Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.9 (116) 2008. gada 27. februāris
            

  Aktuāli | Kuras nozares būs augšgalā

Komersanti, domājiet - kādā atbalsta vidē strādāsiet!
Mudīte Luksa, "KV"


Šonedēļ Mazo un vidējo komersantu amatniecības padomes darba grupa nāks kopā un lems vēlreiz par konkrētākiem priekšlikumiem prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšanai, pa to laiku konsultējoties arī ar plašāku uzņēmēju loku. Pašlaik par to lemj vēl arī daudzi citi.



Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs atceras, ka jautājums par prioritārajām nozarēm cilāts jau deviņdesmito gadu sākumā, pēc tam 2004.gadā Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnēs ieguvis konkrētākas aprises. Bet tālāk par runātiem un rakstītiem vārdiem lietas nav virzījušās. Tagad Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību pašā augšgalā, sadaļas "Neatliekamie uzdevumi, kas valdībai izpildāmi jau tuvākajos gados" 1.punktā noteikts: "NAP ietvaros ir jānosaka valsts atbalstāmās prioritārās nozares laikposmam no 2007.līdz 2013.gadam, kas sakrīt ar ES fondu saņemšanas laiku, ievērojot šo nozaru īpatsvaru un attīstības tendences IKP apjomā, eksportspējā un jaunu tehnoloģiju saturā."

 

Kādas nozares atbalstīt

Pateikts skaidri un loģiski. Tagad atliek vien formulēt, kas īsti būs tas atbalstāmais un kādos veidos saņems palīdzību.

Kā norāda O.Barānovs, prioritāšu noteikšana ir jāsaista ar ekonomiskās politikas mērķu īstenošanu - disproporciju mazināšanu starp tirgojamām un netirgojamām nozarēm, pārkārtošanos no darbietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomikas modeli, eksportspējas palielināšanu.

Saskaņā ar to atbalstāmo nozaru atlasei Ekonomikas ministrija iesaka sešus iespējamos kritērijus:

• nozares produkcijas daļa kopējā eksporta apjomā;

• darba resursu un dabas resursu izmantošanas intensitāte;

• esošās salīdzinošās priekšrocības (nodrošinājums ar vietējiem resursiem, salīdzinošo priekšrocību indeksa izmaiņas;

• tehnoloģiskās attīstības līmenis (nozares produktivitātes (vai kapitāla atdeves) līmenis, salīdzinot ar attiecīgās nozares produktivitātes (kapitāla atdeves) vidējo līmeni ES-15 valstīs);

• nozares nozīme reģionālo disproporciju mazināšanā;

• attīstības stratēģijas esamība (kā nepieciešams kritērijs, ja citi ir izpildīti).

Ja to visu ņem vērā, tad šiem kritērijiem varētu atbilst šādas nozares:

• augsto tehnoloģiju nozares, kurās jau ir noteiktas iestrādes un speciālistu potenciāls (piem., IT), jaunās pakalpojumu nozares (loģistika, lietišķie pakalpojumi u.c.), specifiskas ķīmijas un farmācijas, materiālu tehnoloģiju apakšnozares u.c.;

• nozares, kas saistītas ar dabas resursu, tostarp meža, izmantošanu;

• pārtikas rūpniecības nozares, kuras darbojas uz vietējo izejvielu bāzes un kuru saražotā produkcija galvenokārt tiek eksportēta;

• ekoloģiski tīras pārtikas ražošana, kā arī netradicionālo lauksaimniecības nozaru (arī nepārtikas) attīstība;

• tranzītpakalpojumi un ar tiem saistīto pakalpojumu nodrošināšana; tūrisms.

 

Kam tiks un kam netiks

Kaut arī šis ir vēl septiņreiz nomērāms, ļoti aptuvens saraksts, tā sakot, izejas punkts tālākai vētīšanai, ikkatrs uzņēmējs, kas savu uzņēmumu kādā no iepriekš minētajiem punktiem ierūmēs, jutīsies priecīgs. Prioritāro nozaru atbalsts varētu izpausties kā nodokļu stimuli, valsts atbalsta programmu labvēlīgi nosacījumi un izglītības un zinātnes virzieni.

Mazo un vidējo komersantu pārstāvji konsultatīvās padomes sēdē bija diezgan domīgi, iedziļinoties atbalsta izpausmēs nozarēm. Jo katrā nozarē daļa uzņēmumu ir inovatīvi, uz eksportu tendēti, bet būs liela daļa, kas tikai tīkos pēc prioritāšu labumiem. Savukārt neatbalstāmajās nozarēs bez vainas paēnā paliks progresīvo censoņu daļa. Turklāt saistībā ar starptautiskā tirgus konjunktūru nozaru svarīgums diezgan krasi var mainīties.

Turklāt, kā norāda O.Barānovs, ekonomikas teorijā atsevišķu nozaru īpaša atbalstīšanu sevišķi neatzīst, jo tādējādi tiekot kropļots brīvais tirgus. Tā vietā priekšroka tiek dota labvēlīga vispārēja komercdarbības klimata radīšanai. Taču viņš arī spriež - varbūt patiešām atbalstāmās nozares izvēlēties ir lietderīgi, ņemot vērā mūsu valsts ierobežotos resursus un nelīdzsvaroto ekonomiku.

 

Labvēlīga vide vai prioritāras nozares

Diskusija par atbalsta virzieniem ir atklāta. Joprojām aktuāls ir jautājums - varbūt neatbalstīt īpašas nozares, bet gan jomas - inovāciju, pētniecību un tamlīdzīgi? Nav arī īsti skaidrs, kādiem vajadzētu būt kritērijiem prioritāro jomu vai nozaru noteikšanā. Ar jautājuma zīmi aplūkojami arī valsts atbalsta virzieni, kas gan lielā daļā gaidāmo valsts atbalsta programmu jau ir iestrādāti.

Taču, ja akmens izkustēsies un atbalsta prioritātes tiks noteiktas (un tā reizi par visām varētu notikt), tad komersantiem būs jāstrādā izveidotajos nosacījumos. Tādēļ, kamēr jautājums ir spriešanas stadijā, svarīgs ir ikviena uzņēmēja un arī uzņēmēju organizāciju viedoklis. Kā paši lemsim, tā būs.

Te gan gribas atcerēties MVK un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētājas vietnieka Dana Bērtuļa teikto - Somijā "Nokia" neradās vis tādēļ, ka bija izdomāts atbalstīt tieši šo ražošanas virzienu, bet tādēļ, ka biznesam un inovācijai bija radīti labi augsmes apstākļi.

Bet mēs joprojām netiekam galā ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas uzņēmējus eksportētājus (kas mums visvairāk vajadzīgi!) žņaudz ar pārmaksātā PVN neatdošanu laikus, liekam mūsu eksportētājiem zaudēt konkurencē ar kaimiņvalstu komersantiem eksporta kredītu garantiju trūkuma dēļ, nespējam viņiem nodrošināt vienlīdzīgu nodokļu svaru un, beigu beigās, liekam apmaksāt darbiniekiem darbnespējas lapu divas nedēļas, ja Lietuvā to dara tikai par divām dienām, bet Igaunijā - nemaz. Tagad tie lēsts, cik desmitus miljonu no valsts budžeta prasītu pretimnākšana mūsu uzņēmējiem, un vēl pēc gada viņiem varētu atlaist tikai četras darbnespējas lapu apmaksāšanas dienas. Tad kā igauņi jau sen nav izputējuši, bet tikuši mums gana tālu priekšā, atlaizdami šo īstenībā jau vienreiz nomaksāto maksājumu un turklāt vēl ieviesdami reinvestētās peļņas nodokli?

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas