Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.14 (121) 2008. gada 2. aprīlis
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Komersanta pārdomas par projektiem un fondiem
Nellija Livčāne, IK "Tautas universitātes "Atma"" direktore, pieaugušo izglītības un ES fondu projektu vadītāja


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Dāvinājumu ar nosacījumiem jeb neatdodamo finansiālo atbalstu (turpmāk – grantu) Latgales iedzīvotājs var saņemt nu jau gandrīz 17 gadu. Pirmo grantu piesaistes projektu es pati uzrakstīju 1994.gadā. Tirgus ekonomika Latgalē ienesa lielas pārmaiņas, kurām nebijām sagatavojušies. Mācījāmies darot. Pirmo skaistāko apzīmējumu vārdam “menedžeris” es noklausījos no kāda dāņu lektora: "Būt par menedžeri nozīmē būt galvenajam varonim filmā, kuras scenārija autors un režisors esat jūs pats."



Pirmā mācība

Topošās tirgus ekonomikas apstākļos cilvēkiem bija vajadzīgas papildu zināšanas. Kā tās padarīt pieejamas? Izvērst komercdarbību izglītības laukā bija kaut kā neērti, taču pasniedzēju darbs bija jāapmaksā, arī materiāli, telpas un viss pārējais mācībām nepieciešamais nebija pieejams par velti. Radās jautājums - kur atrast nepieciešamo finansējumu? Izlasīju, ka Varšavā ir Eiropas Savienības (ES) Demokrātijas fonda pārstāvniecība. Latviešu valodā uzrakstīju pirmo projektu "Kā īstenot demokrātiju?", iedevu paziņai iztulkot un aizsūtīju uz Varšavu. Pēc dažiem mēnešiem saņēmu atbildi, ka mani mācību kursi pēcpadomju cilvēkiem iecerēti labi, taču fonds atbalstot demokrātijas ideju izplatīšanu, lietošanu utt. Vēstulei bija pievienoti skaistā angļu valodā formulēti mērķi un mērķa uzdevumi, vēl bija piebilde nekautrēties iesniegt projektu vēlreiz. Tā arī izdarīju. Vecajam projekta saturam par mācību kursiem Latgalē kā garnējumu uzliku atsūtītos mērķu formulējumus un tādu projektu iesniedzu vēlreiz. Projektam piešķīra grantu 10 000 eiro apjomā.

Vai tā ir kompromisu mācība? Varbūt tomēr prasme formulēt mērķus, veidojot sazobi ar reģiona, valsts un ES mērķiem.

Atbalsts Latvijas iedzīvotājiem nāca mērķtiecīgi un pareizajā secībā, bet atbalsta izmantošanas lietderība ir pretrunīga. Latvijā īstenotos projektus iedalu trijās kategorijās: notrallinātie projekti, kompromisa projekti un lietderīgie projekti.

 

Grantu piesaistes mērķa grupas

Grantu piesaiste un izmantošana saimnieciskās darbības veikšanai ir iedalāma vairākās mērķa grupās.

Bezdarbnieki. Visvairāk mudinātie, rosinātie, motivētie, atbalstītie, upura pozīciju ieņēmušie… Kad redzu šos bezdarbniekus un miljonus no Eiropas Sociālā fonda, kuri jau iztērēti un turpmāk ieplānoti bezdarbnieku apmācībām, manī uz īsu brīdi pazūd vēlme palīdzēt darbīgajiem un atbildīgajiem.

Amatnieki. Māceklis - zellis - meistars. Viņi ir īpaši, viņi ir zemes sāls, dzīves gudrie filozofi un sava amata meistari šā vārda vislabākajā nozīmē. Tikai kamīnu un krāšņu podnieks izjusti, ar mīlestību var pastāstīt par dūmiem un tiem vajadzīgā ceļa izbūvi kamīnā. Ar bijību klausos, kā par koka dzīvi, enerģiju un kalpošanu cilvēkam stāsta guļbaļķu būvju meistars, par matu raksturu, skaistumu un veselību - friziere, par ekoloģiski tīriem enerģijas avotiem - pavārs, maiznieks, un tā vēl un vēl. Labi, ka ir Latvijas Amatniecības kamera ar tās entuziastiem.

Mans viedoklis ir tāds: pat ar trešo daļu no bezdarbniekiem domātā finansiālā atbalsta pietiktu, lai Latvijas, jo sevišķi Latgales, amatnieki nostiprinātu savu pozīciju Latvijas deformētajā tirgus ekonomikā un darba tirgū.

Ja amatnieki nav pietiekami aktīvi izmantojuši SAPARD1, strukturālo un citu fondu finansējumu, tad tam ir nopietns iemesls, kuru centīšos analizēt turpmāk.

Zemnieki, lauku zemju un mežu īpašnieki. Nesteidzīgi braucot pa Latgales ceļiem, var redzēt skaisti sakoptus laukus, jaunbūves, ganāmpulkus, ārstniecības augu sējumus, meža jaunaudzes - tie varētu būt izveidoti ar lauksaimniecības un lauku attīstības fondu atbalstu. Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās nodaļas un Rīgas LAD, lauku konsultāciju centri cenšas. Lai izdarītu secinājumus par līdzekļu pieejamību un sadales taisnīgumu, ir vajadzīgs nopietnāks pētījums. Sadarbojos ar vairākām zemnieku saimniecībām dažādos Latvijas reģionos un varu apgalvot, ka atšķiras LAD Gulbenē no LAD Valmierā vai Jēkabpilī. Kā vienmēr, noteicošā ir tehnoloģijas mīkstā puse jeb cilvēciskais faktors. Jebkurā iestādē visgrūtāk atrast atbildi uz ierosinājumu vai problēmas risinājumu ir tad, ja pretī sēž simulants, kurš cenšas perfekti izpildīt dienesta instrukcijas, neuzņemoties atbildību par savu personisko lēmumu un tādējādi nekļūdoties un veiksmīgi nokalpojot līdz pensijai.

"Vecajam projekta saturam par mācību kursiem Latgalē kā garnējumu uzliku atsūtītos mērķu formulējumus un tādu projektu iesniedzu vēlreiz. Projektam piešķīra grantu 10 000 eiro apjomā."

Lauku pašvaldībām vajadzētu rosināt projektus valsts un Eiropas Savienības atbalsta Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumam "Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem". Tā mērķis ir atbalstīt investīcijas publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos. Kā veiksies ar piedāvāto iespēju izmantošanu, kad pašvaldības pārbīdās un īpašumus pārdala?

Biedrības, nodibinājumi (NVO)2. Jā, tie ir vajadzīgi, arī finansējums to darbībai nepieciešams. Bet "pamēģini būt Spīdola, ja tev ir bērni un piemājas dārziņš".Par NVO šoreiz nerunāsim.

Komersanti. Individuālie komersanti struktūrfondu (SF) pirmajā plānošanas periodā 2004.-2006.gadā pie skaistajiem ERAF3 grantiem ar 50-65% atbalsta intensitāti nemaz netika, jo noteikumi paredzēja atbalstīt tikai komercsabiedrības.

Komercsabiedrībām infrastruktūras modernizācijas programmās vajadzēja finanšu ekonomisko rādītāju atbilstību un ļoti nopietnu biznesa plānu ar NPV (Net present value) un jūtīguma analīzes aprēķiniem. Iepirkumu procedūra ar tehnisko specifikāciju vismaz trim piedāvājumiem vien ko nozīmēja! Piemēram, 2004.gada augustā pēc daudzām negulētām naktīm iesniedzām LIAA4 projektu tehnikas iegādei. Apmēram pēc mēneša saņēmām aģentūras vēstuli, ka projekts noraidīts un par visbūtiskāko kļūdu norādīta iepirkumu procedūras piedāvājumu atšķirība - vienam piedāvājumā papildus pierakstītas pretslīdes ķēdes, bet citam - nevis kabīnes aizsardzība pret ultravioletajiem stariem, bet aizkariņi. Es varbūt nedaudz sabiezinu krāsas, bet būtība paliek. Pārstrādājām iepirkuma procedūru un kopā ar skaļā 20.marta izturīgajiem LIAA durvju šturmētājiem to projekta papīru kasti iesniedzām vēlreiz. Tagad tehnika priecē komercsabiedrības īpašniekus, darbiniekus. "Ignoti nulla cupido"5, tādēļ gatavojam nākamos projektus.

 

Mazo un vidējo kopīgās problēmas

Iepriekšējā plānošanas periodā jaunu produktu, tehnoloģiju izstrādei varēja izmantot gana labu programmu. Es kā ķīmiķe ar rūpnīcas rūdījumu šajā jomā jutos kā zivs ūdenī. Paspēju izstrādāt tikai sešus projektus, no kuriem viens tika noraidīts, bet pēdējos divus nepaguvām iesniegt, jo pēkšņi tā dēvētās inovācijas programmas miljonus pārsvieda uz citu programmu. Bēdīgākais ir tas, ka divi atbalsta pretendenti atteicās no atbalstītā projekta īstenošanas. Te atkal jārunā gan par objektīviem, gan subjektīviem iemesliem.

Taču visiem MVK6 kā potenciālajiem atbalsta saņēmējiem lielākoties ir kopīgas problēmas:

• Stratēģiskā plānošana. Kā lai komersants nosaka attīstības perspektīvos virzienus, tirgus nišas, ja kopsakarībās risināta, nopietni izmantojama attīstības plāna nav ne Latvijai, ne ES. Runājam vispārīgi - par pilnveidošanu, uzlabošanu, attīstīšanu, nodrošināšanu. Domāju, ka viens no traucēkļiem ir plānotāju šaurā specializācija. Problēma ir laikus neatrisināts jautājums, un, kad to pamana, tiek izveidots jauns departaments vai pat ministrija, kam jānodarbojas ar samezglojumu risināšanu. Ja zemnieks tāpat kampaņveidīgi rūpētos te par zirgiem, te par govīm un pēc gada atcerētos, ka arī vistas jābaro... Augsta līmeņa vadītājam, vai tas būtu ministrs, vai uzņēmuma vadītājs, ir jānodarbojas tikai ar stratēģisko mērķu izvirzīšanu, lēmumu pieņemšanu par alternatīvas izvēli, labas komandas izveidi un vadību, efektīvu komunikāciju nodrošināšanu un jāpieskata grāmatvedība (kur būs peļņa?). Bet amatniekam, mazajam komersantam, ir jāveic gan stratēģiskā plānošana, gan izpildītāja darbs ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, turklāt jāpaspēj izsekot un ievērot strauji mainīgos likumus, ES regulas, MK noteikumus. Labi, ja ir jūtams pašvaldības atbalsts. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā, kad sapņoju par savu vietu sakārtotā Latgalē, manus sapņus konstruktīvā projektu gultnē ievirzīja Dagdas pilsētas mērs Viktors Stikuts, piedāvādams vajadzīgo informāciju un iedrošinādams rakstīt projektus ne tikai pieaugušo izglītībai, bet arī uzņēmējdarbībai.

• Juridiskie jautājumi. Ierēdnis teica, ka es kā individuālais komersants esot juridiska persona, bet es apstrīdēju - neesmu vis. MK noteikumi par iepirkuma procedūras veikšanu pasūtītāja finansētiem projektiem divu gadu laikā ir mainījušies trīs reizes. Darbības nozares tikko vēl bija klasificētas pēc klasifikatora NACE 1.1.redakcijā, tagad - 2.redakcijā. Annex1- lauksaimniecības produktu saraksts - vien ir ko vērts!

Piemēram, ja ražo alu no iesala ekstrakta, tad var pretendēt uz atbalsta saņemšanu no ERAF, ja no dzīvās izejvielas - tad no ELVGF7. Ja esi sīkais komersants lauku teritorijā, tad sniedz projektu LIAA, ja mazais - LAD, tikai vispirms pārbaudi, vai darbības nozare derēs.

• Resursu pieejamība. Kūdra, sapropelis, koksne u.c. meža produkti. Vai jaunizveidota komercsabiedrība varētu cīkstēties ar tiem, kas ilgstoši tirgo mūsu kūdru bez jebkādas pievienotās vērtības? Zinu gadījumu, kad aitu audzētājiem Latgalē nepietiek zemes, lai palielinātu ganāmpulku. Darbaspēka resursi? No tiem, kas pieejami Latgalē, vislielākās cerības dod jaunieši, kuri vēl mācās. Cits jautājums, ko viņi mācās. Gudrs komersants laikus noskata dažus jauniešus tuvākajā arodskolā un sāk ar viņiem sadarbību nākotnes veidošanā. No man zināmajiem uzņēmējiem šāda sadarbība ir nesusi augļus.

• Zināšanas un prasme. Uzņēmējs nav bezdarbnieks, kuru uzlūdz uz bezmaksas nodarbībām datoru lietošanā, saskarsmes psiholoģijā, pat projektu vadībā. Rūpju nomāktajam, aizņemtajam biznesmenim paša apmaksātais vienas dienas seminārs nav glābiņš. Katram savs darāmais: lai pa NSID8 triju darbības programmu un Lauku attīstības plāna triju asu pasākumu aktivitātēm, apakšaktivitātēm ložņā konsultants. Ja komersants izlemj piesaistīt konsultantu, tad jārēķinās ar fiksēto maksājumu un mainīgo, no rezultāta atkarīgo summu 4%-12% apjomā no piesaistītā granta vērtības. Bet konsultanti ir tik dažādi. Man ir nācies saskarties ar trim konsultantu firmu veidiem (atkal nedaudz piekrāsošu, jo nepretendēju uz nopietna pētījuma rezultātu apkopojumu).

Veco lokomotīvju konsultantu firmas - tādas, kuru priekšgalā ir bijušais Saeimas deputāts, ministrs vai viņu radinieks. Viens no svarīgākajiem ienākumu avotiem šīm firmām ir dažnedažādu pētījumu veikšana, ko samērā labi apmaksā no ES fondiem un valsts budžeta. Gudri, laipni konsultanti, kuri apmulst, būvniecības tāmes vai ražošanas tehnoloģisko procesu ieraugot.

Fikso un apķērīgo jauniešu firmas. Tas ir kaut kas līdzīgs klasteriem. Arī viņi veic pētījumus, kārto valsts un citus pasūtījumus, izmantojot svaigās mārketinga, sabiedrisko attiecību zināšanas, līderisma prasmes. Ja amatnieks, sīkais vai mazais komersants atnāk pie viņiem uz konsultāciju, tad diezin vai tiks slēgts līgums, jo veidojamais projekts un līdz ar to konsultantam paredzētie procenti ir mazi, bet darba būs vairāk.

Vēl ir propagandas konsultanti, kuri joņo pa Latvijas novadiem un sola visu nokārtot, lai komersants saņemtu grantu. Semināros klausītājiem parasti iesaku pieprasīt pārbaudāmu informāciju par konsultanta iepriekšējo projektu rezultātiem. Labākajā gadījumā tas izrādās cālēns, kas dižojas ar gaiļa spalvām, sliktākajā - ierēdnis organizācijā, kas administrē fondu apguvi.

• Inovācija. Ir lielisks, pretimnākošs Latvijas Tehnoloģiskais centrs ar tūkstošiem jaunu tehnoloģiju piedāvājumiem. Bet vidējais komersants, kas ievēro vecās kokapstrādes tradīcijas, ar laimīgu sejas izteiksmi pavēsta, ka vācu draugi piedāvā izdevīgi nopirkt gandrīz jaunu taras dēlīšu ražošanas tehnoloģisko līniju… Šķiet, šajā gadījumā inovācija ir eļļa, bet komersanta bizness - ūdens. Protams, jauninājumi ir risks, papildu rūpes un arī izmaksas. Jaunajā plānošanas posmā ir daudzas inovāciju pārneses un atbalsta programmas. Tās veiksmīgi apgūstot, ieguvēji būs kā uzņēmēji, tā arī valsts kopumā.

"Pat ar trešo daļu no bezdarbniekiem domātā finansiālā atbalsta pietiktu, lai Latvijas, jo sevišķi Latgales, amatnieki nostiprinātu savu pozīciju Latvijas deformētajā tirgus ekonomikā un darba tirgū."

• Atšķirīgi formulējumi, prasības, formas. VRAA9, LAD, LIAA - projekta iesniegumi/veidlapas katrā iestādē ir atšķirīgas, arī vienai iestādei iesniedzamie dokumenti mainās. Varu iedomāties, kas sāksies, kad tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma. Visracionālāk, drošāk bija strādāt ar LIAA. No visām iepriekš minētajām aģentūrām, dienestiem LIAA visprecīzāk definēja noteikumus, prasības, visefektīvāk nodrošināja pat tehniskas specifiskas atbildes uz elektroniski uzdotajiem jautājumiem. Skaidra struktūra un laipni, korekti darbinieki. Vai ņēma kukuļus? Lai atsaucas tas, kurš ir devis. Projekta izvērtēšanā ir atļauts vienreiz veikt labojumus, kad LIAA atsūta korektu vēstuli, pa punktiem nosaucot un raksturojot kļūdas, neprecizitātes. Tikpat akurāti jāizlabo kļūdas un labojumi jānosūta LIAA. Grūtāk izlabot, ja kļūdas ir tehniskajā projektā, tāmēs.

• Tirgus ekonomikas īpatnības. Pirmkārt, monopoli un anonīmie tirgus regulatori, kuri deformē tirgu. Otrkārt, potenciālo klientu skaits (cik no tiem vēl pametīs Latviju?), pircēju spēja maksāt (cik oficiālās un cik pelēkās naudas pircēja maciņā varētu būt pēc gada, trim?). Komersantam nav viegli pamatot biznesa plāna tirgus raksturojumu un ieņēmumu un izmaksu aprēķinus turpmākajiem pieciem septiņiem gadiem.

• Atbalsta pretendentu stereotipi. Uzskatu, ka korupciju veicina paši komersanti. Ja sāk būvniecības darbus no otra gala, ja grib iesniegt projekta pieteikumu pēc iesniegšanas termiņa beigām, ja tehnoloģiskajā procesā nav nodrošinātas darba vai vides drošības prasības un tamlīdzīgi, tad meklē iespēju dot kukuli. Pirms trim četriem gadiem nāca tādi gludi kungi, demonstrēja ar lielām naudas zīmēm piebāztas kabatas un jautāja, kam un cik jādod, lai dabūtu Eiropas finansējumu. Vai tādi atraduši vājo posmu attiecīgajā iestādē?

 

Par ko rakstīt projektu

Biznesa attīstības plānošana, projektu izstrādāšana un īstenošana ir ļoti patīkams radošs process, kura centrā ir jābūt atbalsta pretendentam, nevis konsultantam. Ja laimējas piesaistīt labu konsultantu, tad par procesa sastāvdaļu kļūst arī daudzinātā mūžizglītība: granta atbalsta pretendenta zināšanas pēc gala atskaites/pārskata nodošanas ir citādas nekā projekta plānošanas sākumā.

Taču projekta pieteikuma veidlapas ir tik vienkāršotas, ka to aizpildīšana neprasīs speciālas zināšanas. Atliek izsvērt - par ko lai raksta projektu? Ko ražot, kādu pakalpojumu sniegt? Kad saistībā ar to biznesā ir rastas atbildes uz vēl sešiem jautājumiem (kas? ko? kā? kad? kam? kur?), rodas vēl viens. Tas ir "kāpēc" jeb jautājums par motivāciju īstenot projektu.

Grūti saglabāt sirdsmieru un prāta skaidrību, kad apkārt virmo neapmierinātība, negatīva informācija. Kad LAK amatnieku meistaru kursu grupā piedalos psiholoģiskajā treniņā, līdzsvars starp labo un ļauno atjaunojas. Amatnieks neapjūk daudzo nosaukto vērtību izvēlē, kā tas gadās it kā gudru cilvēku grupās.

Atšķirībā no karjeras cilvēkiem, kuri par trīs pamatvērtībām ir izvēlējušies demokrātijas principu lietošanu, svešvalodu apgūšanu, likumu ievērošanu, meistara pamatvērtības ir citas: brīvība, godīgums, mīlestība.

Brīvība, kas ir arī izvēle un atbildība, godīgums arī biznesā un projektos, mīlestība tās visās izpausmēs, ieskaitot mīlestību uz dzimto zemi un uz darāmo darbu.

 

1 SAPARD - Eiropas Savienības finansējums Latvijai kā ES kandidātvalstij (pirms strukturālajiem fondiem).

2 NVO - nevalstiskās organizācijas (angļu val. NGO).

3 ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

4 LIAA - v/a "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra"kā grantu shēmas apsaimniekotāja.

5 Kas nezina, tas neiekāro (latīņu val.).

6 MVK - atbilstoši EK regulai komersantus iedala sīkajos, mazajos, vidējos un lielajos; "Noteikumi par saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai".

7 ELVGF - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.

8 NSID jeb Nacionālais attīstības plāns.

9 VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas