Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Biznesa vide | Idejas biznesa uzsākšanai

Kādu pakalpojumu trūkst mazpilsētās?
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Nereti izskan viedoklis, ka mazpilsētās un laukos uzņēmējdarbību attīstīt ir grūti, jo pēc daudzām precēm un pakalpojumiem neesot pieprasījuma. Realitāte apliecina pretējo – biznesam arī mazpilsētās ir kur izvērsties! "Komersanta Vēstnesis" veica nelielu pētījumu un aptaujāja vairākas Latvijas mazpilsētu pašvaldības, lai noskaidrotu, kādu pakalpojumu trūkst pašvaldības teritorijā. Rezultātā žurnāls ir kļuvis par tādu kā vidutāju – vietu, kur satikties mazpilsētu vajadzībām un uzņēmēju iespējām. Labums būtu abām pusēm – gan mazpilsētu iedzīvotājiem, gan uzņēmējam, jo viņš zinātu: šajā pilsētā viņa piedāvātos pakalpojumus gaida.



Mērķtiecīgi tika aptaujātas tikai tās mazpilsētas, kuras nav rajona centrs. Kā zināms, tajos pieejamo pakalpojumu un piedāvāto preču klāsts ir diezgan plašs - pastāv un darbojas gan frizētavas, gan videonomas punkti, gan auto servisi. Taču šo uzņēmumu pakalpojumus labprāt vēlētos izmantot iedzīvotāji arī citās rajona pilsētās, nevis mērot 20-30 kilometrus līdz centram. Bet varbūt tas ir tikai greizs priekšstats, ka mazpilsētu iedzīvotājiem kāds pakalpojums nav pieejams un būtībā visa pietiek? Kādam pakalpojumam ir vieta mazpilsētā un galvenais - pēc kura būtu pietiekams pieprasījums? Kādi varētu būt iemesli tam, ka šī niša vēl nav aizpildīta? Tie ir jautājumi, uz kuriem lūdzām atbildes pilsētu pašvaldībām.

Atbildes liecina, ka mazo pilsētu vajadzības ir dažādas - no ikdienišķiem pakalpojumiem (apavu labošana, publiskā pirts, kafejnīca) līdz neparastākām - deju klubam un kinoteātrim. Taču galvenais - vairums mazpilsētu izsacīto vajadzību ir realizējamas - ir vajadzīgs tikai uzņēmīgs cilvēks, kas kādas noteiktas preces vai pakalpojumus mazpilsētu iedzīvotājiem varētu piedāvāt.

Pilsētu pašvaldību pārstāvji norāda: ja kādam uzņēmējam ir interese par vēl pagaidām brīvo biznesa nišu šajā pilsētā, tās labprāt sadarbotos. Varbūt kāds uzņēmējs arī "Komersanta Vēstneša" veiktās aptaujas rezultātu apkopojumā ieraudzīs pievilcīgu biznesa veidu sev kaimiņos, ko vietējie komersanti nav pratuši novērtēt vai prasmīgi izmantot. Lai izdodas!

 

Grobiņā gaida mājīgu kafejnīcu

Grobiņa atrodas tikai 10 km attālumā no Liepājas - daļa grobiņnieku arī strādā Liepājā. Līdz ar to nepieciešamos pakalpojumus viņi var saņemt rajona centrā, norāda Grobiņas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane.

Viņa raksturo uzņēmējdarbības vidi Grobiņā: tajā pastāv un darbojas 56 uzņēmumi, no tiem trijos strādājošo skaits pārsniedz 100. Pilsētā ir 3 autoservisi, 2 viesu mājas, 4 kafejnīcas, 23 veikali un 24 citu nozaru uzņēmumi. "Apjautājot kolēģus, secinājām, ka pilsētas centrā trūkst mājīgas kafejnīcas. Ir bijuši vairāki mēģinājumi to izveidot, diemžēl neveiksmīgi. Bija par maz klientu un trūka arī labu pavāru, apkalpojošā personāla. Protams, iespējas sākt savu biznesu pastāv vienmēr, taču aktuāls ir kadru jautājums, konkurence, inflācija, maksātspēja u.tml. Iespaido arī lielpilsētas tuvums, kur pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs," atzīst S.Dreimane.

 

Skrundā vajadzētu apavu remontdarbnīcu

Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes Attīstības un finanšu nodaļas vadītāja Zane Eglīte stāsta, ka "mazpilsētā daudzi pakalpojumi jau ir, taču ne pietiekamā daudzumā un kvalitātē". Viņa paskaidro: "Cilvēki kļūst prasīgāki pret pakalpojumu saņemšanu sev vēlamā kvalitātē un tādēļ savu iespēju robežās dodas uz lielākām pilsētām gan iepirkties, gan izklaidēties. Braukšana uz lielpilsētām vai rajonu centriem ir saistīta arī ar valsts un veselības aprūpes iestāžu koncentrēšanos pilsētās. Skrunda ir ļoti labā stratēģiskā vietā ar labu autobusu, vilcienu satiksmi, kas atvieglo cilvēku nokļūšanu viņam vēlamajā vietā. Pilsētā viņi mēģina apvienot daudzas lietas, piemēram, dokumentu kārtošanu valsts iestādēs, kā Valsts ieņēmumu dienestā, Lauku atbalsta dienestā, bankās, ar iepirkšanos lielveikalos, kur preču klāsts ir lielāks, plašāks ir atlaižu piedāvājums."

"Daudzi lielāki vai mazāki uzņēmumi ir meklējuši ceļu uz Skrundu, bet mums nezināmu apsvērumu dēļ nav realizējuši savus plānus. Pašvaldība iespēju robežās ir pretimnākoša uzņēmējdarbības sākšanai tās teritorijā," skaidro Z.Eglīte, piebilstot, ka pašvaldībā ir arī ražošanas attīstībai piemērota platība dzelzceļa tuvumā.

Apzinot nepieciešamības, Skrundā ļoti būtu vajadzīga kulturāla vieta (piemēram, deju klubs), kur atpūsties jauniešiem, ir pieprasījums pēc kino, apavu labošanas, arī ārstu speciālistu pakalpojumiem (pilsētā ir vien ģimenes ārsti un zobārsts), nepieciešams būtu arī apbedīšanas birojs ar pilnu servisu, vairāk degvielas uzpildes staciju (Skrundā ir tikai viena), plašāks dažādu preču klāsts (būvmateriāli, celtniecības preces, elektropreces).

 

Lielvārdei - apavu veikalu un publisko pirti

Par Lielvārdē nepieciešamajiem pakalpojumiem stāsta Lielvārdes pašvaldības sociālā dienesta vadītājas p.i. Vita Kalniņa: "Apspriežoties ar kolēģiem, secinājām, ka Lielvārdes pilsētā perspektīvā būtu nepieciešams veidot veco ļaužu aprūpes māju (pansionātu), kurā tiktu piedāvāti gan ilgstošas, gan īslaicīgas aprūpes pakalpojumi. Tāpat šī iestāde varētu piedāvāt aprūpes pakalpojumus mājās. Pašreiz aprūpi mājā pilsētas iedzīvotājiem spējam piedāvāt ļoti minimāli, jo sociālajam dienestam nav štata vietas - sociālais aprūpētājs, savukārt Ogres rajonā ir tikai viena ilgstošas sociālās aprūpes iestāde (pansionāts "Madliena") un viena īslaicīgas aprūpes māja (Ķeguma aprūpes māja), bet ir samērā lielas rindas, lai saņemtu šo iestāžu piedāvātos pakalpojumus.

Darba procesā, strādājot ar sociālā dienesta klientiem, esam saskārušies ar iedzīvotāju vēlmi, lai Lielvārdē tiktu izveidota publiskā pirts, jo joprojām ir dzīvojamās telpas, kurās nav siltā ūdens, tāpēc iedzīvotāji labprāt izmantotu pirts pakalpojumus.

Neizmantota iespēja ir arī publiskā tirgus izveide (piemēram, nav aprīkots tirgus laukums).

Iespējams, ka Lielvārdes iedzīvotāji vēlētos arī apavu veikalu, jo šāda veikala pilsētā nav, tomēr ir grūti prognozēt, vai šis bizness būtu pietiekami rentabls."

 

Aucē nav kur paēst

Auces domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis norāda: "Auces pilsētā trūkst kvalitatīva ēdināšanas uzņēmuma (kafejnīcas, varbūt pat restorāna), kur būtu iespējams garšīgi un kvalitatīvi paēst ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī atpūsties pilsētas viesiem. Patīkami būtu, ja šāda atpūtas vieta nodrošinātu papildu izklaides iespējas. Ar skaudību var noraudzīties, kā šāda veida uzņēmumi rodas un pastāv tepat kaimiņos, Lietuvā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai varētu piesaistīt vairāk apmeklētāju un tūristu. Tam būtu vajadzīgs izveidot arī papildu nakšņošanas vietas."

 

Dagdā cer uz būvmateriālu veikalu

Dagdas pilsētas domes sekretāre Marija Badūne stāsta, ka šobrīd Dagdas pilsētā trūkst mūsdienīga būvmateriālu veikala ar plašu preču sortimentu: "Dodamies iepirkties uz Daugavpili (83 km) vai Rēzekni (67 km). Esošie mazie veikaliņi ir dārgi, un celtniecības materiālu izvēle tajos nav plaša. Pakalpojuma saņēmēju skaits būtu pietiekams, jo topošā Dagdas novada iedzīvotāju skaits ir virs 10 000." Pilsētas iedzīvotājiem ļoti aktuāls ir arī pirts pakalpojums, jo aptuveni 450 mājas ir bez ūdensvada un kanalizācijas. M.Badūne prognozē, ka pieprasījums būtu arī pēc pašapkalpošanās veļas mazgātavas.

Trūkst arī sabiedriskās ēdināšanas iestādes. "Tas īpaši izjūtams pilsētas viesiem, kuri pilsētā iegriežas, lai apskatītu tūrisma objektus vai vienkārši caurbraucot," norāda M.Badūne.

 

Ape atvērta daudziem piedāvājumiem

Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Čerņavska stāsta, ka Ape ir mazpilsēta ar mazu iedzīvotāju skaitu, kas faktiski ir vēl mazāks nekā uzrādīts, jo liela daļa jauno cilvēku strādā vai studē lielajās pilsētās, kā arī ir peļņā ārzemēs. "Apei ir vajadzīgi daudzi pakalpojumi, taču par iespējami zemām cenām. Uzņēmējiem ir daudz brīvu nišu, taču pirmā problēma ir jautājums par to rentabilitāti. Otrā - uz mazpilsētām nevēlas nākt strādāt jaunie speciālisti (piemēram, zobārsts, kas ir ļoti nepieciešams). Esošie iedzīvotāji lielākoties ir mazkvalificēti, bet izglītību ieguvušie jau atraduši nodarbošanos.

Apē, piemēram, nav apģērbu veikala, bet tie, kas ir mēģinājuši šajā sfērā darboties, saskārušies ar zemu pirktspēju. Viņi ir mēģinājuši piedāvāt lētāku, līdz ar to nekvalitatīvāku preci, bet pirktspējīgākie labāk izvēlas apģērbu iegādāties lielākās pilsētās, kur piedāvājums ir plašāks. Tāpat ir ar daudzām rūpniecības precēm, kancelejas precēm, grāmatām, būvmateriāliem, kā arī auto rezerves detaļām. Nav nopērkamas bērnu preces un uzturs. Trūkst benzīna uzpildes stacijas. Nav pieejami sadzīves remonta, apavu remonta, autoremonta, šūšanas pakalpojumi. Sievietes varētu vēlēties kosmetologa, manikīra, masiera pakalpojumus saņemt kādā jaukā salonā, nevis pie pazīstamiem cilvēkiem mājās. Kā jau minēju, ļoti nepieciešams ir zobārsts, kura praksei savu atbalstu iespēju robežās ir gatava sniegt arī pašvaldība. Trūkst arī informācijas tehnoloģiju speciālista, kas nebūtu aizņemts vairākās darbavietās.

Problēma patiesībā ir tikai viena - zemā pirktspēja, un tas jau ir valstisks jautājums. Atstatums līdz lielpilsētai mūs ir padarījis par attālu vietu, ne tikai mērot pēc kilometriem, bet arī attīstībā," skumji atzīst M.Čerņavska.

 

Viesīte gaida amatniekus

Viesītē iespējas uzņēmējdarbības attīstībai ir gan pakalpojumu jomā, gan ražošanā - uzskata Viesītes pilsētas un lauku teritorijas domes teritorijas attīstības plānošanas speciāliste Gunta Dimitrijeva. Viņa uzskaita iespējas un brīvās biznesa jomas: apavu remonts, viesnīca, ēdināšana, apvienota ar atraktīvām aktivitātēm, kas varētu būt sadarbībā ar tūrisma firmām, tūrisma pakalpojumu produktu attīstība - apskates vai demonstrāciju saimniecību veidošana.

G.Dimitrijeva piebilst, ka Viesītē ir iespējas attīstīt uzņēmējdarbību arī amatniecībā. Pašvaldībā ir izstrādāta koncepcija Bānīša kompleksa attīstībai. Ir plānots, ka amatnieki varētu gatavot dažādus izstrādājumus, demonstrēt amata prasmi apmeklētājiem un izgatavot koka suvenīrus, kas raksturīgi šai vietai, piemēram, Mazā Bānīša lokomotīve, vagoni u.tml. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību, pašvaldība organizē uzņēmējdarbības atbalsta dienas vienu reizi gadā. Sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģiona administrāciju tiek strādāts pie projekta pieteikuma veidošanas biznesa inkubatora izveidei Viesītē.

 

Strenčos - vairāk medicīnas pakalpojumu

Strenču pilsētas Attīstības plānošanas nodaļas speciāliste Santa Rāviča stāsta, ka Strenču pilsētas iedzīvotājiem visvairāk trūkst medicīnas servisa: "Šobrīd vislielākā problēma ir stomatologa pakalpojumi. Tuvākais zobārsts ir Valmierā vai Valkā, daļa iedzīvotāju brauc uz Rīgu. Pašvaldības īpašumā ir nelielas telpas, kuras varētu piedāvāt stomatoloģiskā kabineta ierīkošanai. Tās ir telpas virs pilsētas doktorāta, kas atrodas pilsētas centrā.

Būtu nepieciešama arī jauka kafejnīca pusdienošanai un svinīgu pasākumu organizēšanai. Šobrīd Strenčos ir divas ēdnīcas un viens restorāns, tomēr tas neapmierina esošo pieprasījumu. Vakaros vai svētkos iedzīvotājiem ir salīdzinoši maza iespēja ieturēt jauku maltīti ārpus mājas Strenču pilsētā. Brīvas telpas kafejnīcai pašreiz ir SIA "Ziemeļu nafta" degvielas uzpildes stacijā. Tāpat pilsētā būtu nepieciešams neliels tirdzniecības centrs (ar veikaliem, kafejnīcu un citiem pakalpojumiem), kur cilvēki, gaidot starppilsētu autobusus, varētu patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem; sabiedriskā tualete, asfaltēts laukums ar nojumēm un galdiņiem, kas pildītu tirgus laukuma funkcijas."

S.Rāviča norāda arī uz lielākām uzņēmējdarbības problēmām: viena no pamatproblēmām, kādēļ pilsētā maz ieplūst jauns darbaspēks, ir dzīvojamās platības trūkums. Esošais pašvaldības dzīvojamais fonds ir novecojis un privatizēts. Turklāt pašvaldībai trūkst nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai veidotu jaunu dzīvojamo fondu. Ja būtu kāds uzņēmums jeb uzņēmējs, kas būtu interesēts celt mazstāvu dzīvojamās ēkas, tas reizē uzlabotu arī darba tirgu Strenčos. Pašvaldībai pieder zeme, kuru varētu apbūvēt, lielākajā daļā pilsētas teritorijas ir komunikācijas.

Strenči ģeogrāfiski atrodas salīdzinoši izdevīgā vietā - tikai 18 km no Vidzemes reģiona centra Valmieras. Mazpilsēta ir piemērota jaunām ģimenēm, jo ir bērnudārzs, vidusskola, mūzikas skola, dažādi pašdarbības kolektīvi un pašvaldības sabiedriskā pirts, pilsētas priekšrocības raksturo S.Rāviča.

 

Cik pilsētu, tik vajadzību

Varakļānu pilsētas domes biroja administratore Aija Ščuka informē, ka Varakļānu pilsētā būtu nepieciešama frizētava, solārijs, baseins, viesnīca-atpūtas komplekss pie šosejas (ar sporta centru) un auto mazgātava. Savukārt Pļaviņu pilsētas domes pārstāvji norādījuši, ka Pļaviņās ļoti noderīgs būtu sadzīves tehnikas remonta punkts, ķīmiskā tīrītava, taksometrs, trenažieru zāle, arī fizioterapijas kabinets, interneta zāle. Vēlams būtu lauksaimniecības produkcijas veikaliņš, kurā pieņemtu preces no vietējiem iedzīvotājiem.

 

 



CIK REĀLI ĪSTENOJAMAS IR MAZPILSĒTU VAJADZĪBAS?

Latvijas Pilsētu savienības ģenerālsekretārs JĀNIS TEIKMANIS:
"Visas minētās mazpilsētu vajadzības noteikti ir pamatotas, jo tās ir nosaukuši pilsētu pašvaldību attīstības nodaļu speciālisti, kas, protams, ir izpētījuši, ka pēc šiem uzņēmējdarbības veidiem tik tiešām ir pieprasījums. Tā kā pieprasījums ir galvenokārt pēc mazā biznesa uzņēmumiem, šīs aptaujas dati būtu ļoti noderīgi Nodarbinātības valsts aģentūrai, gan plānojot bezdarbnieku pārkvalifikāciju, gan iesakot potenciālajiem mazajiem uzņēmējiem piedalīties, piemēram, ALTUM programmā ar projektu finansiālā atbalsta saņemšanai, lai izveidotu savu uzņēmumu."

Zemgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības attīstības speciāliste KATRĪNA DŪDA:
"Mazpilsētās ir īstenojama uzņēmējdarbība, kas saistīta ar tādiem pakalpojumiem kā ēdināšana, publiskās pirtis, skaistumkopšanas pakalpojumi, jo šie  biznesa veidi neprasa lielus kapitālieguldījumus. Arī apavu darbnīca mazpilsētās ir tā niša, kurā vajadzētu attīstīties, jo šāds pakalpojums vienmēr būs nepieciešams un iedzīvotājiem nevajadzēs braukt uz lielākām pilsētām, lai labotu apavus.
Tāpat reāli būtu izveidot interneta zāli, kas ir nepieciešama ikvienā mazpilsētā. Domāju, ka tāda veida uzņēmējdarbība noteikti būtu dzīvotspējīga, jo šādās vietās tikai daļai iedzīvotāju ir iespēja piekļūt internetam mājās.
Bet diez vai mazpilsētās būtu realizējama ideja par kino, jo kinoteātra uzturēšana un filmu iepirkšana ir dārga. Turklāt prakse liecina, ka pat Jelgavā kino izveide neatmaksājās, tāpēc ir šaubas, vai mazpilsētā tāds uzņēmums būs ienesīgs.
Jāatzīst, ka arī būvmateriālu veikals mazpilsētā uzņēmējam diez vai nestu peļņu. Jo iedzīvotāji, kam ir nepieciešami būvmateriāli, rēķinās ar lielāku naudas summu, līdz ar to labāk dodas uz lielpilsētu, lai izvēlētos iespējami kvalitatīvākus materiālus. Mazpilsētās tādu pašu preču sortimentu nebūtu iespējams nodrošināt.
Līdz šim mazpilsētās daudzas nišas nav aizņemtas, jo cilvēkiem nav pārliecības par uzņēmuma dzīvotspēju, kā arī ir nepietiekamas zināšanas uzņēmējdarbībā. Lai aktivizētu iedzīvotājus sākt uzņēmējdarbību, Zemgales plānošanas reģiona administrācija plāno projektus par biznesa inkubatora jeb biznesa atbalsta centra izveidi ne tikai Viesītē, bet arī Tērvetē un Skaistkalnē. Tāpat biznesa dārzu izveide plānota Gailīšu pagastā, Aucē, Elejā, Neretā, Aknīstē. Līdz ar to jaunajiem uzņēmējiem būs pieejams atbalsts uzņēmuma radīšanai, sniegtas dažādas konsultācijas un pakalpojumi."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas