Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (97) 2007. gada 10. oktobris
            

Ierēdņus ierobežo vecuma cenzs

Igaunijā ierēdņus vairs nedrīkstēs atbrīvot no darba tikai tāpēc, ka viņi sasnieguši likumā noteikto 65 gadu vecuma cenzu, jo Valsts tiesas konstitucionālās pārraudzības kolēģija atzina, ka šāds ierobežojums pārkāpj ierēdņa cilvēktiesības. Pirms vairākiem gadiem Latvijas Satversmes tiesa vecuma cenza neatbilstību cilvēktiesībām nesaskatīja, taču norādīja uz sieviešu diskrimināciju.

Pēc Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) paziņojuma par iespēju ietaupīt miljonus latu, likvidējot ierēdņu vakances, ministrijas aktīvi sludina amatu konkursus tukšo krēslu aizpildīšanai. Premjers Aigars Kalvītis finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un VCP priekšniekam Mārim Skudram līdz 1.novembrim lūdzis sagatavot priekšlikumus par vakanto ierēdņu un darbinieku štata vietu likvidāciju. Kā "KV" apstiprināja premjera padomnieks Oskars Balodis, lai varētu lemt konkrēti, nepieciešams rūpīgs izvērtējums, tostarp arī zināt - kādu iemeslu dēļ vakances nav aizpildītas ilgstoši.

Strīdu šķīra Satversmes tiesa

Latvijā pensijas vecums ir 62 gadi, sievietes pensijā vēl gadu var doties ātrāk.

Saistībā ar aktualizēto jautājumu par vakanču izravēšanu "Komersanta Vēstnesis" lūdza VCP viedokli par to, kāda ir situācija ar ierēdņu obligāto pensionēšanos? Vai uz sievietēm un vīriešiem tiek attiecināts viena pensionēšanās vecuma robeža - 62 gadi? Kāds visbiežāk ir iestāžu vadītāju pamatojums par ierēdņa atstāšanu amatā arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas? Vai pensijas vecumu sasniegušais ierēdnis iestādē var pretendēt uz mazāk nozīmīgu amatu, ja viņa kvalifikācija vairs netiek atzīta par pietiekamu?

Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītāja Inga Juhņeviča skaidro, ka Satversmes tiesas (ST) 2003.gada 18.decembra sprieduma (lietā nr.2003-12-01; kurā Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta "f" apakšpunkts atzīts par atbilstošu Satversmes 91.,101 un 106.pantam) 10.punktā pateikts arī, ka likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8.punktu, kas paredz vēl kādu laiku atšķirīgu pensijas vecumu sievietēm un vīriešiem, nevar piemērot, tulkojot Valsts civildienesta likuma normu, un uz sievietēm un vīriešiem tiek attiecināts viens vecums - 62 gadi.

ST ir vērtējusi arī citus aspektus. I.Juhņeviča norāda: "Kā izriet no minētā sprieduma 9.2.-9.4.punkta, tiesa ņēma vērā, ka VCL 41.panta 1.punkta "f" norma paredz izvērtēt katru pensijas vecumu sasniegušu ierēdni un izlemt, vai nepieciešams un iespējams turpināt ar viņu civildienesta attiecības, vai ierēdnis ir augsti kvalificēts speciālists, vai uz amatu nekandidē cita atbilstoša persona un vai sakarā ar pensijas vecumu sasniegušu ierēdņu atrašanos amatā pastāv risks, ka iestāde nevarēs nodrošināt funkciju izpildi. Līdz ar to norma palika spēkā un to neatzina par diskriminējošu, jo tā ietvēra sevī šo vērtējuma aspektu visos gadījumos, nevis automātisku atbrīvošanu sakarā ar noteikta vecuma sasniegšanu (kas varētu tikt vērtēta kā diskriminācija vecuma pēc)."

VCP 2004.gadā lielākajām iestādēm ir nosūtījusi skaidrojošo vēstuli par šādu ST spriedumu un no tā izrietošiem secinājumiem. Gan šajā vēstulē, gan izskatot sūdzības, VCP lēmumos ir atsaukusies uz ST spriedumu un ir norādījusi, ka vecums vien nevar būt par pamatu personas atbrīvošanai, nelabvēlīga lēmuma pieņemšanai - ir jābūt vēl kādiem citiem objektīviem apstākļiem. Līdz ar to lielākoties īpašam pamatojumam ir jābūt tad, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums un ierēdnis tiek atbrīvots un tādējādi, iespējams, ierobežotas viņa tiesības.

Savukārt lēmums par atstāšanu dienestā var būt pamatots ar to, ka ierēdnis tiek galā ar pienākumiem un nav konstatējams risks, ka iestāde nespēs izpildīt valsts pārvaldes funkcijas. Tāda riska situācija varētu rasties, piemēram, ja iestādē attiecīgā veida pienākumus veic vairāki ierēdņi pensijas vecumā un ja viņi vienā dienā nolems aiziet pensijā, tad vairs nebūs, kas to darbu dara. Lēmumu var ietekmēt arī tas, ka iestādei ir problēmas atrast jaunus speciālistus konkrētajā vietā.

Valsts civildienesta pārvaldē vairāki ierēdņi ir apstrīdējuši lēmumus par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu sakarā ar pensijas vecumu.

I.Juhņeviča papildina, ka patlaban ir izveidojusies interesanta situācija, jo Ministru prezidents, izvērtējot Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu vienā šādas sūdzības lietā, ir norādījis, ka iestādei nav visos gadījumos jāveic šāda izvērtēšana par lietderību ierēdnim turpināt civildienestu un nav jāsniedz tam motivācija, bet tas jādara tikai tajos gadījumos, kad ierēdni nolemj atstāt amatā. Bet, ja iestāde grib ierēdni atbrīvot sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu, nekāda lietderības vērtēšana un motivācija nav nepieciešama.

"Tādejādi var rasties situācija, ka iestādes pieņems lēmumu par atbrīvošanu tikai tāpēc, ka ir sasniegts noteiktais vecums, un tad gan atkal var rasties jautājums, vai tā tiešām nav diskriminācija vecuma pēc un šāda norma (ņemot vērā normas interpretāciju/ tulkojumu) ir neatbilstoša Satversmei," norāda I.Juhņeviča.

Lidija Dārziņa, "KV"

Uzziņai

No Valsts Civildienesta likuma 41.panta

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam (attiecībā uz iestādes vadītāju - ievērojot 14.panta trešās daļas noteikumus),

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas