Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.40 (96) 2007. gada 3. oktobris
            

Dzīves kvalitātes "tumšais punkts" - izglītība

 

Latvijas Nacionālā attīstības plānā (NAP) paredzēts paaugstināt valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti, lai tuvotos Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim. Lai zinātu, kā veicas šā mērķa īstenošanā, iespējami precīzi nepieciešams noteikt izmaiņu dinamiku. Izrādās, to var izdarīt, veicot integrētu skaitlisku dzīves kvalitātes aprēķinu: atbilstoši reālajiem Latvijas apstākļiem un sabiedrības vērtību skalai izmantojot statistiskos datus.

 

Kā top aprēķini

Dzīves kvalitātes pētījumu veic Stratēģiskās analīzes komisija (SAK). Pirmos pētījumus tā veica jau 2004.gadā, bet pēc gada piedalījās Latvijas izaugsmes modeļa izstrādē. Saeima 2005.gada oktobrī šo modeli apstiprināja kā konceptuālu dokumentu, kas nosaka uz cilvēku centrētu valsts attīstību turpmākajiem divdesmit trīsdesmit gadiem.

Tā nu visus šos gadus ir veikti dzīves kvalitātes pētījumi, un pēdējo no tiem par 2006.gadu SAK pagājušajā nedēļā prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijai.

Jā, izrādās dzīves kvalitāti var izrēķināt ar skaitļiem. SAK izveidotā darba grupa vispirms noteica galvenos dzīves kvalitāti veidojošos faktorus - labklājību, drošību un ilgtspēju, tālāk izdalot daudzus savstarpēji cieši saistītus aspektus (informētība, izglītība, nodarbinātība, materiālā labklājība, apkārtējās vides aizsardzība, kultūra, izaugsmes stabilitāte u.c.). Nākamais uzdevums bija izvēlēties indikatorus katra dzīves kvalitātes aspekta kvantitatīvai izvērtēšanai. Lai iegūtu kopējo ainu, darba grupa pieaicināja 70 ekspertus, kuru starpā ir sociālo, humanitāro un dabaszinātņu nozaru zinātnieki, ekonomisti, uzņēmēji, politiķi un valsts reģionu pārstāvji. Kā "Komersanta Vēstnesim" uzsver projekta koordinators Dr.sc.ing. Edvīns Karnītis, "šie eksperti dažādās tautsaimniecības nozarēs deva skaitļus, tajos iekļaujot kopsakarības". Dzīves kvalitātes indekss, izmantojot šos skaitļus, tika aprēķināts pēc noteiktiem algoritmiem.

Otra pētījumu daļa ietver valsts iedzīvotāju aptauju, lai gūtu ieskatu Latvijas sabiedrības vērtējumā par savas dzīves kvalitāti dažādos griezumos (reģionālais, nodarbinātības, vecuma, izglītības līmeņa utt.). Aptauju veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Īstenība skaitļu spogulī

Kā liecina darba grupas aprēķini, dzīves kvalitātes pieaugums 2004.gadā bija 1,9%, 2005.gadā - 2,6%, bet pērn - 3,83%. Lielāko pozitīvo ietekmi devuši ienākumi, ienākumi no budžeta, pozitīvi vērtēta arī nodarbinātība, mājoklis, ģimene. Materiālā labklājība devusi 3,1procentpunktu (2005.gadā - tikai 1,2). Taču mīnusus dzīves kvalitātes vērtējumā devusi inflācija, veselība, fiziskā drošība. Diemžēl visos griezumos negatīvi vērtēta izglītība. Dzīves kvalitātes "tumšākais punkts" ir pamatizglītība, turklāt trijos gados arvien krītas arī augstākās izglītības līdz šim pozitīvais vērtējums.

"Izglītības rādītājs ir vairāk nekā bīstams. Ja Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts saka - augstskolai vairāk budžeta vietu nevajag, jo nav, kas tās aizpilda, - kur vēl tālāk?" sašutumu pauž E.Karnītis. "Ja mēs no šā paziņojuma secinām, ka budžeta vietas tiešām nav vajadzīgas, nevis to, ka ir steidzami jārīkojas, lai šo problēmu novērstu, tas ir absolūti nepieļaujami. Es vairākus gadus darbojos skolēnu vasaras nometnē "Alfa", kurā pulcējas olimpiāžu uzvarētāji, tiešām gudri jaunieši. Bet viņu kļūst arvien mazāk, un šāds ir arī pašu skolēnu skatījums." Protams, šajā kontekstā rodas loģisks jautājums - par kādu dzīves kvalitāti tālākā nākotnē var būt runa, ja tai vājā izglītības nodrošinājuma dēļ tiek laupīts pamats? Arī NAP taču Latvijā paredz izglītotu sabiedrību, kas spēj strādāt zinātņietilpīgās nozarēs... Tātad šeit iezīmējas lielākā neatbilstība starp realitāti un plānos rakstīto.

Iedzīvotāju aptaujas dati lielāko apmierinātību ar dzīvesvietu (4,3 punkti) norāda Pierīgā, kas īstenībā nav pārsteigums. Taču Rīga guvusi viszemāko vērtējumu - 3,77 punkti, savukārt dzīves kvalitāte pārējos reģionos svārstā 3,8-3,9 punktu robežās. Ja augstākais iespējamais vērtējums ir septiņi punkti, tad var teikt, ka ļaudis ar savu dzīvesvietu ir vairāk nekā vidēji apmierināti. Turklāt rakursā Rīga - cita pilsēta - lauki, augstāko (4) novērtējumu ieguvuši pēdējie, bet Rīgai atkal ticis zemākais (3,8).

Ar nodarbinātību mazāk apmierināti ir strādnieki un pensionāri, savukārt, salīdzinot valsts un privāto sektoru, nedaudz augstāks vērtējums (4 pret 3,9) dots valsts sektoram. Varbūt šeit jau izpaužas arī algu kāpums? Turklāt, kā zināms, valsts iestādēs plašāk ieviesta darbinieku veselības apdrošināšana un citas sociālās garantijas.

Savas pamatnodarbošanās devumu dzīves kvalitātē pozitīvāk vērtē respondenti, kam ir augstākā izglītība (4,3) un pamatizglītība (3,9), savukārt iedzīvotāji ar vidējo izglītību - nedaudz zemāk (3,8).

Kādēļ tā? Šajā saistībā izraisījās nelielas debates, un tika izteikta varbūtība - iespējams, cilvēki ar zemu izglītības līmeni vienkārši nedomā par to, ka dzīvē kaut kas varētu būt labāk? Savukārt par vidējo izglītību ieguvušajiem varētu domāt - tā kā skolas solā viņi pavadījuši pietiekami ilgu laiku, arī prasības pret dzīves kvalitāti augstākas, savukārt vispārējā izglītība neļauj iegūt darbu, kas atbilstu šīm prasībām.

Mudīte Luksa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas