Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (114) 2008. gada 13. februāris
            

  Eiropas nauda | Par šķēršļiem atbalsta saņemšanā

Uzņēmēji nenāk pēc naudas. Kāpēc?
Mudīte Luksa, "KV"


Nauda ir. Nav, kas pēc tās tīkotu. Tāda situācija pagaidām izveidojusies ar valsts atbalsta programmu "Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās", kurā projektu iesniegumu pieņemšanas pirmā kārta izsludināta no 14.janvāra līdz 22.februārim. Tā kā programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT), samazinot nelabvēlīgās atšķirības starp reģioniem, tas ir visnotaļ svētīgs pasākums. Bet līdz 11.februārim Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nebija saņēmusi nevienu projekta iesniegumu. Kādēļ tā?



Konsultāciju daudz, interese liela

Lai gūtu atbildi uz šo jautājumu, "Komersanta Vēstnesis" aptaujāja gan valsts amatpersonas, gan biznesa konsultantus, gan uzņēmējus.

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis uz pašreizējo klusumu raugās gana optimistiski: "Uzskatām, ka uzņēmēju patieso interesi par programmu parādīs pēdējā projektu iesniegumu pieņemšanas diena - 22.februāris. Tā kā šajā programmā projektu iesniegumu atlase ir atklāta un projekti vairs netiek vērtēti pieņemšanas rindas kārtībā, tad tiek prognozēts, ka projekti tiks sniegti pēdējā projektu iesniegumu pieņemšanas nedēļā vai pat pēdējā dienā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka pat tajās programmās, kurās projekti tika vērtēti rindas kārtībā, pēdējā projektu pieņemšanas diena LIAA vienmēr bijusi ļoti intensīva. Piemēram, programmā "Atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs" pēdējā dienā - 2007.gada 28.decembrī - tika iesniegti 74 projektu iesniegumi (salīdzinājumam - visā novembrī tika iesniegti tikai 56 projektu iesniegumi).

E.Valantis uzsver, ka par informācijas trūkumu domāt nav pamata: "LIAA, kas ir šīs programmas ieviesēja, veikusi nozīmīgu darbu uzņēmēju informēšanā par šīm iespējām. Aģentūras rīkotos seminārus Rīgā, Kuldīgā, Preiļos un Alūksnē ir apmeklējuši 320 uzņēmēji. Savukārt, LIAA Klientu apkalpošanas nodaļa laikposmā no 1.decembra līdz 6.februārim ir sniegusi 417 konsultācijas par šo programmu. Visbiežāk uzņēmēji interesējušies par komercsabiedrības statusa noteikšanu (sīkais vai mazais), atbalstāmajām aktivitātēm, izmaksām, papildus iesniedzamajiem dokumentiem, projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu." Komentāru noslēdz optimistiska piebilde - "Cāļus skaita rudenī!"

Biznesa konsultāciju firmas "EnterpriseLatvia" vadītājs Armands Blumbergs uz pašreizējo klusumu raugās no konsultanta viedokļa: "Vienu projektu sagatavot iespējams diezgan ātri, bet, ja šādu projektu ir vairāki, tad jebkurai konsultāciju kompānijai savu kapacitātes daļu šie darbi aizņem.

Pašreiz nekāda steiga nav vajadzīga, jo no tā, ka projekts tiks iesniegts ātrāk, nekas nemainīsies, jo projekti tiek salīdzināti savā starpā un vairs nedarbojas princips "kurš pirmais iesniedz, tas saņem naudu". Šobrīd vēl ir laiks un to var izmantot dažādu pēdējo sīkumu (darbu) pabeigšanai, lai projekts iesniegšanas brīdī būtu patiešām kvalitatīvs. Projekti tiks iesniegti pēdējā nedēļā vai pat pēdējās dienās."

 

Objektīvie un subjektīvie iemesli

Tautas universitātes "Atma" direktore Nellija Livčāne "Komersanta Vēsnesim" pauda šādas pārdomas.

"Ilggadējā projektu izstrādes un vadības pieredze ļauj man izvērtēt projektu iesniegumu trūkuma iemeslus no komersanta viedokļa. Tie ir gan objektīvi, gan subjektīvi.

Subjektīvie iemesli:

• "Gan jau vēl paspēšu."

• "Konsultants no lielpilsētas solīja to projektu uzrakstīt."

• "Šķiet, ka man kaut kāds tehniskais projekts ir, ko pievienot projekta iesniegumam. Ak! Izrādās, ka nav!"

• "Ko lai izdomā būvēt vai rekonstruēt, kā lai Būvvaldē sarunā par tiem dokumentiem, kuri jāiesniedz par būvniecības ieceri?"

Pie subjektīvajiem iemesliem vēl varētu minēt bažas par to, cik sakārtots un atbilstošs dažādajiem normatīviem ir ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas process uzņēmumā. Šīs bažas ir pamatotas, jo līdz ar projekta īstenošanu, piesaistot neatdodamo finansējumu, atbalsta pretendenta uzņēmumā tiek veiktas nopietnas pārbaudes.

Īpatnēji izpaužas informācijas iegūšanas process. LIAA mājaslapā, daudzajos izdales materiālos, personiskajās konsultācijās ir iespējams iegūt visu nepieciešamo informāciju par fondiem, programmām, atbalsta nosacījumiem. Bet nē, komersants meklē draugus, paziņu paziņas, kuri varētu kaut ko palīdzēt. Samazinājusies, bet tomēr vēl sastopama ir tāda parādība kā noticēšana piedāvājumiem visu (?) nokārtot. Šajā "nokārtošanā" vien jāsadarbojas ar ... (te ir nācies dzirdēt par ministru, deputātu, atbildīgo ierēdņu palīgiem, konsultantiem, par kaut kādu amerikāņu investoru pārstāvjiem utt.). Par to varētu pasmieties, ja vien daži lētticīgie joprojām neiekristu šajās "milzu lempja lamatās".

Arī latviešu valodas nezināšana daudziem, jo sevišķi Latgalē, ir nopietna barjera.

Objektīvie iemesli. Ir tāds problēmu koks, kura saknes meklējamas Eiropas Savienībā, stumbru veido Latvijas attīstības plāns, bet lielie zari ir ministrijas. Un tad ir tā lapiņa jeb cilvēks, kurš dzīvo teritorijā, kas ir īpaši jāatbalsta. Vai līdz lapai nonāks dzīvinošā sula, kas šoreiz ir neatdodamais finansiālais atbalsts, grants?

Ja cilvēks grib, bet nevar izmantot viņam paredzēto finansiālo atbalstu, tad tam ir trīs galvenie objektīvie iemesli.

Pirmais. Cilvēks ir noguris un apjucis no bezmērķīgas klejošanas pa vēlējuma izteiksmē formulētajiem valsts un reģiona attīstības plāniem, kas izpaužas arī biežajās izmaiņās likumos, MK noteikumos, dažādos normatīvos. Ja valsts vadībā nav TOP līmeņa menedžeru jeb stratēģiski domājošu vadītāju, tad tas atsaucas arī uz nodokļu maksātāju biznesa plāniem. Kā eļļa ar ūdeni: nevar un nevar ar reālo komercdarbību, ar komersantam pieejamajiem resursiem saplūst kopā daudzie pētījumi un zinātniskās izstrādes.

Atbalsta programmu modelēšana laikā ir ačgārna, jo vispirms komersants izstrādā un īsteno projektus, tikai pēc tam tiek ieviesta programma par atbalstu komersantiem - "Biznesa eņģeļu tīkls", "Kompetences centri", "Tehnoloģiju pārneses centri" un citas aktivitātes un apakšaktivitātes.

Otrais. Komersants nevar izspraukties caur daudzajiem sietiem, kuri viņu šķir no kārotā granta. Un šie sieti ir:

• sīkā, mazā vai vidējā komersanta statuss atbilstoši Eiropas Komisijas 24.10.2006. Regulai Nr.1628/2006;

• atbalstāmā nozare atbilstoši MK noteikumiem Nr.798;

• atbalstāmās jeb attiecināmās aktivitātes, kuras veicamas projekta ietvaros.

Piemēram, Lubānā kokapstrādes uzņēmums nedrīkst iesniegt projektu, jo darbinieku skaits 2006.gadā bija par diviem lielāks, nekā drīkst būt atbalsta pretendentam noteiktajā mazā komersanta statusā (10-50).

Komersants pie Balviem nevar pretendēt uz atbalstu, jo atrodas 300 m no pilsētas robežas, un šis attālums liedz izmantot viņa piecu cilvēku lielajam uzņēmumam rajona centrā pieejamo atbalstu kā mikro jeb sīkajam komersantam.

Šādi nosacījumi esot tādēļ, lai ĪAT programma nedublētos ar Lauku atbalsta dienesta administrēto pasākumu "Atbalsts uzņēmumu attīstībai". Bet arī tur viņš nevar pretendēt, jo neražo ne lidmašīnas, nedz metāllūžņus pārkausē, tātad neatbilst Zemkopības ministrijā izstrādātajam atbalstāmo nozaru sarakstam.

Daži uzņēmēji izeju redz jaunas komercsabiedrības izveidošanā, vajadzīgo darbinieku skaita pieņemšanā un tad projekta iesniegšanā. Varētu minēt vēl daudz konkrētu piemēru, kuri vedinātu apšaubīt nosacījumu izstrādātāju saprātīgumu un prasmi plānot kopsakarībās.

Trešais. Vēl viens šķērslis ir ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas. Iekārtu, būvmateriālu, darbaspēka cenu kāpums ir tik nozīmīgs, ka lētāk iznāk īstenot plānus tagad, nevis ar grantu pēc pusgada, gada. Arī granta apjoms ĪAT ir samazinājies no 65% 2004.-2006.g. plānošanas periodā līdz 40% (50% pierobežas teritorijā) 2007.-2013.gadā.

 

Ne šur, ne tur

Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu un biznesa konsultāciju uzņēmuma "Agro 3" valdes priekšsēdētāja Anita Rozenberga pirms LIAA semināra, kurā skaidroja valsts atbalsta programmas nianses, bija ļoti optimistiska par projekta iesniegšanu. Veiksmīga pieredze jau bija gūta Valsts reģionālās attīstības aģentūras iepriekš administrētā līdzīgā programmā. Tagad viņa saka - nē, mēs nestartēsim.

Klupšanas akmens ir uzņēmuma statuss. Pēc pašreizējiem programmas nosacījumiem iznāk, ka strauji augušam uzņēmumam, kurš pērn pārkāpis mazā uzņēmuma statusa robežu, šī programma savu labvēlību nerāda. "Mūsu uzņēmums atrodas Litenes pagastā, lauku teritorijā, un pie mums strādā desmit cilvēku. Ir pagājis tikai viens gads, kopš esam tik "lieli", bet programmas noteikumi prasa, lai šādā statusā bilance būtu par diviem gadiem. Nav jēgas projektu iesniegt, ja neatbilstam vienam no pamata kritērijiem. Tas ir žēl, jo programma ir vienkārša un bijām rēķinājušies, ka valsts atbalstu saņemsim un varēsim papildināt savu tehnikas parku, jo pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem arvien aug."

Anita domā - ja mazā uzņēmuma stāžs "Agro 3" ir par īsu, tad varētu iesniegt projektu sīko uzņēmumu kategorijā. Taču šāda versija lauku apvidu uzņēmumiem nav paredzēta, to var darīt tikai desmit pilsētu, tai skaitā arī Gulbenes, komersanti. Uzņēmuma valde apsvērusi, ka varētu uzņēmuma filiāli atvērt šajā pilsētā, lai varētu pieteikties sīkā uzņēmuma statusā, taču telpu iznomātāji, pirmkārt, prasa augstu samaksu, kas uzņēmuma darbībai uzliek nevajadzīgu finansiālu slogu, un, otrkārt, viņi nav ar mieru uzņemties ilgtermiņa nomas saistības uz trim gadiem ar reģistrāciju Zemesgrāmatā, kā tas prasīts programmas noteikumos. Tādēļ viņa redz, ka šī valsts atbalsta finansiālā plūsma uzņēmumam iet secen.

 

 



JĀNIS MIĶELSONS,
SIA "AVD grupa" īpašnieks (Ķegums):
"Par šo programmu interesējos, bet mūsu autopārvadājumu pakalpojumu uzņēmums tās nosacījumiem neatbilst, jo neatrodamies īpaši atbalstāmajā teritorijā. Kaut arī konkurence ir ļoti liela, par uzņēmuma pārcelšanu uz kādu no šīm teritorijām neesmu domājis."

GINTS MEZĪTIS,
SIA "4 Plus" un "MegaRem" projektu vadītājs (Alūksne):
"Mēs gatavojam projektus nākamajai kārtai. Vispirms ir jāsakārto uzņēmumu iekšējās lietas, lai projekti būtu kvalitatīvi un atbilstoši programmas nosacījumiem. Ir jāmaina "4 Plus" struktūra, jo šajā kokapstrādes uzņēmumā ir vairāk nekā 50 strādājošo un vairs neatbilstam mazā uzņēmuma statusam. Tiks dibināts meitasuzņēmums, kurš nodarbosies ar apgādes un servisa lietām. Šīs struktūras izmaiņas ir loģiskas, taču prasa laiku.

SIA "MegaRem", kas nodarbojas ar autoservisu, jau piedalījās vienā valsts atbalsta programmā, kuru administrēja Lauku atbalsta dienests, bet tagad saistībā ar darbības paplašināšanu iesniegsim projektu īpaši atbalstāmo teritoriju programmas nākamajā kārtā."

INGA LAGANOVSKA,
SIA "NOOK" pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja (Rēzekne):
"Mūsu uzņēmums ražo kokapstrādes instrumentus un atrodas Rēzeknes rajonā. Pašlaik gatavojam projektu iesniegšanai, un tas visticamāk notiks kādā no pēdējām iesniegumu pieņemšanas dienām. Tas, ka uzņēmēji vilcinās pieteikties šajā programmā, ir saprotami, jo uzņēmumiem sarežģījumus rada nosacījumi par darbinieku skaitu uzņēmumos lauku teritorijās un pilsētās – ir grūti atrasties pareizajā vietā un būt pareizi lielam vai mazam."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas