Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.1 (57) 2007. gada 3. janvāris
            

Grāmatveža ikdienas stresi

 

Kādi faktori izsauc spriedzi grāmatvežu darbā? Kā spriedze ietekmē viņu darba spējas, personīgo dzīvi un veselību? Kā grāmatvedim pareizi reaģēt uz stresa situāciju darbā un kā tikt ar to galā? Edgaru Kramiņu, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas docentu, Rīgas Menedžeru skolas organizetajā konferencē "Revīzija, nodokļi un grāmatvedība" uzklausīja ar šiem jautājumiem ikdienā labi pazīstama un tāpēc ļoti ieinteresēta auditorija.

06.JPG (23672 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

"Vislielākā slodze un stress ir tieši mazo un vidējo uzņēmumu grāmatvežiem, jo šajos uzņēmumos grāmatvedis ir viens un viņam katastrofāli trūkst laika iedziļināties daudzos jautājumos."

"Grāmatveža profesija ir nepārtraukta, stingra bezkompromisu loģika, un sabiedrībā pastāv uzskats, ka vīrieši ir loģiskāki, jo viņiem biežāk dominē kreisās smadzeņu puslodes darbība. Līdz ar to varam pieņemt, ka grāmatveža profesija ir vairāk piemērota vīriešiem?" retoriski vaicā profesionālo stresu pētnieks. Statistika gan rāda, ka grāmatvežu profesijā ievērojami vairāk strādā sievietes, konferencē prezentētajā ziņojumā uzsver E.Kramiņš. Un, pārlaižot skatienu auditorijai, saņem apstiprinājumu statistikas nemaldīgumam.

Pēdējos gados grāmatvežu anketēšanas dati uzrāda, ka 61% aptaujāto darbā stresa situācijas izjūt katru mēnesi, bet 15% respondentu uzsver, ka viņi tā jūtas nepārtraukti. Tikai ceturtajai daļai darbs stresu rada reti: 1-2 reizes gadā, liecina atbildes uz vienu no anketēšanas jautājumiem.

Spriedzes situācijas visspēcīgāk ietekmē tieši sievietes, liecina aptauja. 97% grāmatvedes atzinušas spriedzes klātesamību, 37% sieviešu spriedze ir kļuvusi par dzīves sastāvdaļu, bet 30% atbildējušas, ka spriedzi var izraisīt jebkura nestandarta situācija.

Nemitīgi pārmaiņu gaidās

Grāmatvedim nepārtraukti ir jāseko līdzi likumiem, kas nemitīgi mainās. Atbildība nereti kļūst kritiska, jo kļūdu risks iespējams arī tāpēc, ka grāmatvedības uzskaites likumdošanas pieņēmumi un dažādi nodokļu skaidrojumi savstarpēji nesaskan.

46% gadījumu kā spriedzi izraisošs faktors tiek minēts grāmatvedības un nodokļu jomu regulējošās likumdošanas apjoms un biežie grāmatvedības un nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Šis process tiek vērtēts kā nesamērīgi dinamisks, apzinoties, ka nepietiek tikai zināt normatīvā akta aktuālo redakciju, ir jāpatur atmiņā arī visu izmaiņu vēsture.

Pēc "Lursoft" datiem, nepārtrauktās izmaiņas grāmatvedības un nodokļu normatīvajos aktos visizteiktāk ietekmē 196 150 cilvēku Latvijā. Starp tiem ir:

• 144 347 uzņēmēji un viņu palīgi;

• 47 800 finanšu direktoru un grāmatvežu;

• 1937 auditori, grāmatvedības pakalpojumu firmu darbinieki un zvērināti revidenti;

• 1700 Valsts ieņēmumu dienesta speciālistu un konsultantu;

• 276 izglītības iestāžu pasniedzēji finanšu, ekonomikas un grāmatvedības jomās.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā no jauna pieņemti vai ir grozīti 179 augstākā līmeņa normatīvie akti (Saeimas likumi un Ministru kabineta noteikumi), tātad vidēji 4,5 darba dienās ir kāds jaunums normatīvajos aktos.

Satraukumu vēl pavairo tas, ka nav dokumentu, uz kā pamata likumīgi strādāt. Piemēram, ja Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par pavadzīmēm, ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotos, apmācītu darbiniekus, kā tās aizpildīt, jāmaina arī vairāki rīkojumi.

Nelabvēlība darba vidē

Par galveno spriedzes izraisītāju tiek uzskatīta nelabvēlīga darba vide. Nesmēķētājas slikti jūtas darbavietā, kur vairākums kolēģu smēķē. Problēmas rodas arī tad, ja darba vietas iekārtojums neatbilst profesionālo funkciju veikšanai - neērts, ļodzīgs krēsls, pārlieku liels troksnis vai saspiestība telpās, slikta ventilācija, nepietiekams apgaismojums utt. Daudzie it kā šķietamie sīkumi izveido problēmu kalnu, zem kura gumst grāmatvedis.

Turklāt grāmatveža darbs joprojām netiek pienācīgi novērtēts, jo neviens viņa darbs it kā nav acīm redzams un rokām aptaustāms, secina E.Kramiņš.

Attiecības ar uzņēmuma vadītāju ir īpašs temats, uzsver E.Kramiņš. "Vadītāja, uzņēmuma īpašnieka uztverē pastāvošie normatīvie akti nav uzņēmējdarbību veicinošs faktors, tāpēc grāmatvedim bieži nākas izjust sava vadītāja "greizo skatienu" kaut vai tāpēc, ka viņš pieprasa dokumentus noformēt atbilstīgi noteiktajai kārtībai. Pieņēmums, ka grāmatveža galvenais uzdevums ir likt sprunguļus uzņēmuma saimnieciskās darbības mehānismā, diemžēl ir masveidīga parādība! Šo faktu saasina daudzu uzņēmuma vadītāju nekompetence saimnieciskās uzskaites jautājumos, kā arī, neapšaubāmi, šīs komplicētās sfēras pazemināts vērtējums. Acīmredzot tāpēc 29% grāmatvežu, kas izjūt spriedzi darbā, tajā vaino tieši darba devēju un viņa izvirzītos uzdevumus un prasības."

Darbu kalns pārāk liels

Pētījumu dati rāda, ka gandrīz pusē uzņēmumu (47%) grāmatvedības darbu izpildi veic viens grāmatvedis, 25% gadījumu - divi. Un tikai 28% respondentu norāda, ka darba pienākumi tiek sadalīti starp trim un vairāk grāmatvežiem. Vēl viens nozīmīgs faktors, kas izraisa spriedzi, ir neatbilstīgi liels darba apjoms, par ko sūdzas 33% respondentu. Pētījumos secināts, ka "sākotnēji darbinieks, iespējams, neizrādīs, ka tas ir pāri viņa spēkiem un strādās kā apsēsts. Tomēr nogurums prasīs savu, un agri vai vēlu darba ražīgums ies mazumā, sarūkot pašapziņai un veidojoties vainas apziņai par nepadarīto. Vislielākā slodze un stress ir tieši mazo un vidējo uzņēmumu grāmatvežiem, jo šajos uzņēmumos grāmatvedis ir viens un viņam katastrofāli trūkst laika iedziļināties daudzos jautājumos. Nereti viņš ir grāmatvedis, sekretārs, jurists, lietvedis, datu ievadītājs, apkopējs - viss pēc kārtas."

Tehnoloģijas apsteidz

E.Kramiņš, analizējot dažādu semināru norisi, secinājis, ka grāmatveži nemāk efektīvi izmantot datoru programmatūru iespējas, jo nav laika paskatīties jaunumus. Tātad arī jaunu automatizētās uzskaites programmu apguves nepieciešamība uzskatāma par spriedzi izraisošu faktoru. Tas var šķist savādi, vērtē speciālists, jo programmas taču tiek radītas grāmatveža darba atvieglošanai. Tomēr jaunu programmu ieviešana prasa to apgūšanu, pārkārtošanos uz jaunām tehnoloģijām, kādu laiku vienlaikus strādājot gan vecajā, gan jaunajā sistēmā.

Grāmatveži sūdzas arī par datortehniku, kas nestrādā pietiekami ātri, jo grāmatvedim nereti jāiztiek ar to, kas ir. Uzņēmuma vadītājs parasti sev nopērk jaunu datoru, lai gan jaudīgākajiem būtu jāatrodas uz grāmatveža, nevis priekšnieka galda.

Stresu rada arī nelicencētu programmu izmantošana. Protams, ja dators maksā 500 latu, bet programma 700, nevienam negribas par tām maksāt, bet sodi ir milzīgi.

Par maz laika un bailes kļūdīties

Viens no spriedzes izraisītājiem ir ierobežotais laika limits darba veikšanai - steidzami veicams darbs, kā arī darbs, kas prasa lielu koncentrēšanos, kā tas ir grāmatvežiem:

• 53% jūtas pārslogoti un nevar koncentrēties tiešo darba pienākumu veikšanai;

• 24% neiekļaujas noteiktajos termiņos.

Kāpēc grāmatveži nereti strādā līdz desmitiem vakarā? Tāpēc, ka piecos, sešos, kad visi aiziet projām, beidzot var nodoties grāmatvedībai, jo neviens neuzdod jautājumus, nezvana tālrunis, nav jārisina juridiski jautājumi - profesijas darba ritmu iezīmē aptaujāto grāmatvežu atbildes.

Bailes no kļūdām ir parādība, kas var būt pārmantota no audzināšanas un izglītošanas sistēmas.

• 53% grāmatvežu spriedzi izraisa bailes kļūdīties;

• 20% izjūt pastāvīgu spriedzi, baidoties zaudēt kontroli pār situāciju.

Piemēram, nodokļu inspektori zvana, lai kaut ko precizētu, kā arī lūdz iesniegt dažādus dokumentus. Spriedzi parasti nerada šādi zvani, bet gan paziņojums par nodokļu pārbaudi, kas ir spriedzes iemesls 40% aptaujāto grāmatvežu.

Viens no faktoriem, kas izraisa spriedzi, ir arī grāmatveža šaubas par savām spējām, un tas saistīts ar pašnovērtējumu. No grāmatvežu uzdotajiem jautājumiem rodoties iespaids, ka grāmatvežu profesionālais līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami krities un ir visumā zems, ko pētnieki izskaidro ar sabiedrības kopējo intelektuālās attīstības līmeni. Tas arī tāpēc, ka pēdējo 10 gadu laikā skolu programmās pārāk maz uzmanības veltīts eksaktajiem priekšmetiem.

Spriedzes aste velkas līdzi uz mājām

Spriedze rada nepatīkamas sekas arī grāmatveža personiskajā dzīvē un atsaucas uz veselību:

• 33% aptaujāto izjūt hronisku nogurumu;

• 12% dažreiz izjūt dzīves vienaldzību;

• 55% kļūst ātri uzbudināmi.

Ļoti bieži netiek atrasts laiks, lai būtu kopā ar ģimeni. Turklāt likumdošanas vide un darba ritms ir tāds, ka grāmatveži nespēj izmantot atvaļinājumu: 93% aptaujāto ilgstoši nav bijuši atvaļinājumā. Gandrīz puse uzsvēruši, ka atvaļinājumu nespēj izmantot vienā reizē, bet sadala pa nedēļai visa gada garumā, turpretim 38% - pa divām nedēļām gadā. Aptaujas dati uzrādot, ka 3% grāmatvežu atvaļinājumu neizmanto vispār. Kā iemesls tiek minēts aizvietotāju trūkums (52% gadījumu) vai lielais darba apjoms.

Kā vērst par labu sliktā ietekmi

Ne tikai grāmatvežiem, bet jebkuram darbiniekam spriedzes vadības un relaksācijas nolūkos var noderēt E.Kramiņa definētie pieci faktori, kas ietekmē spriedzes līmeni: 1. transpersonālais faktors - garīgās sfēras dominante pār tehnosfēru un semiosfēru, kas nosaka cilvēka dzīves individuālo filozofiju;
2. sociālais faktors - cilvēku savstarpējās saskarsmes un saziņas attiecības ar priekšnieku, kolēģiem, attieksme pret viņiem; 3. fiziskās pašsajūtas faktors, ko nodrošina veselīgs uzturs, fiziskie vingrojumi un relaksācija; 4. savas apziņas ietekmēšanas un pilnveides faktors, ko nosaka iztēles attīstības un meditācijas prasmju apguves līmenis; 5. laika vadīšanas faktors un no tā izrietošā steiga un koncentrēšanās problēmas.

Nepieciešams arī noteikt iemeslus, kuri rada spriedzi, un tie vairumā gadījumu ir šādi:

 

• Neapmierina:

1. darba vide;

2. darba devēja nepamatotās prasības;

3. savstarpējā saskarsme ar tiešo priekšnieku;

4. savstarpējā saskarsme ar kolēģiem;

5. darba apjoms;

6. laika limits;

7. normatīvo aktu iztrūkums un grozījumu lielais skaits.

 

• Šaubas par savām spējām un zems pašvērtējums.

• Bailes:

8. kļūdīties un uzņemties atbildību;

9. no neprognozējamām situācijām.

 

• Pārslodze un nespēja pietiekami atpūsties.

Ja neviens no minētajiem rādītājiem netiek atzīmēts ar pozitīvu atzinumu, tad spriedzes līmenis ir sasniedzis apogeju un ir pienācis laiks veidot savu individuālo spriedzes vadības pro­grammu, iesaka E.Kramiņš.

"Komersanta Vēstnesis" jau ir rakstījis par to, ar kādām problēmām ikdienā nākas saskarties grāmatvedim ("Ko uzņēmuma vadītājs nezina par savu grāmatvedi", 2.08.2006, Nr. 30(36)). Grāmatvedība ir ļoti nozīmīga struktūra uzņēmumā, no kā atkarīga gan uzņēmuma finansiālā veselība, gan vadītāju komforts. Un grāmatvedis ir tas cilvēks, no kura smagu sirdi šķiras uzņēmuma vadība.

 

Lidija Dārziņa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas