Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Aktuāli | Darbaspēks izdzīvošanas režīmā

Zemu atalgota sabiedrība makroekonomikas stresā
Lidija Dārziņa, "KV"


   

Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) sociālie partneri sākuši diskusiju par minimālās algas paaugstināšanu līdz 220 latiem nākamajā gadā. Labklājības ministrija (LM) uzskata: pieaugtu arī iedzīvotāju sociālā drošība, jo mazinātos nereģistrētā nodarbinātība.



Pirmajā sēdē pagājušajā piektdienā padome nepieņēma lēmumu, kādu minimālās algas pieauguma summu atbalstīt. Arodbiedrība piekrīt LM priekšlikumam, Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka minimālā alga jāpaaugstina līdz 200 latiem, bet Finanšu ministrija, pamatojoties uz 15% inflācijas prognozi, rēķina, ka algas minimumu 2009.gadā jānosaka ne vairāk kā 180 latu apmērā. Ministru prezidents Ivars Godmanis uzskata - konkrēta lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu statistika. Sociālie partneri vienojās, ka objektivitātes labad kopā ar minimālās algas paaugstināšanas skaitļiem ir vēlams lemt arī par neapliekamo minimumu, kas ir lielāks atspaids tieši mazo algu saņēmējiem.

Latvijā līdz šim minimālā alga (Ls 160) bijusi starp viszemākajām Eiropas Savienībā, lielāka tā ir gan Lietuvā, gan Igaunijā. Šogad gan minimālā alga mūsu tradicionāli par pieticīgiem uzskatītajos apstākļos tika būtiski paaugstināta. Pagājušajā gadā Latvija ES statistikā kļuva īpaši pamanāma ar vislielāko vidējās darba samaksas pieaugumu - vairāk par 30%. ES vidēji darba samaksa pieauga par 3,5%. Latvijai tuvākie sekotāji bija rumāņi, igauņi un lietuvieši.

 

Eksperti iesaka - bremzēt

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gadu. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu. Pērn ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gadu, palielinājies par diviem procentiem.

Pēc straujā darba samaksas pieauguma pagājušajā gadā ekonomisti pieprasa apturēt, pēc dažu domām, katastrofālo algu pieaugumu. Šie rādītāji tiek izmantoti arī kā arguments pret darba ņēmēju prasībām palielināt darba samaksu. Līdztekus kailās statistikas rādītājiem par vidējās algas pieaugumu jau pērn izskanēja vērtējums, ka šie procenti tomēr ietver sevī arī līdz tam nelegāli strādājošo legalizāciju un aplokšņu algu samazinājumu.

Šim gadam visa tiek prognozēts mazāk - tiek gaidīta ne tikai iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu samazināšanās, bet arī inflācijas rimšanās gada otrajā pusē un katru indivīdu tieši skarošā darba samaksas pieauguma mazināšanās.

Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka Latvijas ekonomikai optimāls variants būtu algu palielināšanās par 5-6%, jo pieaugums par 31% nav normāls un nevar turpināties ilgstoši: tas rada spiedienu uz uzņēmējiem, kas atsevišķos gadījumos ar to nespēj tikt galā un nonāk bankrota situācijā ("Telegraf", 25.martā).

Pēdējo desmit gadu tendences liecina: Latvija joprojām ir izteikta zemu atalgotas sabiedrības valsts. Saglabājusies tendence - gandrīz 10 procenti strādājošo saņēmuši valsts normēto minimālo algu. Kopumā gandrīz ceturtā daļa darba ņēmēju atalgojums bija vien iztikas minimuma līmenī.

Turpretī, piemēram, mūsu kaimiņi igauņi ar lepnumu vēstīja, ka viņiem pērn ir samazinājies zemu atalgotu darbavietu skaits. Latvijā, gluži otrādi, minimālās algas saņēmēju kļuvis par vienu procentu vairāk.

 

Par īpašiem krēsliem var baudīt dzīvi

Statistika neuzrāda visu darba samaksas polarizāciju - ne pērn dažiem nez par ko atlaistajiem menedžēšanas izcilniekiem izmaksātie simtiem tūkstošiem latu, ne, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta 120 000 latu gada atalgojumu (vidēji mēnesī 10 000 latu) un citu līdzīgi atalgotu vadītāju skaitu un summas. Arī starptautiskās statistikas analītiķi ir pamanījuši, ka Baltijas valstīs uzkrītoša ir darba samaksas atšķirība starp augšgalu un pārējiem. Uz pasaules nesaprātīgumu šajā ziņā ir norādījusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pēc starptautisko iestāžu vadītājiem piešķirto kompensāciju apjoma publiskošanas aizrādīja par dīvaino pieeju, kālab tik dāsni tiek atalgoti neveiksminieki.

 

Strādā vairākās vietās

Apsekojuma dati liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (63,8%) nodarbināto strādāja likumā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs astotais (12%) - mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā sievietes), katrs piektais (20,1%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (lielākā daļa vīriešu). Tātad daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā, secina CSP.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Pērn 65,2 tūkst. cilvēku (5,8% no nodarbināto kopskaita) bija blakus darbs. Iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne visi aptaujātie vēlējušies atklāt papildienākumu avotu.

Iedzīvotājiem kopumā iztikas līdzekļus parasti veido dažādi ienākumu avoti: būtiskākie no tiem bija darba samaksa (57,1%); 28,1% iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi; 22,4% iedzīvotāju saņēma pensiju; 13,9% saņēma kādu no pabalstiem.

 

VID: cīņai pret aplokšņu algām ir rezultāti

"KV" jautāja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), vai tā statistika uzrāda, ka darba algu pieaugums ir noticis sakarā ar to, ka tiek legalizēti strādājošie un viņu atalgojums? Vai tas ir saskatāms, salīdzinot darba samaksu ar sociālajām iemaksām?

VID informē: "Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, pieauguši par 37,7%, kas norāda uz to, ka arī darba ņēmēju ienākumi attiecīgi ir palielinājušies. Analizējot darba ņēmēju īpatsvara izmaiņas sadalījumā pēc to kopējiem ienākumiem no darba algas 2007.gadā, jāsecina, ka par 32,0% samazinājies darba ņēmēju skaits, kuru ienākumi bija robežās no minimālās algas līdz 200 latiem. Savukārt par 74,4% pieaudzis darba ņēmēju īpatsvars, kuru ienākumi no darba algas bija lielāki par 500 latiem. Jāatzīmē, ka ienākumi no darba algas, kas ir lielāki par 500 latiem, bija tikai 24,1% no visiem darba ņēmējiem. Vidējais darba ņēmēju skaits 2007.gadā pieaudzis par 4,4%.

Daļu no darba ņēmēja skaita un darba algu pieauguma 2007.gadā noteikti var saistīt ar VID veikto nodokļu administrēšanas pasākumu cīņā ar algām aploksnēs rezultātiem. Tā, piemēram, VID preventīvo un represīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, darba ņēmēju skaits valstī 2007.gadā pieaudzis par 32 595 un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši Ls 6,4 milj., tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Ls 4,0 milj. un iedzīvotāju ienākuma nodoklis - Ls 2,4 miljoni."

 

CSP: par darba samaksas pieaugumu

Pēc straujā algu pieauguma ir divas versijas, uz kā rēķina tas noticis. Vieni uzskata, ka algas tiešām ir strauji augušas, otri - ka pieaugums radies tāpēc, ka ir legalizēti strādājošie un aplokšņu algas. Proti, pirmkārt, tos, kas iepriekšējos gados bija nodarbināti bez darba līgumiem, uzņēmēji ir bijuši spiesti noformēt darbā oficiāli. Un, otrkārt, vairāk tiek izmaksātas algās oficiāli noformētās summas, līdz ar to samazinot aplokšņu algu summu.

"KV" Centrālajai statistikas pārvaldei jautāja: vai statistika uzrāda to, ka algu pieaugums lielā mērā (vai kaut kādā mērā) ir noticis, jo tiek legalizēti strādājošie un viņu atalgojums? Vai tas ir saskatāms, salīdzinot darba algas/atalgojumu ar sociālajām iemaksām? Cik procentu šajā algu pieaugumā pērn (vairāk nekā par trešdaļu, salīdzinot ar 2006.gadu) ir devis minimālās algas pieaugums?

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Anna Žīgure:

"CSP rīcībā nav datu par darba algu legalizācijas ietekmi uz kopējo darba samaksas pieaugumu, kā arī CSP pēc apsekojumu datiem nevar aprēķināt, par cik procentiem minimālās darba samaksas paaugstināšana ietekmējusi mēneša vidējās darba samaksas pieaugumu. Arī Eiropas Savienības normatīvie akti par darba samaksu un darbaspēka izmaksām neparedz šādu aprēķinu veikšanu.

Ar datiem par nelegālo nodarbinātību Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta veiktajās pārbaudēs var iepazīties 2008.gada 21.februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Informatīvajā ziņojumā par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2009.gadā (ziņojuma reģistrācijas Nr. VSS-338). Šajā ziņojumā secināts, ka "nereģistrētā nodarbinātība, tai skaitā nelegālā nodarbinātība, valstī tiek praktizēta aizvien vairāk, jo atklāto darba devēju pārkāpumu un atklāti nelegāli nodarbināto skaits pieaug. Lielākā daļa pārkāpumu un atklāto nelegāli nodarbināto tika konstatēti sīkajos uzņēmumos, kuros nodarbināto ir no 1 līdz 9, un mazajos uzņēmumos, kuros ir no 10 līdz 50 strādājošo".

Aplūkojot CSP apsekojuma datus par darbinieku skaita sadalījumu pēc darba samaksas lieluma 2006. un 2007.gada oktobrī, darbinieku skaita īpatsvars ar valstī noteikto minimālo darba samaksu (2006.gadā Ls 90, 2007.gadā Ls 120) visaugstākais ir tieši šajos privātā sektora komersantos ar darbinieku skaitu zem 50: 2006.gadā - 19,6%, 2007.gadā - 19 procentu. Kā redzams, samazinājums ir niecīgs. Turklāt sakarā ar nodarbināto skaita pieaugumu minētajā sektorā darbinieku skaits, kas saņem minimālo darba samaksu, ir pat pieaudzis no 49,2 tūkst. 2006.gadā līdz 53,4 tūkst. 2007.gadā jeb par 4,2 tūkstošiem. Tas savā ziņā liecina: daļai no tiem, kas iepriekšējos gados bija nodarbināti bez darba līgumiem, tagad ir darba līgums tikai ar minimālo darba samaksu un, visticamāk, aplokšņu algu izmaksa tiek turpināta, tikai par mazāku summu.

Minimālās darba algas paaugstināšana par 33,3% 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, veicināja kopējās darba samaksas pieaugumu valstī. Visiem darbiniekiem, kas 2006.gadā saņēma minimālo darba samaksu, 2007.gadā tā tika paaugstināta vismaz par 33,3 procentiem. Darba samaksa tika paaugstināta arī darbiniekiem, kas saņēma vairāk par minimālo darba samaksu. Aplūkojot minētā apsekojuma datus pa algu grupām, redzams, ka arī privātā sektora uzņēmumos ar darbinieku skaitu zem 50, tāpat kā citos sektoros, samazinās darbinieku skaita īpatsvars algu grupās līdz 300 latiem un pieaug visās algu grupās virs 300 latiem.

Mēneša vidējā darba samaksa valstī 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, pieauga gan sabiedriskajā sektorā, kur nav nelegālās nodarbinātības (par 35,2%), gan arī privātajā sektorā - firmās ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk (par 32,4%) un ar nodarbināto skaitu zem 50 (par 32,2%).

Ņemot vērā iepriekš teikto, CSP uzskata, ka mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums valstī lielā mērā saistīts ar algu pieaugumu, nevis ar strādājošo un aplokšņu algu legalizāciju."

 

 



Pret inflāciju ar pārdomātu algu politiku
Arta Biruma, uzņēmuma "Eiro Personāls" valdes locekle:

"Straujās inflācijas apstākļos darba devējiem nāksies rūpīgāk pārdomāt atalgojuma politiku, savukārt lielākā daļa darba ņēmēju tuvākajā laikā vairs nevar cerēt uz darba algas strauju kāpumu. Līdz šim bija vērojams apburtais loks, kurā, inflācijai pieaugot, darba ņēmēji darba devējiem pieprasīja lielāku algu, savukārt darba devēji to paaugstināja uz preču vai pakalpojumu cenu palielināšanas rēķina, kas savukārt veicināja inflāciju. Tagad, kad vērojams preču un pakalpojumu pieprasījuma kritums, šāds vieglprātīgs algu palielināšanas risinājums vairs nav iespējams. Līdz ar to paredzams, ka uzņēmumi, kas nespēs pielāgoties jaunajiem apstākļiem un rast atalgojuma resursus no iekšējām rezervēm, nespēs noturēt darbiniekus un drīzumā varētu saskarties ar maksātnespēju."

Avots: PR "Eiro Personāls"


Par ēnu ekonomiku
Atis Slakteris, finanšu ministrs:

"Patlaban eksperti, kā arī statistikas pārvalde piesargās saukt šo skaitli. Taču es kā finanšu ministrs raugos no sava skatpunkta, un man ir apliecinājums, ka ekonomika kļūst arvien baltāka. Piemēram, kā jau teicu, tika palielināts neapliekamais minimums, un tam it kā būtu bijis jāsamazina ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā. Taču tajā pašā laikā šie maksājumi, kas bija šogad plānoti ar pieaugumu, pārpilda plānoto, piemēram, februārī jau par 13 procentiem.

Tam ir vairāki iemesli. Es pieļauju, ka pretinflācijas plāns, kad tika izvirzīta prasība obligāti iesniegt ieņēmumu dienesta izziņu, lai saņemtu kredītu, acīmredzot veicināja algu legalizēšanu. Budžets skaidri liecina, ka situācija strauji uzlabojas."

Avots: BBS

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas