Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (114) 2008. gada 13. februāris
            

  Likumu ABC | Uzlabojot būvniecības likumdošanu

Katram būvstrādniekam vajag darba apliecību
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts darba inspekcija (VDI) ar būvnieku atbalstu ir realizējusi vēl vienu soli būvniecības sektora sakārtošanā. Katram būvobjekta strādniekam ir nepieciešama darba apliecība, kas palīdzēs kontrolēt nelegālo nodarbinātību, kā arī būs pierādījums darba devēja un strādnieka saistībām tādos traģiskos gadījumos, kad strādnieks iet bojā, bet būvnieks rausta plecus: viņš pie mums nestrādā, tikai gāja garām, skaidro VDI direktore RITA ELCE.



R.Elce stāsta, ka Ministru kabineta 2008.gada 1.februāra noteikumi Nr.48 "Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus"" (stājās spēkā 2.februārī) un 2007.gada 20.decembra likums "Grozījumi Būvniecības likumā" (spēkā no šā gada 1.februāra) nebūt nav visi normatīvie akti likumdošanas paketē, kas vērsti pret nelegālo nodarbinātību.

Viņa atzīst, ka valsts iestādes, pieņemot likumdošanu pret nelegālo nodarbinātību, vienas pašas cīņā neko nepanāktu. Liels atbalsts jūtams arī no pašu būvnieku puses, jo citādi nav godīgas konkurences - viens maksā nodokļus, bet cits atļaujas būvēt, izmantojot nelegālo darbaspēku.

Piemēram, paši darba devēji gada nogalē prezentētajā Ekonomikas ministrijas pētījumā "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2007.gads" par vienu no problēmām makroekonomikā uzskata ēnu ekonomiku - strādnieku nodarbināšanu bez darba līgumiem un algu maksāšanu aploksnēs.

 

Izskaust "melnās" brigādes

"Grozījumi Būvniecības likumā attiecas tieši uz privātmāju būvniecību - tā dēvēto melno brigāžu eksistenci, jo nav noslēpums, ka tieši privātmājas būvē daudzi iebraucēji un no reģioniem piesaistīti cilvēki, kurus sauc par draugiem un radiem, kas palīdz par velti, lai gan katru rītu astoņos viņi nāk uz darbu. Lai to ierobežotu, grozījumi Būvniecības likumā nosaka: ja būvdarbu izpildei ir nepieciešama būvatļauja un būvprojekts, darba veikšanai piesaistīt var tikai pirmās un otrās pakāpes radiniekus. Ar pārējiem ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. Bet, ja būvatļauja nav vajadzīga, piemēram, tapešu līmēšanā vai citu sīku iekšdarbu veikšanā, var aicināt palīgā radus, draugus, kaimiņus," izmaiņas likumā skaidro R.Elce.

Viņa uzsver, ka arī ciematu mājas, ko plaši būvē Pierīgā, ir atsevišķi nodalīti zemesgabali ar atsevišķām būvatļaujām, bet ciematu māju celtniecībā nereti tiek nelegāli nodarbināti strādnieki, aizbildinoties, ka viņi ir radi vai draugi, kas ir atnākuši palīdzēt. "Tas ir caurums likumdošanā, kuru uzņēmēji aktīvi izmantoja," uzsver R.Elce. Pasūtītājs noslēdz līgumu ar brigadieri, kas sev savāc "melno" brigādi, un uz priekšu...

Kāds varētu būt risinājums, kā legāli nodarbināt attālākus radiniekus vai draugus? R.Elce iesaka atcerēties, ka darba devējs var būt ne tikai juridiska, bet arī fiziska persona. Tādēļ darba devējs var slēgt darba līgumu, maksāt nodokļus un atbilstoši grozījumiem MK noteikumos Nr.92 - izsniegt strādniekiem darba apliecības.

 

Apliecības - mēneša laikā

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.92 attiecas arī uz darba aizsardzības prasībām, taču aktuālākais jaunums ir par darba apliecībām. R.Elce skaidro, ka būvniekam jāņem vērā divas pamata lietas.

Pirmkārt, būvobjektos jābūt nodarbināto sarakstam. Arī apakšuzņēmumi galvenajam darba uzņēmējam iesniedz savu darbinieku sarakstu.

Otrkārt, piecu dienu laikā kopš darbinieka pieņemšanas darbā ir jāizgatavo viņa darba apliecība, kurā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, darba līguma numurs, darba uzņēmēja nosaukums, fotogrāfija un cita informācija, kas noteikta MK noteikumos. Ja darbinieks apliecību pazaudē, piecu dienu laikā darba devējam jāizgatavo jauna apliecība.

Savukārt tiem darbiniekiem, kas uzņēmumos jau strādā, apliecības jāizsniedz mēneša laikā, jo drīzumā Valsts darba inspekcijas inspektori sāks pārbaudes būvobjektos. R.Elce uzsver, ka mēnesis ir pietiekami ilgs laiks, lai to paspētu izdarīt, jo Ministru kabineta noteikumos nav stingri noteikts apliecību izskats un materiāls. Vienkāršākajā variantā tās var izdrukāt birojā, uzlīmējot fotokartīti. Lai tās būtu izturīgākas - var laminēt.

Piemēram, arī VDI pati izgatavo saviem darbiniekiem laminētas apliecības. Būvnieks apliecības var veidot, cik skaistas vien viņš pats vēlas, piemēram, ar firmas logo, taču galvenais, lai tajās būtu informācija, ko pieprasa grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.92.

 

Būvlaukumi bez nepiederošām personām

"Apliecībai jābūt līdzi strādniekam objektā, un galvenais darbuzņēmējs nedrīkst ielaist strādnieku objektā bez apliecības vai, ja viņš to ir aizmirsis, bez personu apliecinoša dokumenta," norāda R.Elce. Tas tādēļ, lai būvlaukumā nestaigātu nepiederošas personas.

Viņa uzsver, ka darba apliecības palīdzēs cīnīties arī ar tiem bezatbildīgiem būvniekiem, kuru objektos darbinieki ir pat gājuši bojā, bet darba devējs ciniski rezumē: viņš tikai gāja garām un ienāca objektā... Apliecība šādos gadījumos norādīs strādnieka saistību ar uzņēmumu, un pret tā vadītāju var tikt uzsākts kriminālprocess par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu, kā rezultātā ir gājis bojā cilvēks. R.Elce skaidro: "Diemžēl ir bijuši darba devēji, kas labi apzinās, ka var tikt uzsākts kriminālprocess par nelaimes gadījumu, tāpēc viņiem ir izdevīgāk noliegt savu saistību ar bojāgājušo. Katru gadu ir vairāki tādi gadījumi, kad bojāgājušo strādnieku darba devējs neuzskata par savējo. Lai gan viņam ir darba drēbes, darba cimdi, tikai darba līguma nav, jo viņš strādā nelegāli. Piemēram, pērn Rīgā, Vīlandes ielā sabruka māja un gāja bojā strādnieks, bet būvdarbu veicēja uzņēmuma SIA "SPN2" īpašnieks, lai arī sākotnēji izteica nožēlu par notikušo, pēc dienas savu liecību mainīja un pateica, ka bojāgājušais tikai nejauši ir atradies objektā. Līdz ar to apliecība darba devējam neļaus izvairīties arī no atbildības par nelaimes gadījumiem viņa būvobjektā."

 

Pārbaudīs arī privātmāju būvobjektus

Lai kontrolētu, vai būvfirmas saviem darbiniekiem ir izsniegušas darba apliecības, VDI inspektori, apvienojot spēkus ar Valsts ieņēmumu dienestu, pēc mēneša dosies pārbaudēs. Lai gan aktīvākā būvniecība notiek Rīgas reģionā, privātmājas būvē arī perifērijā. R.Elce stāsta, ka arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētas izmaiņas, kas varētu stāties spēkā vasaras nogalē, proti, palielināti naudas sodi. Ja būvfirmā nebūs darbinieku saraksta vai darba apliecību, darba devēju varēs sodīt ar sodu līdz 750 latiem. Bet, ja nebūs ne saraksta, ne apliecību, inspektori šajā būvobjektā atgriezīsies pēc nedēļas. Un, ja arī tad situācija nebūs uzlabojusies, minimālā soda sankcija būs uzreiz 1000 latu.

Arī pašam būvstrādniekam jābūt atbildīgam - ja viņam līdzi nebūs darba apliecības vai personu apliecinoša dokumenta, viņam nāksies braukt pēc tiem uz mājām. Līdz ar to par šīm stundām viņš nesaņems atalgojumu.

Nereti būvobjektos bez strādniekiem vajag ienākt svešām personām, kurām nav darba apliecību. Piemēram, citas firmas strādniekiem, kas uzstāda iekārtas, vai kādam konsultantam, projektētājam. R.Elce skaidro, viņiem galvenais darbuzņēmējs izdod vienreizēju apmeklētāja apliecību, kas ir jau iepriekš sagatavota, un tajā ieraksta konkrētās personas datus un reģistrē izdotās apmeklētāja apliecības numuru.

R.Elce cer, ka darba apliecību ieviešana veicinās godīgu konkurenci būvuzņēmēju starpā un neatkārtosies gadījumi, kad būvobjektā iet bojā cilvēks, bet darba devējs viņu neatpazīst.

VDI nākotnes ieceres saistās arī ar Darba likuma izmaiņām - lai likumā tiktu ietverta norma, ka darba līguma kopijai jābūt struktūrvienībā. Būvobjekti nav struktūrvienības, un būvnieki protestē, ka ir problemātiski darba līgumus glabāt objektā, tāpēc ir ieviestas apliecības. Taču, piemēram, veikalos un kafejnīcās ir grūti kontrolēt nelegālo nodarbinātību, jo uzņēmums ir reģistrēts dzīvoklī un darba līgumi glabājas mājās, skaidro VDI direktore.

 

 



VIEDOKLIS
Būvfirmas SIA "RE&RE" direktora vietniece ILZE SILA:

"Mūsuprāt, darba apliecību ieviešana, lai objektā varētu kontrolēt nelegālo nodarbinātību, ir apsveicama. It īpaši, ja vienā būvobjektā strādā vairāki apakšuzņēmumi. Tāpēc apliecībām ir arī pašu būvfirmu atbalsts. Pirmkārt, ir dzirdēts, ka būvlaukumos atrodas nepiederošas personas – vai nu nelegālais darbaspēks vai arī cilvēki, kas sargam pasaka, ka dodas strādāt, bet patiesībā ierodas izdarīt zādzības – iznest būvmateriālus. Tā kā darba apliecību nebija, sargs nevarēja zināt, ir viņi strādnieki vai nav.

Tā kā apliecību ieviešana ir vienreizējs pasākums, uzskatām, ka tas izmaksas īpaši nepalielinās. Rēķināmies, ka vienam strādniekam tā maksās aptuveni 1,80–2 latus, jo veidosim apliecības no plastikāta. Bet sākotnēji apliecību var izgatavot arī pavisam vienkārši – datorā, uzrakstot nepieciešamo informāciju – personas kodu, darba līguma numuru utt. – un uzlīmējot darbinieka fotogrāfiju. Mēs, piemēram, ar digitālo fotoaparātu fotografējam darbiniekus uz vietas birojā un attēlu digitālā veidā ieliekam apliecībā.

Darba apliecības vēl ir ieviešanas procesā, tāpēc ir grūti prognozēt, kā tās pieņems paši darbinieki, bet kopumā tās vērtējam pozitīvi."

DER ZINĀT

• Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba izpildi vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi.
• Ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti.

Avots: 2007.gada 20.decembra likums "Grozījumi Būvniecības likumā", spēkā ar 01.02.2008.

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas