Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (83) 2007. gada 4. jūlijs
            

Laukos internets bez vadiem

 

SIA "QWERTY" Jānis Mārtužs un Didzis Gruziņš pirms trim gadiem reģistrēja Balvu rajona Rugājos - interneta pakalpojumu sniegšanai. Balvu rajonā pieejamais interneta pārklājums ir vairāk nekā 60 procentu. Jaudīgos un naudīgos konkurentus, piemēram, "Lattelekom", jaunie uzņēmēji neskauž. Viņi ir šejienieši, pazīstami un pieejami. Internetu ierīko vietās, uz kurām citi nepretendē - pilsētu un pagastu privātmājās, arī skolās un bibliotēkās. "QWERTY" pakalpojums ir WiFi - "pēdējās jūdzes" risinājums jeb pēdējais posms līdz gala lietotājam.

 

05.JPG (20701 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Apakšuzņēmēja izdevība

Mazu uzņēmumu priekšrocība ir mobilitāte, spriež Jānis. Viņi ātri reaģē uz pieprasījumiem, pastāvīgi komunicē ar cilvēkiem un ir nepārtrauktā kustībā.

"Jānis ir smadzenes projektam, tīkls ir būvēts uz viņa negulētajām naktīm, es varu novilkt vadus, dabūt saskaņojumus, bet risinājumi, konfigurēšana un kas datoros ielikts, ir viņa ziņā," pienākumu sadali uzņēmuma īpašnieku partnerībā formulē Didzis. Jānim ir laba izglītība, maģistra grāds datorzinātnēs, iegūts Latvijas Universitātē. Vaicāts, ko mācās pats, Didzis attrauc - komercpakalpojumu vadību Rēzeknes augstskolā.

Uzņēmējdarbības stabilitātei ir svarīgi pastāvīgi pasūtījumi, tāpēc "QWERTY" darbojas arī kā apakšuzņēmējs. Valsts pasūtījumus, kuros ir prasība sniegt pakalpojumu visā valsts teritorijā, saņem lielie uzņēmumi, un tad mazie, kā "QWERTY", tiek pie darba. "Mēs esam apakšprovaideri, un pārsvarā attīstībai impulsus iedod tieši valsts projekti," stāsta Jānis. (Termins "provaiders" latviešu valodas tekstos iegājies no angļu ISP (Internet Service Provider) - interneta pakalpojumu sniedzējs.)

Lielākās summas izdevumos uzņēmumam aiziet par interneta pirkumu no ISP - interneta piegādāšanu līdz Balviem un vēl arī par iekārtām. "QWERTY" sadarbojas ar "Telia Latvija"(Latvijā lielie provaideri vēl ir "Lattelekom" un "Latnet", kuriem ir tīkls visā Latvijā un līnijas uz ārzemēm).

"Ko nozīmē šāds interneta pirkums līdz Balviem? Mazais uzņēmums pērk interneta nodrošināšanu, pieņemsim, 100 megabitu (Mb) sekundē jeb sarunvalodā 100 "papagaiļu" (no multfilmas 38 papagaiļi, kur pitons tika mērīts gan papagaiļos, gan zilonīšos, gan mērkaķīšos), no kuriem 10 Mb ir interneta ārzemju ātrums. Nākamais solis - "QWERTY" veido savu tīklu, gaisa līnijas līdz pagastiem Balvu rajonā. Cik "papagaiļu" lielu līniju varam uztaisīt, tik piedāvājam, 100 nevaram, varam dabūt 10, to tad arī sadalām konkrētajā pagastā. Profesionālās tehnoloģijas ir dārgas, tā, ar ko mēs strādājam, ir "pēdējās jūdzes" tehnoloģija WiFi," ieskicē Jānis.

Tornis un tā redzamība 2 km rādiusā

Pilsētā interneta ierīkošana un apkalpošana ir vienkāršāka, protams, arī lētāka. Uzliek vienu staciju un klientus kājām var apstaigāt. Viņi strādā tur, kur citiem nav intereses un izdevīguma. Kā teic Didzis, ārpus pilsētas ir nepieciešami torņi, atbalsta punkti, jānodrošina iekārtu papildu aizsardzība, apkope grūtāka, skriešana lielāka - kaut vai, ja "Latvenergo" elektrība pazūd, veicīgi jādomā, ko iesākt.

Lai ierīkotu WiFi pieslēgumu, nepieciešams piekļuves punkts - kāds tornis. Didzis skaidro: bezvadu internets darbojas tiešās redzamības laukā, ja jūs to torni redzat, tad variet uzstādīt antenu un pieslēgt internetu. Normālais attālums ir apmēram 2 kilometru rādiuss. Var būt arī lielāks attālums vienā atsevišķā virzienā, bet parasti to nedarot, jo tās ir ļoti lielas izmaksas.

Didzis ir pārliecinājies, ka pozitīvs partneris viņu darbā ir pašvaldība. Kaut vai "torņu jautājumā". Kad izraudzīts piemērotais - kāds vecs ūdenstornis vai no padomjlaikiem saglabājušies rāciju torņi kā bijušajās darbnīcās Rugājos, jārunā ar pašvaldību, vai varēsim izmantot.

Balvu pašvaldības ir atsaucīgas. Piemēram, Šķilbēnu pagasta vadītājs Sergejs Maksimovs noteikti vēlas, lai iespējami vairāk cilvēkiem būtu interneta pieslēgums. Viņi ir pasūtījuši nelielu projektu, būs jauniešu centrs ar portatīvajiem datoriem, ar bezvadu internetu. Internets ir vismaz viena no iespējām atvieglot dzīvi saviem ļaudīm, lai nevajadzētu kravāties prombraukšanai. "Jo kur tad tās labās vietas ir? Rīgā? Jā, tur maksā lielākas algas, bet arī izdevumi daudz lielāki. Par dzīvokli vien pusi nopelnītā atdosi. Ja dzīvo pagastā, tik milzīgu izdevumu nav," spriež Didzis. Taču arī viņiem katrs darbinieks ilgi jāmeklē. Atrod, apmāca, cilvēks pastrādā un pēc kāda laika prom ir.

Lai straujāk paplašinātos, galvenā problēma: nav darbinieku, kas varētu darīt tādu darbu, kas nepieciešams interneta pakalpojumu sniedzējam - kāpt torņos, uzstādīt antenas, vilkt vadus, nepārtraukti skaidrot, runāties.

Ne katrs ar mieru pa torni dzīvoties. Ja ilgāku laiku jāņemas, otrā dienā sajūta tāda, ka no jūras slimības netiek vaļā. Piesardzība augstumā, pat bailes ir instinktīvas. "Kur mēs dabūsim vēl divus trīs tādus Didžus," partneri novērtē Jānis.

"Trakā govs" apēda 3000

Jānis uzņēmuma partnerībā tiek pieminēts arī kā investors. Pirms šī projekta viņi īstenoja citu ideju - izveidoja interneta kafejnīcu. Caur draugiem, paziņām un radiem viens otru atrada. Jānis ir beidzis Rīgas 84.vidusskolu, vasaras pavadījis Balvu rajonā, Lazdukalna pagastā pie radiem, lauku darbus darot. Didzis ir rugājietis. Viņš ar savu ideju meklējis kādu, kuram ir lieki 3000 latu firmas izveidošanai. "Tik lielas brīvas summas kopš tā laika man nav bijis," Jānis atceras, kad abi stāsta par biznesa bēdīgo galu.

Rīgas notāre, pie kuras kārtoti dokumenti, ieteikusi kafejnīcai nosaukumu "Trakā govs". Pirmajai uzņēmējdarbībai bija pamats, gan atkarīgs no citiem, ne tikai no pašiem. Tie, kas solīja internetu, to pilnībā nevarēja ierīkot. Censoņu ne tik ienesīgo biznesu izpluinīja arī kontrolētāji. Kādā nodokļu inspekcijas pārbaudē kafejnīcā nav atradušās pavadzīmes grauzdiņiem. Kafejnīcas ienākums bijis 100 latu mēnesī, bet soda nauda par šo pārkāpumu - 150 latu. Pavadzīmes Didzim uz Rīgu dokumentu mapē bija paķērušās, tagad abi par misēkli pasmej. (No šīs pieredzes palikusi atziņa, ka laukos mazajiem uzņēmējiem ir grūtāk, "sit pa pirkstiem", ja kaut ko grib darīt.)

Tas, kas drusku kremt (Didzim vairāk), ka laukos kontrolētāju prasības ir augstākas nekā Rīgā, kur uzņēmumu ir daudz un tos pārbauda izlases kārtībā, bet rajonā uz pirkstiem saskaitāmos var turēt acu priekšā visu laiku, un, ja nāk sodi, tad tie mazajiem ir liktenīgi. Viņi neiebilst pret kārtību, drīzāk pret neiecietību. Tagad uzņēmumam ir grāmatvede, kas nepieļauj nekādas atlaides, tāpēc visi finanšu dokumenti ir kārtībā. Vienreiz nodokļu inspekcijā gan pabrīnījušies, kas tās Didzim par summām, kas benzīnā nobraukātas. Vai tiešām saimnieciskie izdevumi? Dažā mēnesī viņš pa rajonu nobrauc ap 10 000 kilometru. Kolīdz klientam ir problēma, ja to nevar atrisināt pa telefonu, tā lec mašīnā…

Klienti privātmājās un skolās

Bezvadu interneta pieslēgumu balvēnieši no "QWERTY" var nopirkt lēti, 5 latus maksā pieslēgšana, aprīkojums 50-60 latu, abonēšanas maksa 10 latu mēnesī (bez PVN). Pieslēguma ierīkošana ir lētāka nekā daudzviet Latvijā. Kāpēc? Šo gadu laikā daudzas lietas viņi iemācījušies izdarīt paši, līdz ar to cena var būt klientam ietaupījums. Didzis uzsver, ka visu uzreiz izdara kvalitatīvi, jo "ja es uzlikšu nekvalitatīvu iekārtu, turp braukāšu desmitreiz dienā". Ir gadījies, ka klients pārmetoši ieteicies, ka veikalā redzējis labāku un lētāku iekārtu. Tāpēc pasūtītājiem Didzis tagad iesakot sagādāt vajadzīgās ierīces. Viņa uzstādījums: jums jānodrošina, ka es paskatos tornī un redzu jūsu datoru ar labu signālu. Jo kad vienam slikts signāls, tad arī pārējiem zūd kvalitāte.

Ar cenas pārmērībām viņi neaizraujas, lai cilvēki spētu samaksāt. Jo arī 50-60 latu daudziem ir liela summa. Ja nevarēs samaksāt, nevarēs ierīkot internetu, brauks projām no šīs vietas, īsu sasaisti iezīmē Didzis. Pašreiz viņi par lielu peļņu neprāto, kaut gan "zinot, ka Pierīgā par interneta ierīkošanu māju pārim paņem 800 latu, kārdinājums uz brīdi, protams, rodas," bilst Jānis.

Sākotnēji abonēšanas maksā prasījuši 4,5 latus. Tagad inflācijas (uzņēmumam strauji pieaugušo izdevumu) dēļ tas ir par maz. Ja kāds klients vēlas pieslēgumu ar lielāku ātrumu, maksājuma latiņa tiek pacelta.

Vairāk klientu, vairāk rūpju

Tas nenozīmē, ka viņi klientu loku nevēlas paplašināt. Vienkārši matemātika ir tāda - katrs jauns pieslēgums ir arī liels darbs turpmākajam. Jānis paskaidro: "Tas nav veikals un tirgošanās ar precēm: kāds nopircis, tu esi pārdevis un miers, aizmirsti. Mums par savu produktu jārūpējas visu laiku - jo vairāk pieslēdzam, jo vairāk rūpju, lai cilvēks šo pakalpojumu pastāvīgi saņemtu."

Parasti problēmas saskrien vakaros, kad cilvēki pēc ikdienas darbiem pārrodas mājās. Tad sākas zvanīšana un vajadzības lielākoties ir "degošas" - zemnieku saimniecībai rēķini jāapmaksā, projekts jāsūta, kāds partneris e-pastā atbildi gaida. Internets var piestāt visdažādāko iemeslu dēļ, par "bremzēšanu" nerunājot. Ātruma svārstības ir normāla lieta, bet ja pierod pie maksimāli solītā (bet parasti tiek solīts "līdz" tik un tik megabitiem), tad katrs palēninājums šķiet kaitinošs. Turklāt to nu gan zina visi, ka internetam jāstrādā 24 stundas.

Ar pirmo soļu grūtībām pacietīgi jātiek galā. Pieslēdzot internetu, viss tiek pastāstīts, parādīts, bet kā meistars (Didzis) pa durvīm laukā, misēkļi klāt. Un saimnieks zvana - "man tikai ārzemju internetu rāda, vai ta latviski neesi pieslēdzis". Kāds nejauši izslēdz karti, citreiz, reaģējot uz elektrības svārstībām, kaut kas notiek, ķibeles ir dažādas, teic Didzis.

Caur mežu izlauzties nevar

Pašreiz torņi, ap kuriem grupējas interneta lietotāji, ir ierīkoti Rugājos, Šķilbēnos, Upītē, Bērzpilī, Kubuļos, Skujetniekos - pavisam pusotra desmita pagastos un apdzīvotās vietās. Uzņēmēji paredzējuši strādāt trijos rajonos - vēl arī Gulbenes un Alūksnes. Pagaidām no Alūksnes rajona atteikušies, jo pieslēgumu izveidošanai mežainajā apvidū nepieciešami lieli papildu resursi. Arī pašu rajonā ne visur "internets tiek klāt", ja cilvēkam mājoklis mežā, tam cauri nevar izlauzties… Vienā no pēdējiem mēģinājumiem mežā Didzis uzrauts ar ceļamkrānu virs koku galotnēm, bet tik un tā tuvāko torni nav varēts saskatīt.

Tāpēc ir klienti, kuri izbrauc no savām meža mājām un strādā ar portatīvo datoru interneta piekļuves zonā kāda torņa tuvumā. Arī šāda pieslēguma abonēšana ir 10 latu mēnesī.

"QWERTY" nereklamējas, Balvu, Gulbenes pusē ļaudis par viņiem zina. Ir zvanījuši arī no citiem reģioniem.

Valstī ir dučiem dažādu programmu un internetizācijas koncepciju. Reāli un praktiski viņus tās neskar. Jānis atceras uzņēmuma projektu, kura tāmi vērtētāji apstrīdējuši, jo tajā ieliktas torņa izmaksas. Tā arī vaicāts - "Nu kam tad purvā internets vajadzīgs?". Bet viņiem svarīgi, ka laukos saskatāma attīstība. Jo internets vajadzīgs visiem. Pēdējā laikā uzņēmējiem nopietni papildu darbi ir saistībā ar skolu interneta projektiem. Privātpersonas jau tiek pierakstītas nelielā gaidīšanas rindā. Solot ierīkošanu augustā.

 

Lidija Dārziņa, "KV"

Veiksmes formula

Vietējās vides pārzināšana

Prasme runāt ar cilvēkiem

Pacietība

Jāņa profesionālās zināšanas

Didža drosme uzkāpt jebkurā augstumā, lai uzstādītu aparatūru

Maza uzņēmuma spēja būt elastīgam

Darīt to, kas ir interesanti

Nerāties ar neveiksmi, kas ir pieredze

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas