Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Biznesa vide | Par darba apstākļiem tekstiluzņēmumos

Darba riski apstrādes rūpniecībā
Klinta Ločmele, "KV"


Divas nedēļas februārī Valsts darba inspekcijas (VDI) inspektori apsekoja 188 tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozares uzņēmumus. Lai gan parasti lielāka uzmanība tiek pievērsta kokapstrādei un būvniecībai, kur biežāk notiek nelaimes gadījumi, VDI direktore Rita Elce norāda: "Mēs apzināti gājām uz šūšanas uzņēmumiem, jo arī to darbinieki ir pakļauti daudziem riska faktoriem un veido lielu arodslimnieku grupu."



VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa stāsta, ka pirms kampaņas uzņēmumiem tika izsūtītas informatīvas vēstules ar skaidrojumu, kas un kādēļ kampaņas laikā tiks pārbaudīts. VDI amatpersonas apzināja apstrādes rūpniecības uzņēmumus un devās uz tiem, uz kuru darbību attiecināms Darba aizsardzības likums. Piemēram, pašnodarbinātajai personai, kas mājās šuj tērpus, saskaņā ar Darba aizsardzības likumu ir pienākums pašai rūpēties par savu drošību un veselību darbā.

Lai izvērtētu reālos darba apstākļus, pārsvarā tika apsekoti mazie un vidējie uzņēmumi. Kampaņas laikā darba inspektori pārbaudīja, vai apstrādes rūpniecības uzņēmumos tiek ievērotas prasības attiecībā uz darbinieku apmācību, obligāto veselības pārbaužu veikšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu un darba vides risku izvērtējumu.

 

Putekļi un troksnis

S.Zariņa atzīst, ka resursu trūkuma dēļ VDI pārsvarā veic pārbaudes tad, kad jau ir jācīnās ar sekām. Taču tieši preventīvās kampaņas ļauj inspektoriem darba devējiem laikus norādīt pārkāpumus un ieteikt to risināšanas veidus. Svarīgs iemesls, kādēļ bija izvēle apsekot tieši apstrādes rūpniecības uzņēmumus, ir šūšanas uzņēmumu darbinieku salīdzinoši augstais risks kļūt par potenciālajiem arodslimniekiem. Piemēram, strādājot pie šujmašīnām, darbinieki sēž vienā piespiedu pozā, tiem ir redzes sasprindzinājums, viņi izpilda vienveidīgas kustības, ceļ smagumus, piemēram, audumu baķus, atrodas trokšņa un putekļu ietekmē. Turklāt dziju un audumu krāsošanā pastāv arī ķīmiskie riska faktori. Pārbaudes laikā inspektori pievērsa uzmanību arī tam, cik daudz uzņēmumos ir bijis arodslimību gadījumu. Tika konstatēts, ka 86 nodarbinātie no 35 kampaņā apsekotajiem uzņēmumiem jau bija iesnieguši prasību par iespējami iegūto arodslimību darba vietā.

S.Zariņa norāda, ka darba aizsardzība ietver plašu pasākumu kompleksu. Bieži vien darba devējs nav veicis darba risku novērtējumu visiem darba veidiem visās darba vietās. Kopumā gandrīz ceturtajā daļā no apsekotajiem uzņēmumiem nebija veikts darba vides risku novērtējums. Pusei no uzņēmumiem nebija sastādīts darba aizsardzības pasākumu plāns, un tikai vidēji 50 procentos no apsekotajiem uzņēmumiem nodarbinātajiem bija izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi un veiktas darbinieku obligātās veselības pārbaudes. S.Zariņa to saista ne tikai ar to, ka darba devēji neievēro normatīvo aktu prasības un nenodrošina nodarbinātajiem drošus darba apstākļus, bet lielākoties arī ar uzņēmuma finansiālo situāciju, jo obligātās veselības pārbaudes apmaksā darba devējs, līdz ar to ik gadu šie izdevumi veido lielas naudas summas, kas uzņēmējus attur tās apmaksāt regulāri.

 

Labie nodomi pusceļā

Apkopojot kampaņas rezultātus, VDI inspektori ar nožēlu secina, ka bieži ir situācijas, kad darba devējs izvērtē darba riskus, tos apraksta un parāda VDI inspektoram, bet tā vietā, lai iesaistītu nodarbinātos risku novērtēšanas procesā un ar tiem iepazīstinātu darbiniekus, darba vides risku izvērtējumu noliek plauktā un par to aizmirst. Piemēram, veicot pārbaudes apstrādes rūpniecības nozarē, tāda situācija bija 100 uzņēmumos - darba riski ir izvērtēti, bet darbinieki nav par tiem informēti.

 

Arī emocionālie riski

VDI inspektori uzmanību pievērsa arī tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumu sadzīves telpām. "Reizēm uzņēmēji lepojas, ka viņu ražotie audumi vai apģērbi tiek eksportēti uz ārzemēm, taču pašu darbiniekiem atpūtas telpā ir veci, salauzti krēsli un labākajā gadījumā tējkanna, nemaz nerunājot par ledusskapi vai mikroviļņu krāsni," dažu uzņēmumu sadzīves apstākļus raksturo S.Zariņa. Var teikt, ka šajā aspektā pārbaudes rezultāti ir iepriecinoši - 176 uzņēmumos no 188 bija nodrošinātas sadzīves telpas darbiniekiem, turklāt tikai trijos uzņēmumos nodarbinātie nebija nodrošināti ar nepieciešamajiem higiēnas līdzekļiem (tualetes papīrs, ziepes u.c.).

"Priecē, ka darba devēji bija apzinājušies arī psihoemocionālos riskus, un kā darba vides riska faktorus noteikuši stresu, darba laika organizāciju (maiņu darbs, virsstundas) un darba slodzi," S.Zariņa uzsver vēl vienu pozitīvu tendenci.

Kāds ir lielākais pārsteigums par kampaņas rezultātiem? "Tas, ka Latvijas reģionos joprojām ir tik daudz šūšanas uzņēmumu, piemēram, Kurzemē tika apsekoti 46, bet Latgalē - 36 apstrādes rūpniecības uzņēmumi," saka S.Zariņa. Vēl patīkami ir tas, ka daudzviet strādā ar jaunām, modernām iekārtām, kuras ne tikai paaugstina darba ražīgumu, bet ir arī drošākas no darba aizsardzības viedokļa.

 

 



UZZIŅAI
Ministru kabineta noteikumu TOP5, kuru pārkāpumi dominē gandrīz visās VDI apsekotajās uzņēmējdarbības nozarēs:

• 02.10.2007. MK noteikumi Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"

• 08.06.2004. MK noteikumi Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"

• 19.03.2002. MK noteikumi Nr.125 "Darba aizsardzības prasības darba vietās"

• 17.06.2003. MK noteikumi Nr.323 "Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos"

• 20.08.2002. MK noteikumi Nr.372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus"

Avots: VDI informācija

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas