Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.25 (81) 2007. gada 20. jūnijs
            

Nodokļu politika un tūrisma attīstība Latvijā

 

Dr. oec. Elga Tilta, LZA Ekonomikas institūts Mg. oec., Mg. paed., Phd Anna Medne, Biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore

 

Nobeigums. Sākums "KV" Nr.24 (80), 13.06.2007.

 

08.JPG (16582 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Cik labvēlīga ir uzņēmējdarbības vide

Pieaugot mazo un vidējo uzņēmumu skaitam, redzamākas kļūst arī ar tiem saistītās problēmas. Galvenie šķēršļi, kas kavē MVU attīstību Latvijā, ir šādi:

• uzņēmējdarbības vide, jo MVU nevar būt konkurētspējīgi bez labvēlīgas vides, kuru savukārt lielā mērā nosaka tas, cik konkurētspējīga ir valsts nodokļu politika, cik sakārtota un stabila ir uzņēmējdarbības likumdošana;

• finanšu pieejamība uzņēmējdarbības uzsācējiem. Šiem uzņēmumiem lielākoties trūkst garantiju finanšu saņemšanai. Turklāt finanšu pieejamības problēmai ir izteikta teritoriālā dimensija;

• reģionālās atšķirības, kas izpaužas kā Latvijas ekonomisko centru strauja attīstība un tajā pašā laikā stagnācija vai pat regress pārējā teritorijā.

Tādēļ nepieciešams noskaidrot, kādā veidā un cik lielā mērā pētījuma periodā notikušās izmaiņas nodokļu politikā ir labvēlīgi ietekmējušas uzņēmējdarbības vidi, kurā jāfunkcionē arī tūrisma biznesam.

Vispirms šajā kontekstā jāmin Latvijas valdības īstenotā nodokļu politika, kas paredz konsekventi samazināt nodokļu slogu uzņēmējdarbībā, lai sekmētu tautsaimniecības, tostarp arī tūrisma, attīstību valstī. Piemēram, nodokļu likmju samazināšanās dēļ nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies no 33,4% 1998.gadā līdz 28,5% 2005.gadā. Interesanti atzīmēt, ka vienlaikus ir palielinājies maksājamo nodokļu skaits, kas, salīdzinot ar 2003.gadu, ir pieaudzis, un šogad Latvijas nodokļu sistēmā ir vienpadsmit nodokļi. Te īpaši jāmin pievienotās vērtības nodokļa likme, kas tūrisma pakalpojumiem ir samazināta un tagad veido 5%. Kā nozīmīgs pasākums ir uzskatāms arī neapliekamā ienākuma, kas veido 3000 latu gadā, piemērošana lauku tūrisma uzņēmējdarbībai.

Tajā pašā laikā iezīmējās vairāki apstākļi, kas liecina - zināmas izmaiņas nodokļu likumdošanā varētu labvēlīgi ietekmēt tūrisma attīstību, it īpaši no Rīgas attālākos novados. Pirmām kārtām tas attiecas uz nodokļiem, kas saistīti ar tūrisma materiālās bāzes attīstību un personāla nodrošināšanu.

 

Ko nesīs nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas

Tūrisma biznesā mītņu izvietojumam un izveidei atbilstoši tūristu vēlmēm un vajadzībām ir pirmšķirīga nozīme. Latvijā to nelabvēlīgi ietekmē tūrisma bāžu nevienmērīgā attīstība, kuras iemesls ir nepietiekamā un nelīdzsvarotā infrastruktūras attīstība valstī: tā joprojām ir tendēta uz Rīgu, tās apkārtni un dažām citām lielākajām pilsētām.

Uz tūrismu orientēta uzņēmējdarbība ir saistīta ar lielām investīcijām nekustamajā īpašumā. Tam ir cieša saistība ar nekustamā īpašuma nodokli, kam zināmos apstākļos var būt bremzējoša ietekme.

Saskaņā ar pastāvošo nodokļu politiku ir reāls pamats gaidīt, ka palielināsies nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par ēkām. Tas nozīmē, ka tas skars arī tūrisma mītnes, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tūrisma materiālās bāzes izveidi nākotnē. Tāpēc būtu lietderīgi apsvērt, vai nebūtu vēlams no Rīgas un Pierīgas reģioniem attālākos novados paredzēt atlaides lauku tūrisma ēkām, kā tas pašlaik ir attiecībā uz lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamām ēkām.

Lauku tūrisms ir nopietns atbalsta punkts sociālās spriedzes mazināšanā nodarbinātības ziņā, jo tas var piesaistīt brīvo darbaspēku, veicinot mūsdienām atbilstošu intelektuālo attīstību. Veidojot nodokļu politiku lauku apvidos, jāņem vērā ciešā saistība starp lauksaimniecību un tūrismu. Abu nozaru attīstībai labvēlīgus nosacījumus var veidot līdzsvarota aplikšana ar nodokļiem. Daudzi zemnieki aktīvi iesaistījušies tūrisma mītņu veidošanā, lai gūtu zināmu papildu ienākumu aktīvā tūrisma sezonā.

No 2007.gada 1.janvāra ir ieviesta jauna nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas metodika, saskaņā ar kuru nodokļa bāze ir ēkas kadastrālā vērtība, tuvināta ēkas tirgus vērtībai. Tas nozīmē, ka ievērojami pieaugs nodokļu slogs tūrisma uzņēmējdarbībai.

Jauna zemes kadastrālā vērtība tiks ieviesta no 2008.gada 1.janvāra; ja apstiprinās šo izstrādāto kadastrālo vērtības bāzi un nemainīs nekustamā īpašuma nodokļa politiku, tad zemes īpašniekiem būtiski pieaugs nekustamā nodokļa maksājumi.

Valsts zemes dienesta izstrādātā zemes kadastrālā vērtība liecina par tās pieaugumu no divām līdz 22 reizēm, līdz ar to dramatiski varētu kāpt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Piemēram, lauku zemes kadastrālā vērtība pieaugs no 1,5 līdz 3,4 reizēm, bet vidēji valstī - divas reizes.

Tādēļ būtu ieteicams piemērot pārejas posmu jaunās zemes kadastrālās vērtības ieviešanai vai arī ievērojami samazināt nodokļa likmi līdz 0,5 procentiem.

 

Lai nebremzētu pozitīvo ievirzi

Analizējot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) politikā, ir redzams, ka pēdējos trijos gados ir notikušas pozitīvas izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē lauku tūrismu. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantā noteikts, ka lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ienākumi, kuri gada laikā nepārsniedz 3000 latu, netiek ietverti gada apliekamajā ienākumā. Tātad saskaņā ar šo likuma pantu lauku tūrisma pakalpojumi tiek pielīdzināti lauksaimnieciskajai ražošanai, kurai šāds atbrīvojums jau piemērots ilgstoši.

Būtu lietderīgi lauku tūrisma pakalpojumus pielīdzināt lauksaimnieciskajai ražošanai arī nekustamā īpašuma nodokļa aplikšanas metodikā. Pašlaik situācija ir diskriminējoša attiecībā pret lauku tūrisma pakalpojumiem. Tā bremzējoši var iedarboties uz jūtami pozitīvo attīstības tendenci, par ko liecina, piemēram, lauku tūrisma mītņu skaita apsteidzošais pieaugums salīdzinājumā ar viesnīcu skaitu. Šāda pieeja nenoliedzami veicinās arī ēnu ekonomiku, jo mudinās zemniekus neuzrādīt tūrismu kā blakus nodarbes veidu.

 

3.tabula. Viesnīcas un citas tūrisma mītnes

2003.gadā

2004.gadā

2005.gadā

Mītņu skaits

326

343

418

Strādājošo skaits

4973

5606

6421

Piezīme - minētie lielumi gada beigās

Kā liecina 3.tabulas dati, tūrisma mītņu skaits pēdējos divos gados ir pieaudzis 1,6 reizes. Turklāt jāņem vērā, ka lauku tūrisma mītņu skaits veido 4/5 no tūrisma mītņu kopskaita Latvijā.

 

Jutīgais jautājums - personāla izmaksas

Tūrisma biznesā kā pakalpojumu sniedzošā nozarē ar personālu saistītās izmaksas ir vienas no galvenajām uzņēmuma izmaksu struktūrā. Darba samaksai Latvijā ir tendence augt, pakāpeniski tuvojoties ES līmenim. Tūrisma nozare šajā ziņā ir viena no jutīgākajām.

Darba samaksa tūrisma biznesā nav viendabīga, jo tā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas reģionā, kurā atrodas tūrisma objekts. Tas rada neveselīgu diferenciāciju apkalpojošā personāla vidū.

Jo tūrisma uzņēmums atrodas tālāk no lielākiem administratīviem centriem, jo darba samaksa zemāka. Bet tieši Latvijas perifērijā ir vislabākie priekšnoteikumi specifiska tūrisma attīstībai: dažādu veidu dabiskās iekšējās ūdenskrātuves, jūras krasta josla un tradicionālā lauku vide.

IIN un sociālie maksājumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem:

• uzņēmuma atrašanās vietas - tas atrodas galvaspilsētā vai citos lielos administratīvos centros, vai attālos novados;

• darba attiecību noformēšanas - darba līgums vai pašnodarbinātais;

• no sezonalitātes ietekmes, jo tikai nedaudziem tūrisma uzņēmumiem ir vienmērīga darbības noslodze visa gada garumā.

Pašnodarbinātai personai tiek izmaksāta visa līgtā summa, neieturot nodokļus. Tūrisma firma šādi atbrīvojas no nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un pārskaitīšanas budžetā, tādējādi samazinot grāmatvedības darbinieku slodzi.

 

4.tabula. Mēneša vidējā bruto alga Latvijā latos

Gads

Alga valstī

Sabiedriskajā sektorā

Privātajā sektorā

2006

302

350

277

2005

246

285

224

2004

211

243

192

5.tabula. Vidējā bruto alga Latvijas reģionos tūrismā strādājošiem

2005.gads

2006.gads

Reģioni

293

382

Rīgas reģions

160

190

Latgales reģions

219

259

Kurzemes reģions

208

254

Zemgales reģions

196

239

Vidzemes reģions

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka tūrisma biznesā ir nepieciešams augsti kvalificēts personāls, kam ir vajadzīgās prasmes un iemaņas. Tas pielīdzināms augstas kvalifikācijas ierēdņu kategorijai. Tāpēc arī atalgojumam vajadzētu būt atbilstošam. Jāņem arī vērā, ka tūrismā (jo īpaši lauku tūrismā) uz vadošo personālu gulstas lielāka atbildības slodze nekā lielajos uzņēmumos.

Tūrisma biznesa personāla raksturīga iezīme ir spēja elastīgi orientēties dažādās situācijās un ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Tūrisma biznesā nodarbinātie itin drīz spēj iejusties citās komercdarbības jomās, kamēr daudzu citu sfēru speciālistiem grūti nākas iekļauties šajā biznesā. Ja tūrisma nozarē nodarbinātajiem alga nebūs adekvāta darba slodzei, kvalificēti darbinieki vienkārši aizies citur, kur maksā vairāk.

Latvijas apstākļos, ņemot vērā jaunu cilvēku pastiprinātu aizplūšanu no lauku novadiem uz lielākiem centriem un galvenokārt uz Rīgu, sociāli un ekonomiski pamatots atalgojums ir viens no faktoriem, kas var šo nelabvēlīgo tendenci jūtami vājināt, un tūrisma bizness ir viena no tām jomām, kas pie pareizi izkārtota atalgojuma var dot ievērojamu ieguldījumu izglītotu jaunu cilvēku piesaistīšanai lauku novadiem.

 

Izmantotās literatūras saraksts

Keišs S., Tilta E. Tūrisms reģionālās attīstības kontekstā. Biznesa augstskola "Turība", Starptautiskā zinātniskā konference "Ilgtspējīga tūrisma attīstība: tendences, pieredze, iespējas". Rīga, 2003.

Medne A. Tūrisms reģionālās attīstības kontekstā. Biznesa augstskola "Turība", Starptautiskā zinātniskā konference "Ilgtspējīga tūrisma attīstība: tendences, pieredze, iespējas". Rīga, 2003.

Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde. Rīga, 2006.gada decembris.

Tūrisms Latvijā 2005.gadā. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde. Rīga, 2006.

Latvijas Republikas nodokļu sistēma. 1.-4.sējums. LID. Rīga, 2003.

Latvijas Republikas normatīvie dokumenti. Grāmatvedība. LID. Rīga, 1995.

Lukašina O. Nodokļi Latvijā. Analīze un praktiski ieteikumi. Merkūrijs Lat. Rīga, 2002.

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Rīga, 2006.gada jūlijs.

www.lursoft.lv/jaunumi (08.02.2007)

Klints A. Mūsu valsts žokļi - daudzie nodokļi. Republika.lv, nr.3, 2007.

www.csb.lv datubāzes

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas