Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Likumu ABC | Maksātnespējas likums – solis pretī uzņēmējiem

Tiesiskās aizsardzības process - iespēja turpināt komercdarbību
Ervīns Ābele, v/a "Maksātnespējas administrācija" direktora pienākumu izpildītājs


Foto: no personiskā arhīva

Neviens nav pasargāts no nepatīkamiem mirkļiem, kad veiksmīgi uzsāktajā biznesā dažādu apstākļu dēļ rodas īslaicīgas finansiālas grūtības. Savukārt kreditori, to redzot, bieži vien cenšas visiem līdzekļiem panākt ātrāku sava prasījuma samaksu. Viens no veidiem, kā kreditori, kuru prasījums nav nodrošināts ar komercķīlu vai hipotēku, var panākt savu prasījumu apmierināšanu, ir pieteikuma par parādnieka maksātnespēju iesniegšana tiesā, līdz ar to uzsākot maksātnespējas procesu. Prakse liecina, ka parādniekam reti izdodas apmierināt visu kreditoru prasījumus un atjaunot maksātspēju – līdz ar to cieš ne vien parādnieks, bet arī paši kreditori.



Līdz šim ar terminu "maksātnespēja" tika saprasts process (stāvoklis) tādā uzņēmumā, kurš nav spējīgs nokārtot savas parādu saistības un visdrīzāk tiks likvidēts, izmantojot bankrota procedūru. (Līdzīgi kā kādā jaukā latviešu filmā, kur paskaidrojot, kas ir bankrots, skan atbilde - "tad kad nekā vairs nav".)

Līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma (spēkā no 2008.gada 1.janvāra) spēkā stāšanos termina "maksātnespēja" izpratne ir jāmaina, jo komersanta maksātnespēja ne visos gadījumos nozīmē bezcerīgu uzņēmumu, ar kuru vairs nav vērts sadarboties un kur uz parādu atmaksu nav ko cerēt.

Jaunajā Maksātnespējas likumā ar jau minēto terminu apzīmē divus atsevišķus procesus: parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu šā termina klasiskajā izpratnē.

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai pilnībā atjaunotu parādnieka maksātspēju. Paredzēts, ka process var ilgt līdz vienam gadam. Taču, ja komersantam ierobežotās maksātspējas laikā nebūs izdevies atjaunot maksātspēju pilnībā, noteiktā kārtībā tiks īstenoti maksātnespējas procesa pasākumi.

Savukārt maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka maksātspējas atjaunošanai un kreditora kopuma interešu aizsardzībai, izmantojot izlīgumu vai sanāciju, bet, ja maksātspējas atjaunošana nav iespējama, - piemērojot bankrota procedūru.

Tātad atšķirība starp tādu komersantu, kam tiks piemērots tiesiskās aizsardzības process, un tādu, kam tiks piemērots maksātnespējas process, ir ievērojama.

 

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības process ir Latvijā līdz šim nebijis jauns tiesiskais instruments, kas izveidots, lai stiprinātu komercsabiedrību iespējas atgūties no īslaicīgām finansiālām grūtībām.

Tā mērķis ir samērot īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības, kā arī Maksātnespējas likumā minētā speciālā subjekta (lauksaimniecības produktu ražotāja) un kreditoru intereses. Komercsabiedrībai ir lietderīgi izmantot likumā paredzētos tiesiskos pasākumus savu interešu aizsardzībai, ja komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu, lai izpildītu savas saistības, kurām jau iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš. Tā kā apstākļi un situācijas, kuras izraisa norēķināšanās grūtības ar kreditoriem, ir dažādas, likumā nav sniegts viennozīmīgs definējums, kas tiek saprasts ar norādi "īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu". Komercsabiedrībai, iesniedzot tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, būs jāpierāda, ka esošās finansiālās grūtības patiešām ir, bet savukārt tiesa jau izvērtēs šo pierādījumu pamatotību.

Taču, ja komercsabiedrība savā darbībā prognozē īslaicīgus finansiālus sarežģījumus un laikus paredz iespējamās grūtības norēķināties ar kreditoriem, tai pastāv iespēja vērsties tiesā ar lūgumu uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par gadu, ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.

 

Ko iegūst komercsabiedrība

Ja tiesa pieņems lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tad komercsabiedrība būs pasargāta no tā, ka kāds tās kreditors šajā laika posmā pret šo komercsabiedrību varētu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Tāpat būs spēkā aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju un nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats arī spriedumu izpildes lietvedības apturēšanai lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu.

Komercsabiedrība ierobežotas maksātspējas gadījumā ir tiesīga iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, pastāvot šādiem nosacījumiem:

• komercsabiedrības aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

• komercsabiedrība ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

Savukārt tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

• komercsabiedrība pati ir iesniegusi vai pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas pieteikums, t.i., normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsākta tās likvidācija;

• pret komercsabiedrību pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process;

• komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), biedram vai viņu tuviniekiem (personām, kuras sastāv ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei) ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

• kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts.

Realizējot tiesiskās aizsardzības procesu, var tikt īstenotas dažādas tiesiskās metodes, piemēram, saistību izpildes atlikšana; ieskaits (prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu); pamatparāda vai procentu dzēšana/samazināšana (ja piekrīt attiecīgais kreditors); līgumsodu dzēšana/samazināšana; kustamas mantas vai nekustama īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām (komercķīla vai hipotēka); komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

Ja komercsabiedrība vēlas realizēt tiesiskās aizsardzības procesa priekšrocības, tā Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedz tiesā (pēc juridiskās adreses) tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Tiesa, pieņemot lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, nosaka arī termiņu (kas nedrīkst būt garāks par mēnesi) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

Atbildīga par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi un saskaņošanu ar nenodrošinātajiem kreditoriem ir pati komercsabiedrība. Vēlos uzsvērt, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir uzskatāms par saskaņotu tikai tad, ja to ir atbalstījušas vismaz divas trešdaļas no nenodrošinātajiem kreditoriem pēc to prasījumu kopsummas. Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns būs saskaņots likumā noteiktajā kārtībā un tiesa to atzīs par īstenojamu, tā pasludinās spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns būs obligāts un saistošs arī kreditoriem, kas nav devuši tam savu piekrišanu.

Savukārt attiecīgās komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa administrators (ieceļ tiesa) un nodrošinātie kreditori (ja tādi ir) sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Taisot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (izvērtējot, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots likumā noteiktajā kārtībā, un noskaidrojot lietas dalībnieku viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes iespējām), kā arī nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, ne garāku par gadu.

Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesa laikā ir jāpilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktais, jāievēro likumā minētie rīcības ierobežojumi, kā arī jāinformē administrators, kurš veic attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzību, par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

 

Administrators vērtē un uzrauga

Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu gaitu, līdz ar procesa ierosināšanu tajā par aktīvu dalībnieku kļūst arī maksātnespējas procesa administrators. Administratoram ir jāuzrauga komercsabiedrības darbība atbilstoši procesa mērķim, pasākuma plānam un normatīvo aktu prasībām. Tādējādi parādniekam ir jārēķinās, ka, izvēloties tiesiskās aizsardzības procesu, viņa rīcību un lēmumus analizēs arī administrators, kurš vienlaikus vērtēs un uzraudzīs, vai tiesiskās aizsardzības process netiek izmantots prettiesiskiem mērķiem. Tomēr tā sauktās paraksta tiesības joprojām saglabā pats parādnieks, un viņš pats arī turpina veikt saimniecisko darbību, bet administrators seko līdz, vai viss tiek darīts atbilstoši saskaņotajam plānam. Tāpat likums ļauj administratoram no attiecīgās komercsabiedrības pieprasīt visas ziņas, kas nepieciešamas tā aktīvu un saistību izvērtēšanai, kā arī administrators sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par parādnieka izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Tiesiskās aizsardzības procesu tiesa var izbeigt pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz amatpersonas vai pašas komercsabiedrības pieteikumu. Pozitīva procesa iznākuma gadījumā pati komercsabiedrība vēršas tiesā ar pieteikumu par šī procesa izbeigšanu, ja sabiedrība ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu un atjaunojusi savu maksātspēju. Turpretī sliktākajā gadījumā - ja plānā paredzētais nav īstenots vai šo procesu mēģināts izmantot ļaunprātīgi - ar pieteikumu tiesā vēršas administrators, lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, kas vienlaikus var būt pamats komercsabiedrības maksātnespējas pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksātnespējas pazīmi un to, ka attiecīgajam parādniekam ir piemērojams maksātnespējas process.

Domāju, ka līdz ar jaunā tiesību institūta - tiesiskās aizsardzības procesa - ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā komersantiem tiek sniegta iespēja atjaunot savu maksātspēju pilnā apjomā un turpināt savu komercdarbību.

Visa informācija par tiesiskās aizsardzības procesa gaitu, attiecīgo komercsabiedrību, iecelto administratoru un tiesas nolēmumiem ir publiski pieejama Maksātnespējas reģistrā Uzņēmumu reģistra mājaslapā www.ur.gov.lv.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas