana. Kopējais komponentu skaits līdz rezultātu sasniegšanai ir visai iespaidīgs, un nereti nav iespējams nodalīt, kura no aktivitātēm ir svarīgākā un nozīmīgākā.

Šīs likumsakarības īstenībā vērojamas katra cilvēka dzīvē. Vispirms - vispārējās izglītības iegūšana, pēc tam izpratne par turpmāk apgūstamo piemērotāko profesiju, ilgstošs mācību process, iemaņu un prasmju izkopšanas laiks.

Latvijā bieži lieto saukli - īstais cilvēks īstajā vietā ar īstajām zināšanām īstajā laikā. Iespējams, ka viss iepriekš minētais ir pamats panākumu un veiksmes stāstiem.

Ekonomikas pieaugums un cilvēka attīstība

Uzņēmumos arvien noteiktāk tiek uzsvērta darbinieka potenciāla nozīme. Cilvēka potenciāla attīstības koncepcija piedāvā četrus veidus, ar kuru palīdzību iespējams iegūt optimālo saikni starp ekonomisko pieaugumu un cilvēka attīstību. Konceptuāli cilvēka potenciāla attīstība ietver četrus pamatelementus: produktivitāti, vienlīdzību, nosvērtību, atbalstu patstāvībai.

• Ar produktivitāti - ražīgumu izprotam investīcijas cilvēka resursu attīstībā un tādas makroekonomiskās vides izveidošanā, kas ļauj indivīdam maksimāli realizēt savu potenciālu. Cilvēkiem ir jādod iespējas paaugstināt darbības produktivitāti, pilnvērtīgi iesaistīties ieņēmumu veidošanā un strādāt, saņemot atalgojumu naudā.

• Vienlīdzība nozīmē, ka visiem cilvēkiem sākotnēji ir jānodrošina vienādas iespējas. Ir jālikvidē visas barjeras, kas uzceltas dzimuma, rases, nacionalitātes, sociālās piederības, izcelsmes, dzīvesvietas, labklājības līmeņa dēļ un traucē cilvēkiem izmantot ekonomiskās un politiskās dzīves piedāvātās iespējas.

Šis potenciāla pamatelements jo īpaši ņemams vērā izglītības politikas veidotājiem Latvijā, lai novērstu jau pašreiz vērojamās kļūdas. Pēdējos gados Latvijas vispārizglītojošajās skolās vidusskolas posmā skolēniem ļauts pašiem izvēlēties izglītības programmas. Tādējādi jauniešiem ar nepietiekamām zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā tagad ir problemātiski veidot turpmāko karjeru inženierzinātņu laukā. Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas (MASOC) Eiropas sociālā fonda atbalstītais pētījums "Cilvēkresursu potenciāla noteikšana Latvijas mašīnbūves un metālap­strādes nozarē un stratēģijas izstrāde jaunu speciālistu piesaistei šajā nozarē, pielietojot reklāmas pasākumus un motivācijas shēmas" apstiprina, ka profesionālā izglītība turpmāk nevar palikt kā šauri specializētu speciālistu apmācība.

Jāaptver un jāpilnveido pamatzināšanas, pie kurām pieder komunikāciju prasmes, organizatoriskās un vadības zināšanas, mācību iemaņas (iemācīšanās), datorprasmes un valodu zināšanas. Arī darba procesā darba devēji prasa ievērojami augstākas zināšanas salīdzinājumā ar izglītības iestādēs iegūtajām.

• Nosvērtība - atbildība nākamo paaudžu priekšā. Iespējām jābūt pieejamām ne tikai šai, bet arī nākamajām paaudzēm. Jāpiepilda viss iespējamais fiziskais, cilvēciskais un ekoloģiskais kapitāls, neatstājot nākamajām paaudzēm mantojumā apgrūtinošas saistības.

• Visbeidzot - atbalsts patstāvībai - iespēju paplašināšana ļauj cilvēkiem sasniegt tādu individuālās attīstības līmeni, kas nodrošina iespējas izvēlēties vienu no daudzām alternatīvām, pamatojoties uz viņu brīvu gribu. Cilvēkiem ir jāpiedalās to lēmumu pieņemšanas procesā un citos procesos, kas skar viņu dzīvi. Šeit liela nozīme ir sabiedriskajām organizācijām un sociālajai politikai, attīstot pilsonisku sabiedrību. Šis pamatelements ir īpaši svarīgs, veidojot darbiniekam tīkamu darba vidi un skatot pašu darbinieku tajā kā svarīgāko.

Kādu vēlamies redzēt jauno darba tirgus dalībnieku

Vispārēji var izdalīt četrus darbinieka karjeras attīstības ciklus, tos saistot ar viņa vecumu, sociālo briedumu un darba stāžu. Katram posmam raksturīgi savi mērķi un darba izpildes īpatnības, kas atšķiras cita no citas ar darbiniekam piemītošo darba potenciālu, prasībām karjeras attīstībai, darba motivāciju. Mainoties paaudzēm, mainās vērtību sistēma, attieksme pret dzīvi un darbu.

Vecumā līdz 25 gadiem darba mērķi saistīti ar stabilu turpmākās dzīves orientieru un kritēriju meklējumiem, darba virzienu noteikšanu, ņemot vērā darba pieredzi, intereses, profesionālās iemaņas. Darba potenciālu varētu raksturot kā vērtību veidošanās posmu, kad darbinieka psihofiziskās īpatnības iegūst noteiktību. Sākas profesionālā sagatavošanās, darba iemaņu attīstība, darba uzvedības paraugu apgūšana, personīgās atbildības par darba rezultātiem apzināšanās. Taču nereti prasības karjeras attīstībai ir neskaidras vai arī neatbilst esošajām iespējām. Atsevišķos gadījumos gan vērojami skaidri mērķi un priekšstati par karjeras virzību. Darba aktivitāti visbiežāk veicina patīkama darba vide, ergonomika, kas veido pozitīvu priekšstatu par darbu; drošība (fiziskā un sociālā); darba novērtējuma un atlīdzības taisnīgums; profesionālā orientācija, iepazīšanās ar dažādiem darbiem, lai izvēlētos atbilstošāko.

Šodien darba procesā īpaši tiek novērotas jauniešu prasības pēc komforta gan sadzīvē, gan darbā. Tas izvirza jaunas, iepriekš nebijušas prasības arī darba devējiem. Ja iepriekšējos gados mēs risinājām jautājumus par darba vietu izveidošanu, darba drošību un vides pārvaldību, tad šodien papildu ērtību esamība darba vietās ir vienlīdz aktuāla līdzās atalgojumam.

Prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām

Ne visi strādātgribētāji var iegūt darbu tur, kur strādnieki ir vajadzīgi: darba meklētājiem trūkst kvalifikācijas, pieredzes un iemaņu. Ir parādījies jēdziens strukturālais bezdarbs, ko raksturo neatbilstība starp cilvēkiem, kas meklē darbu, un piedāvātajām vakancēm. Lai novērstu šo neatbilstību, valsts, pašvaldības un privātais sektors ir spiests meklēt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu nepieciešamo papildu apmācību, jaunu prasmju un iemaņu apguvi.

Operacionālās programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ES struktūrfondu finanšu līdzekļu turpmākajos apguves posmos prioritātē "Izglītības attīstība" Izglītības un zinātnes ministrijas projektā efektīvi būtu ieviest un attiecināt principu "nauda seko audzēknim/studentam". To varētu izmantot attiecībā uz valsts un privātajām mācību iestādēm un kvalifikācijas celšanas programmām, veicinot darba devēju ieinteresētību jau esošo un no jauna piesaistāmo darbinieku profesionālajā apmācībā, tālākizglītībā un kvalifikācijas celšanā, kā arī uz nozarei/uzņēmumam nepieciešamu apmācības pro­grammu izstrādāšanu. Protams, viegli ir ieteikt, bet ne tik viegli ir īstenot citu ieteikumus. Tomēr, izveidojot jauniešu nodarbinātības programmu, iespējams, uzņēmumiem varētu paredzēt valsts subsīdijas, ja tie iesaista darbā jauniešus vecumā līdz 25 gadiem (šajā vecumā ir vislielākās grūtības konkurēt darba tirgū). Tādējādi bezdarbnieka pabalsta vietā jaunieši saņemtu atalgojumu par paveikto darbu. Tas reāli palielinātu valsts ieinteresētību nākamo darbinieku palikšanā Latvijā, mazinātu gan jauniešu vēlmi izceļot, gan slēpto nodarbinātību. Vienlaikus a/s "Severstaļlat" un mašīnbūves un metālapstrādes nozarē kopumā sadarbības veicināšana starp industriju un profesionālās izglītības iestādēm, augstskolām kļūtu par prioritāru uzdevumu atbilstoši inovāciju un izglītības politikas virzieniem.

Par darba un atpūtas laika līdzsvaru

Zemais atalgojums un minimālā darba alga pašlaik tiek norādīti kā galvenie iemesli, kas veicina darbaspēka aizplūšanu no Latvijas. Ne mazāk nozīmīgs industrijas uzņēmumiem veidojas darba organizācijas jautājums par strādājošo darba un personiskās dzīves līdzsvarošanu. Piemēram, a/s "Severstaļlat" Servisa centrā darbs tiek organizēts trīs maiņās, darbu izpildot 8 un 12 stundu garumā. Šāda darba organizācija mūsu darba tirgū nav ierasta parādība. Tas prasa papildus risināt jautājumus par darbinieku nogādāšanu darbavietā un mājās. Industrijas darba organizācijas neatrisinātie jautājumi atsevišķos gadījumos izjauc līdzsvaru starp darbinieka darba un atpūtas laiku: tās ir virsstundas, darbs brīvdienās un svētku dienās, un var kļūt par nopietnu iemeslu darbinieka uzteikumam un vēlmei mainīt darbu. Taču, no otras puses, kā liecina SKDS pērn veiktā pētījuma "Par Valsts darba inspekcijas darbību" dati, nepieciešamības gadījumā 37,5% Latvijas iedzīvotāju būtu ar mieru atteikties no ikgadējā atvaļinājuma un strādāt.

Vai MASOC arī turpmāk ir gatava atvērto durvju dienām savos uzņēmumos? Cik lielā mērā industrijas uzņēmumi ir gatavi plašāk publiskot savus veiksmes stāstus? Iespējams, ka pozitīvā sadarbības pieredze starp MASOC un arodskolām, koledžām, augstskolām, kā arī plašāka informācija par absolventiem, kas pašlaik strādā uzņēmumos un veiksmīgi veido savu karjeru, palīdzētu citiem jauniešiem izvēlēties darbu mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumos.

Ko nozarei nesīs rītdiena

Pērn Latvijā tika veikts MASOC pētījums, par kuru minēju jau iepriekš. Šajā pētījumā tiku pieaicināts kā dalībnieks un eksperts. No uzņēmumu atbildēm var prognozēt, ka prioritāros izaugsmes faktorus būtiski ietekmēs cilvēkresursu pieejamība un kvalitāte. Savukārt ar cilvēkresursu attīstību tieši ir saistīti tādi faktori kā personāla kompetences palielināšana uzņēmumā, tehnoloģiskās kompetences paaugstināšana, jaunu produktu attīstība, kā arī darbības optimizēšana, lai samazinātu izmaksas un paaugstinātu produktivitāti.

Pētījuma secinājumos norādīts, ka nākotnē aizvien lielāku nozīmi iegūs nozares uzņēmumu iekšējās konkurētspējas faktori, galveno lomu piešķirot cilvēkkapitālam un tā mobilitātei. Uzņēmēji, kuriem ir skaidrs nākotnes izaugsmes vērtējums, kā galvenos nākamajos trijos gados min šādus faktorus: produktivitātes palielināšanu (68% no saņemto atbilžu skaita), darbību optimizēšanu un izmaksu samazināšanu (66%), ražošanas jaudas palielināšanu (56%), kvalitatīvi jaunu produktu attīstīšanu (54%), tehnoloģiskās kompetences paaugstināšanu (50%), personāla kompetences paaugstināšanu (47%), nišas produktu attīstību (37%) un kvalitātes sistēmu ieviešanu (35%). Prioritāros izaugsmes faktorus būtiski ietekmēs cilvēkresursu pieejamība un kvalitāte.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas