Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (97) 2007. gada 10. oktobris
            

Neriskēt, bet dzīvam dzert šampanieti

 

Mīti un patiesība par riskantāko biznesu

 

01.JPG (17029 bytes)"Melnais rekords" - septembrī pāris nedēļu laikā Latvijā nogalināti trīs uzņēmēji. Policija atzīst - šajos noziegumos saskatāmas pasūtījuma slepkavības pazīmes. Kā vienojošais noziegumu motīvs tiek minēta saistība ar upuru uzņēmējdarbību…

 

Vai Latvijā uzņēmējs ir apdraudēts?

Šie trīs - ārēji, šķiet, pilnīgi nesaistīti noziegumi, tomēr nenovēršami veido kopainu, ko grūti nepamanīt. Trīs brutāli noslepkavoti uzņēmēji. Trīs slepkavības, kas ļoti atgādina pasūtījuma slepkavības. Trīs upuri, kas centušies veidot un attīstīt savu biznesu, bet nogalināti.

Policija atzīst - šīs slepkavības nav vienas ķēdītes posmi, jo katrai no tām bijis savs slepkava, savs motīvs, kā arī upuri savstarpēji nav bijuši pazīstami. Vienīgais vienojošais - uzņēmējdarbība un tās veids: nekustamie īpašumi.

Interesanti, ka neviens no šiem uzņēmējiem saistībā ar noziedzīgām vai pusnoziedzīgām darbībām policijas redzeslokā iepriekš nebija nonācis.

"Ķeršanās pie ieročiem jau ir konflikta augstākā pakāpe," drīz pēc abām galvaspilsētā notikušajām slepkavībām skaidro Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis, liekot noprast, ka parasti slepkavība tiek izmantots kā galīgais, pats radikālākais instruments, kad visas citas iespējas panākt vēlamo rezultātu jau izsmeltas. Un tomēr - neviens no abiem Rīgā nogalinātajiem uzņēmējiem pirms tam netika vērsies policijā, lai informētu par draudiem vai ieilgušiem konfliktiem.

Visticamāk - kādi konflikti bijuši gan…

02.JPG (9415 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ints Ķuzis, Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks, jau janvārī prognozēja iespējamo pasūtījuma slepkavību pieaugumu nekustamo īpašumu biznesā.

Pravietiskā prognoze

Šā gada janvārī izskanējusī Rīgas Kriminālpolicijas šefa Inta Ķuža prognoze reizē gan pārsteidza, gan lika padomāt - viņš brīdināja, ka vēl šogad varētu sagaidīt pasūtījuma slepkavību skaita pieaugumu nekustamo īpašumu laukā. Nekustamo īpašumu milzīgās cenas, ātras, vieglas un lielas peļņas iespējas šim biznesam piesaista arī kriminālas personas. Īpašumu vērtība un kārdinājums ātri tikt pie naudas var mudināt izmantot arī kriminālas metodes.

Īsi un skaidri. Tiesa, arī skarbi. Un tomēr prognoze izrādījusies liktenīga. Turklāt pirmo apstiprinājumu tam, ka pieredzējušajam policistam bijis visai nopietns pamats šādām bažām, Latvija piedzīvoja tikai pāris nedēļu vēlāk - 6.februārī, kad Rīgā ar vairākiem šāvieniem no diviem ieročiem tika nogalināts kāds uzņēmējs. Upuris bija vīrietis, kura vārds saistībā ar senākām lietām policijai bija zināms. Turklāt pēdējā laikā viņš bija iesaistījies vērtīgu nekustamo īpašumu strīdos, kas jau ilgstoši netika atrisināti. Iespējams tieši ieilgušie tiesas procesi varēja kalpot par šīs slepkavības motīvu.

Nekustamo īpašumu biznesā ar mērķi uz muguras

Interesanti, ka pēdējo gadu pasūtījuma slepkavību upuru lielākā daļa kaut kādā mērā ir bijusi saistīta ar nekustamo īpašumu biznesu. Kādēļ? Atbildes nav tālu jāmeklē. Jebkurā noziegumā pats galvenais ir ieguvums. Un tieši ieguvums nekustamo īpašumu darījumos mēdz būt pat ļoti iekārojams, jo tā vērtība ir izteikti augsta. Nedrīkst aizmirst arī jau minēto kriminālo aprindu ieplūšanu ienesīgajā uzņēmējdarbības nozarē, kas neizbēgami līdzi sev nes arī atbilstošu "biznesa stilu un etiķeti". Turklāt, ja atceramies, ka liela daļa nekustamo īpašumu visbiežāk netiešā veidā jau pieder Krievijas pilsoņiem, bet citus kā ļoti izdevīgu kapitālieguldījumu vēl plāno iegūt plašās kaimiņvalsts jaunbagātnieki, tad ilūzijas par šīs tirgus daļas nacionālajām īpatnībām izplēn.

 

Atdzimst deviņdesmito gadu rēgs

Tik īsā laika posmā notikušās uzņēmēju slepkavības, protams, ieguva plašu sabiedrības uzmanību. Tik šausminoši notikumi tikai pastiprināja jau pirms tam sabiedrībā valdošo nedrošību. Pēdējā laika telefonsarunu noklausīšanās skandāli tikai vēl vairāk satricināja jau tā trauslo uzticību tiesu varai un sabiezināja šaubas par valstī notiekošo procesu godīgumu. It kā pats par sevi uzpeldēja jautājums - vai Latvijā atgriezušies tā dēvētie kriminālie deviņdesmitie, kad uz ielām slepkavoja, kad reketa karalis iekasēja nodevas, kad neviens uzņēmējs nevarēja justies īsti drošs ne par savu biznesu, ne gaidāmajiem maksājumiem.

Pēdējie notikumi - KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšana, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieka Edgara Gulbja arestēšana un aizdomas par smagajiem noziegumiem - situāciju dramatizēja vēl vairāk. Šķita, ka tālāk jau vairs nav kur. Izrādījās, var arī tālāk…

 

Vai vēsture atkārtojas?

Pirms divām nedēļām premjers nāca klajā ar paziņojumu par kādu organizētu specdienestu bandu, kas nodarbojas ar izspiešanām un citiem ļoti smagiem noziegumiem. Interesanti, ka par līdzīgu organizētās noziedzības grupējumu, kura sastāvā esot bijušie kārtībsargājošo iestāžu un specdienestu darbinieki, vēl tālajā 2001.gadā runāja arī toreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, televīzijā apstiprinot, ka šāds grupējums īpaši praktizējas pasūtījuma slepkavību organizēšanā un izpildīšanā. Toreiz tika minēts, ka tas uzdarbojas kopš deviņdesmito gadu sākuma. Jāatzīst, ka mīklainu dažādu līmeņu uzņēmēju slepkavību toreiz tiešām netrūka. Atliek minēt kaut vai vērienīgā projekta Europe Center celtniecību tobrīd tik neapbūvētajā un vēl nekomercializētajā Krasta ielā, kas praktiski visiem biznesa partneriem izrādījās liktenīga. Nogalināti tika visi, kuri, sapņojot par Krasta ielas attīstību nākotnē, redzēja veiksmīgu milzīga lielveikala uzvaras gājienu… Atliek vien piebilst, ka pāris gadu vēlāk nepabeigtā ēka tika pārdota un tagad tajā vēl joprojām veiksmīgi darbojas veikals "Mols".

Deviņdesmitajos gados pasūtījuma slepkavību vilnis tāpat skāra spirta biznesa darboņus.

Atgriežoties pie 2001.gada J.Rekšņas paziņojuma, jāatzīst: šis gads Latvijai nebūt nebija viegls. Ja iepriekš slepkavas vērsās pret privāto biznesu, kur vairāk vai mazāk bija saskatāmas zināmas paralēles vai vismaz attāla saistība ar kādreizējām kriminālajām aprindām, tad šajā gadā klāt nāca pavisam jauna tendence - uzbrukums varai. Vasarā tika nogalināts VID Ludzas rajona nodaļas vadītājs Vjačeslavs Liscovs, bet rudenī nošauts tiesnesis Jānis Laukroze.

Lai gan daļa minēto slepkavību tiek saistīta ar jau minētā kādreizējo VDK un milicijas darbinieku "autordarbu", vēlākos gados nekādi policijas paziņojumi par šīs organizētās un, šķiet, profesionālās bandas aizturēšanu nav sekojuši, un tas pamazām piemirsies. Tiesa, līdz jau minētajam premjera paziņojumam par samērā līdzīgu "bijušo un esošo" specdienestu darbinieku noziedzīgu grupu, kas Latvijā uzdarbojas šobrīd.

 

Pasūtījuma slepkavība - nogalināšana citu rokām

Slepkavība vienmēr ir personiska. Ja nē, tad tas ir vai nu "darbs" vai terorisms. Ja runājam par pasūtījuma slepkavībām, tad tas nu reiz ir noziegums, kurā spilgti saskatāmas biznesa iezīmes. Slepkava šajā gadījumā ir algotnis, cilvēks, kas par zināmu samaksu gatavs izpildīt "pasūtījumu" - nogalināt cilvēku. Summas, kādas tiek prasītas par cilvēka dzīvību, var būt visdažādākās. Jo vērtīgāks ieguvums, ko pasūtītājs iegūs no upura nāves, jo dārgāks pats "darbiņš".

Šādus noziegumus atklāt ir visai sarežģīti, jo ķēdīte, kas no upura ved līdz slepkavības pasūtītājam, ir visai gara. Parasti ir vismaz trīs: izpildītājs, organizētājs un pasūtītājs. Tātad tas, kas nospiež ieroča mēlīti, nemaz nezina, kurš cilvēks gatavs apmaksāt viņa pakalpojumus, kur nu vēl to - kāds ir viņa motīvs vēlēties šā cilvēka nāvi. Jo nopietnāks upuris, jo nopietnāka gatavošanās un organizēšana, jo mazāka saistība ķēdes locekļu starpā, tātad - jo grūtāk policijai atklāt slepkavību un pierādīt katra dalībnieka lomu un vainu.

 

Vai eksistē imunitātes pote?

Jā. Godīgiem uzņēmējiem nav pamata bailēm. Ne jau biznesa nozare, piemēram, nodarbošanās ar nekustamo īpašumu, bet gan tas, cik legāls un tīrs, cik likumīgs un drošs ir uzņēmējdarbības veids, nosaka riska pakāpi. Jo "pelēkāks" bizness un šaubīgāki biznesa partneri, jo melnāki draudu mākoņi un lielāks risks.

Situācijā, kad valstī draud iestāties ekonomiskā krīze, kad inflācijas kāpumu valdība tā īsti apturēt vēl nespēj, protams, arī biznesā valda zināms saspīlējums. Daudz stingrāki kreditēšanas noteikumi var mudināt finanšu līdzekļus meklēt citā veidā, kas nenoliedzami risku pavairo. Tieši tāpat kā jebkura darbība, kas ir "uz robežas" vai mazliet aiz tās.

Ja uzņēmējs savu biznesu veido godīgi, rūpīgi un uzmanīgi izvēlas darījuma partnerus, slēdz pārdomātus un izvērtētus līgumus, tad arī jebkuru nesaskaņu vai konfliktsituāciju gadījumā viņam vienmēr ir pieejams likumīgs strīdus risināšanas ceļš un kārtība. Varbūt ne tik ātra un ērta, kā gribētos, tomēr ir.

Gluži citāda situācija veidojas, ja darījumi nav legāli, ja līgumi slēgti par nepilnām summām vai tādu nav vispār. Šādā gadījumā tiesiskā ceļā grūti kaut ko pierādīt un tad jau talkā tiek ņemtas pavisam citas metodes…

Līdz ar to sensenā teiciena - kas neriskē, nedzer šampanieti - jēga var izrādīties pavisam cita.

Sigita Pildava - speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Uzziņai

Šā gada 7.septembris, piektdiena. Rīga. Kādā Valdeķu ielas nama kāpņutelpā atrasta nogalināta sieviete. Pie mirušās policija uzgājusi ievērojamu skaidras naudas summu dažādu valstu valūtās. Nepaņemtā nauda un citas vērtīgas mantas liecina - uzbrucējam šī nauda nav bijusi svarīga. Jāpiebilst, ka nogalinātajai piederējuši vairāki uzņēmumi. Sieviete darbojusies nekustamo īpašumu biznesā.

11.septembris, otrdiena. Rīga. Dzegužkalnā uz ielas ar vairākiem šāvieniem tiek ievainots vīrietis, kas ātrās palīdzības mašīnā mirst. Slepkavība notiek gaišā dienas laikā, notikušajam ir liecinieki. Upuris - uzņēmējs un akcionārs. Pie sašautā un ar kontrolšāvienu galvā nogalinātā vīrieša atrodas vairāki tūkstoši latu, kas slepkavu nav interesējuši.

26.septembris, trešdiena. Jēkabpils. Tiek noslepkavots uzņēmējs Jēkabpilī. Brīdī, kad vīrietis devies uz darbu, viņa automašīnu sagaidījis slepkava un atklājis uguni no pistoles, kas vēlāk pamesta nozieguma vietā. Visas pazīmes liecina par pasūtījuma slepkavību, turklāt Jēkabpilī plaši zināmais uzņēmējs darbojies ne tikai alkohola un nekustamo īpašumu biznesā, bet arī daudzos citos uzņēmējdarbības sektoros.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas