Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.28 (84) 2007. gada 11. jūlijs
            

Ekonomisti uzsver prognožu nozīmību

07.JPG (17510 bytes)
Ojārs Kehris, Inesis Feiferis un Roberts Remess

"Valsts pastāvīgai un pārliecinošai attīstībai iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas rādītājiem būtu jābūt par trešdaļu zemākiem," uzskata "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris. "Ja tagad IKP ir 12-11% un inflācija 8-7%, es labprātāk redzētu skaitļus attiecīgi 8-7% un 4-3%, tad varbūt šis straujais brauciens būtu nedaudz lēnāks, bet arī nedaudz drošāks un ar lielāku garantiju, ka mēs pietiekami ilgi varam braukt ar šādu mašīnu."

"Apvienība 2010" IKP prognozē jau piekto gadu, tās precizēšana notiek trijās kārtās (ik pēc pusgada). Prognozes mērķis ir rosināt sabiedrībā diskusiju gan par IKP pieauguma tempiem, gan par avotiem, gan prognozēšanas sistēmu. Latvijā jūtams uzticamu prognožu deficīts, un tas attiecas ne tikai uz IKP, norāda ekonomists Roberts Remess. Daudzās valstīs lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā prognožu indikatorus, Latvijas ekonomikā - tikai oficiālo statistiku.

Šā gada gala prognoze tiks paziņota rudens sākumā. Apvienības eksperti uzskata, ka vēl nav skaidrs, kā un vai efektīvi darbosies valdības izraudzītie inflāciju ierobežojošie instrumenti. Jo IKP pieaugums pēdējos gados ir balstījies galvenokārt uz iekšējā tirgus nozarēm - būvniecību, tirdzniecību, komercpakalpojumiem. Tātad visdrīzāk šajās jomās gaidāms, ka pieaugums samazināsies.

"Tiesa, iespējams, ka tas samazinātos arī bez valdības pasākumiem," pieļauj R.Remess. "Jo attīstība tikai uz iekšējā tirgus nozarēm nevar būt ilgtspējīga, tāpēc valdībā vienlaikus būtu jāskatās uz inflācijas mazināšanas plāna otru daļu, kas ir saistīta ar darba tirgus sakārtošanu, produktivitātes, darba ražīguma un konkurences pieaugumu. Tie ir strukturāli pasākumi, to ietekme nebūs tūlītēja, bet bez šiem pasākumiem nav iespējams radīt ilglaicīgu pamatu IKP pieaugumam."

O.Kehris atgādina par vēl vienu pēdējā laikā bieži minēto risku, ko rada tekošā konta deficīts: "Ja 10-15% tiek uzskatīti par pietiekami bīstamu robežu un ja tagad ir 27-28%, un tekošā konta deficīts (importa pieaugums pār eksportu) turpina pieaugt, tam ir vērts pievērst uzmanību."

Apvienība grāmatā apkopojusi pagājušā gada veikumu, prognozes, gada referātu, ko Spīdolas balvas ekonomikā ceremonijā lasīja Uldis Osis. Apvienība arī domājusi pilnveidot Spīdolas balvas nozīmību. Šogad kandidātus izvirzīt aicināta sabiedrība. Jebkurš līdz 1.oktobrim var pieteikt kandidātus, aizpildot pieteikuma formu "Ekonomistu apvienības 2010" mājaslapā www.ekonomisti.lv vai sūtot to pa pastu uz "Ekonomistu apvienības 2010" biroju - Raiņa bulvāris 21-16, Rīga, LV-1050.

Ieteiktos kandidātus vērtēs un laureātu izraudzīsies apvienības eksperti. Balva tiek pasniegta novembra vidū.

 

"KV" informācija

 

IKP prognožu procesā (% pret iepriekšējo gadu)

2003

2004

2005

2006

2007

Apv. 2010

1.prognoze

7-7,5

7,2

7,9

9,3

Apv. 2010

2.prognoze

7,5

7,5

8,4

9,5

Apv. 2010

3.prognoze

7,2

7,75

8,8

11,0

?

Reālais

7,2

8,7

10,6

11,9

???

Latvijas

Banka

7,0

7,5

7,5

8,0

9,0

Finanšu

ministrija

5,5

6,7

7,5

7,5

9,0

Avots: Apvienība 2010

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas