Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.12 (68) 2007. gada 21. marts
            

Liepāja: izaugsmes desmitgade

 

Guntis Beļskis, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja palīgs

 

Nobeigums. Sākums "KV" Nr.11 (67) 14.03.2007.

 

10.JPG (11602 bytes)
Foto no personiskā arhīva

"Īstenojot mērķtiecīgu investīciju piesaistes politiku, jau tuvākajos gados ostas attīstībai plānots piesaistīt aptuveni 50 milj. eiro no ES fondu un valsts pamatbudžeta līdzekļiem."

Visa reģiona balsts un lepnums - osta

Protams, ne bez pēdām mūsu attīstībā palika arī ekonomiskā krīze Krievijā. Ar saražotās produkcijas realizāciju austrumos un tranzītkravu apgrozījumu ostā labi tika sākts 1998.saimnieciskais gads, kura otrajā pusē tas viss krasi apsīka. Visvairāk cieta ro-ro kravu pārvadātāji, zivju pārstrādātāji, kā arī galantērijas ražotāji, kuru darbība lielākoties bija saistīta ar Krievijas tirgu.

Runājot par Krieviju, nedrīkst nepieminēt arī vēl joprojām diskriminējošos Krievijas dzelzceļa tarifus virzienā uz Baltijas ostām, kas vistiešākajā veidā skar arī Liepājas ostas kompāniju kravu apgrozījuma dinamiku.

Neraugoties uz visām minētajām grūtībām, Liepāja attīstās kā viens no Baltijas reģiona tranzīta un loģistikas centriem, un šeit ir mūsdienīga, daudzfunkcionāla osta.

Atšķirībā no citām ostām Liepāju raksturo līdzsvarota Latvijas importa/eksporta un tranzīta kravu plūsmu attiecība, un tādējādi osta funkcionē ne tikai kā starptautiskas nozīmes transporta mezgls, bet arī kā nozīmīgs reģionālās attīstības veicinātājs.

Diemžēl pēdējos gados mēs nevaram lepoties ar strauju kravu apgrozījuma pieaugumu, kā tas bija vēl nesenā pagātnē, kad ostā pārkrauto kravu apjoms pieauga pat par 30% gadā. Tomēr kā panākums ir jāatzīmē tas, ka par spīti arvien spēcīgajai konkurencei ostu un kravu pārvadājumu tirgū Liepājas osta ir spējusi stabilizēt savu kravu apgrozījumu 4-4,5 miljonu tonnu robežās.

Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sastāvdaļa, kas ostai nodrošina brīvostas statusu, ļaujot veiksmīgi konkurēt ar citām reģiona ostām. Liepājas SEZ izveide ir pierādījusi, kā nepilnu 10 gadu laikā vienu no depresīvākajiem valsts reģioniem ir iespējams pārvērst par vienu no valsts vadošajiem rūpniecības un loģistikas centriem. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu izvēlas Liepāju kā vietu savas uzņēmējdarbības attīstībai, novērtējot pilsētas ģeogrāfisko novietojumu, kvalificēto darbaspēku un pilsētas industriālo potenciālu. Jau šodien Liepāja ir Latvijas rūpniecības līdere: šeit ir lielākais rūpniecības produkcijas izlaides apjoms uz vienu iedzīvotāju valstī.

Liepājas ostas darbība ir orientēta galvenokārt uz eksporta un tranzīta pakalpojumu sniegšanu. Osta joprojām ir SEZ aktīvākā daļa - jau vairākus gadus tur stabili darbojas 16 stividoru kompāniju, 11 kuģu aģentūru, ekspeditori, brokeri un citi ostas pakalpojumu sniedzēji. Pērn Liepājas ostā kravu apgrozījums sasniedza četrus miljonus tonnu.

 

Speciālā ekonomiskā zona skaitļu spogulī

Aplūkojot iepriekšējā gada rādītājus kopumā, jāatzīmē, ka līdz 2006.gada 31.decembrim Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības statusā darbojās 36 uzņēmumi.

Kopumā visi šie uzņēmumi no savas darbības sākuma SEZ statusā ir veikuši ieguldījumus 88,971 milj. latu apjomā, no tiem pagājušajā gadā - 8,879 milj. latu.

Kopējā ieguldījumu struktūra no ieguldījumu sākuma un pagājušajā gadā atsevišķi ir diezgan līdzīga. Ja 2006.gadā ieguldījumi modernajās tehnoloģijās veidoja tikai 37,71% no visām investīcijām, tad moderno tehnoloģiju īpatsvars kopējos ieguldījumos no darbības sākuma veido 46,53% no visām investīcijām.

SEZ uzņēmumos kopā 2006.gadā (provizoriski) bija nodarbināts 2221 strādājošais, un tas nozīmē, ka pērn bijis par 496 darba vietām vairāk nekā 2005.gadā. Vidējās bruto darba algas SEZ uzņēmumos 2006.gadā provizoriski bija Ls 279,46, t.i., par Ls 57,59 vairāk nekā gadu iepriekš.

 

11.JPG (16502 bytes)

Jauni projekti izaugsmei

Liepājas SEZ pārvalde sadarbībā ar Liepājas pilsētas domi īsteno vairākus infrastruktūras projektus un gatavo dokumentāciju finansējuma piesaistīšanai no ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Pašlaik mūsu pamatmērķis ir radīt bāzi tālākai privātu investīciju projektu realizācijai.

Pateicoties mērķtiecīgai attīstības politikai, 2006.gadā tika sākta vērienīga ostas transporta infrastruktūras attīstība, ievērojami palielinot ostas dzelzceļa tīkla jaudu, uzlabojot piekļuvi ostai ar smago autotransportu un uzlabojot kuģu kustību ostas akvatorijā. Piemēram, pērn sākās projekta "Liepājas ostas pievadceļi" īstenošana. Projekta kopējās izmaksas ir 12,7 milj. latu, un tas tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda, valsts pamatbudžeta, Liepājas SEZ pārvaldes un Liepājas pilsētas domes līdzekļiem. Projekta ietvaros tiks veikta Karostas izgriežamā tilta renovācija, izbūvēts lokveida dzelzceļa savienojums, savienojot ostas Rietumu un jaunbūvējamo Ziemeļu dzelzceļa parku, kā arī notiks Liepājas ostas auto pievedceļa otrās kārtas izbūve, savienojot ostu ar Liepājas - Rīgas maģistrāli.

Pērn turpinājās darbs projekta "Liepājas ostas Karostas kanāla piesārņojuma likvidācija" dokumentācijas izstrādē. Tās pasūtītāja ir Vides ministrija un izstrādi veic VSIA "Vides projekti". Pagājušajā gadā tika pabeigta projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, kā arī izstrādātas tehniskās specifikācijas projekta realizācijas konkursa dokumentācijas sagatavošanai. Izpētes rezultātā ir noteikts piemērotākais piesārņojuma likvidācijas paņēmiens - uz grunts iesūkšanu balstīta grunts izņemšana, pēc tam to deponējot aiz Karostas kanāla galā izbūvētas dzelzs pāļu rievsienas. Projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes gaitā ir noteiktas projekta investīciju izmaksas - 13,9 milj. latu. Projektu paredzēts īstenot ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu, projekta realizāciju sākot 2008.gadā.

12.JPG (15807 bytes)
Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Liepājas SEZ pārvalde 2006.gadā aktualizēja arī jautājumu par ostas kuģu ceļa un akvatorijas daļēju padziļināšanu, kas ir būtisks priekšnoteikums ostas konkurētspējas un tālākas attīstības nodrošināšanai. Pērn augustā tika izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un pieteikums valsts budžeta līdzfinansējuma piesaistei Liepājas ostas kuģu ceļa un akvatorijas padziļināšanai līdz 12 metriem. Šā projekta realizācijai šogad no valsts privatizācijas fonda līdzekļiem ir piešķirts līdzfinansējums 4,6 milj. latu apjomā.

Liepājas ostas kuģu ceļa un akvatorijas padziļināšana ļaus pilnvērtīgāk izmantot kravu pārkraušanas jaudas, dodot iespēju ostas uzņēmumiem pāriet kvalitatīvi jaunā darbības fāzē, apkalpojot "Panamax" tipa kuģus. Līdztekus tiek plānota arī ostas hidrobūvju - viļņlaužu un piestātņu - rekonstrukcija.

Īstenojot mērķtiecīgu investīciju piesaistes politiku, jau tuvākajos gados ostas attīstībai plānots piesaistīt aptuveni 50 milj. eiro no ES fondu un valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Kā liecina aplēses, investīciju rezultātā tuvāko piecu septiņu gadu laikā ostas kravu apgrozījums dubultosies, sasniedzot 10 miljonus tonnu gadā.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Liepāja kļūst par mūsdienīgu Eiropas Savienības nozīmes pilsētu, kas veicina gan visa reģiona tautsaimniecības gan tranzīta un eksporta kravu kvalitatīvu apstrādi. Un Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir lielisks palīgs šādu mērķu sasniegšanai.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas