Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.51 (107) 2007. gada 19. decembris
            

Augusi uzņēmumu pārdošanas aktivitāte

 

Aiga Pelane, Inguna Ukenābele, BNS speciāli "Komersanta Vēstnesim"

 

Latvijas uzņēmumu vārdi, kuriem šogad mainījušies īpašnieki, ir cits par citu pazīstamāki - "Rīgas piensaimnieks", LEC, "Līvu alus", "Profs"… Lai arī tā vien šķiet, ka drīz īpašniekus nomainīs teju vai katrs līdz šim par nacionālā biznesa lepnumu uzskatītais uzņēmums, eksperti uzsver, ka process tikai uzņem apgriezienus un, visdrīzāk, liecina nevis par Latvijas ekonomikas mazspēju, bet gluži pretēji - tā kļūst kvalitatīvāka un pievilcīgāka investoru acīs.

Latvijā uzņēmumu īpašnieku maiņas šogad dominēja trīs nozarēs - celtniecībā, tirdzniecībā un pārtikas nozarē. Turklāt vairums investoru nav jāmeklē tālu - šogad tie pārsvarā nākuši no Igaunijas un Lietuvas, kā arī no Skandināvijas.

 

Tendence - koncentrēšanās reģionā

14.JPG (9659 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
Aiga Pelane

15.JPG (12257 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
Inguna Ukenābele

Ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi, kad pārdoti uzņēmumi, kuriem bijušas problēmas. Vairumā gadījumu īpašniekus mainījuši tirgū aktīvi un stipri dalībnieki. Turklāt iezīmējas divas galvenās tendences.

Latvijas uzņēmumus aktīvi pērk investori no Lietuvas un Igaunijas. Uzņēmumi tiek meklēti un pirkti visā Baltijas reģionā un tad apvienoti grupā pēc nozares principa. Jaunveidotās grupas mērķis ir kļūt par nozīmīgu reģiona spēlētāju, ar labu konkurētspēju un tirgus izaugsmes potenciālu.

Visspilgtākais šādas stratēģijas realizētājs ir Igaunijas investīciju kompānija "Alta Capital", kura šogad vien iegādājās divus Latvijā pazīstamus uzņēmumus - pārtikas ražotāju "Rīgas piensaimnieks" un būvniecības kompāniju "Latvijas energoceltnieks"(LEC), kas ir pēc apgrozījuma (32,5 miljoni latu) lielākais uzņēmums, kurš šogad Latvijā mainīja īpašniekus.

"Alta Capital" piecos gados varētu palielināt LEC apgrozījumu trīs līdz četras reizes. To iecerēts sasniegt, īstenojot projektus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, vēlāk arī Somijā, Francijā un Baltkrievijā.

"Alta Capital" ir agresīvi un zina, ko grib. Viņi nopirktos uzņēmumus konsolidē, jo tā ir iespēja izveidot stipru noteiktas nozares uzņēmumu grupu, kura pie pārdošanas turklāt var maksāt krietni dārgāk nekā katrs no nopirktajiem uzņēmumiem atsevišķi. Tā kā "Alta Capital" ir finanšu investors, tas ir tikai laika jautājums, kad viņi "ies ārā" no nopirktajiem uzņēmumiem, atzīst SEB grupas investīciju bankas Latvijā SEB "Enskilda" direktors Mārtiņš Krūtainis. Viņš min, ka ir divi ceļi - vai nu apvienotiem uzņēmumiem tiks atrasts jauns stratēģiskais investors, vai arī tie nonāks biržā un līdz ar to akcijas varēs iegādāties plašs investoru loks.

Tiek lēsts, ka "Alta Capital" par būvkompāniju LEC, kas ir piektā lielākā savā nozarē, samaksāja 15 miljonus latu. Iespējams, ka LEC ir sākums jaunas grupas izveidei būvniecības nozarē.

""Alta Capital" nav jaunienācējs Latvijā, lielākais uzņēmums, kas tam šeit jau pieder, ir veļas un tekstilizstrādājumu ražotājs "Lauma". Turklāt nu jau "Lauma" ietilpst "Silvano Fashion" grupā, kurā iekļaujas Igaunijas "PTA Grupp" ar sešiem meitasuzņēmumiem, Krievijas kompānija "Linret", Polijas - "Splendo", kā arī Baltkrievijas sieviešu veļas ražotājs "Milavitsa" ar trīs meitasuzņēmumiem, kurš šajā tirgus segmentā Krievijā ir pazīstamākais zīmols un kuram turklāt pieder lielākā šāda veida ražotne Eiropā," piebilst M.Krūtainis.

Arī "Rīgas piensaimnieks", kura apgrozījums pērn bija 25 miljoni latu, ir papildinājis "Alta Capital" piederošo pārtikas ražotāju klāstu, kurā ir arī Igaunijas saldumu ražotājs "Kalev", vadošais piena pārstrādes uzņēmums Igaunijā "Tere" un Polijas šokolādes ražotājs "Mieszko".

"Rīgas piensaimnieka" valdes priekšsēdētājs Nēme Jegi uzsver, ka viens no svarīgākajiem ieguvumiem "Piensaimniekam" ir informācijas un pozitīvās pieredzes apmaiņa ar Igaunijas "Tere".

"Pašreiz abiem uzņēmumiem ir kopīgi īpašnieki. Iepriekš kompānijas bija konkurenti, tagad veido veiksmīgu sadarbību reģiona līmenī un ir partneri. Tiek plānots, ka patērētājiem būs vairāki ieguvumi, piemēram, celsies
produktu kvalitāte," saka valdes priekšsēdētājs un norāda, ka darījuma rezultātā mainījās arī "Rīgas piensaimnieka" biznesa stratēģija - ir sākts darbs pie uzņēmuma integrācijas Baltijas pārtikas koncernā, kurā plānots iekļaut visus "Alta Capital" pārtikas uzņēmumus.

"Rīgas piensaimnieks" arī pats šogad varēja kļūt par īpašnieku lielākajam Latvijas saldējuma un saldēto produktu izplatītājam FFL, kas pērn strādājis ar 10,5 miljonu latu apgrozījumu. Tomēr šoreiz FFL tika citam investoram - Igaunijas saldējuma ražotājam "Premia Cold Store".

 

Pērk ne tikai veiksmīgos

Arī trešo lielāko šogad pārdoto uzņēmumu - "Kalnozols celtniecība" - iegādājās kaimiņi, šoreiz gan Lietuvas uzņēmumu grupa "MG Baltic Investment". MG grupai Lietuvā pieder plašs klāsts - sākot no apģērbu tirgotāja "Apranga", kas aktīvi darbojas arī Latvijas tirgū, un beidzot ar alkohola ražotāju "Stumbras", taču pēdējos gados grupa aktīvi pievēršas celtniecības nozarei.

"Kalnozols celtniecība" 2006.gadā strādāja ar 27,4 miljonu latu apgrozījumu. Lai arī darījuma summa netiek atklāta, taču nozares zinātāji to lēš ap trim miljoniem latu. Tā ir salīdzinājumā neliela un, visdrīzāk, saistīta ar to, ka "Kalnozols celtniecība" pēdējā laikā bija problēmas ar apgrozāmo līdzekļu plūsmu un laikus nenomaksāto saistību dēļ pret uzņēmumu pat tika sākta tiesvedība par maksātnespēju.

Jaunie īpašnieki uzver, ka uzņēmums ir stabils un perspektīvs un grūtības ātri tiks atrisinātas. "Kalnozols celtniecība", kas pēc īpašnieku maiņas ticis pie nosaukuma "MTK Construction", stratēģiskie plāni tiek saistīti ar aktivitātēm Baltijas reģionā, kā arī jaunu pakalpojumu attīstīšanu, sākot piedāvāt arī projektēšanu un būvuzraudzību.

Nevar nepieminēt vēl kādu darījumu - šogad Jēkabpils piena kombināts ir nonācis Lietuvas siera ražotāja "Rokiškio sūris" rokās. Lai arī darījums nav salīdzinoši liels, taču, iespējams, nākotnē var atstāt sekas uz piena tirgu kopumā. Patlaban Latvijas un Lietuvas piena pārstrādātāji teju vai atrodas kara stāvoklī, jo lietuvieši, agresīvi darbojoties Latvijas tirgū, "atņem" pienu vietējiem pārstrādātājiem. "Rokiškio sūris" nav slēpis, ka uzņēmums pirkts, lai veidotu piena savākšanas bāzi Latvijā.

"Tas, ka tendence pirkt un pārdot uzņēmumus saglabāsies arī turpmāk, ir viennozīmīgi," uzsver investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš aktīvi iesaistās šādu darījumu kārtošanā. Viņš uzsver, ka ar katru gadu ekonomika kļūst lielāka un attiecīgi arī uzņēmumi. Tiem ir vajadzība vai nu pēc papildu attīstības iespējām, vai finansēm. Turklāt bieži vien pārdošanas iemesls ir saistīts ar īpašnieka nevēlēšanos "tik smagi strādāt, ir vēlme aiziet no biznesa vispār vai arī samazināt savas darbības lauku, kā arī, iespējams, ir atrasti jauni darbības virzieni".

Viņš pieļauj, ka interese par uzņēmumu iegādi Latvijā saglabāsies arī tad, ja būs vērojama ekonomikas lejupslīde. "Tikai tad pārdošanas iemesli būs citi - iespējams, ka ar pārdošanu uzņēmēji vēlēsies glābt savu biznesu," piebilst Ģ.Rungainis.

 

Vecā tendence

Lai arī arvien aktīvāk sāk darboties kaimiņvalstu uzņēmēji, joprojām Latvijas uzņēmumus labprāt pērk investori no rietumiem. Kā galvenais iemesls tiek minēta vēlme ienākt un nostiprināties šajā tirgū. Tiek arī pieļauts, ka šī varētu būt platforma, no kuras startēt uz citām Baltijas valstīm.

Kosmētikas tirgotājs "Douglas Holding", kas šogad nopirka "Kolonnas grupai" piederošos kosmētikas veikalu tīklus - "Kolonna" un "Esthetique", par galveno mērķi uzskata jaunu veikalu koncepcijas piedāvāšanu šejienes tirgū. Arī "Līvu alus" jaunais īpašnieks dāņu grupa "Royal Unibrew" min, ka aldaris nopirkts, lai palielinātu ražošanas jaudas Latvijas tirgum. Dāņiem Latvijā jau pieder "Lāčplēša alus", savukārt "Līvu alus" pērn aizņēma ap 9-10% no Latvijas alus tirgus un strādāja ar 6,3 miljonu latu apgrozījumu. Par uzņēmumu investori samaksāja 12,2 miljonus latu.

Pieminēšanas vērti ir arī citi šogad Latvijā notikušie darījumi. Starptautiskais automašīnu izplatītājs "Inchcap Plc" ir iegādājies autotirgotājus "Baltic Motors" un "BM Auto". Par čarterlidojumu kompānijas "Latcharter Airlines" vienīgo īpašnieci kļuvusi Īslandes aviokompānija "Loftleidir Icelandic".

Otrs lielākais šogad pārdotais uzņēmums ir būvmateriālu tirgotājs "Profs Latvija", kas 2006.gadā strādāja ar 29,6 miljonu latu apgrozījumu. To iegādājās Zviedrijas instalāciju materiālu tirgotājs "Ahlsell". Darījuma summa netiek atklāta. Pēc īpašnieku maiņas "Profs" iecerējis paplašināties visās Baltijas valstīs. Piecos gados iecerēts izveidot 11 būvniecības lielveikalus.

Lielākā precīzi zināmā summa šogad ir samaksāta par būvmateriālu ražotāju "Lode". Kiprā reģistrētā firma "Lode Holdings Limited", ko vada grieķu investors Georgis Cacss (George Tsatsos), par 97,3% uzņēmuma akciju (gan sākotnējā darījumā, gan akciju atpirkšanas piedāvājumā biržā) samaksāja 19,5 miljonus latu. "Lode", viens no Baltijā lielākajiem keramisko būvmateriālu ražotājiem, 2006.gadā strādāja ar 9,2 miljonu latu apgrozījumu.

"Ir dažādi iemesli, kāpēc uzņēmumi "pārdodas", taču ir divi būtiski priekšnosacījumi, kāpēc tie tiek pirkti," norāda M.Krūtainis. Pirmais - investors zina, ko ar šo uzņēmumu darīt un galvenais - viņš to vēlas darīt. Iespējams, līdzšinējais īpašnieks nav saskatījis vai arī nevēlas saskatīt jaunas iespējas. "Šeit pieminēšanas vērta ir Lietuvas mazumtirgotāja "VP Market" pieredze. Kad uzņēmums sāka Latvijā atvērt veikalus "Maksima", pēc gada lietuviešiem radās vēlme pārdot visu savu biznesu - Latvijas tirgū gāja smagi. Taču netika panākta vienošanās par cenu. Vēl pēc gada situācija bija kardināli mainījusies, un tagad "Maksima" jau atver veikalus Igaunijā, Rumānijā. Uzņēmuma īpašnieka domas par biznesa perspektīvu ir ļoti subjektīvs viedoklis, tāpat arī lēmums - pārdot šo biznesu," uzsver M.Krūtainis.

Otrs priekšnosacījums - kāpēc uzņēmums tiek pirkts - ir saistīts ar finansējumu, vai tas ir pieejams investoram. "Patlaban pasaulē saistībā ar ASV hipotekāro kredītu krīzi finanšu resursi sadārdzinās. Tas varētu atstāt iespaidu arī uz pirkšanas darījumu skaitu Latvijā," piebilst M.Krūtainis.

 

Viļņošanās darījumu tirgū

Pasaules vēsture pazīst vairākus uzņēmumu apvienošanās vai pārņemšanas viļņus. Pirmais ir saistīts ar 20.gadsimta sākumu, kad daudzi mazi uzņēmumi sāka attīstīt savu darbību, apvienojoties vai pārpērkot cits citu. Tajā laikā dzima daudzas lielas korporācijas. Mūsdienās grūdiens uzņēmumu apvienošanās procesiem bija globalizācijas tendences, kas īpaši aktīvas kļuva deviņdesmitajos gados. Apstākļi, kas kļuva daudz labvēlīgāki naudas "staigāšanai" un biznesa attīstīšanai pāri robežām, pamudināja daudzus uzņēmumus iegādāties kompānijas sev interesējošos tirgos.

Arī Latvijā var ieskicēt atsevišķus darījumu "pīķu" gadus. Pirmais posms ir saistīts ar uzņēmumu privatizāciju 90.gadu vidū un beigās (visaktīvāk īpašnieki privatizācijas rezultātā uzņēmumiem mainījās 1998.gadā). Vēl pērn noslēdzās lielākais darījums Latvijas privatizācijas vēsturē - a/s "Ventpils nafta" valstij piederošās akcijas vairāk nekā par 70 miljoniem latu iegādājās starptautiskā kompānija "Vitol". Otrs posms nosacīti saistīts ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā. Īsi pirms un drīz vien arī pēc 2004.gada 1.maija tika slēgti vairāki nozīmīgi pirkšanas un pārdošanas darījumi. Tieši tad īpašnieku mainīja pārtikas ražotājs "Spilva", kā arī "Lauma".

"Tagad Latvijas biznesā notiek arī paaudžu maiņa - desmit gadus intensīvi strādāt nav viegli. Rodas arī problēmas ar strādājošo trūkumu, un daudziem uzņēmumiem pietrūkst pašiem līdzekļu, lai investētu jaunās tehnoloģijās," saka ekonomists Uldis Osis.

Kā vēl vienu iemeslu aktīvākai uzņēmumu daļu tirdzniecībai M.Krūtainis min starpnieku aktivitātes: "Latvijā ir pieaudzis investīciju kompāniju, kas uzstājas tirgū kā starpnieki starp darījumu veicējiem, skaits. Viņi ir tie, kas skaisti "iepako" uzņēmumu un "aiznes" līdz potenciālajam pircējam. Jo vairāk kustas starpnieks, jo vairāk arī darījumu var notikt."

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas