Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Biznesa vide | Vērtējot uzņēmējdarbību Latvijas rajonos

Tukuma rajons – smuks arī uzņēmējiem
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Krāšņi dabas skati, pilis un smaidīgi jaunieši dažādās fotogrāfijās – tā Tukuma rajons vilina viesus jaunākajā tūrisma ceļvedī. Taču kāda ir uzņēmējdarbības vide Tukuma rajonā? Cik tā ir pievilcīga biznesa sākšanai? Tukuma rajona padomes Reģionālās attīstības centra un Tūrisma informācijas centra vadītāja INGRĪDA SMUŠKOVA stāsta, ka Tukuma rajona biznesa vides plusi ir tuvums Rīgai un jūrai. Viņa atzīst: "Lai gan Tukuma rajonā nav pārāk daudz uzņēmumu, tomēr tie katrs ir ar savu odziņu."

Īstas ogas atrodamas arī pazīstamajos Pūres ogu un augļu dārzos. Turklāt uz Tukumu noteikti esot jādodas arī zemeņu laikā, kad nav iespējams pabraukt garām ceļmalas tirgotājiem, kas piedāvā sulīgas, Latvijā audzētas zemenes.



Ražo trifeles, kūdru un mēbeles

- Kā kopumā var raksturot uzņēmējdarbības vidi Tukuma rajonā?

- Tukuma rajons ir pievilcīgs uzņēmējdarbības veikšanai - mums ir gan zemes, gan materiālie, gan pagaidām - arī cilvēku resursi. Galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmē Tukuma rajona uzņēmējdarbības vides konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem Latvijas rajoniem, ir izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, rajona atrašanās pie jūras, daudzveidīga un samērā labi attīstīta transporta infrastruktūra un izglītots darbaspēks.

Tukuma un Kandavas pilsētā, kā arī Engures un Lapmežciema pusē pārsvarā darbojas pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi, taču Tukums vienmēr ir bijis lauksaimniecības rajons - lauku teritorijās dominē zemnieku saimniecības. Izplatītākās lauksaimniecības nozares ir graudaugu audzēšana, lopkopība un augkopība.

Šobrīd rajonā nav tāda viena liela uzņēmuma, kurā strādātu teju visi rajona iedzīvotāji. Taču vairāki uzņēmumi turpina pirms gadiem iesāktās tradīcijas, piemēram, vietējie kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumi. Uzņēmums "TukoT" gatavo dažādas korpusa mēbeles: galdus, krēslus, biroja mēbeles, guļamistabas, bērnu un pusaudžu istabu mēbeles. SIA "Sāga Group" ietilpst arī SIA "Sāga", kas ražo liektās mēbeles un augstas kvalitātes un sarežģītas pakāpes finiera mēbeļu detaļas un aksesuārus.

Tradīcijas tiek turpinātas arī ceļu būvē - SIA "Šlokenbeka" ir viens no vecākajiem uzņēmumiem rajonā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Piekrastē attīstīta ir zvejniecība un zivju pārstrāde. Protams, pastāv arī pārtikas ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas veido skaitliski lielāko uzņēmējdarbības sektoru.

- Varbūt ir uzņēmumi, kas piedāvā ko neparastu - tādu, kā nav nekur citur Latvijā?

- Pūres pagastā ļoti spēcīgs uzņēmums ir "Pure Food", kas nodarbojas ar augļu un ogu pārstrādi un tirdzniecību. Te atrodas arī pavisam jauns uzņēmums "Pure Chocolate", kas ražo konditorejas izstrādājumus - trifeles ar dažādu garšu. Lai gan šā uzņēmuma galvenais mērķa tirgus ir ārzemes, tā produkciju var nopirkt arī Latvijā, piemēram, veikalā "Stockmann" vai pie pašiem ražotājiem. Viņi ir ekskluzīvi, jo Latvijā neviens neko tādu neražo, un šīs trifeles kvalitātes ziņā droši varētu sacensties ar Emīla Gustava šokolādi.

Pūres pašvaldībai šie abi uzņēmumi ir ļoti nozīmīgi. Administratīvi teritoriālās reformas diskusijās Pūre var pamatot, ka ekonomiskā ziņā tā viena pati var pastāvēt kā novads. Tur strādā gan vietējie iedzīvotāji, gan arī darbinieki no apkārtējiem pagastiem, pat speciālisti no Rīgas.

Domāju, ka ne vienam vien rajona iedzīvotājam būs pārsteigums, ja pieminēšu, ka Tukuma rajonā tiek iegūta arī kūdra, kas pirms eksportēšanas tiek uzglabāta bijušā armijas lidlauka teritorijā Smārdes pagastā.

- Kā uzņēmējdarbības vidi ietekmē Rīgas tuvums?

- Rīgas tuvums reizē ir gan pluss, gan mīnuss. Brauciens uz Rīgu ar automašīnu aizņem tikai stundu. It īpaši, ja darbs ir Pārdaugavas pusē, tad sastrēgumi netraucē. Līdz ar to ir cilvēki, kas izvēlas katru dienu doties strādāt uz Rīgu, jo par līdzvērtīgu darbu ir lielākas algas. Zinu, ka cilvēki no pagastiem uz Rīgu brauc strādāt pat darba devēja organizētos mikroautobusos. Tas arī ir tas mīnuss - darbaspēks aizplūst uz Rīgu. No otras puses, Rīgas tuvums ļauj piedalīties dažādās sanāksmēs klātienē, piemēram, diskutējot par reģionu attīstību. Iespēja klātienē izteikt savu viedokli ir ļoti svarīga. Atrašanās tuvu Rīgai pozitīvi ietekmē arī tūrisma uzņēmumu pastāvēšanu.

 

Cilvēki atgriežas mājās

- Vai Tukuma rajonā pietiek darbaroku?

- Protams, arī Tukumā ik pēc kāda laika uz veikalu durvīm parādās uzraksts, ka vajadzīgs pārdevējs. Drīzumā tiks atvērti vēl divi lieli veikali un notiks pārdevēju migrācija - no viena veikala uz citu. Jāatzīst, ka darbaspēka trūkst, tāpat kā trūkst darbavietu. Pētot sludinājumus avīzē, var redzēt, ka tiek meklēti galdnieki, celtnieki un lauksaimniecības darbinieki. Bet tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka ir arī profesionālie bezdarbnieki, kas nemaz nevēlas strādāt. Tā gan ir ne tikai Tukuma, bet visas Latvijas ekonomikas problēma.

Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka jaunieši atgriežas Tukumā. Piemēram, pāris gadus nodzīvojuši Rīgā, viņi sāk novērtēt, cik labi ir pēc darba atgriezties mājās, nekavējot laiku satiksmes sastrēgumos. Protams, nereti jaunieši, atgriezušies dzīvot Tukumā, turpina braukāt uz darbu Rīgā, un reizēm šķiet, ka Tukums kļūst par Rīgas guļamvagonu. Tomēr tam ir arī sava pozitīvā puse - viņu maksātie nodokļi vismaz pagaidām nonāk pie mums Tukumā.

Nesen piedalījos diskusijā "Latvija 2030", kur tika runāts par Latvijas darba tirgu un izglītību. Tajā izskanēja doma, ka cilvēkiem vēl tikai kādu laiku svarīgs būs materiālais aspekts: pēc tam virsroku gūs cilvēka personīgās izjūtas - kurai vietai viņš vēlas piederēt un kur justies kā mājās. Ja šī prognoze piepildīsies, tas Tukuma pusei dos vēl vienu plusu attīstībai.

"Rajonā ik gadu parādās vidēji astoņi līdz desmit jauni tūrisma uzņēmumi. Veicām pētījumu par to, cik lieli ir šie uzņēmumi, un izrādās, aptuveni viena trešdaļa var pretendēt uz vidēja uzņēmuma statusu. Vasaras sezonā tūrismā ir nodarbināti gandrīz četri procenti rajona iedzīvotāju, un tas ir pietiekami liels skaitlis."

- Kā profesionālās izglītības iestādes ietekmē biznesa vidi reģionā?

- Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums gatavo lauksaimniecības, autotransporta un tūrisma speciālistus. Engurē ir iespēja mācīties jūrniecību. Absolvējot Latvijas Jūras akadēmijas jūrskolas Engures filiāli, audzēkņi iegūst vidējo izglītību un profesiju - kuģu vadītājs. Pēc skolas beigšanas var turpināt mācības augstākajās mācību iestādēs - Liepājas Jūrskolas koledžā un Latvijas Jūras akadēmijā. Savukārt Tukumā atvērta ir arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas filiāle, kurā iespējams apgūt uzņēmējdarbības pamatus, sabiedriskās attiecības, pedagoģiju un psiholoģiju. Un cilvēki labprāt mācās savā pilsētā.

Ar praktikantiem no tehnikumiem ir dažāda pieredze. Meitenēm, kas apguva tūrismu Kandavas tehnikumā, bija jāiziet prakse Tūrisma informācijas centrā. Uz jautājumu "Ko jūs darīsiet pēc skolas beigšanas?" meitenes atbildēja, ka dosies strādāt uz Maltu vai Īriju. Tas liek domāt, ka daļa Latvijas arodskolu un tehnikumu sagatavo labu darbaspēku ārzemēm. Tā diemžēl ir viena no lielākajām Latvijas ekonomikas problēmām.

Bet mums ir arī pozitīvais piemērs: laika gaitā divas darbinieces Tūrisma informācijas centrā pēc prakses palikušas strādāt pastāvīgi un doties peļņā uz ārzemēm nevēlas.

- Kā iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm ir ietekmējusi darba tirgu Tukuma rajonā?

- Tendencei doties strādāt uz ārzemēm ir viļņveidīgs raksturs. Salīdzinot šā brīža situāciju ar 2004.gadu, var manīt, ka vidējās paaudzes cilvēki ir apguvuši internetu un aviobiļetes pērk paši. Bet tolaik cilvēki nāca to darīt uz Tūrisma informācijas centru. Ja tad kāds būtu rūpīgi uzskaitījis visus gadījumus, būtu izdevies savākt ļoti labu un interesantu statistiku par to, kādos virzienos un uz cik ilgu laiku iedzīvotāji izbrauc. 2004.gadā cilvēki devās uz Ālandu salām, Zviedriju, Angliju strādāt lauksaimniecībā. Piemēram, mēs labi zinājām, ka augustā tur sākas ražas novākšanas laiks un pirms tam tiek meklētas biļetes, lai tur nokļūtu. Gadījās arī, kad cilvēks, nopircis biļeti, nāca ar lūgumu to samainīt - viņš braukšot pēc divām nedēļām, jo ābolu raža vēl neesot gatava.

 

Jūras tuvums ir neatsverams

- Jūs esat arī Tūrisma informācijas centra vadītāja. Cik attīstīta ir tūrisma industrija Tukuma rajonā?

- Esam blakus Rīgai, Jūrmalai, mums ir visdažādākās dabas ainavas un savas tradīcijas. Līdzīga situācija ir arī Talsu rajonā. Tas ļauj startēt ar tūrisma piedāvājumu ne tikai viena rajona robežās: kopā varam aicināt doties ceļojumā uz Ziemeļkurzemi vai piedāvāt iespēju vienas, divu dienu izbraukumam tepat Rīgas apkārtnē.

Tukuma rajonā ar tūrismu nodarbojas vidēji 150-170 uzņēmumu. Tās ir gan kafejnīcas, gan privātie muzeji, gan pašvaldības iestādes, kas piedāvā telpas konferencēm un semināriem, arī viesnīcas, viesu, lauku un brīvdienu mājas un cita veida naktsmītnes. Rajonā ir 32 pirtis ar svinību vietām, plašas makšķerēšanas un laivu nomas iespējas. Nenoliedzami, pozitīvais aspekts tūrisma attīstībā ir jūras piekraste un dabas ainavas, jo viena daļa tūrisma uzņēmēju izvietojušies gar jūru, otra - Abavas senlejā, trešā - Tukuma pilsētas apkārtnē. Un, kā jau minēju, arī Rīgas tuvums nodrošina atpūtnieku pieplūdumu. Ne velti saka: ja vēlas darboties tūrisma industrijā tālāk kā 100 kilometru no centra (Rīgas), tad tam jābūt īpašam piedāvājumam, veidotam ar pavisam citādāku domāšanu nekā Pierīgā.

Galvenais, lai dabā ir jūtami četri gadalaiki un ir saulainas vasaras - tad pludmale ir apdzīvota un bizness veicas. Tukuma rajonā ir arī trīs slēpošanas kalni un vairākas distanču slēpošanas vietas, kurām šās ziemas silto laika apstākļu dēļ bija ļoti grūti.

Svarīgi, lai būtu vismaz pāris sniegotas nedēļas. Kā saka paši uzņēmēji - tad biznesu var izvilkt pa nullēm. Bet tad jau tas vairs nav bizness, ja nevari attīstīties uz priekšu. Tādēļ daudz kas ir atkarīgs no dabas.

- Kā var raksturot tūrisma uzņēmumus - tas ir vairāk ģimenes bizness vai lielāki uzņēmumi?

- Rajonā ik gadu parādās vidēji astoņi līdz desmit jauni tūrisma uzņēmumi. Protams, ir arī tādi, kas likvidējas vai sezonas laikā ir rekonstrukcijā. Veicām pētījumu par to, cik lieli ir šie uzņēmumi, un izrādās, aptuveni viena trešdaļa var pretendēt uz vidēja uzņēmuma statusu, kas tūrisma industrijā nozīmē - tie piedāvā 10-30 gultasvietu. Pozitīvais aspekts ir tas, ka tūrisma sezonas laikā daļā šo uzņēmumu strādā arī skolēni un studenti. Rēķinājām, vasaras sezonā tūrismā ir nodarbināti gandrīz četri procenti rajona iedzīvotāju, un tas ir pietiekami liels skaitlis.

- Nesen jūs bijāt tūrisma izstādē Lietuvā. Varbūt ir kāds secinājums, ko arī Latvijas uzņēmēji varētu veiksmīgi izmantot?

- Lietuviešiem ir ļoti svarīgi, ka atrodamies viņiem samērā tuvu, piemēram, no Lietuvas vidienes ērtāk ir atbraukt uz jūrmalu Tukuma rajonā nekā uz pludmali Palangā vai Klaipēdā. Mūsu rajonā vien jūras piekrastes robeža ir 60 km, bet visas Lietuvas pludmales garums ir tikai mazliet lielāks. Tāpat arī ziemās lietuviešu slēpotāji ir vieni no galvenajiem apmeklētājiem mūsu slēpošanas kalnos. Tālab strādājam, lai viņiem būtu informācija, kur un kā šeit var atpūsties.

Bet par interesantu secinājumu uzskatu lietuviešu veiksmīgo nemateriālā kultūras mantojuma akcentēšanu. Lietuvā mazliet spēcīgāk nekā pie mums ir veidota un uzturēta apziņa par nacionālo virtuvi kā vērtīgu mantojumu. Piemēram, kafejnīcas ēdienkartē pie lietuviešu nacionālajiem ēdieniem ir speciāla norāde, ka šis ēdiens ir Lietuvas nemateriālais mantojums. Cilvēks tiek izglītots, un vienlaikus tiek radīta interese šo ēdienu nogaršot, nevis ēst ko tādu, kas ir ierasts un pazīstams. Līdzīgs projekts par kulināro mantojumu ir bijis Latgalē, taču latviešu uzņēmēji varētu vēl vairāk mācīties, kā veiksmīgāk tautas mantojumu integrēt savā biznesā un par to informēt klientus.

- Talsu rajona Ģibuļu pagastā ārzemju investors plāno uzsākt gludināmo dēļu un maizes kastu ražotni. Tukuma rajons gaida šādus investorus?

- Statistika liecina: kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Tukuma rajona uzņēmumos ārvalstu investori ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus latu. Līdz ar to rajonā ir diezgan daudz kopuzņēmumu vai kādu firmu filiāļu vai meitasuzņēmumu, piemēram, šūšanas firma SIA "Snicker Production Latvia" vai lopbarības piedevu ražotājs SIA "Baltic Feed" un vairāki citi. Lai gan radikāli noskaņoti cilvēki var teikt, ka šādās ārzemju ražotnēs cilvēki strādā, lai ārzemniekiem būtu ienākumi, tomēr mēs novērtējam, ka tās dod darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Tādēļ atbilde ir - jā, Tukuma rajons gaida ārzemju investorus.

Šobrīd kopumā uzņēmējiem ir grūtāk nekā pirms diviem gadiem - gan inflācijas, kredītu limita, gan pārējo apstākļu dēļ. Arī cilvēku pirktspēja ir mazāka. Piemēram, tūrisma uzņēmēji to jūt un nereti pat atzīst, ka kāda nedēļa ir bijusi pavisam tukša. Tāpēc var teikt, ka tagad uzņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki un biznesā rēķinās, ka nākotnē var būt arī sliktāk. Tomēr jaunām idejām, biznesa projektiem, kuros ir apjausta mērķauditorija, vieta būs vienmēr. Uzņēmēji, esat laipni aicināti uz Tukuma rajonu!

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas