Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.42 (98) 2007. gada 17. oktobris
            

Ceļvedis "iekšējai" lietošanai

 

Aktīvās atpūtas cienītājiem asociācija "Lauku ceļotājs" (LC) sagādājusi vērtīgu dāvanu: oktobra sākumā tika laists klajā buklets ar kartēm "Veloceļvedis pa aizsargājamām dabas teritorijām". Tik vēlu rudenī tādēļ, ka paši bukleta veidotāji kopš pavasara pa mūsu zemes ceļiem un takām ar divriteņiem "nominuši" pusotru tūkstoti kilometru, lai realitātē redzētu, cik īstenībā izbraucami ir Latvijas tūrisma centros veidotie maršruti, vai tie patiešām oficiāli iesakāmi Latvijas apceļotājiem.

Ceļvedī ir iekļauti 20 maršruti, ierīkoti skaistākajās Latvijas vietās, kuru aizsardzības nolūkos izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪAT).

 

09.JPG (23199 bytes)
 Foto no LC arhīva, www.celotajs.lv

Ja grib visi, tad iznāk

Šīs vietas ir iekļautas arī Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Vides ministrs Raimonds Vējonis saistībā ar ceļveža laišanu klajā uzsvēra, ka ĪAT apsaimniekošanā ir divi svarīgi aspekti: kā saimnieciskā apritē iesaistīties ļaudīm, kuri dzīvo šajās vietās un cilvēku attieksme pret dabu.

Velotūrisms ir videi iespējami draudzīgs ceļošanas veids, jo izpaliek jaudīgu motoru gāzes un izbrauktas rises, taču pedāļu minēju plūsmas var izraisīt tuvējo lauku māju saimnieku nepatiku. Kā sola LC vadītāja Asnāte Ziemele, tiks veidotas vadlīnijas par šo maršrutu iekārtošanu, taču patlaban labākais ir sadarboties ar iedzīvotājiem, iesaistot viņus ceļotāju apkalpošanā.

Šajā ziņā uzmanības vērta ir pirms četriem gadiem dibinātās Saukas dabas parka biedrības pieredze Jēkabpils rajonā.

Biedrības vadītāja Gita Kļaviņa "Komersanta Vēstnesim" stāsta, ka tās dibināšanas sapulce plaši izziņota pagastā un uz to ieradušies 36 iedzīvotāji, tostarp arī sirmgalvji. "Tajā brīdī arī sapratām, ka esam trāpījuši "desmitniekā", ka mūsu cilvēkiem ir ļoti liela vēlēšanās piedalīties apmeklētāju apkalpošanā un ka tas var būt ienesīgi. Pie mums šajā saistībā izveidojusies diezgan nopietna uzņēmējdarbība - ir laivu noma saimniecības, labiekārtotas atpūtas un telšu vietas, parādījušās arī kempinga mājiņas. Ziemā saimnieki apmeklētājiem nodrošina licencētu makšķerēšanu, notīrītus auto stāvlaukumus. Sākotnēji par šiem pakalpojumiem viņi kautrējās ņemt samaksu, taču tagad pierod, ka ik darbiņam ir naudas vērtība. Samērā aktīvi izvērusies arī "lauku labumu" kustība. Piemēram, pensionāru pāris audzē gurķus, tomātus; vistiņas dēj olas, un tas viss tiek tūristiem pārdots. Ceļmalā ir reklāmas stabiņš ar uzrakstu "Pārdodu", un šogad bija tik rosīga tirdzniecība, ka gandrīz aptrūkās produktu.

Mūsu dabas parka biedrība ir dibināta "no apakšas uz augšu", un tas devis ļoti pozitīvu efektu: cilvēki paši akceptēja velotrasi, jo saprata, ka kaut kas ir jādara saimnieciskās dzīves veicināšanā, jo tik skaistā vietā ir grēks savas priekšrocības neizmantot. Iedzīvotāji darina suvenīrus, var strādāt par gidiem, piedalīties atkritumu savākšanā, par ko saņem atlīdzību. Mēs varam samaksāt no ieņēmumiem, ko gūstam par maksas pakalpojumiem: tie ir "Velniņu trases" izmantošana, Tālivalža gravas apmeklējums, bukletu pārdošana un vēl šis un tas cits. Iedzīvotājiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir vajadzīga reklāma, un tad mēs sadarbojamies."

Saukas biedrība pašu spēkiem izveidojusi ļoti vienkāršas, bet dekoratīvas veloceliņu norādes. Tā nu tas ir, ka gandrīz vai katrā velomaršrutā ir atšķirīgi apzīmējumi - ja vien pašvaldības un tūrisma organizācijas šim nolūkam nav sarūpējušas Eiropas naudu.

 

Vissliktākie starp kaimiņiem

Ar ceļa norādēm var sākt skumjo stāstu par velomaršrutiem. Tur, kur maršruti aizvijas pa takām, kaut vai vietējo aktīvistu spēkiem norādes tiek uzstādītas. Pat pie mazākas nozīmes lielceļiem pašdarinājumus nedrīkst novietot, bet valsts iestādes ceļa zīmes neliek. Tādēļ ceļotājiem, jo vairāk svešzemniekiem, krustojumos izmisīgi nākas "burties" pa kartēm, zaudējot atpūtas baudījumu.

Protams, gan valsts ekonomikai, gan tūrisma uzņēmējiem izdevīgākie ir ārvalstu tūristi. Kā redzam vasarā, lielākajai daļai ārvalstu ceļotāju autofurgonu piestiprināti arī divriteņi. Taču A.Ziemele, uzsverot, ka aktīvā atpūta tiek arvien vairāk pieprasīta, atzīst, ka "Latvijas ceļu stāvoklis ir tāds, ka nevaram aicināt cilvēkus no citām valstīm, kam ir cita izpratne par velotūrismu un tā infrastruktūru."

Šā iemesla dēļ ceļvedis paredzēts tikai "iekšējai" lietošanai. Bukletā pat ir īpaša sadaļa "Der zināt!", kurā rakstīts: "Brīdinām, ka situācija katrā maršrutā var ātri mainīties atkarībā no gadalaika un laika apstākļiem, cilvēka saimnieciskās darbības (izbraukta ceļu pamatne ar dažādiem transporta līdzekļiem, baļķu vedējiem, smiltis), autotransporta plūsmas intensitātes konkrētajā brīdī. Velomaršrutos var būt sabojāta tūrisma infrastruktūra, norādes, marķējums u.c. Tādēļ pirms ceļojuma pieprasiet informāciju maršrutu apsaimniekotājam par maršruta aktuālo stāvokli!"

Viens no izdevuma autoriem dabas pētnieks Juris Smaļinskis norāda: "Sākotnēji visās trijās Baltijas valstīs situācija bija līdzīga. Pašlaik mums ir vissliktākā autoceļu kvalitāte un velotūrisma infrastruktūra, nedrošākie ceļi, vismazāk autoceliņu."

Ārvalstu tūristi Baltijas reģionu uztver kā vienotu telpu. Viņi izvēlēsies valsti, kur ērtāk un drošāk. Diemžēl mēs atrodamies pa vidu, nevis vienā malā, jo jūtami izjaucam Euro Velo sistēmu. Ko nu runāt par Eiropu - kā redzams ceļvedī, tikai retais maršruts turpinās arī cita rajona robežās…

Koncepcijas un lieli plāni ir viena lieta. Bedraini ceļi un maldīšanās trijās takās - realitāte. Taču nākotnes cerības arī nav visai priecējošas: ja taisnība ziņai, ka, piemēram, Lietuvā lauku tūrisma attīstībai ieplānoti 300 miljoni eiro, bet mums - 17 miljoni…

 

Mudīte Luksa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas