Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.26 (82) 2007. gada 27. jūnijs
            

No sava kooperatīva līdz pazīstamai preču zīmei

 

06.JPG (15913 bytes)

07.JPG (18535 bytes)
SIA "Tenax" izpilddirektors Nikolajs Seņko

Katrai Latvijas rajona centra pilsētai ir sava seja, kaut arī ārēji tās nereti ir stipri līdzīgas. Pāris galvenās ielas, zaļumos slīgstoši privātmāju rajoni, lielveikali, kas mēģina nelielajiem privātveikaliem atņemt pircējus, arvien sakoptāka pilsētvide, cerības uz tūristiem, kuri beidzot atnesīs pārticību, un sava biznesa vide. Nereti tieši pēdējā arī iezīmē galveno vaibstu, kas atšķir šīs pilsētiņas citu no citas. Dažviet uz bijušo uzņēmumu bāzes darbojas jauni, un īstenībā nekas nav zudis - vienīgi pilnveidojies un attīstījies. Citur vieglāk izrādījies sākt visu no sākuma. Vēl kaut kur arī tas bijis pārāk grūti, un, lai gan uzņēmumi eksistē, nav vairs cilvēku, kas tajos strādātu.

Industriālā pilsēta Dobele

Dobelei vairums no problēmām, kas pēdējos piecpadsmit gadus tricinājušas Latvijas ekonomiku, par laimi, gājušas secen. Pirmkārt, pilsētā izdevies saglabāt industriālo potenciālu. Neviens no lielajiem uzņēmumiem nav likvidēts. A/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Spodrība", SIA "Baltijas sveces"… Visi turpina strādāt. Protams, mainījušies īpašnieki, dažkārt arī darbības profils, tomēr uzņēmumu pilsētā nav kļuvis mazāk, bet vairāk. Otrkārt, Dobelē izdevies saglabāt speciālistus.

Kā saka Dobeles pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis: "Mēs esam industriāla pilsēta, jo katrs piektais šeit strādā ražošanā."

Cita lieta, ka nākotne ražošanai profesionāli sagatavotu kadru kontekstā nebūt vairs neizskatās rožaina… Bet tā pašlaik nav tikai Dobeles, tā ir visas valsts problēma. Kur mazā Latvija liks politologu, mediju un sabiedrisko attiecību speciālistu pārprodukciju un kur ņems inženierus, ārstus un tehniķus, pašlaik nezina neviens.

Pirms sešpadsmit gadiem

Tagadējā būvniecības buma laikā reti kurš nebūs dzirdējis vārdus "Tenax" vai "Tenapors". Toties nesalīdzināmi mazāk būs to, kuri zina, kā tapis šis Dobeles uzņēmums līdz ar preču zīmi, ko tagad pazīst visās Baltijas valstīs un arī citviet Eiropā. Izrādās, tas noticis krietni senāk, nekā šķiet. Šopavasar, precīzāk 5.martā, apritēja jau 16 gadu, kopš dibināta SIA "Tenax".

Jā, tieši 1991.gada 5.martā tas ticis reģistrēts Latvijas Uzņēmumu reģistrā, veicot kooperatīva IMK pārreģistrāciju. Savukārt kooperatīvs darbību sāka 1989.gadā uz ķīmiskās rūpnīcas "Spodrība" eksperimentālā ceha bāzes, pēc pasūtījuma veicot siltumizolācijas darbus ar putupoliuretāniem.

Tolaik kooperatīvi bija gandrīz visos uzņēmumos. Lielāki un mazāki. Dažādus produktus ražojoši vai nosacīti un abstrakti ar ražošanu saistīti. Tad uzskatīja, ka tie palīdzēs valsts centralizēti administrēto tautsaimniecību pārveidot atbilstoši brīvā tirgus prasībām. Tagad, kad šo to zinām par privātīpašumu un brīvo tirgu, tas izklausās smieklīgi. Tomēr cilvēki, kas laikus prata novērtēt kooperatīvu lomu tā brīža ekonomiskajā situācijā, nopelnīja itin labi. Vienīgi svarīgi, ar kādu mērķi tika dibināti šie saimnieciskie veidojumi. Tūlītējai peļņai vai ilgtermiņa attīstībai. No tā arī lielā mērā bija atkarīgs, kas notiks ar nopelnīto naudu. Vai ar vērienu iztērēs, cerot, ka nākotne būs tikpat dāsna? Ieguldīs ēnu ekonomikā, jo tur nauda apgrozās ātrāk un arī peļņa bija lielāka? Tiks pazaudēta dažādu noguldījumu piramīdās? Vai arī to mēģinās izmantot, attīstot legālu uzņēmējdarbību un cerot, ka ar laiku arī likumdošanu valstī sakārtos atbilstoši daudzinātā brīvā tirgus situācijai?

Populārākais no visiem, protams, bija pirmais variants. Par bezcerīgāko tika uzskatīts pēdējais. Savukārt, cik naudas toreiz apgrozījās ēnu ekonomikā, cik pazuda dažādās noguldījumu shēmās un cik vēlāk atgriezās legālajā biznesā, mēs nezinām. Neviena jēdzīga pētījuma par to nav un laikam arī nekad vairs nebūs. Savā ziņā tas varbūt arī labi, jo kāpēc lieku reizi šokēt un likt vilties jau tā daudzkārt šokētai un savās cerībās pieviltai sabiedrībai.

 

Paši sev saimnieki un paši sev kalpi

Par laimi, toreiz - absolūti neskaidrā un brīžam tiešām bezcerīgā situācijā - Latvijā bija cilvēki, kas paļāvās paši uz sevi, savām zināšanām, pieredzi un, ticēdami valsts nākotnei, cerēja, ka juku laiki agrāk vai vēlāk beigsies. Un, ja arī viņu nebija pārāk daudz, tad jo augstāk vērtējams to ieguldījums valsts tautsaimniecībā.

Tieši tādi cilvēki izveidoja Dobeles SIA "Tenax". Sākotnēji viņi bija septiņi. Pēc profesijas ķīmiķi un celtnieki. Vienlaikus gan jaundibinātā uzņēmuma īpašnieki, gan arī strādnieki. Tagad palikuši pieci. Kā atceras viens no viņiem - tagad uzņēmuma izpilddirektors Nikolajs Seņko -, tad visu acīmredzot tiešām noteicis tas, ka bijušas šai nozarei nepieciešamās zināšanas, pieredze un arī uzņēmība. Turklāt vēl laiks tāds, kad to visu varēja likt lietā.

Taču ar to vien vēl nepietika, jo līdz 1996.gadam, kad uzņēmums pievērsās būvniecības materiālu ražošanai un laika gaitā izveidoja Latvijā pazīstamu preču zīmi, bija vēl krietni tāls ceļš ejams. Sākumā, meklējot savu vietu tirgū, ražojuši celtniecības hermētiķus, auto ķīmiju un pat sadzīves ķīmiju. Bet pamazām produkcija kļuva viendabīgāka. Dažādu iemeslu dēļ nācies atteikties gan no sadzīves, gan autoķīmijas, meklējot produktus, ar kuriem "Tenax" varētu konkurēt gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Ar laiku tādi patiešām arī tika atrasti, un kopš 2004.gada visi resursi mobilizēti tieši to ražošanai.

 

Celtniecības ķīmija un siltumizolācijas materiāli

Pašlaik "Tenax" ražo divu veidu produkciju. Celtniecības ķīmiju un siltumizolācijas materiālus. Kā stāsta N.Seņko, tad pirmajā produktu grupā ietilpst dažādi hermētiķi, līmes, hidroizolācijas materiāli, citi tamlīdzīgi izstrādājumi, bet otrajā - tenapors, dažādi šā produkta atvasinājumi un pēdējo gadu izstrādājums - sendvičpaneļi. Tos ražo gan ar polistirola, gan vates pildījumu. Ņemot vērā, ka sendvičpanelis tiek izmantots dažādu lielu ēku (noliktavu, veikalu, sporta arēnu un tml.) būvniecībā, pieprasījums pēc tā pēdējā laikā paplašinās. Vienlaikus sendvičpanelis uzskatāmi pierāda, cik vērīgi "Tenax" seko situācijai ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstu būvmateriālu tirgos: tikai pagājušajā gadā šis panelis sākts ražot ar vates pildījumu, tāpēc, ka atsevišķām ēkām, atsevišķās vietās to pieprasa ugunsdrošības normas. Un līdzko radies šāds pieprasījums, tūlīt sekojis arī piedāvājums.

Pašlaik uzņēmumā, kas savu patstāvīgo mājvietu atradis Dobeles industriālajā zonā, strādā aptuveni 220 cilvēku. N.Seņko uzskata, ka pagaidām tas ir optimālais strādājošo skaits. Tiesa, darbaspēka problēma, kas šobrīd aktuāla teju vai ikvienam uzņēmumam ārpus galvaspilsētas (un arī tur), nav sveša arī "Tenax".

"Mums ir nepieciešami speciālisti - kvalificēti inženieri. Celtnieki, mehāniķi, ķīmiķi," uzsver N.Seņko, "bet tieši šāda profila speciālisti ir vislielākais deficīts."

Pagaidām uzņēmums iztiekot ar tiem kadriem, kas saglabājušies Dobelē vēl kopš padomju laikiem un ir ilggadēji "Tenax" darbinieki, kamēr jaunie nespēj turēties pretim Rīgas vilinājumam un jau studiju laikā atrod darbu galvaspilsētā. Turklāt tendence esot tāda, ka inženierzinātnes apguvušie nereti aizejot strādāt nevis ražošanā, bet gan tirdzniecībā. Ķīmiķi, piemēram, tirgo izejvielas, celtnieki - būvmateriālus, kamēr pašai nozarei speciālistu trūkst.

"Skaita ziņā mums varbūt viņu nevajag tik daudz," saka N.Seņko, "tomēr tiem jābūt profesionāliem un augsti kvalificētiem."

Zemākas kvalifikācijas kadrus uzņēmums gatavojot pats. Un, ja vien cilvēkam esot priekšzināšanas, kaut vai praktiskā darba iemaņu līmenī, rezultāts parasti esot apmierinošs.

 

Par piecdesmit procentiem vairāk

Tāda bijusi SIA "Tenax" apgrozījuma pieauguma dinamika iepriekšējos gados. Turklāt ieņēmumi no abu produkciju veidiem naudas izteiksmē esot aptuveni līdzīgi - pusi uz pusi jeb 50:50. Tātad, ja šogad tiek plānots apgrozījums 25 miljoni latu, tad katrai no abām preču grupām tas būs 12 miljoni.

Atšķirība vienīgi, ka siltumizolācijas materiālus "Tenax" galvenokārt realizē Baltijas tirgū un Baltkrievijā, uz kurieni tiek eksportēti sendvičpaneļi, bet no celtniecības ķīmijas izstrādājumiem šeit savukārt paliek labi ja 10 procentu. Viss pārējais tiekot eksportēts. Kā skaidro N.Seņko, to nosaka fakts, ka izolācijas materiāli ir viegli, tāpēc nav izdevīgi tālu vest, lai transporta izdevumi produkciju pārāk nesadārdzinātu. Šajā ziņā stratēģiski svarīga esot Dobeles atrašanās vieta. Kaut arī Lietuva ir nesalīdzināmi tuvāk nekā Igaunija, arī ziemeļu kaimiņvalsts tirgus caur Ainažiem pietiekami viegli aizsniedzams.

Savukārt celtniecības ķīmija pašlaik esot ļoti pieprasīta gan Austrumos, gan Rietumos. Visvairāk tieši celtniecības hermētiķi. Turklāt "Tenax", kā uzskata N.Seņko, šo gadu laikā izdevies ne tikai nodrošināt augstu kvalitāti, bet arī izstrādāt tirgū pieprasītus produktus. Viens no tiem ir hermetizējošs materiāls, ko izmanto citi ražotāji - pakešlogu izgatavotāji. Savukārt šo, viņiem nepieciešamo izejvielu, visā Eiropā, ieskaitot "Tenax", ražo tikai pieci uzņēmumi. Tāpēc tirgus gan šim, gan citiem celtniecības ķīmijas izstrādājumiem ir plašs. Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Polija, Čehija, Grieķija un Zviedrija. Tomēr, kā uzsver "Tenax" izpilddirektors, ņemot vērā, ka jau otro gadu uzņēmumā darbojas Eiropas Savienības pārdošanas grupa, šogad valstīm, kurās Dobelē ražotās celtniecības ķīmijas produkti iekarojuši popularitāti ar savu augsto kvalitāti un konkurētspējīgo cenu, visticamāk pievienosies jaunas.

Aivars Kļavis

Foto: Agris Siliņš

SIA "Tenax"

Ražotnes teritorija: 5 ha

Ražošanas un noliktavu platība: 17 000 m2

Strādājošo skaits: 222

2007.gadā paredzēts saražot:

14,6 tūkst. t celtniecības ķīmijas

7000 t siltumizolācijas materiālu

Apgrozījums: 

2006.gadā - 16,6 milj. latu

Plānotais apgrozījums 2007.gadā - 25 milj. latu

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas