Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (86) 2007. gada 25. jūlijs
            

Par darbnespējas apmaksas pilnveidošanu

Labklājības ministrijas (LM) 28.jūnija apspriedē par apdrošināšanas iemaksu likmēm tika ierosināta viedokļu apmaiņa arī par darbnespējas lapu apmaksu. Šomēnes ikviens interesents aicināts izteikt viedokli un ierosinājumus mājaslapā (www.lm.gov.lv) vai arī sūtot vēstules uz ministriju. LM viedokļus apkopos un iesniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kā paredz uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2007.gadam. "KV" jau rakstīja (27 (83) 4.07.2007. un 29 (85) 18.07.2007.) par uzņēmēju ierosinājumu - samazināt darba devēju apmaksāto slimības dienu skaitu līdz 2 dienām, kā arī samazināt apmaksāto slimības dienu skaitu vispār. Diskusijā LM, kurā piedalījās ministriju, uzņēmēju un nozaru organizāciju pārstāvji, viedokļi tika pamatoti ar aprēķiniem. Šoreiz ieskatam Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāves Monikas Ciulas aplēses par slimības lapu apmaksu un uzņēmēju ierosinājumus.

 

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.panta 1.daļu darba devējs no saviem līdzekļiem apmaksā darba nespējas lapu darba ņēmējam no 2. līdz 14.dienai ieskaitot.

 

Izklāstīšu situāciju ar piemēru par vienu uzņēmumu 2006.gadā.

AS "Latvijas finieris" bruto darba samaksa gadā - 16,5 milj.latu, t.sk. samaksāts par slimības dienām 0,32 milj. latu. Bez slimības naudas izmaksas darba samaksa būtu 16,2 milj. latu. Darba devēja aprēķinātā sociālās apdrošināšanas iemaksa (24,09%) ir 3,75 milj. latu, kopā ar slimības naudu tas veido 4,07 milj. latu, t.i., 25,12% pret darba samaksas kopsummu (bez slimības naudas).

Netieši darba devējam sociālā apdrošināšanas iemaksa tika palielināta par 1,03%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas pieaugums veido 8,5%.

Aprēķinātās slimības naudas kopā ar darba ņēmēja darba samaksu par nostrādāto laiku tiek attiecinātas uz saimnieciskās darbības, ražošanas vai administrācijas izdevumiem. Attiecīgi, kur slimotājs strādā.

Līdz ar to par aprēķinātās slimības naudas summu tiek samazināts uzņēmēja ar nodokli apliekamais ienākums. Likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" neparedz par aprēķinātās slimības naudas summu uzņēmēja apliekamo ienākumu koriģēt.

 

Piemērs:

Aprēķināta slimības nauda 400 000 latu gadā, kura samazina uzņēmēja ienākuma nodokli par 60 000 latiem (210 000-150 000);

• ja uzņēmuma apliekamais ienākums ir 1 000 000 latu x 15%= 150 000 latu (izmaksās ir ieskaitīta aprēķinātā slimības nauda 400 000 latu),

• ja aprēķināto slimības naudu 400 000 latu neattiecina uz izmaksām, tad uzņēmēja apliekamais ienākums ir par šo summu lielāks, t.i., 1 400 000 latu x 15%= 210 000 latu.

Pēc būtības tās nav uzņēmēja ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo darba ņēmējs slimojot jau nav darbā un neražo produktus, nesniedz pakalpojumus vai arī neveic administratīvo darbu. Nepieciešamā darba veikšanai uzņēmējs ir spiests uz laiku pieņemt citu darba ņēmēju vai esošajam likt strādāt virsstundas, par padarīto attiecīgi samaksājot.

 

Tāpēc ir šāds priekšlikums:

1. Ņemt par paraugu Igaunijas pieredzi, kur darba devējs neveic darbnespējas lapu apmaksu.

2. Likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.panta 1.daļu izslēgt.

3. Šī likuma 13.pantā ierakstīto nosacījumu "Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 15.dienas..." aizstāt ar nosacījumu "no darba nespējas 2.dienas".

4. Attiecīgi izmainīt darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.

 

Ko tas dos:

1. Novērsīs nepamatoti pārnestās sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu no izmaksām, nodrošinot darbnespējas lapu apmaksu no šiem mērķiem paredzētām iemaksām.

2. Nebūs nepamatoti samazināts budžetā maksājamais uzņēmēja uzņēmuma ienākuma nodoklis.

3. Būs pareiza ražotā produkta vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksa.

4. Tiks vienkāršota darbnespējas lapu administrēšana (no vienas datu bāzes pēc vienotas informācijas, vienā vietā slimības naudas aprēķināšana un kontrole).

5. Darbnespējas lapa slimotājam būs tikai viena veida un izsniedzama vienā eksemplārā.

 

"KV" informācija

 

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

13.pants. Slimības pabalsta izmaksas periods

(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 15.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

36.pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 14 kalendārajām dienām. Slimības naudas izmaksas termiņš pielīdzināms Darba likumā noteiktajiem darba algas izmaksas termiņiem.

Uzlabos darbnespējas ekspertīzi

Ministru kabineta sēde 17.jūlijā tika skatīts informatīvais ziņojums par pārejošas darbnespējas ekspertīzes uzlabošanu valstī. Paredzēts līdz 2009.gada 1.oktobrim veikt grozījumus likumdošanā, nosakot darbnespējas lapu kā stingrās uzskaites dokumentu, līdz 2009.gada 1.decembrim pilnveidot vienotas veselības statistikas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas uzraudzības informācijas sistēmu un paaugstināt Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) kvalitātes kontroles mehānismu, nodrošinot darbnespējas lapu centralizētu tiražēšanu, glabāšanu un izsniegšanu ārstniecības iestādēm, kā arī izlases kārtībā veicot izvērtējumu ģimenes ārsta prakses vietā.

Laikā no 2000.gada līdz 2006.gadam par 98 125 ir pieaudzis slimības gadījumu kopējais skaits, turklāt pēdējos gados vērojams straujš pārejošas darbnespējas gadījumu pieaugums. Visbiežākais slimības gadījumu ilgums ir no 2 līdz 4 nedēļām (54% no visiem gadījumiem).

Pēdējos gados pieaug sūdzību skaits par darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī tiek atklāta to nepamatotība. Tādos gadījumos ārsti pacientiem radījuši iespēju nepamatoti saņemt naudu no darba devēja un valsts.

Avots: www.mk.gov.lv

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas