Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.6 (113) 2008. gada 6. februāris
            

  Likumu ABC | Apdraudējumu un riska avotu noteikšana

Uzņēmumiem jāizstrādā civilās aizsardzības plāns
Publikāciju sagatavoja Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums. Sākums "KV" Nr. 5 (112), 30.01.2008.

Iepriekšējā "KV" numurā sākām publicēt materiālu par Civilās aizsardzības (CA) plāna izstrādi uzņēmumos, ja tajos vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēki vai uzņēmums ir pieskaitāms pie paaugstinātas bīstamības objektiem. Turpinām iepazīstināt ar pārējām CA plāna sadaļām, kas atrodamas arī Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.423 "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība".



Inženiertehniskās komunikācijas

CA plāna viena sadaļa jāatvēl komersanta objekta tehnoloģisko procesu un iekārtu raksturojumam. Jānorāda vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojumu raksturojums. Pirmkārt, kāda ir objekta ūdensapgāde (tai skaitā arī ugunsdzēsības vajadzībām). Plānā jāatbild uz jautājumiem: kā objektā ugunsdzēsības vajadzībām ir ierīkota iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma? Kad tika veikta tās pārbaude? Kur atrodas iekšējie ugunsdzēsības ūdensvada krāni un ugunsdzēsības hidranti? (No tiem ugunsdzēsēji var ņemt ūdeni ugunsgrēka gadījumā.) Plānam vajadzētu pievienot ugunsdzēsības ūdensapgādes principiālo shēmu.

Tāpat jānorāda, kā tiek piegādāta elektroenerģija, vai uzņēmumam ir rezerves elektroapgādes avoti (dīzeļģenerators, pārvietojamā elektrostacija); kura persona uzņēmumā ir atbildīga par elektroierīcēm, kāds ir elektriķa tālruņa numurs.

Jāapraksta arī siltumapgāde - kā tā objektā tiek nodrošināta; vai uzņēmumam ir autonomā apkure. Apkures katls ir pieskaitāms pie objekta bīstamajām iekārtām, un tas jāmin riska novērtējumā kā iekšējais bīstamības avots.

Jāraksturo uzņēmuma apsardzības sistēma. Jānorāda apsardzes darbinieku skaits, darba režīms, automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas un lietojamie detektori, videonovērošanas sistēma.

 

Komersanta objekta iekšējie apdraudējumi

Nākamā sadaļa uzdod izvērtēt komersanta objekta iekšējos apdraudējumus, to skaitā bīstamās iekārtas un maksimālos objektā ražojamo, lietojamo, apsaimniekojamo vai uzglabājamo bīstamo vielu daudzumus. Piemēram, apzināt iespējamos avotus, kur var izcelties ugunsgrēks vai notikt bīstamo vielu noplūde ar tai sekojošu aizdegšanos vai sprādzienu. Vai ir iespējamas avārijas iekšējos inženiertīklos, piemēram, ja plīst karstā ūdens vads. Ja objektā ir ķīmijas laboratorija, pastāv draudi saindēties ar ķīmiskām vielām.

Tāpat ir jāmin iespējamo avāriju attīstības varianti, seku izvērtējums sliktākajiem avāriju attīstības scenārijiem ar vissmagākajām sekām cilvēkiem un videi, to skaitā ietekme uz teritoriju ārpus objekta. Piemēram, cilvēkus apdraud degvielas uzpildes stacijas. Palielinās to skaits, tās ir ierīkotas gan dzīvojamo māju rajonos, gan blakus skolām un bērnudārziem, automobiļu uzpildei ar gāzi daudzās degvielas stacijās ir uzstādīti spiedieniekārtu kompleksi, kas palielina risku un padara smagākus iespējamo avāriju apjomus.

Tālāk plānā jānorāda informācija par iedzīvotāju, blakus esošo objektu un iestāžu darbinieku skaitu, kurus var ietekmēt avārija komersanta objektā, kā arī jāapraksta avāriju samazināšanas un attīstības ierobežojošos pasākumus komersanta objektā, jāuzskaita avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas un aprīkojums.

 

Komersanta objekta ārējie apdraudējumi

Tikpat svarīgi kā uzņēmuma iekšējo apdraudējumu apzināšana, ir arī ārējo apdraudējumu un to iespējamo seku izvērtēšana. Ārējie apdraudējumi ir atkarīgi no katra uzņēmuma atrašanās vietas. Piemēram, no Rīgas Ignalinas atomelektrostacija atrodas apmēram 200 kilometru attālumā, bet no Daugavpils to šķir tikai 20 kilometri.

"Plānu precizē katru gadu, ņemot vērā iestādē vai komersanta objektā notikušās pārmaiņas, grozījumus normatīvajos aktos un citus faktorus, kas var ietekmēt plānā iekļauto pasākumu izpildi."

Komersanta objekts var atrasties tuvu ceļam vai dzelzceļam, pa kuru notiek bīstamo kravu pārvadājumi. Ārējais apdraudējums var būt arī blakus esošā degvielas uzpildes stacija vai cits paaugstinātas bīstamības objekts. Komersanta objektu, kas atrodas tuvu mežam, var apdraudēt meža ugunsgrēks. Izvietojums zemākās vietās var būt saistīts ar plūdu draudiem. Komersantu darbību var ietekmēt terora akti, sabiedriskās nekārtības, zemestrīces un citi apdraudējumi.

Plānā jāizskaidro tas, kā tiks nodrošināta komersanta objekta darbība šādos apdraudējumu gadījumos.

 

CA organizācija komersanta objektā

Šis MK noteikumu punkts paredz norādīt atbildīgās personas par civilo aizsardzību komersanta objektā un to pienākumus; katastrofu pārvaldīšanai izveidoto organizatorisko struktūru, iesaistīto darbinieku pienākumus; nodarbināto strukturālo shēmu.

Plānā jābūt pateiktam, kāda ir darbinieku apmācība CA jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanā; kādi ir resursi katastrofu pārvaldīšanā, piemēram, trauksmes un apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums, ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums, individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība. Turpat jāieraksta arī komersanta objektā pieejamo pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo materiālu saraksts un to izvietojums.

Jāmin arī objektā izveidotās civilās aizsardzības vienības un to apmācība un materiāli tehniskais nodrošinājums, inženiertehnika, transports, darbarīki, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi. Tāpat plānā jānorāda komersanta atbildīgajā glabāšanā esošās valsts materiālās rezerves un to iesaistīšana, kā arī papildu iesaistāmie citu iestāžu un komersantu resursi.

 

Katastrofu pārvaldīšanas organizēšana

CA plāna beigās jābūt norādītam: kā notiks apziņošana, komersanta objektā nodarbināto un tieši apdraudētās apkārtējās teritorijas iedzīvotāju brīdināšana par draudiem, informēšana par rīcību un veicamajiem aizsardzības pasākumiem; kādi ir plānotie evakuācijas pasākumi; kā paredzēta pirmās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Tāpat jābūt pateiktam, kā notiks sabiedriskās kārtības uzturēšana komersanta objektā un īpašuma apsardze; kādi būs pasākumi cilvēku un īpašuma attīrīšanai no piesārņojuma; kāda plānota sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm.

MK noteikumi Nr. 423 "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība" paredz arī iedzīvotāju izglītošanu CA, ja viņus var ietekmēt avārija objektā. Piemēram, ja komersanta objekts ir ar paaugstinātu bīstamību.

 

Plāns ik gadu jāatjauno

Kad visas iepriekš minētās CA plāna sadaļas ir uzrakstītas, tam jāpievieno arī noteikta papildu informācija (karte u.c.).

CA plānu apstiprina komersanta objekta vadītājs, un tas jāsaskaņo ar VUGD teritoriālo struktūrvienību, piemēram, Rīgas pilsētas pārvaldes Latgales priekšpilsētas brigādi. Tā kā CA tiek veidota pēc teritoriālā principa, ir svarīgi plānu saskaņot tieši ar savu teritoriālo brigādi. No tā brīža tas stājas spēkā. MK noteikumi Nr. 423 paredz komersanta objekta CA plānu izstrādāt divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā komersanta objektā vai iestādē, bet otru pēc attiecīga pieprasījuma iesniedz VUGD teritoriālajā struktūrvienībā.

CA plānu precizē katru gadu, ņemot vērā iestādē vai komersanta objektā notikušās pārmaiņas, grozījumus normatīvajos aktos un citus faktorus, kas var ietekmēt plānā iekļauto pasākumu izpildi. Ja komersanta objektā notiek izmaiņas, piemēram, ir iegādāts jauns aprīkojums vai radies kāds jauns riska avots, tad attiecīgās izmaiņas jāatzīmē arī CA plānā.

Komercsabiedrības vadītājs, individuālais komersants vai iestādes vadītājs nodrošina objekta vai iestādes darbinieku iepazīstināšanu ar civilās aizsardzības plānu.

 

 



UZZIŅAI
Atbilstoši MK noteikumiem CA plānam pievieno:

• karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīta objekta atrašanās vieta;

• komersanta objekta plānu, kurā norādītas būves, galvenās inženier­tehniskās komunikācijas, avārijas izejas un evakuācijas ceļi, ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, trauksmes ierīces, ugunsdzēsības ūdensapgādes avoti, bīstamo vielu uzglabāšanas rezervuāri;

• bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas, ja minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti var atrasties komersanta objektā;

• darbinieku apziņošanas shēmu;

• rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā;

• rīcības plānu nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumiem;

• karti, kurā norāda objektā iespējamo avāriju seku ietekmes zonas ārpus komersanta objekta;

• vienošanās vai līguma kopiju, ja komersants plāno katastrofu pārvaldīšanā papildus iesaistīt citu iestāžu vai komersantu resursus.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas