Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.9 (116) 2008. gada 27. februāris
            

  Likumu ABC | Zemnieku saimniecības kļūs par komercsabiedrībām

Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums - kā saimnieki lems, tādi būs
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, ko Saeima pieņēma 31.janvārī, stāsies spēkā nākamgad. Lauksaimnieki panākuši savu – arī turpmāk zemkopju tautai latviešiem būs iespēja darboties zemnieku saimniecības statusā. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 30 000 zemnieku saimniecību un pusotra simta zvejnieku saimniecību. Likums līdz ar obligāto ierakstīšanos komercreģistrā piedāvās iespēju – palikt zemnieka saimniecības statusā vai izraudzīties kādu no citām komercsabiedrības formām. Tas ir katra paša izšķiršanās jautājums.



Laika pārdomām nav tik daudz, kā varbūt šobrīd izskatās. Galvenais jau, ka, lemjot par sava biznesa nākotni, ir jāzina, ar ko nāksies saskarties, kārtojot formalitātes. Papīru būšana daudziem, šķiet, apgrūtinoša. Kā "Komersanta Vēstnesim" izteicās lauksaimniecības organizāciju speciālisti, būs nepieciešams laiks un naudiņa. Būtiskākais nosacījums zemnieku un zvejnieku saimniecībām - tām vairs nebūs kā līdz šim jāatbild ar visu savu mantu, proti, ar likumu tiks nošķirta saimniecības manta no personiskās mantas. Likums nosaka: 2009.gadā sākas reģistrēšanās komercreģistrā, tās pēdējais termiņš ir 2010.gada 30.jūnijs. Līdz šim šo saimniecību darbību regulējošais likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" zaudēs spēku 2010.gada 1.jūlijā.

Jāteic, ka jaunais likums ir neredzēti lakonisks - astoņi panti satilpst uz vienas A4 lapas. Taču likumā ir arī divtik gari "Pārejas noteikumi", kas reglamentē gan termiņus, kurus jāievēro līdzšinējām zemnieku un zvejnieku saimniecībām, lai reģistrētos komercreģistrā, gan reorganizācijas kārtību un citus nosacījumus un arī sekas, kas notiek, ja likuma noteiktie termiņi netiek ievēroti.

Likums definē zemnieka un zvejnieka saimniecības jēdzienu un nosaka saīsinājumus: zemnieka saimniecība (ZS) ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi un kura ierakstīta komercreģistrā kā zemnieka saimniecība; zvejnieka saimniecība (ZvS) ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi un kura ierakstīta komercreģistrā kā zvejnieka saimniecība.

• ZS un ZvS darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību.

• Saimniecības darbībai Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību, tiek piemēroti tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

• Saimniecību var dibināt viena vai vairākas fiziskās personas.

• Par saimniecības dalībnieku (īpašnieku) var būt viena vai vairākas fiziskās personas.

• Ja saimniecībai ir viens dalībnieks (īpašnieks), tā var neizstrādāt dibināšanas līgumu un statūtus.

• Ja saimniecībai ir viens dalībnieks (īpašnieks), šī persona pati var veikt arī izpildinstitūcijas pienākumus.

"Komersanta Vēstnesis" par jaunā likuma normām jautāja speciālistiem - Zemnieku saeimai, Zemkopības ministrijai un Uzņēmuma reģistram.

 

Lauksaimniekiem nākamais - izvēles gads

Rita Sīle, Zemnieku saeimas biroja vadītāja:

 

- Likuma normas tika ilgstoši un konstruktīvi apspriestas, arī emocionālās diskusijās. Likums ir tipisks kompromisa variants - ne īsti tāds, kas simtprocentīgi apmierinātu lauksaimniekus, un ne īsti tāds, kas simtprocentīgi apmierinātu Uzņēmumu reģistru.

Kas būs jādara? No 2009.gada lauksaimniekiem ir jāpārreģistrējas, tādējādi zemnieku saimniecība kļūs par vienu no uzņēmējdarbības formām, par vienu no sadaļām komercreģistrā ar attiecīgu ierakstu - zemnieku saimniecība (ZS).

Tas apmierina lauksaimnieku vēlmi saglabāt līdzšinējo izveidoto saimniecības zīmolu. Lauksaimniekiem bija liela vēlme turpināt strādāt zemnieku saimniecību statusā, jo liela daļa ražo lauksaimniecības produkciju. Un gadu ritumā izveidojies sabiedrības viedoklis: ja reiz zemnieku saimniecība, tad zināms, ka tās produkcija ir nākusi no Latvijas, ka tā ir kvalitatīva, Latvijā audzēta. Tas ir būtiski.

Mēs, lauksaimnieki, tiešām priecājamies, ka zemnieku saimniecības statusa iespēja tiek saglabāta.

Likuma iedzīvināšana arī nozīmē, ka jebkuram lauksaimniekam tagad būs jālemj, vai viņš saglabās zemnieka saimniecību, ievērojot jaunā likuma prasības, vai kļūs par SIA atbilstoši šim komercreģistrā definētajam tradicionālajam darbības veidam, vai arī kļūs par individuālo komersantu un sašaurinās savu darbības veidu.

Lauksaimnieki lēmumus parasti pieņem pēdējā brīdi - tā tāda mentalitātes pazīme -, tas nozīmē, ka, tuvojoties 2009.gadam, un nākamā gada sākumā būs vajadzīga skaidrojoša informācija: ko šāds lēmums kurā gadījumā nozīmē. Jo no tā, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlas, būs arī atkarīgs, kādi dokumenti turpmāk uzņēmējam būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kādi būs vajadzīgi saimniecībā un kādi - pārreģistrācijas procesā.

Tā ka tas būs izvēles gads.

- Ko, no lauksaimnieku viedokļa, vēl vajadzēja, lai likums būtu vēlīgāks?

- Īsti netika atrisināts lauksaimniekiem sāpīgs jautājums - par zemnieku saimniecību nosaukumiem. Latvijā ir daudz vienādu nosaukumu, pieņemsim, "Kalniņi", "Lejiņas" un tamlīdzīgi. Turpmāk līdzīgi kā pārējām uzņēmējdarbības formām, kas ir komercreģistrā, nedrīkstēs būt divi vienādi nosaukumi. Tas nozīmē: kurš pirmais brauks, tas pirmais mals. Un tad nākamajiem būs jādomā, vai viņi turpmāk būs "Lielās lejiņas" vai "Kalniņi" ar cipariņu viens, divi, trīs.

- Kādi ir būtiskie lauksaimnieku ieguvumi?

- Līdzšinējie lauksaimnieki, kuriem bija zemnieku saimniecība, ja nāca kāda uzņēmējdarbības krīze, bija atbildīgi ne tikai ar savu saimniecības mantu - zemi, traktoriem, saimniecības ēkām, bet ar visu savu mantu - māju, kurpēm, bērna skolas somu un visu pārējo.

Jaunais likums paredz, ka tiek nodalīts, kas ir saimniecības īpašums un kas ir privātīpašums. Veidojas sociālā drošība. Tas ir labi.

- Kādas ZS varētu būt problēmas, pārreģistrējoties Komercreģistrā?

- Vajadzēs laiku un līdzekļus. Vispirms viņiem būs jāpasēž un jāpadomā, kuru uzņēmējdarbības formu turpmāk izvēlēties. Vai ZS vai SIA, vai individuālo komersantu, vai varbūt vispār kļūt par fizisko personu un palikt tikai kā piemājas saimniecībai.

Pēc lēmuma pieņemšanas jāformē dokumenti. Un neba visiem ir zināšanas, lai kārtotu statūtus un citus dokumentus, kādi tiek prasīti normatīvajos aktos. Ja, piemēram, izvēlas kļūt par individuālo komersantu vai iekļauties komercreģistrā SIA sadaļā, būs nepieciešama dažādu dokumentu pārformēšana: tie ir transporta dokumenti, ķīlas, banku dokumentācija. Tas būs jādara arī lielai daļai saimnieku, kas turpinās darbību ZS statusā. Jo īpaši tiem, kuriem mainīsies nosaukumi, kuri bija to laimīgo vienādo "kalniņu" un "lejiņu" kategorijā, kādi ir teju katrā rajonā. Jo turpmāk "Kalniņi" būs tikai viens uzņēmums, bet pārējiem būs jāpārformē līdzšinējie transporta līdzekļi, zeme, kredīti uz atjaunotā nosaukuma vārda. Tas būs pietiekami ķēpīgi, laikietilpīgi un arī maksās.

Acīmredzot pārējo uzņēmējdarbības veidu pārstāvji varētu teikt: mēs jau tam izgājām cauri, ar ko gan zemnieki atšķiras. Jā, bet sāpe ir tā, ka tā nav Rīga, kur viena māja no otras atrodas pāris kvartālu attālumā. Laukos tā ir braukšana katru reizi vairākus desmitus kilometru pēc katra papīra.

- Vai šis likums ierobežo no zemniecības ļoti tālu stāvošu uzņēmēju nodarbošanos, vai šīs robežas joprojām paliks izplūdušas?

- Tas ir droši vien īstais jautājums Uzņēmumu reģistram, jo viņi vienmēr ir teikuši, ka zem zemnieku saimniecības ir palīdis apakšā teju katrs, kuram nav slinkums. Bet, ja reiz viņi ir šo likumu saskaņojuši, tad acīmredzot beidzot vajadzētu būt drošības sajūtai, ka tas ir atrisinājies.

Kā lauksaimniecības organizācijas pārstāvis varu teikt - es nemaz tik daudz tādu uzņēmumu, kuri būtu paslēpuši savu darbību zem ZS izkārtnes, nezinu. Drīzāk ir tā: starp daudzajiem tūkstošiem zemnieku saimniecību šie pāris nosacījumu pārkāpēji, kādi līdz šim ir bijuši, ir sabojājuši visu šīs uzņēmējdarbības juridisko formu. Bet tie noteikti nav bijuši daudzi.

 

UR: zemnieku un zvejnieku saimniecību reforma

Par saimniecību skaitu pašreiz, jaunā likuma nosacījumiem, kas būs jāievēro uzņēmējiem, lai pārreģistrētos, informē Uzņēmumu reģistrs:

Līdz 2008.gada 21.februārim (ieskaitot) UR reģistrējis 32 301 zemnieku saimniecību, 136 zvejnieku saimniecības un 16 335 individuālos uzņēmumus. Pašlaik individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulē likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" un citi normatīvie akti. Tajos gan ietvertais regulējums ir "novecojis". No teorētiskā un praktiskā viedokļa individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieka saimniecību tiesiskais statuss nav pareizs, jo šiem veidojumiem ir juridiskas personas statuss, taču tajā pašā laikā īpašnieki par saistībām atbild ar visu savu mantu.

2009.gada 1.janvārī stāsies spēkā Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums (turpmāk - likums), saskaņā ar kuru norisināsies zemnieku un zvejnieku saimniecību reforma, kas paredz, ka laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības tiks vai nu ierakstītas komercreģistrā vai izbeigs savu darbību un tiks izslēgtas no uzņēmumu reģistra.

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma, likumā ir noteikts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību paveids. Tādējādi zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks par saimniecības saistībām vairs neatbildēs ar savu mantu.

Saskaņā ar likumu tiek likvidēta uzņēmējdarbības forma - individuālais uzņēmums.

Zemnieka un zvejnieka saimniecības darbības tiesisko regulējumu nosaka Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbību.

Likums paredz, ka zemnieka un zvejnieka saimniecības no "parastajām" sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atšķirsies pamatā ar to, ka zemnieku saimniecību deklarētā komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi, bet zvejnieku saimniecībām - zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi. Par šo darbības specifiku liecinās arī saimniecības nosaukums. Saimniecībām paredzēti vienkāršāki noteikumi dibināšanai un darbībai salīdzinot ar "parastajām" sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (piemēram, var nebūt dibināšanas līgums un statūti).

Reformas gaitu regulē likuma Pārejas noteikumi, kas nosaka, ka ar 2009.gada 1.janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības uzņēmumu reģistrā nereģistrē.

Zemnieka vai zvejnieka saimniecība līdz 2010.gada 30.jūnijam veic kādu no šādām darbībām:

1) piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecību ierakstīšanai komercreģistrā;

2) pārveidojas par cita veida komercsabiedrību un piesaka attiecīgo komercsabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā;

3) piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieku ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu;

4) veic zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju un piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju ierakstīšanai uzņēmumu reģistrā.

Individuālais uzņēmums līdz 2010.gada 30.jūnijam veic kādu no šādām darbībām:

1) pārveidojas par komercsabiedrību un piesaka attiecīgo komercsabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā;

2) piesaka individuālā uzņēmuma īpašnieku ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu;

3) veic individuālā uzņēmuma likvidāciju un piesaka individuālā uzņēmuma likvidāciju ierakstīšanai uzņēmumu reģistrā.

Zemnieka vai zvejnieka saimniecības pārveidošanai ir atviegloti noteikumi. Tas nozīmē, ka atšķirībā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību, piemēram, nav jāgatavo reorganizācijas noteikumi.

 

Uzņēmumu sadalījums pēc uzņēmējdarbības veida

Uzņēmējdarbības forma

Reģistrētie

Nelikvidētie

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

140503

93572

Zemnieku saimniecība

37922

32301

Individuālais uzņēmums

23973

16335

Individuālais komersants

11660

10422

Kooperatīvā sabiedrība

3555

1983

Akciju sabiedrība

1873

1054

Filiāle

1790

608

Ārvalsts komersanta filiāle

367

305

Pilnsabiedrība

232

203

Zvejnieku saimniecība

143

136

Komandītsabiedrība

262

83

Paju sabiedrība

675

72

Pašvaldības uzņēmums

1113

49

Pārstāvniecība

156

30

Ģimenes uzņēmums

99

21

Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību

174

19

Uzņēmējsabiedrības uzņēmums

77

10

Kooperatīvo biedrību uzņēmums

125

8

Sabiedriskās organizācijas uzņēmums

42

7

Valsts uzņēmums

1153

6

Kooperatīvo biedrību savienība

17

3

Eiropas komercsabiedrība

3

3

Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums

78

0

Sabiedrība ar papildu atbildību

7

0

Reliģiskas organizācijas uzņēmums

4

0

Kopā:

226003

157230

Katrai uzņēmējdarbības formai (UDF) stabiņā "Reģistrētie" norādīts uzņēmumu skaits, kas jebkad Latvijā reģistrēti ar šādu UDF, "nelikvidētie" - cik no šiem uzņēmumiem vēl līdz šim formāli darbojas (nav likvidēti).

Avots: "Lursoft" statistika par UR apkopoto informāciju
no 01.01.1991 līdz 21.02.2008.
 

 



Atbildība ar komercdarbībai nodalīto mantu

Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietniece VALENTĪNA LUKAŠEVIČA

– Kas mainīsies zemnieku saimniecību darbībā līdz ar šī likuma spēkā stāšanos?

– Zemnieku saimniecību (ZS) darbībā būtiski nekas nemainīsies. Taču ZS saskaņā ar jauno likumu būs juridiskas personas, kuras par savām saistībām atbildēs ar to mantas daļu, kura būs nodalīta komercdarbības veikšanai.

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas