Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (83) 2007. gada 4. jūlijs
            

Kā darba vietā pārdzīvot karstumu

 

Vasaras karstums… Ne tikai saules izkausētajās ielās, bet arī telpās. Atpūtnieki veldzējas ūdens tuvumā, bet darbs birojos, veikalos un ražotnēs neapstājas. Darbiniekiem jāpilda savi uzdevumi arī tad, ja termometra stabiņš rāda vairāk nekā plus 30 grādus pēc Celsija. Kā šādos laika apstākļos turpināt produktīvi strādāt? Un vai pastāv kādi likumi vai noteikumi, kuros noteikts, kāds mikroklimats darba devējam darba vietā ir jānodrošina?

 

10.JPG (21337 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas galvenā valsts darba inspektore Silvija Grigorjeva stāsta, ka darba devējam jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats, saskaņā ar MK 19.03.2002 noteikumiem Nr.125 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" 14.punktu.

 

Kā uz pannas…

Arī Latvijas lielākajās pilsētās arvien straujāk viena pēc otras debesīs paceļas stikla pilis jeb biroju ēkas ar stiklotām sienām. Interesants dizains, un telpās iespīd vairāk gaismas. Taču nereti darbinieki, kas strādā kādā no šīm ēkām, vasarās ir spiesti cīnīties gan ar pārāk spožo apgaismojumu, gan ar karstumu. Jautāti, kā klājas, attrauc, ka viss ir kārtībā, bet augstās gaisa temperatūras dēļ nav spējīgi produktīvi strādāt. Ātrāk rodas nogurums, miegainība un citi simptomi, kas traucē koncentrēties veicamajiem uzdevumiem. Šāda problēma skar arī darbiniekus, kuru kabineti atrodas ēku augšējos stāvos.

Kā konstatēts VDI izdotajā bukletā "Darba vietas parametri", visbiežāk par nepiemērotu mikroklimatu sūdzas nodarbinātie, kas strādā nesen remontētos birojos un samērā nesen uzceltās ēkās. Visbiežāk problēmas rada augsta gaisa temperatūra un nepietiekams gaisa plūsmas ātrums vasarā un sauss gaiss telpu apkures periodā.

S.Grigorjeva brīdina, ka darba devēju pavirša attieksme pret darba vietas mikroklimatu var ietekmēt nodarbināto veselības stāvokli: "Ja tomēr darba vides gaisa temperatūra pārsniedz komforta zonas augšējo robežu un arī augšējo pieļaujamo robežu, t.i., 28°C, īpaši pie paaugstināta gaisa relatīvā mitruma (vairāk par 70%) un pazemināta gaisa plūsmas ātruma (mazāks par 0,1 m/s), tas veicina nodarbinātajiem termoregulācijas un sirds - asinsvadu darbības traucējumus."

Kā darba devējam rīkoties, lai uzlabotu telpas mikroklimatu un līdz ar to arī darbinieku pašsajūtu?

 

"Komforta zonas" mainās pēc slodzes

Kā skaidro S.Grigorjeva, Latvijā nav normatīvo aktu, kuros būtu noteikti konkrēti kritēriji mikroklimatam darba vietā. Izstrādāti gan standarti, bet tie ir tikai rekomendējoši. Viņa norāda: "Vadoties pēc Eiropas Savienības (ES) valstu zinātnieku pētījumiem un gūtajām atziņām, Latvijā ir izstrādāti informatīvi skaidrojoši materiāli un rekomendācijas. Saskaņā ar šiem pētījumiem visiem cilvēkiem ar nelielu fizisku slodzi "komforta zona" ir tad, ja gaisa temperatūra ir 200C līdz 250C un gaisa relatīvais mitrums 30% līdz 70%. Palielinoties fiziskai slodzei, komforta stāvokļa saglabāšanai nepieciešama zemāka gaisa temperatūra. Jo augstāka ir darba smaguma kategorija, t.i., lielāks enerģijas patēriņš, jo zemāka ir pieļaujamā temperatūra darba telpā."

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu un Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" darba devējam jānodrošina darba vides un tajā esošo darba vietu pārbaude, jānosaka tajās pastāvošie darba vides riska faktori, tostarp arī mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums, atstarotais siltums). Lai noteiktu, vai darba vides mikroklimats ir piemērots veicamajam darbam, ir jāveic mikroklimatu raksturojošo rādītāju laboratoriskie mērījumi.

Tā kā siltumizturība katram cilvēkam ir atšķirīga, arī komforta temperatūra var būt atšķirīga. Gadījumos, kad darba vides risku novērtēšanai savā uzņēmumā vai iestādē darba devējs pieaicina kompetentu darba aizsardzības speciālistu, nodarbināto aptaujai un viņu komforta zonas noteikšanai var izmantot Latvijas Standartā LVS EN ISO 10551 "Vides siltuma ergonomika: Vides siltuma ietekmes novērtēšana, pielietojot subjektīvās vērtējuma skalas" ieteiktās subjektīvā vērtējuma skalas.

 

Ieteicams ne vairāk kā 260C

Ieteicamā gaisa temperatūra darba vietās vasarās ir mazāka, nekā mēdz rādīt termometra stabiņš pie loga. Darba telpās, kurās notiek viegla, galvenokārt sēdoša darbība, piemēram, birojos, optimālā gaisa temperatūra siltajā gadalaikā ir +24,5°C ± 1,5°, aukstajā gadalaikā - +22°C ± 2°C, bet ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir no 30% līdz 70% (Latvijas Standarts LVS EN ISO 7730 "Mērenas siltuma vides - Paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD) indeksu noteikšana un siltuma komforta apstākļu specifikācija" (atsauces Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumos Nr.534 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija")).

S.Grigorjeva uzskata, ka tad, ja gaisa temperatūra atrodas uz komforta zonas augstākās robežas vai pat pārsniedz augšējo pieļaujamo robežu, t.i., 28°C, gaisa plūsmas ātruma palielināšana var būt viens no faktoriem, kas paaugstina komforta stāvokli. Gaisa plūsmas ātrums 0,1 m/s ir optimāls, lai radītu komforta stāvokli, veicot vieglu fizisku darbu (piemēram, darbs ofisā), bet, veicot smagāku fizisku darbu, optimāls gaisa plūsmas ātrums ir 0,2-0,3 m/s.

Spēcīga gaisa plūsma, kad gaisa plūsmas ātrums ir lielāks par 0,3 m/s, izjūtama kā caurvējš, kas gan vasarā, gan ziemā veicina nodarbinātajiem dažādu slimību paasināšanos, bet, ilgstoši darba vietā veicot darba pienākumus, nelabvēlīga mikroklimata apstākļos - arī arodslimības. Savukārt paaugstināts gaisa mitrums (75…85%) saistībā ar augstu temperatūru (virs 25°C) un pazeminātu gaisa plūsmas ātrumu (mazāks par 0,1 m/s), veicina organisma pārkaršanu.

 

Ir vairāki risinājumi

Līdztekus telpu regulārai vēdināšanai, žalūziju ierīkošanai, paklāju noņemšanai utt. darba devējs paaugstinātas darba vides temperatūras iedarbības risku var samazināt arī citos veidos.

Pirmkārt, tie var būt organizatoriski pasākumi. S.Grigorjeva dod padomu vienoties ar nodarbinātajiem par darba laiku. Var to samazināt, nosakot reglamentētos darba pārtraukumus vai nobīdot darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros) vai arī citu - vēsāku gada mēnesi. Komersants var samazināt arī darba slodzi (intensitāti), īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātajiem ar īpašām vajadzībām (pēc ārsta atzinuma).

Otrkārt, var līdzēt darba devēja nodrošinātas atbilstošas atpūtas telpas, kurās iespējams atvēsināties. Tāpat lietderīgi būtu nodrošināt nodarbinātajiem ūdens procedūras, proti, dušu - ja darba veids to nosaka vai ir tādas iespējas.

Treškārt, birojos, ražotnēs u.c. darbiniekiem jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim.

Ceturtkārt, (šis punkts gan vairāk attiecas uz pašu nodarbināto rūpēm par savu pašsajūtu) ieteicams vairāk lietot augļus, dārzeņus, šķidrumu. Izvairīties dzert aukstu, tikko no ledusskapja izņemtu ūdeni, pienu vai citu ledainu dzērienu. Ja slāpes uzreiz veldzē ar dzērieniem, kas pirms tam uzglabāti ledusskapī, tas var izraisīt augšējo elpošanas ceļu slimības, piemēram, angīnu, plaušu karsoni.

Pārciest karstumu būs vieglāk, nēsājot apģērbu gaišos toņos, kas izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas.

 

Ziemā - pārāk sauss gaiss

Biroju darbiniekiem ne tikai vasarās nākas saskarties ar nelabvēlīgu darba vides mikroklimatu. Iestājoties apkures sezonai, ir cita problēma - birojos bieži vien ir pārāk sauss gaiss.

Ja gaisa relatīvais mitrums ir zemāks par 25%, cieš acu gļotāda un mazinās augšējo elpošanas ceļu aizsargfunkcijas. Taču ir pāris vienkāršu veidu, kā gaisu mitrināt var paši nodarbinātie. Gaisa mitrināšanai var lietot pārnēsājamos gaisa mitrinātājus, bieži laistīt puķes, izvietot telpās traukus ar lielu ūdens virsmu u.c. Mikroklimata regulēšanu var panākt, ierīkojot atbilstošu gaisa kondicionēšanu.

 

Jāspēj vienoties

Ja darbiniekam šķiet, ka attiecīgā darba veikšana noteiktos apstākļos var radīt risku viņa drošībai un veselībai, un tas nav novēršams citādā veidā, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 18.pantu viņam ir tiesības atteikties no darba veikšanas.

S.Grigorjeva norāda, ka nodarbinātajam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā, ja viņš uzskata, ka darba devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī piešķirtie un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darbā.

Taču komfortabla mikroklimata nodrošināšana darba telpās nav atkarīga tikai no darba devēja centieniem. Viņam ir pienākums konsultēties ar nodarbinātajiem, nodrošināt viņu līdzdalību to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darba vietā (tai skaitā vienojoties par pasākumiem, kā samazināt paaugstinātas darba vides gaisa temperatūras iedarbības risku), tomēr arī pašiem nodarbinātajiem jāspēj vienoties par to, kad un kurš logs būs atvērts vai kurā kabineta stūrī novietot ventilatoru.

Publikāciju sagatavoja Klinta Ločmele

 

 

Der zināt

Kā padarīt darba vietu vēsāku? 

censties saglabāt vakara vēsumu, pēc iespējas ilgi vēdinot telpas vakaros;

atvērt logus, durvis pēc iespējas plašāk, tā palielinot dabīgo ventilāciju;

kā sienas materiālus nelietot metālu vai citus plānus materiālus, ko viegli uzsilda saule;

censties paplašināt karnīzes un citas nojumes tā, lai sienas atrastos ēnā;

aizkari, žalūzijas logiem (lai pasargātu no saules radiācijas);

nelietot tādu grīdas segumu, kas saglabā siltumu;

sienas, īpaši saules pusē, krāsot gaišos toņos;

griestiem jābūt augstiem;

novērst vai samazināt siltuma emisiju no siltumu izstarojošām iekārtām (ja iespējams, tās neizmantot, norobežot, izolēt, pārvietot citā telpā utt. );

jāierīko ventilācija, jo gaisa kustības palielināšanai palīdz piespiedu ventilācija, kas izvada sasilušo gaisu un ievada vēsāku;

gaisa cirkulācijai jālieto elektriskie ventilatori.

Avots: VDI informācija

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas