Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Aktuāli | Par izdevīgākiem nodokļiem

Skaitlis pret skaitli. Fakts pret faktu
Mudīte Luksa, "KV"


"Kā zināms, ir samazinājušies tautsaimniecības izaugsmes tempi un bēdīga situācija ir apstrādes rūpniecībā. Pievienotā vērtība pērn tajā veidoja 10,8% no iekšzemes kopprodukta pieauguma, turpretī šogad pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija tikai 10,3 procenti. Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs svārstās vidēji starp 18 un 22%," aizvadītajā Mazo un vidējo komersantu amatniecības konsultatīvās padomes (MVKAP) sēdē norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktore Astrīda Burka. Un jautāja – kur gan vēl tālāk slīdēt?



Mēģinājums apturēt lejupslīdi

Ja nekas nemainīsies, tad slīdēšana ekonomikas stagnācijas virzienā turpināsies. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru kopš aprīļa kopīgi ar uzņēmējiem meklē ceļus, kā rast dzinējspēkus, lai komersanti investētu esošo ražotņu modernizācijā un būvētu jaunas, ieviestu modernas tehnoloģijas un ražotu konkurētspējīgu produkciju. Lai nezaudētu pašreizējo konkurētspēju pasaules tirgū (Latvija eksportē produkciju uz vairāk nekā 130 valstīm) un (optimistiski prognozējot) to stiprinātu.

Protams, ka neiztikt bez izmaiņām nodokļu sistēmā. Skaidrs arī, ka, grozot to par labu uzņēmējiem, kādā ieņēmumu ailē īstermiņā radīsies lielāks tukšums. Finanšu ministrija, kā cerbers vaktējot pašreizējo budžeta situāciju, šādām izmaiņām ar skatījumu ilgtermiņā ir gana pretstāvoša, ikvienai idejai prasot stingru pamatojumu. Tādēļ Ekonomikas ministrijas darba grupa sadarbībā ar četriem dažādu nozaru uzņēmumiem, tostarp a/s "Latvijas Finieris" un a/s "Grindeks", modelēja, kā paredzētās izmaiņas ietekmēs komersantu attīstību, analizēja nodokļu plūsmu, investīciju apjomus un citus finanšu rādītājus, lai uz to bāzes pierādītu nodokļu izmaiņu nepieciešamību un prognozētu gaidāmās sekas. Tā sakot, skaitlis pret skaitli. Fakts pret faktu.

 

Kurš variants labāks

Pirmsjāņu piektdienā EM darba grupa MVKAP iepazīstināja ar priekšlikumu paketi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņām, un trijās dienās uzņēmēji šos priekšlikumus vēl varēja papildināt ar saviem ierosinājumiem, jo Finanšu ministrijai galdā liekamajām nostādnēm 1.jūlijā bija jābūt galīgi precizētām.

Pašlaik priekšlikumu paketē ir četri investīciju veicināšanas nodokļu atvieglojumu varianti:

• jaunu tehnoloģisko iekārtu norakstīšana ar koeficientu 1,5 turpmākos piecus gadus;

• apliekamā ienākuma samazināšana par visu investīciju lielumu;

• stimuls pašu kapitāla palielināšanas veicināšanai;

• vienota ienākuma nodokļa likme - 20% (10% - peļņai, 10% - dividendēm).

Kā informēja A.Burka, bija vēl viens variants - proti, pārdodot nolietoto pamatlīdzekli, nepiemērot UIN atlaidi, ja tiek iegādāts jauns, moderns, analogs pamatlīdzeklis. "Šis punkts tika izskatīts darba grupas sēdē, un diskusijā noskaidrojās, ka lielākos ražošanas uzņēmumos pamatlīdzekļu kopums ir ļoti iespaidīgs un tā uzskaite un aizstāšana ar līdzvērtīgu tehniski ir ļoti grūti īstenojama. Tādēļ šis piektais variants darba grupā netika izskatīts," informēja A.Burka.

Katram no četriem variantiem ir savas priekšrocības un ēnas puses. Par visreālāko tiek uzskatīts pirmais variants - jaunu tehnoloģisko iekārtu norakstīšana ar koeficientu 1,5 turpmākos piecus gadus. Saskaņā ar EM vērtējumu, piemērojot šādas nodokļu atlaides, investīciju stimuli pakalpojumu nozarēs (mazāks tehnoloģisko iekārtu īpatsvars investīcijās) būtu nedaudz mazāki. UIN ievākums tautsaimniecībā kopumā samazinātos pirmajā gadā par 11-12% (četru uzņēmumu piemērā samazinājums ir par 15,6%) un atbilstoši piektajā gadā - par 4 procentiem. Tas ļautu palielināt uzņēmumu rīcībā esošos līdzekļus, ko neapliek ar UIN.

Otrajā variantā - apliekamā ienākuma samazināšana par visu investīciju lielumu - investīciju stimuli ir spēcīgāki: uzņēmuma rīcībā esošie līdzekļi palielinās par 3,8% (1.variantā - 1,3%). Šīs izmaiņas būtiski ietekmē UIN ieņēmumus - apstrādes rūpniecībā gandrīz par pusi un vidēji tautsaimniecībā gandrīz par trešdaļu. No uzņēmēju puses priekšlikums tiek vērtēts ļoti atzinīgi, taču EM speciālisti uzskata: diez vai tam būs tālāks ceļš, jo budžeta ieņēmumu kritums būs svarīgs pretarguments.

Trešais variants - stimuls pašu kapitāla saglabāšanas veicināšanai - nozīmē apliekamā ienākuma samazināšanu par kredītprocentu summu, ja pašu kapitāla palielinājuma daļu uzņēmējam nāktos aizņemties no kredītiestādes. Tas rosina nesadalīt komersantu peļņu, atstājot to uzņēmumu rīcībā, palielinot investīciju līdzekļus. Kā uzsvēra A.Burka, šo variantu ar panākumiem piemēro Beļģijā, un to akceptējis arī Starptautiskais Valūtas fonds.

Par spēcīgu investīciju rosinātāju tiek uzskatīts ceturtais priekšlikums - vienota ienākuma nodokļa likme. Tas paredz noteikt ienākuma nodokļa likmi 20% apjomā (pašlaik tā ir 15%), no kuras 10% piemērotu peļņai un 10% - dividendēm. Izteikti labvēlīgs šis priekšlikums ir apstrādes rūpniecībā, bet mazāk ieinteresētas tajā varētu būt pakalpojumu nozares, īpaši - darbietilpīgās ar mazu kapitālietilpību.

Saistībā ar nolietotu pamatlīdzekļu nomaiņu ir priekšlikums atbrīvot no UIN peļņu, kas gūta no nolietota pamatlīdzekļa pārdošanas, ja tā vietā gada laikā tiek iegādāts jauns; UIN likuma 13.pantā iekļaut nosacījumu, kas ļautu atsavināšanas brīdī ar nodokli neaplikt tādu apliekamu ienākumu, kas gūts atsavināšanas rezultātā.

Par šiem priekšlikumiem tika gaidīti ne tikai uzņēmēju ierosinājumi, un vairāki no tiem izskanēja arī MVKAP sēdē, bet no jūlija būs diskusijas Finanšu ministrijā un valdībā. Skaitlis pret skaitli. Fakts pret faktu.

 

 



MVKAP priekšsēdētāja SILVIJA GRESTE:
"Uzņēmumiem ļoti svarīgas ir arī uz ražošanu attiecināmās izmaksas, piemēram, transporta izdevumi un darbinieku ēdināšana. Ja uzņēmums var atļauties par velti vai ar atlaidēm nodrošināt pusdienas saviem darbiniekiem, šī nauda būtu jāattiecina uz ražošanas, nevis sociālajām izmaksām. Tāpat ar transporta izdevumiem. Tie ir uzņēmuma izdevumi ražošanas nodrošināšanai, nevis darbinieku papildu ienākumi. Tā ir viena no būtiskajām lietām, kā uzņēmumiem samazināt izdevumus, jo nebūtu vairs jāmaksā sociālais nodoklis par izdevumiem, kas faktiski attiecināmi uz ražošanu. Tā notiek visā Eiropas Savienībā."

LTRK viceprezidents DMITRIJS TROFIMOVS:
"Pašlaik UIN fiksēto likmi nevis no peļņas, bet no apgrozījuma atļauts maksāt tiem pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 10 tūkstošus latu. Faktiski tas nav nekas. Šo robežu vajadzētu pacelt vismaz līdz 50 tūkstošiem latu, bet vēl labāk – līdz 100 tūkstošiem gadā. Turklāt tas saistīts arī ar PVN: ja 12 kalendāro mēnešu laikā ienākumi pārsniedz 10 tūkstošus latu, tad komersantam ir jāreģistrējas par PVN maksātāju, un tas būtu jāmaina. Pirmām kārtām pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem būtu jādod izvēle – ja to ienākumi nepārsniedz 100 tūkstošus latu, kļūt par PVN maksātāju vai ne. Maksāt UIN no peļņas vai izmantot fiksēto likmi no apgrozījuma. Tā uzņēmēji varētu samazināt izdevumus grāmatvedībai. Turklāt tas nekādi neietekmētu valsts budžetu, jo šajā gadījumā valstij būtu lielāki ienākumi, nekā rēķinot UIN no peļņas. Jo tad, kad jāmaksā nodoklis no peļņas, uzņēmēji vēlas izdevumos iekļaut visu iespējamo un neiespējamo, un to pārbaudīt īstenībā nav reāli. Bet, ja būs jāmaksā pieci procenti no apgrozījuma, viņiem šis funktieris vairs nebūs vajadzīgs. Ja komersantam gada ienākumi ir, piemēram, 70 tūkstoši, tad ir skaidrs, ka nodoklis viņam jāmaksā 3,5 tūkstoši, un viss. To ir ļoti vienkārši pārbaudīt. Un šo iespēju izvēlēties jādod arī SIA."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas