Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.10 (66) 2007. gada 7. marts
            

Nodokļu likumos Eiropā prasītās plašākas tiesības nerezidentiem

 

Pagājušajā gadā nodokļu likumos veikti vairāki grozījumi un papildinājumi, kas attiecas uz nerezidentiem. Visvairāk pārmaiņu ir likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"(1.pantā, 3.pantā, 6.pantā, 11.pantā, 14.pantā, 14¹.pantā). Daļa grozījumu maina nodokļu uzlikšanas un maksāšanas kārtību, daļa paplašina attiecināmo valstu loku, līdztekus Eiropas Savienības (ES) valstīm likumā iekļaujot arī Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstis, un ir arī tehniskie grozījumi un terminu saskaņošana.


Latvijas uzņēmējdarbības atvērtība Eiropas un visas pasaules tirgū, brīva kapitāla un darbaspēka kustība aktualizē nepieciešamību nodokļu jomā zināt arī nerezidenta jēdzienu. Saistībā ar jaunajiem grozījumiem, kas stājās spēkā šogad 1.janvārī, "Komersanta Vēstnesis" šajā apkopojumā izklāsta Latvijas nodokļu politikas izstrādātāju komentārus un pamatojumu, kāpēc šie grozījumi bija nepieciešami, kā arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) atbildes uz nodokļu maksātāju jautājumiem (atrodamas mājaslapā www.vid.gov.lv).

Likuma grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr.207 (3575), 29.12.2006., likuma konsolidētā versija atrodama vortālā www.likumi.lv.

Tiesa, Saeimai, kura 19.decembrī pieņēma grozījumus arī likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", pie tā būs jāatgriežas vēlreiz. Eiropas Komisija joprojām saskata diskrimināciju dividenžu aplikšanā ar nodokli.

 

Saistības pret ES

Būtiskākie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" skar dividenžu maksājumus un zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā. Finanšu ministrijas (FM) anotācijā, likumprojektu iesniedzot, tika norādīts, ka tajā "iestrādātas normas, kuras nodrošina likuma atbilstību Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra spriedumam tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers) - par tiesībām starp uzņēmumu grupas dalībniekiem - Eiropas Savienības dalībvalstu rezidentiem - veikt zaudējumu pārnešanu. Likumprojektā iestrādātas normas, kuras nodrošina likuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pantā noteiktajām pamatbrīvībām, konkrēti brīvai kapitāla kustībai. Grozījumi veikti pēc Eiropas Komisijas 2006.gada 10.aprīļa formālā paziņojuma Nr. K(2006) 1197 par pārkāpuma procedūras uzsākšanu lietā Nr. 2005/2393 saistībā ar Latvijā piemēroto diskriminējošo nodokļu režīmu dividendēm, kas saņemamas no ES un EEZ valstu rezidentiem."

 

Nerezidents Latvijas likumos

Tā kā Latvijā ienākumus gūst gan Latvijā dzīvojošas personas un Latvijā izveidoti uzņēmumi, gan ārvalstīs dzīvojošas personas un ārvalstīs izveidoti uzņēmumi, tiek noteikts viņu statuss attiecībā uz Latvijas nodokļiem: vai viņi ir Latvijas jurisdikcijas subjekts, vai citas valsts jurisdikcijas subjekts. Nodokļu vajadzībām ir noteikta rezidenta un nerezidenta definīcija, skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Nodokļu konvenciju nodaļas vadītājs Andrejs Birums.

Nodokļu uzlikšanas režīms ir atkarīgs no konkrētās personas rezidences statusa (rezidents/nerezidents) attiecībā pret to valsti, kura uzliek nodokļus.

Likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", kā arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" atbilstoši definīcijai ir noteikts arī atšķirīgs nodokļu uzlikšanas režīms rezidentiem un nerezidentiem.

Sakarā ar iestāšanos ES Latvijai kļuva saistošas arī ES prasības attiecībā uz nodokļiem. Tiešie nodokļi - uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, vēl arī citi - Eiropas Savienību dalībvalstu vidū netiek harmonizēti. Taču arī šo nodokļu piemērošanā ir saistoši ES normatīvie akti.

Viena prasību grupa ir ES sekundārie tiesību akti jeb direktīvas, kas jāievēro nodokļu izstrādē.

Tiešo nodokļu likumu politiku ietekmē arī Eiropas Kopienu tiesas nolēmumi. Trešā ES prasību grupa izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, kam Latvija ir pievienojusies. Līgums ietekmē nodokļus tādejādi, ka aizliedz diskriminēt nodokļu uzlikšanas ceļā dažādus ienākumu saņēmējus, kuriem ir atšķirīgs rezidenta statuss. Eiropas Kopienas dibināšanas līgums arī pieprasa nodrošināt, ka tiešie nodokļi atbilst līgumā noteiktajām pamatbrīvībām.

Savukārt to, vai Eiropas Kopienas dibināšanas līgums ir pareizi piemērots katrā konkrētā situācijā un vai dalībvalsts Latvijas nodokļu likums atbilst šim līgumam, skaidro Eiropas Kopienu tiesa.

 

Par dividendēm nerezidentiem

Mātes meitas uzņēmumu direktīva nosaka: no uzņēmumu, kuriem ir likumā definētā attiecīgā līdzdalība citos uzņēmumos Eiropas Savienībā, savstarpēji izmaksājamām dividendēm nedrīkst ieturēt nodokli izmaksas brīdī. Tagad ar likuma grozījumiem līdzīgs atbrīvojums attiecināts ne tikai uz ES dalībvalstu uzņēmumiem, bet arī uz Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu uzņēmumiem. Šāda rakstura grozījumi ir 1.panta 19.daļa.

"Grozījumi likuma 11.pantā paredz nodrošināt no ES un EEZ valstu rezidentiem saņemtajām dividendēm tādu pašu nodokļu režīmu kā iekšzemes dividendēm, tādējādi arī no ES un EEZ saņemtās dividendes vispārīgā gadījumā netiks iekļautas nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā. Līdz ar to attiecībā uz no ES saņemamajām dividendēm tiks nodrošināta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pantā (Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 40.pantā) noteiktā kapitāla kustības pamatbrīvība," par ienākošajām dividendēm tika skaidrots FM anotācijā likuma grozījumiem.

Likumā ir būtiski grozījumi arī attiecībā uz nerezidentiem izmaksājamām, tātad no Latvijas izejošajām dividendēm.

Likuma 3.panta 4.daļas pirmais punkts ir tehnisks skaidrojums, lai būtu precīzi norādīts, kura pienākums ir ieturēt nodokli no publisku akciju sabiedrību dividendēm.

Proti, emitenta (uzņēmuma) akcijas biržā tiek pārdotas, depozitārijs tās uzskaita un tās nonāk konta turētāja rīcībā. No konta turētāja notiek maksājums rezidentam vai arī nerezidentam. Līdzšinējā likuma redakcija to it kā burtiski pieprasīja veikt emitentam, kuram par brīvā tirgus akciju pirkumiem biržā nav informācijas. Jo faktisko statusu zina tikai galējais maksātājs, kurš ir pēdējais, kas veic maksājumu saņēmējam. Tātad tas ir konta turētājs - banka, brokers. Šie grozījumu punkti precizē situāciju. Tas attiecas arī uz nerezidentiem, jo jautājums ir par to, kā ieturēt nodokli no dividendēm, kuram tas jādara. Emitentam to ir tehniski sarežģīti izdarīt, jo ir nepieciešama ļoti apjomīga fona jeb vēsturiskā informācija, kura tās saņemšanas brīdī tik un tā var izrādīties novecojusi.

Kā pamatots FM anotācijā: "Grozījumi paredz noteikt par pienākums ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli no publisko akciju sabiedrību nerezidentiem izmaksātājām dividendēm konta turētājiem - izmaksātājam, kam ir pilnīgāka informācija par saņēmēju, nevis kapitālsabiedrībai, kas veic dividenžu izmaksu."

 

Zaudējumu pārnešana no ārzemēm

Ja vienam uzņēmumam Latvijā ir zaudējumi un otram ir peļņa un šie uzņēmumi atbilst likumā noteiktajai uzņēmumu grupas definīcijai, sakarā ar kuru var uzskatīt, ka tie abi ir vienas grupas uzņēmumi, tad Latvijas likums atļauj tam uzņēmumam, kuram ir peļņa, pārņemt zaudējumus un samazināt savu peļņu par cita uzņēmuma grupas dalībnieka uzņēmuma zaudējumu. Un līdz ar to nemaksāt nodokli, skaidro FM Nodokļu politikas departamenta pārstāvis.

Zaudējumu pārnešanu likumā nosaka 14.¹ pants. Līdzšinējā likuma redakcija atļāva zaudējumus pārnest tikai starp Latvijā izveidotiem uzņēmumiem. Tagad saskaņā ar jau minēto Eiropas Kopienu tiesas lēmumu ir arī jāatļauj zināmā situācijā zaudējumus ienest Latvijā no ārzemēm. Tātad, ja ārzemēs izveidots uzņēmums nonācis zaudējumos, un šis uzņēmums ir grupas uzņēmums, bet citi grupas uzņēmumi ir Latvijā un tiem ir pozitīvs apliekamais ienākums, Latvijā jāatļauj pie zināmiem nosacījumiem samazināt apliekamo ienākumu. Tas nozīmē, ka nedabūsim budžetā nodokli par tiem zaudējumiem, kas ir radušies mūsu uzņēmuma meitas uzņēmumam citā ES dalībvalstī.

Kādi būs noteikumi, kad ārzemju zaudējumus drīkstēs ienest Latvijā, likumā ir detalizēti izklāstīts šā panta 6.¹, 7.¹, 12. daļā, kā arī citās daļās tiek raksturotas visas prasības.

Šie grozījumi likumā iestrādāti, lai nodrošinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa atbilstību Eiropas Kopienu tiesas spriedumam Marks&Spencers lietā.

Skaidrojumu par izmaiņām zaudējumu pārnešanā uzņēmumu grupas ietvaros sniedzis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID 12.01.2007. vēstule Nr.15.1.1.-9/1661): "Grozījumi likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.¹ pantā maina kārtību, kādā zaudējumi var tikt pārnesti uzņēmumu grupas ietvaros, samazinot iekšzemes nodokļu maksātāju ar nodokli apliekamo ienākumu. Par uzņēmumu grupas dalībnieku var tikt uzskatīts ne tikai iekšzemes nodokļa maksātājs, bet arī tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas EEZ valsts rezidents. Līdz ar to zaudējumu summas var tikt pārnestas gan iekšzemes nodokļa maksātāju starpā, gan arī starp iekšzemes nodokļa maksātāju un minētajiem citu valstu rezidentiem, kā to paredz likuma 14.¹ panta 6.¹ daļa un ievērojot likuma 14.¹ panta 7.¹ daļas nosacījumus.

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 76.punktu grozījumi likuma 14.¹ pantā ir piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā."

 

Norma par UIN piemērošanu dividendēm jāgroza vēlreiz

Ministru kabinets 27.februārī apstiprināja FM izstrādāto Latvijas nostāju par Eiropas Komisijas atzinumu par pārkāpuma procedūru saistībā ar Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu par dividenžu aplikšanu ar nodokli nesaderību ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, informē FM.

Latvija atzīst, ka pašlaik uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir noteikts atšķirīgs nodokļa režīms tām ES dalībvalstu uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, uz kurām neattiecas direktīva (Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīva 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs), un EEZ valstu (kas nav ES dalībvalstis) uzņēmumiem izmaksātajām dividendēm, uz kurām neattiecas likumā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas.

Latvijas valdības sākotnējā nostāja, kas tika apstiprināta 2006.gada maijā, paredzēja, ka Latvija vadīsies pēc Eiropas Kopienu tiesas nolēmuma lietā 170/05. Tiesas nolēmums tika pieņemts 2006.gada 14.decembrī, nosakot, ka atšķirīga nodokļu uzlikšanas režīma piemērošana (nodokļa ieturēšana) dividendēm, kuras no meitasuzņēmuma - rezidenta saņem mātesuzņēmums - rezidents, un dividendēm, kuras no meitasuzņēmuma - rezidenta saņem mātesuzņēmums - nerezidents (citas dalībvalsts rezidents) ir pretrunā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43.pantā un 48.pantā noteikto brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Tomēr, ar 2006.gada 19.decembra grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kuri stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī, ir atcelta nodokļa ieturēšana no dividendēm, kuras Latvijas uzņēmumi izmaksā EEZ valstu (kas nav ES dalībvalstis) uzņēmumiem, ja dividenžu saņēmējam Latvijas uzņēmumā ir vismaz 15% līdzdalība. Līdz ar to atšķirīgais nodokļa uzlikšanas režīms pašreiz attiecas tikai uz dividendēm, kas tiek maksātas minēto valstu uzņēmumiem, kuru līdzdalība ir zem 15%. FM ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", ar kuriem tiks novērsta atšķirīgā pieeja arī dividendēm, kas tiek maksātas par līdzdalību zem 15%. Tiklīdz Saeima apstiprinās minētos likuma grozījumus, FM oficiāli informēs Eiropas Komisiju, ka norādītās neatbilstības ir novērstas, paziņots FM informācijā presei.

 

Jāizstrādā MK noteikumi

FM anotācijā, likumprojektu iesniedzot, pērn tika norādīts, ka līdz 2007.gada 1.jūlijam nepieciešams izdot jaunus MK noteikumus, kas noteiktu veidlapu paraugus, kādus nerezidents iesniedz VID, ja notiek tāda nekustamā īpašuma atsavināšana, no kuras atsavinātājs neietur uzņēmumu ienākuma nodokli. Līdz 2007.gada 1.jūlijam nepieciešams veikt grozījumus MK 2005.gada 6.decembra noteikumos Nr.927 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību", lai papildinātu tos ar veidlapas paraugu, kādu iesniedz, ja tiek veikta zaudējumu pārrobežu pārnešana atbilstoši likuma 14.¹ panta normām.

Nodokļu maksājumu lielumu, protams, ietekmē valstu divpusējie līgumi, kuros paredzēts, kā tiek sadalītas nodokļu uzlikšanas tiesības starp abām valstīm, kā arī noteikti atbrīvojumi no nodokļu ieturēšanas, veicot maksājumus starp valstīm, nodokļu likmju samazinājums, maksimāli pieļaujamās likmes. Nodokļu maksātāji, kuriem biznesa darbība sniedzas pāri Latvijas robežām, zinot atvieglojumu iespējas, var tās izmantot.

Lidija Dārziņa, "KV"

 

Likums "Par nodokļiem un nodevām"

IV nodaļa. Nodokļu maksātāji

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

(8) Papildus septītajā daļā minētajam tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus nerezidenta (ārvalsts komersanta) vārdā.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

 

 

Jautājumi par nerezidentiem un UIN aprēķināšanu VID biežāk uzdoto jautājumu klāstā

No VID 08.02.2007. vēstules Nr.15.1.1.-9/ 6425

- Kapitālsabiedrība, kuras darbība ir celtniecības un uzraudzības pakalpojumu sniegšana, veic maksājumus nerezidentam - juridiskai personai - par konsultatīvā projekta realizāciju (konsultācijas, kuras saņemtas no nerezidenta, nav nepieciešamas un nav tieši saistītas ar pašas kapitālsabiedrības darbību, bet gan tās nepieciešamas konsultatīvā pakalpojuma nodrošināšanai (konsultatīvā projekta realizācijai) šīs kapitālsabiedrības klientam). Vai no maksājuma nerezidentam - juridiskai personai - ir ieturams UIN kā no atlīdzības par konsultatīvā pakalpojuma sniegšanu?

- Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta ceturtā daļa nosaka nerezidentu ar UIN apliekamo ienākumu, kas ir Latvijas Republikā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta ceturtās daļas 2.punkts paredz ieturēt UIN 10% apmērā no atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, ja šādus maksājumus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem.

Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta sesto daļu konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes komercsabiedrības (rezidentam) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes komercsabiedrībai (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas.

Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 19.punkts skaidro likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta sestās daļas piemērošanu. Tas nosaka, ka ar konsultatīvajiem pakalpojumiem saprot jebkurus konsultatīvos pakalpojumus, kas sniegti iekšzemes komercsabiedrībai (rezidentam), piemēram:

1) konsultāciju sniegšana,

2) dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana,

3) informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar komercsabiedrības stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju,

4) komercsabiedrības ekonomiskās darbības izpēte u.tml.

Likuma piemērošanai pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Jautājumā minētajā situācijā nerezidenta - juridiskas personas - sniegtās konsultācijas ir klasificējamas kā konsultatīvs pakalpojums, neatkarīgi no tā, vai konsultācijas ir tieši saistītas ar kapitālsabiedrības darbību vai tās nepieciešamas konsultatīvā pakalpojuma nodrošināšanai (konsultatīvā projekta realizācijai) kapitālsabiedrības klientam. Tādējādi, veicot maksājumus nerezidentam - juridiskai personai - par konsultatīvajiem pakalpojumiem, ir piemērojams likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta ceturtās daļas 2.punkts, un UIN ir ieturams 10% apmērā no maksājumu summas.

Kapitālsabiedrība var piemērot noteikumus, ko paredz Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi (nodokļu konvencijas) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem. Atbilstoši nodokļu konvenciju noteikumiem nerezidentu Latvijas Republikā gūtais ienākums no vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanas netiek aplikts ar nodokli Latvijas Republikā, ja šāds ienākums nav gūts, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā. Lai piemērotu nodokļu konvenciju noteikumus, ievēro kārtību, kuru nosaka Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi". 

- Kapitālsabiedrība, kuras darbība ir reklāmas pakalpojumu sniegšana, veic maksājumus nerezidentam - juridiskai personai:

a) par dalību starptautiskā konferencē, kas veltīta reklāmas jautājumiem un kurā piedalās dažādu valstu reklāmas aģentūras;

b) par televīzijas raidlaiku, kurā pārraidīta reklāma.

Vai no maksājuma nerezidentam - juridiskai personai - ir ieturams UIN kā no atlīdzības par vadības un konsultatīvā pakalpojuma sniegšanu?

- Jautājumā minētajā situācijā no nerezidenta - juridiskās personas - saņemto pakalpojumu (t.i., konferences organizēšana un televīzijas raidlaika nodrošināšana) ekonomiskais saturs un būtība neatbilst likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta sestās daļas un Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 19.punktā sniegtajam konsultatīvo pakalpojumu skaidrojumam. Tādējādi, izmaksājot atlīdzību nerezidentam - juridiskai personai - par minētajiem pakalpojumiem, UIN neietur atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta ceturtās daļas 2.punktam.

Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece I.Bahanovska

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas