Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (83) 2007. gada 4. jūlijs
            

Ar dzeguzes balsi internets vēl nekonkurē

 

Pēdējos gados strauji paaugstinājies interneta pieejamības līmenis Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās. Latvijā ir attīstīta datu pārraides infrastruktūra, tomēr laukos internets joprojām nav plaši pieejams. Tā ir mīnus zīme dzīves kvalitātei.

Kvalitatīvu un publiski viegli pieejamu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai nepieciešama platjoslu izmantošana, aparatūra darbam, kā arī potenciālo interneta lietotāju motivācija lietot internetu un zināšanas, kā to darīt. Interneta pieslēguma nodrošināšana laukos konkrētam lietotājam ir daudz dārgāka nekā pilsētā - zemā iedzīvotāju blīvuma un maksātspējas dēļ. Tādēļ elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide uz komerciāliem pamatiem ir apgrūtinoša, tam ir jāpiesaista lielas investīcijas.

 

04.JPG (32275 bytes)

Jo dziļāk laukos, jo mazāk iespēju

Lauku reģionos liela daļa mājsaimniecību atrodas būtiskā attālumā no rajonu centriem, veikaliem, bankām un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī no citiem iedzīvotājiem. Sabiedriskā transporta satiksme nesniedz pilnvērtīgu iespēju pārvietoties, personīgā transporta izmantošana ir saistīta ar arvien pieaugošiem izdevumiem - aug benzīna un servisa pakalpojumu cenas. Publiskie interneta punkti noteikti dod savu ieguldījumu lauku iedzīvotāju e-iekļaušanā, taču tie atrodas lielākās apdzīvotās vietās un tālu dzīvojošiem potenciāliem interneta lietotājiem līdz tiem vēl ir jātiek. Iespēja elektroniski kārtot finanšu darījumus un sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm lauku iedzīvotājiem varētu būt lieliska alternatīva personiskai klātbūtnei iestādēs formalitāšu kārtošanas brīdī. Tāpat e-paraksta ieviešana ikdienā būtiski atvieglotu attālāko reģionu iedzīvotāju kontaktēšanos ar valsts iestādēm, kurās nereti nākas pavadīt dienas, lai atrisinātu vienu jautājumu. Interneta pieejamība laukos varētu lielā mērā veicināt arī šo reģionu attīstību, paaugstinot iedzīvotāju dzīves mobilitāti, izglītības kvalitāti un vairojot uzņēmējdarbības iespējas. Interneta pieslēgums dotu iespēju attālinātos un ekonomiski vājākos reģionus iesaistīt aktīvā ekonomiskā apritē, nodrošinātu e-komerciju un ļautu attīstīties ne tikai lauksaimniecības nozarēm, bet arī citiem uzņēmējdarbības virzieniem.

Motivējot zemniekus izmantot interneta pakalpojumus, Zemkopības ministrija jau šobrīd kompensē 50% izmaksu, kas rodas, ieviešot saimniecībās internetu.

 

Dārgi un vēl dārgāk

Viena no lielākajām problēmām lauku internetizācijā ir tā dēvētais pēdējās jūdzes pieslēgums - pēdējais posms līdz galalietotājam.

Šā gada 26.martā notikušajā Latvijas Interneta asociācijas (LIA) rīkotajā diskusijā interneta pakalpojumu sniedzēji atzina, ka problēmas sagādā sakaru nodrošināšana no pagasta centra līdz konkrētām mājsaimniecībām, jo interneta pieslēguma tehniskais risinājums ir dārgs un pakalpojuma sniedzējam neizdevīgs. Pieslēguma punkti (mājsaimniecības) ir izkaisītas plašā ģeogrāfiskā apvidū, tādēļ nepieciešamās sākotnējās investīcijas lauku apvidos ir daudzreiz lielākas nekā pilsētās. Eksperti lēš, ka laukos viens pieslēguma punkts izmaksā divas līdz astoņas reizes dārgāk nekā pilsētā. Iedzīvotāju ienākumi laukos ir zemāki nekā pilsētā, tādēļ faktiskos interneta ieviešanas pakalpojuma izdevumus tie nespēj segt. SIA "Belss", aptaujājot interneta pakalpojumu sniedzējus, noskaidroja: ja galalietotājs atrodas 5 km attālumā no interneta pakalpojumu sniedzēja pašreizējās infrastruktūras, pieslēguma ierīkošanas izmaksas galalietotājam lielajās pilsētās sasniedz 88 latus, bet apdzīvotās teritorijās un lauku apvidos - 188 latus. Ja interneta pieeja tiek nodrošināta caur radiolinku, 5 km attāla pieslēguma ierīkošanas vidējās izmaksas ir 166 latu.

 

Pirktspēja un zināšanas netiek līdzi

Interneta pieslēguma un pakalpojumu augstā maksa lauku apvidos, salīdzinot ar iedzīvotāju pirktspēju, kā arī nepietiekamās svešvalodu, īpaši angļu valodas, zināšanas kavē interneta lietošanas izplatību lauku apvidos.

Vēl viena būtiska problēma ir iedzīvotāju prasmju trūkums rīkoties ar datoru un zemais motivācijas līmenis apgūt šīs iemaņas. Kopumā kā datora un interneta nelietošanas iemesli tiek minēti - iespēju trūkums (63%) vai nespēja atļauties (24%), nav vajadzības (58%) vai intereses (23%), trūkst iemaņu (28%) (pētījums "Informācijas sabiedrības attīstība", Informācijas sabiedrības birojs, 2004.gada marts).

 

Datoru un interneta pieejamība Latvijas reģionos gada sākumā (%)

2004

2005

2006

Dators

Internets

Dators

Internets

Dators

Internets

LATVIJA

25.9

14.7

32.3

30.5

40.6

42.2

Rīga

36.2

21.2

44.7

42.3

54.0

52.6

Pierīga

24.4

10.0

28.0

30.4

35.2

47.5

Vidzeme

26.0

18.8

26.1

26.7

40.6

37.4

Kurzeme

18.4

13.4

29.1

23.8

32.4

41.6

Zemgale

23.3

12.3

24.4

19.4

38.3

33.8

Latgale

14.9

6.0

22.1

21.4

25.9

24.1

 

Pērn mājsaimniecību skaits, kurās bija pieejams internets, pārsniedza mājsaimniecību skaitu, kurās pieejams dators. Tas skaidrojams ar to, ka 2006.gadā daudzās Latvijas mājsaimniecībās piekļuve internetam bija vienīgi caur mobilo telefonu.

SIA "Belss" 2006.gada pētījums liecina, ka Latvijas teritorijā platjoslas datu pakalpojumus sniedza 193 elektronisko sakaru komersanti, kas bija reģistrēti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. 2006.gadā kvalitatīvi platjoslas datu pakalpojumi nebija pieejami 83% Latvijas teritorijas. Platjoslu datu pakalpojumi tika nodrošināti, izmantojot jau esošo fiksēto tīklu, galvenokārt apdzīvotās vietās, kurās iedzīvotāju daudzums pārsniedza 500 cilvēku. Pieslēgumus nodrošināja SIA "Lattelekom" un reģionālie "pēdējās jūdzes" operatori.

Vietās, kur nav fiksēto tīklu, tiek piedāvātas bezvadu tehnoloģijas, galvenokārt izmantojot radiorisinājumus bezmaksas frekvencēs - 5,4GHz, 2,4GHz. Latvijā izmantotie radiorisinājumi nespēj nodrošināt kvalitatīvu platjoslas datu pārraidi trīs iemeslu dēļ - aiztures laika (latency), nesavietojamības starp sistēmām (interferancy), kā arī savienojuma nestabilitātes (laikapstākļi, koki, pat koku lapas) dēļ, secināts SIA "Belss" pētījumā. Vadošie bezvadu pakalpojumu sniedzēji ir SIA "Telia Latvija", SIA "LATNET serviss", VA "Valsts informācijas tīkla aģentūra", SIA "Telecentrs", SIA "Tele2" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons". Tādi uzņēmumi kā VAS "Latvenergo" un VAS "Latvijas dzelzceļš" paši interneta pakalpojumus lietotājiem nesniedz, taču šo uzņēmumu infrastruktūra tiek izmantota kā platjoslas datu pakalpojumu transporta tīkls.

 

Eiropas vēlme būt zinošiem

Lauku reģionu internetizācijas problēma pastāv arī citviet Eiropas Savienībā (ES). ES internetizācijas jautājumiem pievērš ļoti lielu uzmanību, jo tā vēlas izveidot vienotu IT telpu. 2000.gadā pieņemtajā Lisabonas stratēģijā izvirzīts mērķis 2010.gadā ES valstīs izveidot dinamiskāko un uz zināšanām visvairāk balstīto ekonomiku pasaulē - informācijas sabiedrību, nodrošinot uz ciparu (digital) zināšanām balstītas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju pasaules tirgū, kā arī nodrošinot uzņēmumiem un iedzīvotājiem piekļuvi lētai pasaules klases sakaru infrastruktūrai un plašam pakalpojumu klāstam. Šo mērķu realizācijai Eiropas Komisija (EK) laika posmam no 2000.gada līdz 2006.gadam bija piešķīrusi 10 mljrd. eiro, kas ir 7,3% no struktūrfondu apjoma.

 

Labā prognoze - mazajiem komersantiem

EK uzdevumā 2004.gada beigās tika veikta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde par platjoslas izmantošanu ES dalībvalstīs. Nākotnes prognozes liecina, ka pat ar ES finansiālo atbalstu Latvijas atpalicība no aktīvākām ES dalībvalstīm platjoslu izmantošanā lauku rajonos būs no 2 līdz 10 reizēm, atkarībā no pakalpojumu lietotāju piederības kategorijas. Vislabākās prognozes - atpalicība no ES tikai 2 reizes - ir mazo un vidējo komercsabiedrību lietotāju grupā.

 

Ir programmas un ir koncepcijas

Latvijā ir virkne dokumentu un programmu, kas paredz informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru nozares attīstību valstī. 1999.gadā tika pieņemta un uzsākta nacionālās programmas "Informātika" realizācija, 2000.gada nogalē akceptēta sociālekonomiskā programma "e-Latvija", kuras pamatnostādnes ir viens no nacionālās programmas "Informātika" realizācijas mehānismiem.

2004.gadā pieņemtas Elektronisko sakaru nozares pamatnostādnes 2004.-2008.gadam. Tās paredz pārejas turpināšanu uz vienotu un minimālu regulējamu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgiem. Turklāt pamatnostādnes paredz nodrošināt elektronisko sakaru nozares vienotu regulējumu, noteikt nacionālo resursu (radiofrekvenču spektra, numerācijas un adresācijas telpas) pārvaldīšanu, nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, veicināt konkurenci elektronisko sakaru nozarē, noteikt tarifu politiku un saglabāt elektronisko sakaru nozares vēsturisko mantojumu.

2005.gada nogalē Ministru kabinets, balstoties uz šīm pamatnostādnēm, apstiprināja koncepciju "Platjoslu tīklu attīstības stratēģija 2006.-2012.gadam", nosakot, ka līdz 2012.gadam 85%-95% valsts teritorijas būs nodrošināta pieeja platjoslas tīkliem. Iespēja piekļūt platjoslas tīkliem ietver esošās elektronisko sakaru infrastruktūras uzlabošanu, nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un tās uzturēšanu. Koncepcijā paredzētais valsts finansējums līdz 35% no projekta attiecināmajām izmaksām komersantam tiek piešķirts kā vienreizēja dotācija uz atklāta iepirkumu konkursa pamata vai saskaņā ar ES struktūrfondu apgūšanas nosacījumiem. Komersanta pienākums ir izveidot platjoslu piekļuves iespējas nodrošinošu infrastruktūru noteiktā reģionā un desmit gadus to apsaimniekot un uzturēt.

2006.gadā Satiksmes ministrija apstiprināja Nacionālās programmas projektu "Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos". Projekta kopējās izmaksas ir 4,7 miljoni latu, no kuriem 3,02 miljoni latu tiek segti no ERAF līdzekļiem. Projekta mērķis ir pēc iespējas efektīvāk izmantot piešķirtos līdzekļus, attīstot platjoslas tīklu infrastruktūru tur, kur tās nav, un aptverot iespējami plašāku teritoriju. ERAF finansējums tiek izmantots, lai ieinteresētu privātās kompānijas attīstīt infrastruktūru tur, kur pašreiz tas nav finansiāli izdevīgi.

Šā gada 13.aprīlī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji paziņoja, ka Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar AS "Triatel", ir uzsākusi projektu, kura mērķis ir jau 2008.gada vasarā nodrošināt kvalitatīvu un viegli pieejamu internetu ne tikai pagastu un novadu centros, bet arī attālākās viensētās.

Ina Magone

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas