Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Praktiski padomi | Radošuma rakstu sērija

Produktu un servisu izveide. Kā un ar ko sākt
ARNIS PUŠKEIRIS, individuālais komersants, www.arnico.lv



Par autoru
Firmas "ARNICO" vadītājs un galvenais speciālists Web izstrādes un risinājumu jomā.

Ar praktiskā radošuma, problēmu risināšanas un prāta darbības zinātnēm nodarbojas jau vairākus gadus. Zināšanas pārsvarā ieguvis pašmācībā, studējot zinātniskos darbus, nostiprinot to visu diskusijās ar šo un citu jomu speciālistiem. Tā kā Arnis ir viens no Latvijas komersantiem, visas zināšanas ir izmēģinājis un pārbaudījis arī praksē.

Kopš 2007.gada IHIQS (Starptautiskā Augstā IQ biedrība) mūža biedrs un IHIQS Hamiltona institūta biedrs.

Ieguvis starptautiskos sertifikātus kvantitatīvajā problēmu risināšanā (Problem Solving – Quantitative), kvalitatīvajā problēmu risināšanā (Problem Solving – Qualitative), laika menedžmentā (Time Management), projektu vadībā (Project Management), pārmaiņu vadībā (Change Management), sistēmu analīzē (Systems Analysis), vajadzību analīzē (Requirements Analysis).


Jebkuram cilvēkam, pirms kaut ko sākt darīt, ir kārtīgi jāpadomā. Ne velti pastāv tautas teiciens: "Septiņreiz nomēri – vienreiz nogriez." Diemžēl mūsu laikos to kļūst arvien grūtāk izpildīt, jo pārmaiņas notiek straujāk un straujāk un laika pārdomām paliek aizvien mazāk. Dažreiz lēmumi ir jāpieņem pat pāris sekundēs.

Kad nolemjam kaut ko uzsākt, pirmie jautājumi, ko uzdodam sev, ir: ko tieši darīt un kas būtu veicams vispirms? Tātad ir nepieciešams sava veida špikeris vai teorētiskais pamats rīcībai jeb vienkārši – padoms.

Šādus padomus esmu secīgi apkopojis radošuma rakstu sērijā. Tās mērķis ir zinātnes rezultātus pasniegt vienkāršā un praktiski izmantojamā veidā, lai palīdzētu tikt galā gan ar idejām, gan problēmām un lēmumiem, gan citiem ikviena darba cilvēka un komersanta ikdienas uzdevumiem. Raksti ir par praktiskām tēmām, tajos iekļauti rīcības špikeri, kas balstīti uz jau izstrādātām metodēm. Laika gaitā dažādas situācijas un jaunas metodes tiks apskatītas arvien sīkāk, tādējādi atbrīvojot lasītāju no nepieciešamības iedziļināties visā zinātnē. Tas ir piedāvājums būt klāt ideju, risinājumu, lēmumu, laika un sevis vadības pasaulē!



Produktu un servisu izveide ir viens no svarīgākajiem posmiem, kas var interesēt jebkuru jauno komersantu un, protams, arī jau aktīvi strādājošos.

Parasti cilvēki domā, ka radošas idejas var būt tikai tai mazajai brīnumcilvēku daļiņai, kam vienmēr ir ko teikt un vienmēr ir kāda neparasta ideja, ko likt priekšā. To varētu nosaukt pat par mītu, jo īstenībā radošs spēj būt gandrīz ikviens no mums. Prāta darbību un procesus zinātnieki pēta jau kopš pagājušā gadsimta sākuma, un šajā jomā ir atklājuši un izdomājuši ļoti daudz tehniku, kā jebkurš cilvēks savu prātu var izmantot daudz veiksmīgāk dažādu lietu risināšanai.

Šajā reizē apskatīsim nelielu daļu no metodēm un divus ceļus, kā nonākt līdz jūsu produktam vai servisam.

 

Nebijis produkts

Viens no ceļiem, protams, ir izveidot pilnīgi jaunu un nebijušu produktu. Ir kādas idejas? Visticamāk, uzreiz nekas prātā neienāks, tāpēc ķersimies tam klāt soli pa solim.

Tātad - kāda ir produkta un servisa būtība? Kāpēc tas vispār ir nepieciešams, un, vēl jo vairāk, kāpēc citi ir gatavi par to maksāt? Atbilde ir vienkārša - produkts vai serviss atrisina kādu problēmu, palīdz vai vienkārši liek justies labi.

Pirmais solis būtu - atvērt acis plaši vaļā un sākt domāt pašiem. Kas mums rada problēmas vai neērtības, kur mums ir nepieciešama palīdzība, ko mēs paši vēlētos? Īsāk sakot - meklējam problēmas.

Pieņemsim, ka problēma tagad mums ir, tomēr, visticamāk, tā nemaz nav īstā. Prātam ir tieksme visu vienkāršot, tāpēc, lai atrastu īstās problēmas, mēģiniet izmantot vienkāršu metodi[1]. Uzdevums ir paskatīties uz lietām no dažādiem skatpunktiem:

• empātiski: "Šo varētu definēt arī kā…"

• analītiski: "…, bet galvenā problēma ir…"

• motivējoši: "Tas, kā es patiešām gribētu rīkoties…"

• maģiski: "Ja es varētu pārkāpt visus zināmos likumus, tad risinātu to ar…"

• metaforiski: "Problēmu iekļaujot citur, to varētu salīdzināt ar…"

• atkāpjoties: "Vēl viens, pat vēl trakāks veids, kā uz to skatīties būtu…"

Izejot visām pakāpēm, problēma noteikti kļūs skaidrāka, tā būs plašāk nodefinēta, vai pat atklāsies pavisam jaunas nianses.

Lūk, arī ideja jaunam produktam vai pakalpojumam, kas atrisinās kādu konkrētu problēmu!

 

Jauns produkts no jau esoša

Otrs ceļš, kā nonākt līdz jaunam produktam, ir tā veidošana uz jau esoša produkta pamata. Tas nenozīmē, ka produkts tiks kopēts. Tad jau, piemēram, varētu pieņemt, ka auto ir radies no pajūga.

Arī ejot šo ceļu, galvenais uzdevums ir likt prātam norobežoties no vispārpieņemtiem priekšstatiem, tāpēc izmantosim vienu no atribūtu uzskaites[2] un matricas analīzes formām.

Pirmais solis. Uzskaitiet jūsu izvēlētās lietas vai pakalpojuma atribūtus un pēc tam visus iespējamos variantus šiem atribūtiem. Galvenais nosacījums, rakstot variantus, domāt tikai par konkrēto atribūtu, aizmirstot par pašu produktu. Piemēram, izmantosim rakstāmgaldu:

Forma

Izmērs

Materiāls

Krāsa

Stils

Taisnstūra

Ļoti liels

Metāls

Tumši brūns

Moderns

Kvadrātveida

Liels

Koks

Gaiši brūns

Minimāls

Apaļa

Vidējs

Saplāksnis

Zaļš

Senatnīgs

Ovāla

Neliels

Akmens

Sarkans

Romāņu

Trijstūrveida

Pavisam mazs

Plastmasa

Pelēks

Industriāls

Utt.

Utt.

Utt.

Utt.

Utt.

Otrais solis. Izmantojot šo tabulu, pēc nejaušības principa no katra stabiņa izvēlieties vienu variantu un salieciet tos kopā. Tādā veidā veidojiet, cik vien iespējams, daudz salikumu, kamēr atrodat kādu noderīgu.

Piemēram, ovāla, neliels, plastmasa, zaļš, minimāls - tā varētu rasties bērnu spēļu galdiņš.

 

Mums ir produkts!

Vienā vai otrā veidā, bet esam ieguvuši jaunu produktu. Ja produktu ir sanācis ļoti daudz, protams, visus tos realizēt nav iespējams, un tas arī nav vajadzīgs. Lai atlasītu labāko variantu, izmantosim pavisam vienkāršu metodi - "Plus, Mīnus, Interesanti"[3]. Praktiski šo metodi zina gandrīz visi, bet lielākoties izmanto tikai pirmos divus faktorus, pēdējo paturot prātā. Šoreiz izmantosim visus trīs.

Katram produktam uzskaitīsim visus plusus, visus mīnusus un zem "Interesanti" sarakstīsim iespējamās papildu grūtības vai labumus, paredzamo iznākumu - tātad blakus faktorus, arī tos apzīmējot ar plusa vai mīnusa zīmi.

Rezultāts = "Plus" + "Mīnus" + "Interesanti (kopsumma)".

Produkts ir atrasts!

 

Produkta noslīpēšana

Kad produkts ir atrasts, jāķeras klāt pie tā noslīpēšanas. Pirmais solis varētu būt SVIP[4] analīzes izmantošana jeb stipro un vājo pušu noteikšana, kā arī iespēju un problēmu atklāšana.

Stiprās puses:

• Kādi plusi ir jūsu produktam/servisam?

• Ar ko tas ir labāks nekā citi līdzīgi produkti/servisi?

• Kādi unikāli vai daudz lētāki resursi jums ir pieejami?

• Kādus plusus saskata šīs nozares cilvēki?

• Kāds faktors nosaka - produktu tiešām pirks?

Vājās puses:

• Ko vēl varētu uzlabot?

• No kā būtu jāsargās?

• Kādus mīnusus saskata šīs nozares cilvēki?

• Kāds faktors nosaka - to var nepirkt?

Iespējas:

• Kādas iespējas var palīdzēt?

• Kādas interesantas tendences var iespaidot?

- Izmaiņas tehnoloģijās un tirgū?

- Izmaiņas valsts atbalstā?

- Izmaiņas sociālajā sfērā, dzīvesveidā?

- Lokāli pasākumi?

Problēmas:

• Ar kādiem apstākļiem varat saskarties?

• Par kādiem konkurentiem būtu jāuztraucas?

• Vai jūsu produktam/servisam bieži tiks mainīts nepieciešamais?

• Vai tas var iespaidot jūsu biznesu kopumā?

Kad esat nosaukuši pēc iespējas vairāk faktoru, centieties noslīpēt savu produktu tuvu ideālam, bet arī atcerieties, ka pilnīgi ideāli produkti neeksistē!

 

Sāciet darīt!

Protams, ar ideju un plānu vien ir par maz, produkts ir jārealizē un jāpiedāvā tirgū. Nebaidieties eksperimentēt un domājiet, kur nepieciešams izmantot kādas īpašas metodes un kur uzvaru var sniegt vienkāršība!

Šajā sakarā labs piemērs ir šāds uz faktu balstīts joks: "Kāda valsts patērēja vairākus gadus un miljoniem dolāru, lai izgudrotu rakstāmo kosmonautiem, jo gravitācijas trūkuma dēļ pildspalvas neraksta ... Tikmēr cita valsts nepatērēja ne laiku, ne naudu un vienkārši izmantoja zīmuļus."

Lai veicas ar produktiem un servisiem!

 

[1] Vairākkārtējā redefinēšana (Multiple Redefinition); metodi ieteicis Tudors Rikards (Tudor Rickard, 1974).

[2] Atribūtu uzskaite (Attribute Listing) - metode vēl no pagājušā gadsimta 30.gadiem. Laika gaitā tai ir izveidojies milzums paveidu un papildinājumu.

[3] Plus, Mīnus, Interesanti (PMI - Plus, Minus, Interesting) - viena no plusu un mīnusu uzskaites metodēm.

[4] SVIP (SWOT - Strengths and Weaknesses, and for looking at the Opportunities and Threats ); ieviesis Alberts Humprejs (Albert Humphrey).

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas