Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (114) 2008. gada 13. februāris
            

  Aktuāli | Par publisko un privāto partnerību

Projekti gaida. Vajag politisko atbalstu
Rūta Bierande



Janvāra vidū kārtējo reizi tika runāts par to, kā padarīt efektīvāku publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānismu Latvijā. Šoreiz diskusijas dalībnieki bija Privātās un publiskās partnerības asociācijas (PPPA) biedri, kas rīkoja forumu "Latvijas Nacionālais attīstības plāns – situācijas analīze un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai PPP jomā". Forumā tika uzklausīts Nacionālā attīstības plāna (NAP) ekspertu darba grupas ziņojums, kā arī pieņemta rezolūcija.



NAP ekspertu darba grupas "Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa" vadītājs Uldis Osis atgādināja, ka pagājušajā gadā vajadzējis ļoti ātri sagatavot priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem veiksmīgas publiskās un privātās partnerības (PPP) pieejas izmantošanai valsts attīstībā, tādēļ šajā darbā iesaistīti asociācijas biedri. Tagad secīgi vajadzētu priekšlikumus papildināt un precizēt, un tālāk iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai virzīšanai valdībā.

 

Nav politiskās ieinteresētības

Valsts a/s "Hipotēku un zemes banka" publisko investīciju eksperte Andra Feldmane, apkopojot paveikto, norādīja, ka PPP attīstībai ļoti svarīga ir politiskā virzība. Latvijā pašlaik ar PPP jautājumiem politikas līmenī nodarbojas Ekonomikas ministrija (EM), bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atbildīga par PPP projektu ieviešanu, ar to saprotot arī informatīvu, konsultatīvu un citu publisko pakalpojumu sniegšanu, kas gan valsts iestādēm, gan fiziskām un juridiskām personām nepieciešamas PPP attīstības veicināšanai.

Ļoti nozīmīga ir EM aktivitāte - ja EM ieņem virzītājspēka lomu, tad PPP varētu veiksmīgi attīsties. "Diemžēl darbinieku LIAA kļūst mazāk un pašlaik par PPP runāt ir sarežģīti. Tādēļ ir jādiskutē arī par to, kā tālāk attīstīsies PPP, kas to virzīs," secināja A.Feldmane.

Latvijā PPP jāizprot divos līmeņos, skaidroja A.Feldmane. Nacionālajā līmenī darbojas nozaru ministrijas - ar savu finansējumu, cilvēkresursiem un šā līmeņa atbildībā ir aizsardzības, izglītības, satiksmes u.c. sektori. Otrs līmenis ir reģionālais (veselības, izglītības, kultūras un sporta u.c. sektori), to virza pašvaldības, kuras pašlaik iesaistītas arī reģionālās reformas procesā.

Visi šie sektori ir milzīgi un finanšu ietilpīgi. Ir sektori, kas atrodas abos līmeņos, un finansējuma avoti ir līdzās. "Finansējums nav pietiekams," rezumēja eksperte. "Bija cerība uz ES struktūrfondiem, bet diemžēl to nauda PPP projektiem netiek. Arī investīcijas ir izsīkušas. Un - galvenais - trūkst politiskās iniciatīvas. Neviens ministrs neuzņemas virzīt šo jautājumu. PPP nekādi nav sasaistīts arī ar valsts investīciju programmu. Turklāt PPP kontekstā starp iestādēm ir pilnīgs informācijas, zināšanu un koordinācijas trūkums. Arī - skepse," situāciju raksturoja A.Feldmane.

Viņasprāt, ņemot vērā to, ka Latvija ir ļoti maza un PPP projektu iepirkums ir īpaši specifisks, ja kādam tomēr ir vēlēšanās šajā ziņā ko darīt, tad jāsakopo visi spēki, lai sasniegtu rezultātu. Viens no risinājumiem - ir jāveido vienota PPP jautājumu un arī projektu datubāze, tāds kā kompetences un koordinācijas centrs pie kādas ministrijas, jo šie projekti ir jākoordinē un ir jādomā arī par attīstības plāniem.

 

PPP valstiskie "klupšanas akmeņi"

Realizējot lielus PPP projektus, ir skaidri jāsaprot, kādu ietekmi tie atstās uz valsts budžetu. Tādēļ svarīgi jau pašā to realizācijas sākumā izsvērt, cik tie katru gadu valstij izmaksās. Tāpat ir svarīgi visaugstākajā līmenī saprast, kurā brīdī PPP iekļaujas visas valsts finanšu saistībās. Šo jautājumu regulējuma pagaidām Latvijā vēl nav, bet tas PPP projektu sekmīgai iedzīvināšanai un attīstībai ir vitāli nepieciešams.

Nākamais - "slavenie" riski jeb PPP projektu līdzekļu uzskaite nacionālajos kontos, publiskajām iestādēm slēdzot līgumus ar privātajām organizācijām. Vistiešākajā veidā tas attiecas uz PPP projektiem, kuros valsts ir privātā sektora piegādāto pakalpojumu galvenā pircēja. Ļoti svarīgi ir apzināties, vai nozares ministrijas vai pašvaldības budžets var atļauties grandiozu PPP projektu - vai ieņēmumi nosegs šāda plānveidīga projekta izmaksas, norādīja A.Feldmane.

 

PPP tiesiskā vide

Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums Latvijā ļauj realizēt PPP projektus, tiesa, ar gana sarežģītu un laikietilpīgu procedūru. Vienkāršāku un efektīvāku PPP vērstu tas, ja būtu pieņemts PPP jumta likums, kas jau kopš pagājušā gada ir izstrādes stadijā. Kā skaidroja A.Feldmane, jaunajā likumā tiks apvienoti visi trīs PPP risinājuma varianti - koncesija, publiskais iepirkums un kopuzņēmums.

"Topošajā PPP likumā iecerēts iekļaut arī finanšu un ekonomisko aprēķinu metodiku, kas ir ļoti nepieciešama un atvieglos darbu, izslēdzot arī spekulāciju ar tāmēm un interesēm. Ja likums prasīs ekonomiskos aprēķinus, tad tiem vienkārši būs jābūt, un būs arī skaidri noteikts, kas par to ir atbildīgs," skaidroja A.Feldmane. Jaunais likums noteiks arī to, kam būs jāpieņem lēmums par partnerības uzsākšanu.

 

Visvairāk riskē privātuzņēmējs

Runājot par PPP projektu attīstību no privātā partnera puses, jāuzsver, ka visi lielākie riski - projektēšanas, celtniecības, zemes darbu, finanšu, izmaksu palielinājuma, plānotā apmēra utt. - ir privātā partnera ziņā. Tādēļ privātuzņēmējs, pirms PPP projektā iesaistīsies, ļoti rūpīgi izvērtēs, cik publiskais partneris ir nopietns un kāda būs naudas plūsma. "Bet pilnīgi skaidri un noteikti ir jāpasaka, ka šajos projektos privātuzņēmējs pelna, un ir jānosaka peļņas procents," uzsvēra eksperte. "Jo privātajam ir jānopelna! Kaut arī tas projektu sadārdzina, ir jāapzinās visi ieguvumi, ko sniedz privātā partnera iesaistīšanās projektā."

"Līdz izmisumam noveda tas, ka nebija sapratnes, ko un kādā veidā drīkst realizēt, lai mūsu darbība nerunātu pretim kādai no likumu normām!"

Pašreizējā iepirkuma procedūra privātajam partnerim ir ļoti smaga. Tādēļ jāsteidzina jaunais likums, kurā būs paredzēts iepirkuma konkursa dialogs. "Vēl svarīgi būtu dot iespēju privātajam partnerim izveidot pieredzējušu ekspertu komandu konkursa piedāvājuma sagatavošanai, bet tas ir mūsu ieteikums, kā likumā, iespējams, nebūs," zināja teikt A.Feldmane.

Savukārt bankām lielie PPP projekti varētu būt interesanti, jo galamaksātāja ir pašvaldība vai valsts, un šie partneri nevar bankrotēt. Tātad tie ir drošie projekti.

 

Kurš virzīs PPP jautājumus?

Šobrīd PPP projektu attīstībai vissvarīgākā ir jumta likuma pieņemšana, kas regulēs galvenos PPP jautājumus. "Mēs arī ceram, ka būs kāda īpaša iestāde, kurai tiks deleģētas funkcijas koordinēt un konsultēt tos, kas ieinteresēti strādāt PPP modelī, kas palīdzētu ar komandas veidošanu, izstrādātu tipveida projektus, vienkāršāk sakot - ka būs kāds, kas par šiem projektiem rūpētos tā, kā tas notika LIAA nodaļā," A.Feldmane rezumēja. "Pašlaik PPP projekti tiek īstenoti tad, ja pašvaldības vadītājs ir gatavs riskēt. Hipotēku banka nāk talkā pašvaldībām un piedalās PPP projektu īstenošanā, piemēram, Jēkabpilī. Tāpat gatava palīdzēt ir "Hansabanka" un citas bankas, bet tikai tad, ja šis projekts tiks pareizi būvēts."

 

Ar projektu uz... cietumu

SIA "Komerccentrs Dati grupa" valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis, daloties koncesijas pieredzē, kas gūta, veidojot Bauskas rajona padomes interneta tīklu, norāda: "Līdz izmisumam noveda tas, ka nebija sapratnes, ko un kādā veidā drīkst realizēt, lai mūsu darbība nerunātu pretim kādai no likumu normām!"

Diemžēl tādas prasības, kādas izvirzītas PPP projektiem, netiek izvirzītas vienkāršiem investīciju projektiem. A.Gulbis ir neizpratnē - kādēļ? Šie projekti ir ļoti, ļoti līdzīgi.

A.Gulbis minēja arī faktu, ka pašlaik par septiņiem PPP projektiem jau ir ierosinātas krimināllietas: "Diemžēl, bet tas nepārsteidz. Jo skaidrības nav un kļūdīties projektu realizācijā var elementāri. Izskatās, ka Latvijā PPP projekti un cietums "iet" rokrokā... Skumji."

Ko darīt tiem pašvaldību vadītājiem, kuri uzņēmās iniciatīvu un bija gatavi darīt, bet tagad tiek pieskaitīti krāpniekiem? Vienīgā izeja - vispirms jāsakārto politiskā vide un bāze, un tikai tad jārunā par projektu īstenošanu.

 

Pagastu vadītāji tomēr riskēs

A.Feldmane uzsvēra, ka pašvaldībām ir ļoti liela interese par bērnudārziem. "Standartizēts moduļa bērnudārzs ar izstrādātu dokumentāciju ir pieejams ikvienam - tas ir izdarīts par valsts naudu, kamēr strādāju LIAA. Izskatās, ka bērnudārzus cels vairākas pašvaldības un atradīsies arī bankas finansētājas."

Mārupes pagasta priekšsēdētāja Līga Kadiģe apgalvo, ka ir gatava riskēt - bērnudārzu pagastā vajag, turklāt steidzami. "Mārupē pagājušajā gadā rindā pierakstījušies 226 bērni, kas dzimuši 2007.gadā," pagasta vadītāja ir satraukta. "Tātad 2010.gadā pagastā vajadzēs vismaz desmit grupas, kur uzņemt bērnus. Pašlaik varam nodrošināt četras. Tūlīt būs jābūvē arī skolas. Mārupei kā Pierīgas pašvaldībai nepienākas neviena ES fonda finansējums. Tādēļ - laipni aicināti privātie! Gan ar naudu, gan ar padomu. Kā gan te var nebūt bizness!?"

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas