Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.39 (45) 2006. gada 4. oktobris
            

Latvijas līdzsvarota attīstība un Eiropas Savienības līdzfinansējums

 

16.JPG (6748 bytes)

Foto: Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Dr.oec. doc. Elita Jermolajeva, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras vadītāja

 

Turpinājums. Sākums "KV" 44 (50)27.09.2006.

 

Reģionu nevienmērīgo attīstību mūsu valstī ietekmē gan atšķirīgie resursi, gan nepietiekama nacionālā politika atšķirību samazināšanai. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums uz vienu iedzīvotāju netieši raksturo kopējo dzīves līmeni kādā valsts novadā, atspoguļo noslāņošanos labklājības ziņā dažādās teritorijās. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi varētu apturēt atšķirību tālāku palielināšanos, lai sāktos izlīdzināšanas process ("Reģionu attīstība Latvijā" 2004, 35. lpp.).

Eiropas Savienības (ES) mērķis - reģionu līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība - ir būtisks Latvijas reģionu atšķirību samazināšanai, un ES finansiālais atbalsts var būt spēcīgs atbalsts tā īstenošanai, ja to izlieto mērķtiecīgi, plānveidīgi un efektīvi.

Kā veidojas ES finansiālais atbalsts

Atkarībā no teritorijas attīstības līmeņa ES finansiālais atbalsts ir sadalīts trijos mērķos un attiecīgi tiek noteiktas atbalsta jomas:

1.mērķis. Palīdzība attīstībā atpalikušajiem reģioniem (ja IKP uz vienu iedzīvotāju ir <75% no vidējā ES-25);

2.mērķis. Atbalsts ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai rūpnieciskajās, lauku, pilsētu vai no zivsaimniecības atkarīgās teritorijās, kas piedzīvo strukturālas grūtības;

3.mērķis (tematisks). Apmācības sistēmu modernizēšana un nodarbinātības veicināšana.

Balstoties uz iepriekš minētajiem mērķiem, Latvijā tika noteiktas piecas Vienotā programmdokumenta (VPD) prioritātes 2004.-2006. gadam, un katrai prioritātei tika plānots attiecīgs finansējums. Lielākais finansējums bija paredzēts 1.prioritātei - ilgtspējīgas attīstības veicināšana (32%), bet 2.,3.un 4.prioritātei samērā līdzīgs finansējuma apmērs. Kopējais finansējums tika plānots 856 miljoni eiro, tai skaitā nacionālais finansējums - 26% apjomā (sk. tab.).

ES līdzfinansējums tiek piešķirts no četriem struktūrfondiem (SF):

• Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF);

• Eiropas Sociālā fonda (ESF);

• Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF);

• Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI).

Papildus SF Latvijā ir pieejams arī Kohēzijas fonds, Eiropas Kopienu programmas - INTERREG, LEADER+, URBAN, EQUAL un citas, kas paredzētas, piemēram, pārrobežu sadarbībai, izglītībai, sociālās līdztiesības veicināšanai un dažādiem citiem mērķiem. Turpinās arī ES pirmsiestāšanās fondu - PHARE, ISPA, SAPARD - līdzfinansējuma apgūšana.

Kas Latvijā rīkojas ar ES naudu

Vadošā iestāde ES finansējuma izmantošanai mūsu valstī ir Finanšu ministrija, bet VPD īstenošanā un līdzekļu administrēšanā iesaistītas dažādas citas iestādes trīs līmeņos: 1.līmeņa starpniekinstitūcijas ir ministrijas, 2.līmeņa - Centrālā finanšu un līguma aģentūra (CFLA), Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), Lauku atbalsta dienests (LAD), Profesionālās izglītības attīstības aģentūra (PIAA). Grantu shēmas apsaimniekotāji ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Sociālās palīdzības pārvalde (SPP), Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) un Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums tiek piešķirts nacionālo programmu, grantu shēmu un atklāto projektu konkursu veidā.

Lielākais līdz šim publiski pieejamais pētījums Latvijā par ES SF izmantošanu ir pērnā gada novembrī pabeigtais projekts "Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai: komunikācijas stiprināšana" - "ES struktūrfondi un teritoriju attīstība Latvijā". Tajā analizēta situācija finansējuma izmantošanā VPD prioritātēm (sk. tabulu) un doti vairāki pielikumi ar skaitlisko informāciju tabulās un diagrammās.

16_2.JPG (33935 bytes)

 

Kādi ir ES naudas dalīšanas kritēriji un kā tos ievēro

ES struktūrfondu līdzekļu teritoriālo sadalījumu un ietekmi uz reģionālo attīstību Latvijā var vērtēt no diviem viedokļiem: atbilstība Attīstības plānā nospraustajiem mērķiem un atbilstība Reģionālās politikas pamatnostādnēm.

Attīstības plānā 2004.-2006.gadam par svarīgāko mērķi tika izvirzīta galveno konkurences atšķirību mazināšana īstermiņā un vidējā termiņā un nepieciešamo apstākļu radīšana, lai mūsu valsts sasniegtu ilgtermiņa attīstības mērķi - kļūtu par konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītas ekonomikas valsti. Tāpēc SF līdzekļi bija jākoncentrē nepieciešamās vides radīšanai: investīcijas uzņēmējdarbības veicināšanā, cilvēkresursos un infrastruktūrā, radot labvēlīgus apstākļus indivīdu un uzņēmumu attīstībai, piekļuvei zināšanām un efektīvai tās izmantošanai.

Tomēr Attīstības plānā nav uzsvērtas sociāli ekonomiskās atšķirības dažādos Latvijas reģionos, un tātad nav arī noteikti specifiski mērķi teritoriālo atšķirību mazināšanai. Valsts tiek uzskatīta par vienu veselu reģionu, kas turklāt ir ievērojami atpalicis salīdzinājumā ar citām ES valstīm.

Reģionālās politikas pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem ir raksturīgas vairākas pazīmes. Piemēram, VPD pasākumi sadalīti atbilstoši plānošanas reģionu programmās noteiktajām prioritātēm, paredzēts līdzvērtīgs atbalsts visām teritorijām, bet ņemot vērā un īpaši atbalstot vairāk atpalikušās teritorijas.

Praksē šie kritēriji nav īstenoti vairāku apstākļu dēļ: plānošanas reģionu programmas līdz SF apsaimniekošanas sākumam nebija pietiekami detalizēti izstrādātas, vairākās aktivitātēs nebija noteikts prioritārais finansējums mazāk attīstītajām teritorijām u.c.

Kopumā var secināt, ka Latvijā struktūrfondu līdzekļu apguvē teritoriālo atšķirību mazināšanai gan ir noteikta koordinācija starp nacionāla un reģionāla līmeņa prioritātēm, tomēr nav tikusi izvirzīta prasība finansējumu vienmērīgi sadalīt starp dažādām teritorijas daļām un nav noteikts ("iezīmēts") konkrēts finansējuma apjoms, piemēram, katram plānošanas reģionam, pamatojoties uz aprēķināto teritorijas attīstības indeksu.

Pētot informāciju par ES līdzfinansējuma ietekmi uz konkrētas teritorijas attīstību, var secināt, ka ES nav apstiprināta kopēja metodika, tāpēc katrā valstī var izvēlēties savus vērtēšanas kritērijus. Tātad nepieciešami papildu pētījumi, lai varētu izraudzīties labāko, ekonomiski izdevīgāko variantu ES līdzfinansējuma ietekmes noteikšanai Latvijas teritorijās.

Kā ES nauda ietekmējusi Latvijas reģionu attīstību

Kaut arī Finanšu ministrija regulāri sagatavo pārskatu par VPD aktivitāšu ieviešanas gaitu, tomēr ne visiem pasākumiem var noteikt tiešus teritoriālās darbības rezultātus. Lai noteiktu ES struktūrfondu līdzfinansējuma ietekmi uz Latvijas reģionu attīstību, nepieciešama pilnīga informācija par visiem realizētajiem projektiem un to teritoriālo darbību. Daļēji šādu priekšstatu var iegūt no pētījuma "ES struktūrfondi un teritoriju attīstība Latvijā" (2005), kurā veikta analīze par 326,7 miljonu latu publiskā finansējuma sadali (sk. 1.un 2.zīm.).

1.zīm. Publiskais finansējums ES struktūrfondu līdzfinansētos projektos ar tiešu teritoriālu darbības rezultātu, Ls (2005.g.augusta dati)

17_1.JPG (11181 bytes)

Avots: Projekts "Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai", 66.lpp.

Aplūkojot 1.zīmējumu, var secināt, ka ekonomiski spēcīgākais un iedzīvotāju skaita ziņā lielākais Rīgas reģions ir saņēmis arī lielāko kopējā finansējuma apjomu - 39%. Taču ekonomiski vājākais, bet ne mazākais pēc iedzīvotāju skaita - Latgales reģions - ir saņēmis mazāko finansējuma daļu - 10%. Nedaudz vairāk par Latgales reģionu ir saņēmis Zemgales reģions (13%), tālāk seko Vidzemes (17% ) un Kurzemes (21%) reģions. Tātad, analizējot tikai absolūto ES SF finansējuma apjomu, var secināt, ka ekonomiski spēcīgākais reģions piesaistījis lielāko finansējuma daļu, bet ekonomiski vājākais - mazāko. Taču vēl jāņem vērā reģionu novietojums, kā arī iedzīvotāju skaits katrā reģionā.

2.zīm. Publiskais finansējums ES struktūrfondu līdzfinansētos projektos ar tiešu teritoriālu darbības rezultātu, Ls uz 1000 iedzīvotājiem (2005.g. augusta dati)

17_2.JPG (11920 bytes)

Avots: Projekts "Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai", 66.lpp.

Kā liecina 2.zīmējums par finansējuma izlietojumu uz 1000 iedzīvotājiem (salīdzinošais rādītājs), katrā reģionā situācija atspoguļojas citādi nekā pēc 1.zīmējumā redzamā absolūtā rādītāja. Analizētais finansējuma apjoms vidēji ir Ls 134,5 tūkst. uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem. Situācija reģionos pēc salīdzinošā rādītāja: visvairāk finansējuma ir piesaistīts Vidzemes reģionā - Ls 219,4 tūkst. un Kurzemes reģionā - Ls 212,8 tūkstoši. Arī Zemgales reģionā tas ir lielāks nekā vidēji Latvijā (Ls 141,6 tūkst.). Tālāk seko Rīgas reģions ar Ls 107,7 tūkst., bet vismazāk līdzekļu ir saņēmis Latgales reģions - tikai Ls 85,4 tūkst. uz 1000 iedzīvotājiem.

Vienīgā kopsakarība, kas izriet no šiem datiem, ir tā, ka vājākais reģions piesaista mazāko finansējumu gan absolūtās, gan salīdzināmās vērtībās. Tajā pašā laikā nevar pilnīgi noteikti apgalvot, ka ekonomiski spēcīgākais reģions piesaista lielāko ES finansējuma daļu, jo liela ietekme ir arī Kohēzijas fonda finansējumam, kas tiks ņemta vērā publikācijas turpinājumā. Šo jautājumu un kopsakarību izpētei nepieciešami papildu pētījumi.

Turpmāk - vēl

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas