Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.40 (96) 2007. gada 3. oktobris
            

Dokumentu projekti

 

27.septembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/

"KV" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām.


Veido normatīvo bāzi pārapdrošināšanai

Likumprojekts "Pārapdrošināšanas likums"

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā"

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zvērinātiem revidentiem""

Lai nodrošinātu tiesisko regulējumu pārapdrošināšanas darījumiem, starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātais pārapdrošināšanas likuma projekts.

Pārapdrošināšana ir nozīmīgs finanšu darbības veids, jo tā veicina plašāku risku sadali visā pasaulē, tādējādi ļaujot tiešās apdrošināšanas uzņēmumiem paaugstināt saistību kapacitāti, piedāvāt labāku apdrošināšanas segumu, kā arī mazināt savas kapitāla izmaksas. Tāpat pārapdrošināšanai ir nozīmīga loma finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, jo tā ir būtisks elements tiešās apdrošināšanas tirgu finansiālās precizitātes un stabilitātes nodrošināšanā, kas ietekmē arī finanšu sistēmu kopumā kā nozīmīgs finanšu starpnieks un institucionālais ieguldītājs.

Šobrīd Latvijā pārapdrošināšanas darbība netiek reglamentēta, kā arī netiek veikta specializēta pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzība. Lai sakārtotu pārapdrošināšanu regulējošu normatīvo aktu bāzi un ieviestu ES direktīvu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir sagatavojusi pārapdrošināšanas likuma projektu, ko izskatīšanai valdībā virza Finanšu ministrija.

Likuma projekts skaidros, ka pārapdrošināšana ir darbība, kuru veic persona, pieņemot cedētos riskus no apdrošināšanas komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda. Tiesību aktu projekts definēs arī pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas un sniegšanas kārtību.

Saskaņā ar likuma projektu pārapdrošināšanas sabiedrība veiks pārapdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā licencē pārapdrošināšanas veikšanai norādītajos pārapdrošināšanas veidos, kā arī komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu vai tās starpniecību.

Pārapdrošinātājs varēs uzsākt pārapdrošināšanu tikai pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā un licences pārapdrošināšanas veikšanai saņemšanas. Licenci pārapdrošināšanas veikšanai izsniegs uz nenoteiktu laiku. Pārapdrošināšanas darbības valsts uzraudzību un papildu uzraudzību veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Atbilstoši jaunajam pārapdrošināšanas likumam plānots precizēt arīdzan tiesību normas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kā arī likumā "Par zvērinātiem revidentiem".

Varēs mainīt ne tikai vārdu, bet arī tautību

Likumprojekts "­Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums"

Likumprojekta "Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums" mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai.

Likumprojekts konkretizē to personu loku, kuri var tikt uzskatīti par šī likuma subjektiem, un tās personas, uz kurām šis likums neattiecas. Likumprojekts pieļauj personai mainīt vārdu un uzvārdu vairākkārtīgi, bet tautību - tikai vienreiz.

Likumprojekts attiecas uz jebkuru 15 gadu vecumu sasniegušu Latvijas Republikas pilsoni un nepilsoni, kā arī ārzemnieku, kuram izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Likumprojekts neattiecas uz personu, kura maina uzvārdu stājoties laulībā, jo uzvārda maiņu šajā gadījumā reglamentē Civillikuma 86.panta noteikumi.

Likumprojektā noteikts, ka nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem drīkst mainīt vārdu, uzvārdu un tautību tikai ar rakstisku vecāku piekrišanu vai ar rakstisku aizbildņu piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu. Ja starp bērna vecākiem vārda, uzvārda un tautības maiņas jautājumā pastāv strīds, saskaņā ar "Bāriņtiesu likuma" 19.panta 1.daļu šo jautājumu izlemj bāriņtiesa. Likumprojekts paredz izņēmuma gadījumu, kad vārdu, uzvārdu un tautību iespējams mainīt nepilngadīgai personai līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai - ja nepilngadīgās personas māte vai tēvs ir tiesāts par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu un ir atņemtas aizgādības tiesības, un bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par vārda, uzvārda maiņas atbilstību nepilngadīgā bērna interesēm. Šajā gadījumā iesniegumu par bērna vārda, uzvārda vai tautības maiņu iesniedz bērna māte vai tēvs, vai arī aizgādnis, pievienojot bāriņtiesas lēmumu par bērna vārda, uzvārda vai tautības maiņu. Šādā veidā likumprojekts veicinās nelabvēlīgu seku novēršanu bērna tālākai sociālai, garīgai un morālai labklājībai un psihiskai attīstībai, kā arī sekmēs bērna tiesību respektēšanu un individualitātes saglabāšanu.

Saskaņā ar likumprojekta noteikumiem tautību iespējams mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar "Personu apliecinošu dokumentu likuma" 5.panta ceturto daļu nevēlas pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību. Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datubāzē un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Līdz ar to likumprojekts paver iespēju mainīt tautību tiem Latvijas Republikā dzīvojošiem ārvalstniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kuri atbilst likumprojektā noteiktajām prasībām.

Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību "latvietis". Saskaņā ar likumprojekta prasībām personai vairs nav nepieciešams uzrādīt izglītības vai citu dokumentu, kas apliecina šīs personas augstāko (trešo) vai vidējo (otro) valsts valodas prasmes pakāpi. Likumprojekts paredz, ka persona ir tiesīga mainīt vārdu, uzvārdu un tautību, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu. Līdz ar to persona, sasniedzot likumprojektā noteikto vecumu, ir tiesīga mainīt esošo tautību uz tautību "latvietis" pirms izglītības dokumenta saņemšanas.

Likumprojekts paredz būtisku personas iesnieguma vārda, uzvārda un tautības maiņai izskatīšanas termiņa samazināšanu. Spēkā esošajā likumā noteiktais termiņš vārda, uzvārda maiņas iesnieguma izskatīšanai ir 3 mēneši, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Savukārt likumprojekts paredz gan vārda un uzvārda, gan tautības maiņas iesniegumu izskatīt 1 mēneša laikā.

Likumprojekts būtiski samazinājis iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu, pieprasot uzrādīt tikai pašus nepieciešamākos, piemēram, personas pasi vai personas apliecību, kas ļauj identificēt konkrēto personu un tās tiesisko statusu.

Likumprojekts palielina valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu līdz 50 latiem. Vārda, uzvārda un tautības maiņa nav pirmā nepieciešamība, bet tai piemīt ekskluzīvs raksturs. Valsts nodevas palielināšana ir preventīva darbība, kas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu.

No valsts nodevas samaksas ir atbrīvojamas nepilngadīgas personas, kuras maina vārdu un uzvārdu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, un personas, kuras vēlas mainīt esošo tautību uz tautību "lībietis".

Tā kā lībieši ir vienīgā Latvijas autohtonā minoritāte, kurai piešķirts pamattautas statuss, šī likumprojekta norma daļēji sekmētu lībiešu etnosa saglabāšanu un attīstību, kā arī etniskās identitātes un nacionālās pašapziņas stiprināšanu.

Jaunais likums pēc tā akcepta valdībā vēl jāapstiprina Saeimai.

Uzņēmumu reģistrācija - vienas dienas laikā par to pašu naudu

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra noteikumos Nr.140 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu""

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2007.gadam Uzņēmumu reģistram noteikts pienākums līdz 2007.gada 1.oktobrim veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu individuālo komersantu un viena dibinātāja kapitālsabiedrību reģistrāciju vai izslēgšanu viena iestādes apmeklējuma ietvaros.

Šobrīd minētie subjekti, ja tie vēlas, lai pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā vai izslēgšanai no komercreģistra tiktu izskatīts vienas darbdienas laikā, maksā valsts nodevu trīskāršā apmērā. Tā kā ir plānots nodrošināt individuālo komersantu un viena dibinātāja kapitālsabiedrību reģistrāciju vai izslēgšanu viena iestādes apmeklējuma laikā, valsts nodeva par paātrinātu konkrēto pieteikumu izskatīšanu vairs nav aktuāla.

Normatīvā akta projekts paredz papildināt spēkā esošos noteikumus ar 11.1punktu, nosakot - ja pieteicējs vēlas, lai vienas darbdienas laikā tiktu izskatīts pieteikums individuālā komersanta vai viena dibinātāja kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā vai izslēgšanai no komercreģistra, maksājama valsts nodeva noteikumu 6.1. (individuālajiem komersantiem - 20 latu), 6.3. (SIA - 100 latu), 6.4. (akciju sabiedrība - 250 latu) un 9.9.apakšpunktā (citu ieraktu izdarīšana un grozīšana komercreģistrā - 10 latu) noteiktajā apmērā.

Veselības inspekcijai būs tiesības anulēt slimības lapas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība""

Ņemot vērā situāciju, ka darbnespējas lapas sistemātiski tiek izmantotas kā dokuments, lai persona neveiktu normatīvajos aktos noteiktus pienākumus, kas nav saistāmi ar personas darba pienākumu veikšanu (piemēram, apmeklēt tiesas sēdes), ir nepieciešams noteikumos precizēt darbnespējas lapas kā dokumentu, kurš apliecina personas nespēju veikt darba pienākumus.

Grozījumi paredz arī papildināt pārejošas darbnespējas cēloņu sarakstu ar slimību, kuras ārstēšanai vienas ārstniecības iestādes ietvaros un darbspēju atgūšanai nepieciešams vairāk kā 45 dienas, - tuberkulozi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 5.februāra lēmumu lietā Nr.A42203205 SKA-103/2007 atzīts, ka darbnespējas lapu izsniegšanas nodrošināšana ir valsts pārvaldes uzdevums, kā arī tas, ka ārstam ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums - darbnespējas lapu izsniegšana. Iepriekš minētajā lēmumā atzīts - ievērojot to, ka ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, veic valsts pārvaldes uzdevumu, proti, darbojas publisko tiesību jomā, tad arī ārstniecības iestādes vadītāja rīkojums anulēt darbnespējas lapu tiek pieņemts publisko tiesību jomā. Administratīvo lietu departaments atzīst, ka šāds rīkojums ir administratīvais akts, ar kuru personai izbeigtas konkrētas tiesiskas attiecības, proti, viņai tiek liegtas tiesības pretendēt uz valsts garantēto nodrošinājumu slimības gadījumā. Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta noteiktajam, ja Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija atzīst darbnespējas lapu par nepamatoti izsniegtu, tad galalēmumu pieņem un darbnespējas lapas anulē ārstniecības iestāde, izdodot administratīvo aktu. Šāda kārtība būtiski mazina darbnespējas noteikšanas kvalitātes kontroli, jo kontrolējošai institūcijai - no 2007.gada 1.oktobra tā būs veselības inspekcija - nav tiesību lietā pieņemt galalēmumu. Tāpat šāda kārtība uzliek pienākumu ārstniecības iestādei realizēt juridiski sarežģītu procedūru, izdodot administratīvo aktu un nodrošinot darbnespējas lapu anulēšanas procesu.

Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus, paredzot tiesības Veselības inspekcijai izdot administratīvo aktu, ar kuru darbnespējas lapu var atzīt par prettiesisku. Tādā veidā tiek padarīta efektīvāka darbnespējas noteikšanas kvalitātes kontrole, kā arī šādas kārtības rezultātā ārstniecības iestādēm nav jāpieņem galalēmums par darbnespējas lapu anulēšanu.


Der zināt!

Dokumentu aprite valdībā sākas ar tiesību aktu projektu izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē. Par izsludinātajiem projektiem Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītajām ministrijām un citām institūcijām divu nedēļu laikā ir jāsniedz atzinums par projekta saskaņošanu. Šajā posmā atzinumus var sniegt arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Kad dokumenta projekts ir saskaņots, tas tiek iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta komitejā un Ministru kabinetā.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas