Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.4 (60) 2007. gada 24. janvāris
            

Sociālās iemaksas pagaidām nevar samazināt

 

Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks

 

Pērn diskusijās par nepieciešamību palielināt iedzīvotāju ienākumus no vairākiem valdībā iesniegtajiem priekšlikumiem sociālie partneri vienojās par diviem soļiem. Valdība piekrita paaugstināt minimālo algu un noteikt lielāku neapliekamo minimumu. Sarunas par likmju maiņu diviem nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) un sociālās apdrošināšanas iemaksām - tika atliktas. Protams, ka šie jautājumi dienaskārtībā būs joprojām. Tos aktualizē arī nesen publiskotais "Deloitte" pētījums, kurā Latvijas darba devēju nodokļu slogs Eiropas Savienības valstu salīdzinājumā ierindots augstajā - 8.vietā. Darba devēju pārstāvji izteikušies, ka būtu jāsamazina sociālais nodoklis.

 

03.JPG (16112 bytes)
Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

"Ja pieaicinām iebraucējus, būs jādomā par viņu izmitināšanu. Pašvaldībām un valstij būs jādomā par sabiedriskā transporta nodrošināšanu."

Kaimiņos sociālo budžetu uztur darba devēji

Nodokļa likmes vajadzētu samērot ar kaimiņiem. Igaunijā darba devēja sociālais nodoklis ir 33%, Lietuvā - 31%, turpretī Latvijā 24,09 procenti. Šajā ziņā darba devējam mūsu valsts izrāda lielu pretimnākšanu.

Šā nodokļa maksātāji ir divas puses, arī darba ņēmēji. Igaunijā darba ņēmējs maksā sociālo nodokli 0,6% apmērā, lielākā vecumā - 2,6% (2% attiecas uz fondēto pensiju sistēmu, maksājums aiziet papildu pensijai), Lietuvā 3%, Latvijā darba ņēmējam ir daudz augstāks maksājums - 9%.

Tātad īstenībā būtu loģiski Latvijā vēlēties samazināt sociālo nodokli darba ņēmējam. Taču to neprasām morālu apsvēruma dēļ, jo mūsu cilvēku pensijas, bērnu pabalsti, bezdarbnieku pabalsti ir pieticīgi. Ja prasīsim samazināt sociālo nodokli, automātiski kavēsim iespēju lielai daļai iedzīvotāju kaut kad sasniegt iztikas minimumu. Tas novembrī bija 121,74 lati. Salīdzināsim šo summu ar citiem rādītājiem. Novembrī pensija zem iztikas minimuma bija 87% pensionāru.

Sociālais budžets spodrina makroekonomisko ainu

Darba devēji nav pievērsuši uzmanību vēl kādam aspektam - situācijai valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā. Pamatbudžetā deficīts ir mīnus 2,54 procenti. Un cerīgo skaitli attiecībā uz valsts budžeta deficītu - mīnus 0,9% - iepriekšējā gadā nodrošināja tas, ka to uzlaboja sociālais budžets ar plus 1,66 procentiem. Pamatbudžetā deficīts bija 283,6 miljoni latu. Pārpalikums speciālajā budžetā bija 185,7 miljoni latu.

Pagājušā gada septembra beigās sociālajā budžetā uzkrājums, kas veidojies kopā ar iepriekšējo gadu atlikumiem, bija 294,4 miljoni latu. Decembra beigās ar plus zīmi bija jau 355 miljoni latu. Protams, var domāt, ka šogad saistībā ar vairākām izmaksām atbilstīgi likumos noteiktajam šis uzkrājums var padilt, taču tas nenotiks ne dramatiski, pat ne būtiski, jo algas arī pieaug un līdz ar to būs arī pienesums sociālajam budžetam.

Par 6-8 latiem paaugstinot mazās pensijas, sociālā budžeta tēriņos papildus bija vajadzīgi tikai 30 miljoni latu. Var pielikt vēl 30 miljonus latu vai pat 50 miljonus, un tas neradīs problēmas.

Tiesa, pašlaik sociālais budžets glābj valsts makroekonomiskos rādītājus. Tas nav pieļaujams. Inflācijas izpētes darba grupā, kurā darbojas arī valdības sociālo partneru pārstāvji, spriežam, ka jāsamazina pamatbudžeta deficīts. Kā to varētu izdarīt? Ja valstī ienāks lielāka nauda, piemēram, par LMT kapitāldaļu pārdošanu, vajadzētu šos ieņēmumus virzīt pamatbudžeta deficīta samazināšanai.

Inflācija jāierobežo ar objektīvi atliekamiem tēriņiem

Pašreiz valsts sociālos līdzekļus ir iesaldējusi, tie nevis tiek iedoti pensionāriem, bet tiek virzīti inflācijas, patēriņa spiediena mazināšanai. Sociālā budžeta nauda stāv kā karpa ledus pagrabā - nedrīkst sākt lietot, jo, tikko ķersies klāt, parādīsies nelabvēlīgi rādītāji.

Tas nav korekti situācijā, kad valdība cenšas pierunāt sabiedrību, ka tai, lūk, vajag ekskluzīvas būves - tostarp lepnu koncertzāli uz dambja, un tai apakšā vēl grasās būvēt apakšzemes stāvvietas, nevis jaunu tuneli zem Daugavas, kas būtu normālāk. Visas lielās jaunceltnes Rīgā prasīs teju miljardu latu, līdzīgas būves apsolītas visos reģionos. Un tad ir jautājums - kāpēc ar šādiem projektiem dzenam inflāciju augšā, bet ar sociālajiem programmām to ignorējam. Varbūt vispirms vajadzētu rūpīgi izvērtēt, ko varam atļauties.

Latvijā tik lepni nedzīvo

"Deloitte" pētījumā apgalvots, ka mēnesī Latvijā neto alga ir par 198,5% lielāka nekā Lietuvā, gandrīz divas reizes! Ticami tas nav. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina: otrajā ceturksnī Lietuvā bija par 13% lielāka alga nekā Latvijā. Protams, te nav ierēķināts ēnu kapitāls, bet nevarētu domāt, ka Lietuvā nu būtu divreiz mazāka ēnu ekonomika nekā pie mums. Mums vidējā neto alga otrajā ceturksnī bija 207 lati, nerēķinot neapliekamo minimumu par darbinieka apgādībā esošu personu, bet "Deloitte" pētījumā atspoguļojas 363 latu. Pat ja mēģinātu to izskaidrot ar ēnu ekonomiku, šāda atšķirība nevarētu sanākt, ja nu vienīgi pieskaitītu ne tikai "aplokšņu algas", bet arī ēnu ekonomikas uzņēmēju diplomātus, pilnus ar naudu.

Igaunijā fiziskā darbinieka neto minimālā alga ir 145,05 latu. Bet skolotājam, bibliotekāram, kultūras darbiniekam jau pērn Igaunijā minimālā alga bija noteikta 314 latu apjomā. Lietuvā minimālā alga ir 102,62 latu un 1.jūlijā mainīsies, ies augšup. Latvijā arī pēc šāgada it kā lēciena minimālā neto alga ir 94,40 latu.

Ja salīdzinām šos skaitļus, nav saskatāms, ka Latvija algu ziņā demonstrē tik lielu priekšrocību pret igauņiem un lietuviešiem. Protams, Latvijā ir uzņēmumi, kuros ir lielas algas. Bet tas neraksturo kopējo situāciju.

Par IIN likmes samazināšanu

Joprojām dzirdams satraukums, ka ir apturēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana.

Lai to apsvērtu un lemtu par samazinājumu, nevajadzētu ignorēt statistiku, proti, apzināties, cik cilvēku saņem minimālo algu vai tuvu tai un cik - ievērojami virs tās. Pētījumi rāda, ka ļoti liels skaits strādājošo oficiāli saņem mazas algas. Tāpēc LBAS ierosinātais pirmais solis, lai apkarotu ēnu ekonomiku, ir celt gan minimālo algu, gan neapliekamo minimumu. Tas darba devējiem ir pilnīgi nesāpīgi, taču darba ņēmējs vismaz pakāpeniski var sasniegt tādu dzīves līmeni, lai varētu nodrošināt iztikas minimumu ģimenei.

Taču ar pērn ierosinātās likmes maiņu (vieni uzskata - jāsamazina strauji, citi - vajag IIN mazināt pakāpeniski) panāktu vien to, ka tie, kas saņem 1000 latu, iegūtu klāt pārdesmit latu, bet tie, kas saņem minimālo algu - santīmus. Nav mūsu mērķis palielināt sabiedrības polarizāciju. Mēs neesam pret algas atšķirībām, augsti kvalificētiem darbiniekiem ir jāsaņem vairāk. Taču atsevišķi darba devēji, šķiet, vēlētos, lai kvalificētie darbinieki saņemtu gan vairāk, viņiem vairāk nemaksājot. Mēs to varētu atbalstīt, ja Latvijā nebūtu tik milzīgas atšķirības starp zemo, vidējo un augsti atalgoto darbinieku līmeni.

Savukārt doma par progresīvo nodokli parasti uzreiz tiek nogremdēta. Progresīvā nodokļa nav tikai Igaunijā un Krievijā. Pie mums nav tāpēc, ka labējās valdības tajā nav ieinteresētas. Daudziem tagad ir tuvi salīdzinājumi arī ar valstīm, kurp dodas peļņā latvieši. Tad, lūk, Īrijā ienākumi līdz 28 000 mārciņu gadā tiek aplikti ar 20% nodokli. Savukārt atalgojuma daļai, kas ir virs šīs summas, likme ir krietni augstāka. Vai Latvijas valdības partijām ir jābūt konservatīvākām par Tečeri un Bušu?

Mēs nenoliedzam, ka nodokļi summāri ir pārāk lieli, bet mēs arī redzam, kā komersants tos apiet, piemēram, grezno auto iepirkšanā par uzņēmuma līdzekļiem.

Ja būtu vēlme palielināt budžeta ieņēmumus, uzliktu nodevu nekustamā īpašuma spekulācijām. Piemēram, piecu gadu laikā nevar pārdot jauniegādātu īpašumu bez lielas valsts nodevas. Tad kādam būtu jābēdā, kad burbulis plīsīs vai neplīsīs. Es neuztraucos par to, ka īpašumus nopērk, bet par to, ka pērk un pārdod, un nemaksā nodokļus valstij.

Kam nepieciešama pretimnākšana

Lai atvieglotu mazatalgoto ģimeņu situāciju, esam piedāvājuši samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), taču tam aizvien ir pretdarbība. Jo, iespējams, tas ir viens no trumpjiem, ko valdība tur azotē cerībā, ka, pārejot uz eiro un tad pārtikai samazinot nodokli no 18% uz 5%, inflācijas līmenis var strauji kristies. Tāpēc šobrīd nepiekrīt no PVN atbrīvot pat maizi. Polijā ir ļoti atšķirīgas PVN likmes - 3% un 4%, pat nulle.

Ieteicām valdībai: ja reiz PVN ir samazināts medikamentiem, būtu tiesības prasīt, lai parādītos gan ražotāja, gan tirgotāja pievienotā vērtība. Tad patērētājs varētu gūt skaidru priekšstatu, kurš dzen cenu uz augšu.

Inflāciju ietekmē arī faktori, kas nav atkarīgi no Latvijas, tāpēc vairāk jādomā par alternatīviem enerģijas avotiem. Ir jāsakārto dzelzceļš un ceļi. Jāskatās, kā var atbalstīt ražošanu. Varētu runāt par peļņas nodokļa atlaidi, ja peļņas daļa tiek ieguldīta augstas pievienotās vērtības ražotnēs, tehnoloģijās, tas būtu tālredzīgāk nekā mest naudu pompozos biznesa projektos. Vienlaikus ir nopietni jāvērtē darba organizācija un pārvaldība kā uzņēmumos, tā arī valsts iestādēs.

Pašu darbaspēks ir jātaupa

Latvijā par darbaspēku jārūpējas tiklab ar atalgojumu, kā arī sociālajām garantijām. Lai iedzīvotāji neplūstu projām un nenāktos masveidā aicināt imigrantus, jo tad no valsts un pašvaldību un sociālā budžeta nāksies maksāt papildus naudu, kuras jau tāpat ir maz.

Darba devēji arī atzīst: ja pieaicinām iebraucējus, būs jādomā par viņu izmitināšanu. Taču Latvijā, jo īpaši Rīgā, vēl nav atrisināta denacionalizēto namu īrnieku problēma. Pašvaldībām un valstij būs jādomā par sabiedriskā transporta nodrošināšanu. Tā darba devēji samazinās savas izmaksas uz dažādu budžetu rēķina. Mēs nedomājam, ka tā ir produktīva politika.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas