Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Biznesa vide | Eksporta politikas skaistā čaula

Ar atpalicēja sindromu uz priekšu kuļoties
Mudīte Luksa, "KV"


Nav nekā priecīga būt atpalicējos. To zina katrs, kurš kādreiz kādā dzīves situācijā ir vilcies iepakaļus citiem. Latvijas tautsaimniecībā pēdējos gados tā jau kļuvusi par ierastu situāciju – lūkoties, ko tur priekšā dara bāleliņi igauņi un bieži vien arī brāļukas lietuvieši, un brīnīties, kā viņiem atkal izdevies tikt mums garām. Tādas domas kārtējo reizi nāca prātā, klātesot Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes sēdē, kur tika pārspriests Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāns 2008.gadam un priekšlikumi darbaspēka migrācijai.



Kad trūkst paša galvenā

Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele sāka ar labo ziņu - Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms pērn ir sasniedzis 5,6 miljardus latu, un pēdējo gadu laikā tas ir stabili audzis. Taču saistībā ar ekonomikas turpmāko attīstību rodas bažas, ka 2007.gada laikā eksporta ieguldījums iekšzemes kopproduktā bijis samērā mazs - 3,9 procenti.

"Pozitīvi ir tas, ka pieaudzis eksports uz jauniem, augošiem tirgiem: līdztekus eksportam uz Eiropas Savienību un Krieviju parādās tendences, ka, sekojot citu Baltijas valstu piemēram, arī Latvijas uzņēmumi skatās uz netradicionāliem tirgiem, kur atrod lielāku peļņu un ir mazāka konkurence mūsu reģiona uzņēmumu starpā.

Diemžēl Latvijas eksports joprojām ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Uz vienu iedzīvotāju rēķinot, tie ir 70% salīdzinājumā ar Lietuvu, bet 39% salīdzinājumā ar Igauniju. Šis aspekts būs liels izaicinājums tuvākajos gados Latvijas ekonomikai kopumā - kā kļūt agresīvākiem, konkurētspējīgākiem, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem, kur mums sākuma punkts bija pavisam līdzīgs," sacīja G.Ābele.

Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāns aizņem 15 lappušu. Eksporta atbalsta pasākumiem ir trīs pīlāri: eksporta un investīciju veicināšana (tiek veikta ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) starpniecību), finansiālais atbalsts no valsts puses un līgumtiesiskais nodrošinājums, ar ko viss ir kārtībā.

Pirmajā pīlārā svarīga ir 12 ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbība, kuru uzturēšanai no valsts budžeta ik gadu tiek tērēti 1,4 miljoni latu un kuru atdeve tiek mērīta ar šādu rādītāju - viena LIAA pārstāvniecība vidēji veicina 2,5% no kopējā eksporta uz attiecīgo valsti. Sīkāku aplēšu par to, cik lielus augļus nesis katrs ik pārstāvniecībā ieguldītais lats, nav. Taču līdztekus ārvalstīs vēl darbojas Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvniecības un arī Latvijas Republikas vēstniecību ekonomiskie diplomāti. Jautājums ir - vai visi šie spēki izdara maksimālo lietas labā un vai to darbība nedublējas? Līdz 30.maijam EM ir jāizstrādā un jāsniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par ārvalstu pārstāvniecību izvērtējumu. Jādomā, ka tas šajās lietās viesīs lielāku skaidrību.

"Teiksim, ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Kazahstānā pie labākās gribas nevar dot maksimālo atdevi, jo daudzu šā jaunā tirgus apguvēju pašu spēki vienkārši ir par vāju."

Bez šī darba pirmajā pīlārā ir paredzēts bagātīgs informatīvo pasākumu klāsts, piedalīšanās izstādēs, tirdzniecības misijas. Tas viss izlasāms plāna četrpadsmit ar pusi lappusēs, un tikai plāna pašās beigās ieslēpusies pieticīgā sadaļa "Finanšu instrumenti eksporta veicināšanā". Saskaņā ar plānu eksporta kredītu garantēšanas sistēmu paredzēts iedarbināt šāgada novembrī (128,7 milj. latu), bet jūlijā komersantiem kļūs pieejams valsts atbalsts apakšprogrammas "Ārējo tirgu apgūšana" ietvaros, kam paredzēts finansējums septiņu miljonu latu apjomā.

Tad nu iznāk tā, ka tiek darīts daudz, lai komersantus iesaistītu eksporta biznesā, - sniegtas konsultācijas, doti kontakti, bet gadiem ilgi nekas netiek darīts, lai viņiem atvieglotu ceļu šajā biznesā, kā to dara kaimiņvalstis. Un, teiksim, ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Kazahstānā pie labākās gribas nevar dot maksimālo atdevi, jo daudzu potenciālo šā jaunā tirgus apguvēju pašu spēki vienkārši ir par vāju.

 

Kamēr gudrojam, kaimiņi rīkojas

Protams, uzņēmumu darba efektivitāti un tādējādi konkurētspēju arī ārējā tirgū pilnīgi noteikti nosaka darbaspēka kvalitāte un pietiekamība. Komersanti arvien uzstājīgāk paceļ balsi par darba tirgus ierobežojumu atcelšanu, jo trūkst ne tikai celtnieku, bet arī metinātāju, pārdevēju, šoferu, un, no uzņēmēju viedokļa raugoties, strādātāji no trešajām valstīm palīdzētu ne tikai šos robus aizlāpīt, bet arī aplauztu ragus vietējo darba ņēmēju pārmēru uzblīdušajai pašapziņai.

Bet kā īsti būs? Pagaidām tiek mācīti bezdarbnieki cerībā uz vērtīgu kadru papildinājumu, kā arī tiek cerēts uz darbaroku pieplūdumu no ekonomikas pieklusuma laikā izputējušajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrs strādnieku ievešanu no trešajām valstīm neatbalsta un neuzskata par lietderīgu.

Tikmēr Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze MVK un amatniecības konsultatīvās padomes sanāksmē, informējot par priekšlikumiem darbaspēka migrācijai, konstatēja: "Latvijā migrācijas politikas nekad nav bijis."

To gan mēģināts skaidrāk formulēt Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes izstrādātajā dokumenta projektā "Migrācijas politikas nodarbinātības nolūkā koncepcija", kas pērnruden pēc vairākkārtējas izskatīšanas Ministru kabineta komitejā un Ministru kabinetā nu esot iegūlusibez tālākas kustības.

Koncepcijā aplūkota iespēja saistībā ar darbaspēka migrāciju neveikt būtiskas izmaiņas, bet pilnveidot spēkā esošo situāciju, saglabājot uz iekšējā tirgus aizsardzību vērstu politiku, bet vienlaikus vienkāršot pašreizējo viesstrādnieku uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanas procedūru, izveidot "vienas pieturas aģentūras" principu, kā arī ieviest izmaiņas valsts nodevas sistēmā un apjomos.

Tā kā koncepcija dienas gaismu nav ieraudzījusi, situāciju tagad risina, minētos priekšlikumus iekļaujot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā.

Taču kaimiņvalstis šai laikā reāli rīkojas, jautājumu par viesstrādniekiem risinot atbilstoši tautsaimniecības šā brīža vajadzībām.

"Lietuvieši noklausījās mūsu idejas par darbaspēka ievešanas kārtību, un jau ieviesuši līdzīgu modeli, paātrinot un vienkāršojot darba atļauju saņemšanu un nosakot, ka viesstrādnieki no trešajām valstīm Lietuvā drīkst strādāt divus gadus un viņu ģimenes locekļi uzturēšanās atļaujas saņemt nevar," tā M.Roze.

Citādi, bet arī atbilstoši uzņēmēju vajadzībām šos jautājumus risina Igaunijā.

Ka tikai atkal nav tā, ka savu uzņēmēju problēmas kaimiņvalstis jau būs atrisinājušas, kamēr Latvijā cīnāmies starp galējiem viedokļiem bez kopsaucēja.

 

 



Dmitrijs Trofimovs,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis:
"Mans viedoklis ir tāds, ka viesstrādnieku darba atļauju saņemšana ir maksimāli jāvienkāršo. Bet es pilnībā atbalstu lietuviešu atrasto risinājumu, ka šie strādnieki valstī drīkst iebraukt tikai uz diviem gadiem un bez ģimenēm.
>>>

Henriks Danusēvičs,
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents:
"Arī es atbalstu nostāju, ka ir jāatvieglo viesstrādnieku ievešana Latvijā uz laiku, būtiski ierobežojot iespēju šiem cilvēkiem te palikt ilgāk. Bet Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu uz ārvalstīm mēs varam ierobežot, kaut vai saskaņojot tās mācību programmas, kuras par valsts naudu paredzētas potenciālajiem darba ņēmējiem.
>>>

Andris Vilks,
a/s "SEB Unibanka" galvenais ekonomists:
"Samērā daudz mūsu eksportētāju ieiet riskantos tirgos, un viņiem no kredītu politikas viedokļa ir daudzas neatbilstības. Tāpēc ir vajadzīga valsts garantiju shēma. Ja valsts saka – nākamgad būs 20 miljoni, tad bankas šo summu var vēl vairākas reizes palielināt.
>>>

Uldis Bēniķis,
mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes loceklis:
"Normālā uzņēmumā ir darba līgumi, kas katru gadu tiek pārskatīti. Piemēram, 2007.gada sākumā tiek noslēgts līgums ar metinātāju, ka neto darba samaksa ir trīs lati stundā un tās pārskatīšana notiks nākamā gada janvārī.
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas