Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (114) 2008. gada 13. februāris
            

  Aktuāli | Par publisko un privāto partnerību

Likuma rakstīšana kavējas
Liena Pilsētniece, "KV"


Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis nav jauns valsts nozagšanas veids. Tomēr, īstenojot PPP projektus, pastāv liels risks balansēt uz likumības robežas – privātais sektors to vēl var atļauties, bet valsts un pašvaldība – nekādā gadījumā. Jo privātā biznesā drīkst darīt to, kas nav ar likumu aizliegts, bet valsts iestādes – tikai to, ko atļauj normatīvie akti. Pašlaik spēkā esošā likumdošana ir viens no šķēršļiem PPP projektu ieviešanai, bet tas nav šķērslis tam, lai sāktu strādāt. Protams, PPP projektu īstenošanā ir problēmas, bet tikai darot tās var atrisināt.



Tie ir tikai daži no izteikumiem, ko pierakstījis "Komersanta Vēstnesis" dažādu diskusiju laikā par PPP problemātiku. Secinājumu ir stipri mazāk un tie ir krietni vienveidīgāki - pirmkārt, PPP modelis ir Latvijai nepieciešams visdažādāko projektu īstenošanai (sākot no bērnudārzu būvniecības līdz ceļu būvei), otrkārt, modeļa sekmīgu ieviešanu visvairāk bremzē visām ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm skaidri saprotamu normatīvo aktu, kas regulētu PPP, trūkums.

 

Nav ne koordinācijas, ne likuma

Neskatoties uz aizvien pieaugošo interesi gan valsts institūcijās, gan arī privātajā sektorā par PPP sniegtajām iespējām kvalitatīvu pakalpojumu un infrastruktūras projektu nodrošināšanā, kā arī par spīti tam, ka pērn organizētas vairākas lielas konferences un semināri, kur ieinteresētajām pusēm apmainīties ar informāciju, Latvijā tomēr trūkst koordinētas sadarbības starp PPP procesā iesaistītajām institūcijām. Tas kaitē ne tikai konkrētu PPP projektu īstenošanai, bet arī PPP politikai kopumā. Šāds secinājums lasāms Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas PPP pamatnostādņu īstenošanu un rīcības plāna šo pamatnostādņu īstenošanai izpildi. (Šādus ziņojumus EM gatavo un iesniedz valdībai regulāri. Pēdējais Ministru kabineta mājaslapā publiskotais ziņojums datēts ar šāgada 28.janvāri, un tajā tiek ziņots par 2007.gadā paveikto.)

"Latvijā tomēr trūkst koordinētas sadarbības starp PPP procesā iesaistītajām institūcijām, kas kaitē ne tikai konkrētu PPP projektu īstenošanai, bet arī PPP politikai kopumā."

Iespējams, tieši koordinācijas trūkums vainojams pie tā, ka 2007.gada plānā paredzētais - izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Eiropas Savienības direktīvām atbilstošu PPP regulējošo likuma projektu un attiecīgos Ministru kabineta noteikumus - nav izpildīts. EM savā ziņojumā norāda, ka pērnā gada 5.martā ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa likuma izstrādei.

Rīkojumā noteiktais likumprojekta iesniegšanas datums pārcelts no sākotnēji plānotā 2007.gada 1.jūnija uz 1.augustu. Tomēr arī 2008.gada februārī vienīgās ziņas, ko par topošo likumprojektu izdevās noskaidrot "Komersanta Vēstnesim", ir EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieka PPP jautājumos Andra Pārupa (viņš ir arī viens no likumprojekta izstrādes darba grupas locekļiem) izteiktās cerības, ka likumprojekts varētu tikt pieņemts Saeimā vēl pirms likumdevēju vasaras atvaļinājuma laika. "Diemžēl precīzākas prognozes nav mūsu spēkos," norādīja EM pārstāvis.

 

Tomēr ir iespējas

"Lēmums par PPP "jumta likuma" nepieciešamību tapa ilgu diskusiju rezultātā, un 2007.gada 5.martā ar Ministru prezidenta (Aigara Kalvīša - red.) rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot jaunā likuma projektu. EM nav atbildīgā par PPP likuma tapšanu, bet ministrijas speciālisti, protams, šajā darbā ir iesaistīti," atzina A.Pārups.

"Lai arī šobrīd tiek izstrādāts jauns publiskās un privātās partnerības (PPP) "jumta likums", Ekonomikas ministrija uzsver, ka arī pašlaik nav tiesisku šķēršļu PPP projektu īstenošanai. Šāda veida projektus var realizēt, gan balstoties uz Koncesiju likuma (spēkā no 2000.gada - red.) normām, gan uz Publisko iepirkumu likumu (konkrēti - 67.panta 3.daļu, kas paredz, ka līgumus valsts un privātās partnerības gadījumos var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem, ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets).

Viens no jauna PPP likuma izstrādāšanas mērķiem ir apvienot vienā normatīvajā aktā gan regulējumu par koncesiju, gan normas par ilgtermiņa līgumiem, kā arī beidzot normatīvā akta līmenī definēt PPP jēdzienu, nosakot skaidras robežas, kur tad sākas un kur beidzas PPP. Likumā tiktu nepārprotami atrunāts arī risku dalījums PPP projektos.

Nekas kardināli jauns topošajā PPP likumā nav iestrādāts, likumprojekts top uz EM izstrādātā Koncesiju likumprojekta bāzes (likumprojekts jau 2006.gadā atbalstīts Saeimā otrajā lasījumā, pašlaik atrodas Saeimas Tautsaimniecības komisijā - red.), kas tiek pilnveidota, papildināta un uzlabota. Visas tās inovatīvās idejas, ko EM iestrādāja Koncesiju likumprojektā, ir iekļautas arī topošajā PPP likumā. Papildus tiks noteikts arī privātā partnera atlases procedūras regulējums kopuzņēmumu veidošanas gadījumos, kas ir vērtējams kā būtisks jaunums salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu," skaidro A.Pārups.

 

Skaidrība - varbūt internetā?

No PPP likuma izrietošos MK noteikumu projektus un skaidrojošo materiālu par šo likumu paredzēts izstrādāt līdz šāgada beigām, pēc PPP likuma pieņemšanas Saeimā - teikts EM ziņojumā. Lai sabiedrībai sniegtu maksimāli plašu informāciju par aktualitātēm PPP jomā, tostarp arī par izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem, EM marta beigās ieplānojusi padarīt pieejamu visiem interesentiem pērn izveidoto PPP mājaslapu internetā.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas