Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.7 (114) 2008. gada 13. februāris
            

  Biznesa vide | Jo labāk izklausās, jo augstāka cena?

Veikals vai salons - sauc, kā gribi
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Kā lai nosauc savu biznesu, ja ir vairāki iespējamie varianti, bet nekur nav rakstīts, kā būtu pareizi jārīkojas? Piemēram, ziedus var pārdot vienkārši ziedu veikalā vai arī mazliet smalkāk – ziedu salonā.

Tāpat arī telpu, kur strādā frizieri, var nosaukt gan par frizētavu, gan skaistumkopšanas salonu. Vai šie nosaukumi apzīmē vienu un to pašu, vai tomēr vārds "salons" garantē papildu preču vai pakalpojumu piedāvājumu un līdz ar to – augstākas cenas?



Svešvārdu vārdnīcā vārdam "salons" ir minētas vairākas nozīmes. Piemēram, salons ir telpa vai telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi. Taču tas var apzīmēt arī sadzīves pakalpojumu iestādes, kā frizētavas un kosmētiskos kabinetus. Vai ir kādi kritēriji, pēc kuriem nosaka, kura frizētava ir vienkārši frizētava, bet kura - skaistumkopšanas salons?

 

Būtiski - lai ziedu salonā netirgo dzīvokļus

Uzņēmumu reģistra (UR) sabiedrisko attiecību vecākā eksperte Agnese Ščuka stāsta, ka uzņēmējs savu biznesu var nosaukt, kā vēlas, - par tirgotavu, veikalu vai salonu. UR ņem vērā tikai to, lai uzņēmuma nosaukumā ietvertie vārdi vai to savienojumi nepārprotami norāda uz darbības veidu, ar ko tas nodarbosies. Viņa skaidro: "Piemēram, klients izvēlas firmu* - ziedu salons "Vizbulīte", taču praktiski nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību. Tā nevar būt. Nosaukumā nedrīkst iekļaut maldinošas ziņas par komercdarbības veidiem. To nosaka Komerclikuma 29.pants - firmas izvēles ierobežojumi."

Var būt pat gadījumi, kad UR nemaz nezina, ar ko uzņēmējs nodarbosies, ja darbības veidi nav ierakstāmās ziņas un tie nav iekļauti statūtos. Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 2.punktu, kas ietver darbības veidu norādīšanu, izslēdza ar 22.04.2004. likumu "Grozījumi Komerclikumā", norāda A.Ščuka. Viņa gan piebilst, ka ir sagatavoti grozījumi Komerclikumā (likumprojekts Nr.461/Lp9; Saeimā tiek gatavots uz 2.lasījumu; pieņemts 1.lasījumā 15.11.2007.), kura 8.pants nosaka papildināt Komerclikuma 144.panta pirmo daļu ar 1.1.punktu, paredzot, ka sabiedrības statūtos vai dibināšanas dokumentā vienmēr būs jānorāda sabiedrības komercdarbības jomas.

Ja ziedu salons "Vizbulīte" nodarbojas gan ar ziedu tirdzniecību, gan nekustamā īpašuma darījumiem, atbildība gulstas uz pašu uzņēmēju. A.Ščuka piebilst, ka šādu gadījumu tomēr nav daudz.

 

Salonā vismaz pieci pakalpojumi?

Sava nostāja salona vai frizētavas vārda izmantošanā ir salon.lv projekta vadītājam Valentīnam Romanovskim. Pirms trīs gadiem viņš izveidoja interneta vietni salon.lv, kur "varētu brīvi kontaktēties profesionāļi un klienti". V.Romanovskis uzskata, ka šis nosaukums ietver sevī visus skaistuma salona pakalpojumus, tāpēc to var tā dēvēt. Tā kā domēns salons.lv jau eksistējis, savam devis nosaukumu salon.lv.

V.Romanovskis, desmit gadus strādājot friziera amatā, ir pārliecināts, ka nosaukums "salons" ietver sevī noteiktu atbildību un pienākumus: "Nedrīkst izveidot, piemēram, frizētavu ar divām darba vietām un saukt to par salonu, kaut gan daudzi tomēr tā dara..." Viņaprāt, mūsdienīgā salonā jābūt vismaz pieciem pakalpojumiem un telpas platībai - vismaz 100 kvadrātmetri.

 

Salons nav iemesls augstākām cenām

Uzņēmuma nosaukuma jeb firmas izmantošanu komercdarbībā regulē vairākas speciālās normas, to skaitā Komerclikums (26.-33.pants), Komerclikuma spēkā stāšanās likums (8.pants), likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (5.pants) un citas normas, skaidro Konkurences padomes vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

"Konkrēta nosaukuma izvēle uzņēmumam likumā nav īpaši reglamentēta, tā ir paša komersanta ziņā, un attiecīgs ieraksts Komercreģistrā komersantam dod likumīgas tiesības uz nosaukuma izmantošanu komercdarbībā. Šādas (uzņēmumam piešķirtā nosaukuma izmantošanas) tiesības gan nav pamats, lai paaugstinātu uzņēmuma piedāvāto preču vai pakalpojumu cenas," uzskata M.Gorbunovs. Jautāts, vai augstākas cenas tikai nosaukuma pēc nav godīgas konkurences izkropļošana, viņš norāda, ka tikai konkurējošu preču, pakalpojumu cena un kvalitāte, nevis tirdzniecības vai pakalpojumu objekta (veikala) nosaukums ir tie kritēriji, kas nodrošina efektīvas piedāvājuma izvēles iespējas jebkuram patērētājam. Tāpēc arī vārda "veikals" vai "salons" iekļaušana uzņēmuma nosaukumā pati par sevi nevar izkropļot konkurenci tirgū. "Tas nozīmē, ka patērētājs pats izvēlas maksāt par preci vai pakalpojumu atkarībā no šīs preces vai pakalpojuma cenas un kvalitātes vai arī - uzņēmuma nosaukuma," patērētāja rīcības motīvus rezumē M.Gorbunovs.

Vai skaidrības labad tomēr nevajadzētu ieviest normatīvos aktus, kas noteiktu, kādos gadījumos lietot vārdus "salons", "veikals" un līdzīgus apzīmējumus? M.Gorbunovs atbild: "Uzskatām, ka konkrētā situācija risināma attiecīgās nozares uzņēmēju asociāciju līmenī saskaņā ar brīvprātīgu tiesisko regulējumu, nevis tai nosakāms obligāts valstisks regulējums."

 

* Firma ir uzņēmējsabiedrības nosaukums!

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas