Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Aktuāli | Vidutājs starptautiskajā tirdzniecībā

Muita strauji mainīgajā pasaules tirgū
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
   

Pirms 90 gadiem līdz ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu tika likti pamati arī ārējās tirdzniecības organizēšanai, veidojot muitas iestādes nozīmīgākajos tirdzniecības ceļu punktos. Par muitas dienesta dibināšanas dienu uzskatāms 1919.gada 1.decembris, jo šajā datumā Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas sastāvā tika izveidota centrālā Latvijas valsts muitas iestāde – Muitas nodaļa. Atjaunotais Latvijas Republikas Muitas departaments tika izveidots 1990.gada 3.jūlijā.



Latvija kopā ar Eiropas Savienību šonedēļ nu jau lielā 27 dalībvalstu pulkā atzīmē nozīmīgu Kopienas gadskārtu - 40 gadu aprit ES Muitas savienībai. Liela valsts vai maza - muitas galvenā funkcija, vadot un muitojot preču plūsmu, ir aizsargāt sabiedrību un gādāt par tās drošību. Atvērtajā pasaulē muitas uzdevumi mainās dinamiski un radikāli - tostarp atbalstīt uzņēmējdarbību, nodrošinot biznesa vidi aktīvai starptautiskai tirdzniecībai. Kā šis darbs norit ES kopējā muitas sistēmā, intervijā "Komersanta Vēstnesim"stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors Andis DRULLE.

 

Vienlaikus ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2004.gada 1.maijā Latvijas muita iekļāvās ES Muitas savienībā, un nu jau piekto gadu gan muita, gan komersanti strādā saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem - Muitas kodeksu, tā piemērošanas noteikumiem. Kādi bija nosacījumi, lai Latvijas muita iekļautos jau reglamentētā un kopējā preču plūsmas sistēmas pārraudzībā?

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas muitas darbs mainījās būtiski. Tas mums nebija negaidīti, jo muitai jau 2002.gadā izstrādātais rīcības plāns paredzēja noteiktus uzdevumus: harmonizēt likumdošanu, tehnoloģijas, aprobēt darba metodes. Rīcības plāns pirms iestāšanās ES tika īstenots ar domu, lai tad, kad Latvija atradīsies ES, mēs pilnā mērā varētu pildīt funkcijas, kas jāveic ES dalībvalstu muitas dienestiem.

Pārmaiņas bija būtiskas, jo mainījās ārējās robežas jēdziens. Tā kā ES ietvaros tiek nodrošināta brīva preču kustība, beidza darboties muitas kontrolpunkti uz ziemeļu un dienvidu robežām - tātad ar Igauniju un Lietuvu. Savukārt robeža ar divām citām kaimiņvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju - kļuva par ES ārējo robežu. ES ārējās robežas statusā palika arī ostas, lidosta, pasts un dzelzceļš, kā arī muitas noliktavas - šī infrastruktūra saglabājās. Tā kā preču, kas tiek ievestas Savienībā, muitas kontroli pārsvarā veic tikai vienā no dalībvalstīm, atmuitošanas kvalitāte ir liela atbildība jebkuras valsts muitas dienestam.

Muitas pamatfukcijas ir sabiedrības aizsardzība, cīņa pret nelegālo preču ievešanu, narkotiku, stratēģiskas nozīmes preču (ieroči, munīcija), akcīzes preču (cigaretes, degviela, alkohols) kontrabandu, intelektuālā īpašuma aizsardzība. Un, protams, muitai saglabājās arī fiskālā funkcija. Taču pēc 2004.gada 1.maija muita vairs nav galvenā valsts kases papildinātāja. ES jau pirms 2004.gada bija būtiskākais tirdzniecības partneris Latvijai. Līdz ar to strauji samazinājās ieņēmumi, Latvijai iestājoties ES. Muitas iestāžu administrēto nodokļu - muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis - maksājumi tiek iekasēti tikai par tām precēm, kas tiek ievestas no tā saucamajām trešajām valstīm.

Muitas nodoklis atšķirībā no citiem nodokļiem ir ES noteiktais maksājums, un mēs to administrējam. ES muitas nodokļa likmes tiek piemērotas tām precēm, kuras tiek importētas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Pagājušajā gadā muitas nodoklī iekasējām 27,85 miljonus latu. Muitas nodoklis, produktu kompensācijas un antidempinga nodevas, muitas nodevas lauksaimniecības nozarē veido ES tradicionālos pašu resursus. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem 75% tradicionālo pašu resursu pārskaitām ES budžetā, 25% paliek Latvijas Republikas budžetā.

Katru gadu ES kontā ieskaitītā summa pieaug. Pērn ES budžetā tika pārskaitīti 21,6 miljoni latu. Kopš iestāšanās ES budžetā esam ieskaitījuši vairāk nekā 60 miljonus latu. ES mums neizvirza nosacījumus, lai iekasējam noteiktu summu. Taču visu valstu muitas dienestiem tiek prasīts, lai visi maksājumi tiktu iekasēti un visas likumdošanas normas tiktu ievērotas precīzi. Kolīdz Latvija tika uzņemta ES, bez kādām atlaidēm, pārbaudes laikiem, termiņu pagarinājumiem mums bija jāpiemēro visa ES likumdošana, ko vecās dalībvalstis bija darījušas jau gadiem ilgi.

Katru gadu ES auditē Latvijas muitas darbu pa konkrētām tēmām. Līdz šim kaunā neesam krituši. Šajos gados esam organiski iekļāvušies ES muitas kopējā sistēmā.

Šogad ES tika pieņemts modernizētais Muitas kodekss. Uzņēmējdarbības interesēs ES prasa saprotamu un izpildāmu, un viegli administrējamu nodokļu sistēmu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību novērst izvairīšanās un krāpšanas riskus. Vai šāds uzstādījums ir arī Muitas kodeksā?

Modernizētais Muitas kodekss ES tapis vairāku gadu diskusijās. Jo muitas loma laika gaitā ir mainījusies. Strādājam ar daudz modernākām metodēm, nākušas klāt elektroniskās deklarēšanās iespējas. Likumdošana paredz virkni atvieglojumu uzņēmējiem, kuri ir godprātīgi starptautiskās tirdzniecības dalībnieki. Visas sistēmas un preču atmuitošanas koncepcija virzās uz savstarpēju uzticību starp muitas iestādēm un uzņēmējiem. Tāpēc kodeksa izstrāde nebija tikai ES un dalībvalstu atbilstīgo struktūru kopīgs darbs, bet tika iesaistīti arī dalībvalstu uzņēmēji, kuru interese ir vienkāršot šīs diezgan sarežģītās lietas. Lai muita atvieglotu preču kustību pāri robežām un dotu iespēju Eiropas komersantiem konkurēt pasaules tirgū.

Muitas kodeksa projekta apspriešanas diskusijās iesaistījās arī Latvijas puse, par to tika spriests arī Muitas un uzņēmēju konsultatīvajā padomē.

Ko tad vēlas uzņēmēji, importētāji, eksportētāji, visi starptautiskās tirdzniecības dalībnieki, visas valstis, kuras ietilpst ES, un tās valstis, kam ir tirdzniecības sakari ar ES? Lai likumdošana tiktu harmonizēta un vienādi piemērota visās ES valstīs. Eiropas Komisija ar šo kodeksu ir noteikusi virzienu - kādu ceļu iesim, kādas būs prasības un atvieglojumi. Ņemot vērā līdzšinējā Muitas kodeksa komplicētību mūsdienu globalizācijas un starptautiskās tirdzniecības apjoma pieauguma apstākļos, modernizētā kodeksa izstrādes mērķis bija - lai būtu skaidri saprotama kārtība muitas darbiniekiem, tirdzniecības dalībniekiem, uzņēmējiem, arī tiesām. Muitas kodekss ir politiskais dokuments. Pašreiz ES un dalībvalstis izstrādā kodeksa ieviešanas noteikumus, kam jāstājas spēkā nākamgad.

Mūsdienās uzņēmējs var veidot savu biznesu jebkurā dalībvalstī, izmantojot Savienības priekšrocības. Muitas klienti - uzņēmēji - ir kvalificēti, labi pārzina muitas likumdošanu; sekmīgi darbojas muitas brokeri, konsultanti, nodokļu konsultāciju firmas, līdz ar to arī mūsu darbam jābūt augstā līmenī. Mēs nevaram vienpusīgi vai neprecīzi traktēt noteikumus, saskaņā ar kuriem jādarbojas uzņēmējiem.

Kur ES muitas sistēmā ir vairāk problēmu - starp ES dalībvalstīm vai attiecībās ar trešajām valstīm?

Muitas savienība ir viens no ES pamatelementiem, kas var pienācīgi darboties tikai tādā gadījumā, ja vienoti likumi tiek attiecināti vienādi uz visām ārējām robežām. Tas nozīmē, ka ES 27 muitas administrācijām jādarbojas kā vienam veselam. Tā tas arī notiek, pamatojoties uz muitai saistošajiem pamatdokumentiem: ES regulām, direktīvām un citiem normatīvajiem dokumentiem. Jāievēro arī nacionālie tiesību akti.

ES ir izveidota vienota sistēma preču atmuitošanā - ievedot kādu konkrētu produktu jebkurā ES valstī, tiek piemērota viena nodokļa likme. Tātad uzņēmējs, plānojot savu darbu, zina, ja viņš, piemēram, ievedīs rīsus, tad šī ievedmuitas x likme būs vienāda - gan Spānijā un Portugālē, gan Latvijā. Uzņēmēji vēlas, lai prasības, preces eksportējot, importējot un pārvietojot tranzītā, būtu skaidri formulētas, saprotamas un bez birokrātiskiem apgrūtinājumiem, izpildāmas un vienotas.

Latvijas muita nesen kāda ceļotāja bagāžā atklāja nelegāli pārvietotu koralli. Ik pa laikam tiek ziņots, ka aizturētas nelikumīgi pārvietotas preces, narkotikas. Kāda ir Latvijas muitas atbildība citu ES valstu priekšā, ja kaut ko neesat pamanījuši, bet to atklāj kolēģi citā valstī?

Korallis tika aizturēts, pamatojoties uz Vašingtonas konvenciju, kas regulē starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

Preču ievešana jebkurā dalībvalstī tiek vērtēta no riska viedokļa, cik droša ir prece, vai tā nerada apdraudējumu sabiedrībai vai videi, vai ir samaksāti visi paredzētie maksājumi. Riski tiek analizēti, lai novērstu noziedzīgas darbības. Tas ir arī valsts reputācijas jautājums. Mēs nevaram pieļaut, ka par Latviju runātu kā par zemi, kuru kāds uzņēmums darbībai izraudzīsies tikai tāpēc, ka nevēlas strādāt godīgi.

Starptautiskā tirdzniecībā vienmēr būs cilvēki, kas mēģinās apiet likumus un noteikumus. Muitas kriminālpārvalde ir viena no muitas institūcijām, kas veic pārbaudes arī uz iekšējām robežām.

Pārvaldes darbinieki nereti iesaistās operācijās sadarbībā ar citām valsts tiesībsargājošajām iestādām, arī izmantojot kinologus.

Muitas kinoloģiskais dienests, kas ar ES atbalstu pirms gada krietni paplašināts, ir viens no fiziskās kontroles būtiskām sastāvdaļām. Kā mēdz teikt: suni nepierunāsi. Ostās un lidostās mūsu četrkājainie palīgi ir neaizstājami - ja saodīs, ka jums ir narkotiskās vielas, sekas būs smagas.

Noziedzīgajā pasaulē nevajadzētu būt miera sajūtai par nesodāmību.

ES ir ļoti svarīga mūsu zemes robeža ar Krieviju. Vai Latvijas muitai tā nav papildu slodze - kaimiņattiecībās ar Krieviju un atbildībā pret ES?

Krievija vēsturiski ir mūsu kaimiņš, un mums ir lietišķa sadarbība ar Krievijas muitas iestādi. Kā liecina statistikas dati, Krievija ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris starp trešajām valstīm.

Pašreiz ES Baltkrievija nav aktuāls tranzīta partneris, jo šīs valsts likumdošanas nosacījumi neapmierina ES pārvadātājus. Tātad galvenā autotransporta plūsma uz un no Krievijas virzās caur Somijas, Igaunijas un Latvijas robežkontroles punktiem. Tādēļ uz austrumu robežas mums nākas risināt transporta robežšķērsošanas problēmas. Uz robežas ar Krieviju mums ir divi muitas kontroles punkti - Terehova un Grebņeva. Ja runa būtu tikai par Latvijas un Krievijas pārvadātājiem, ar esošo caurlaidību būtu pietiekami. Taču pašreiz mūsu trīs valstu robežas uzņem teju vai visu Eiropas tranzīta plūsmu Krievijas virzienā. Lietuvas, Polijas pārvadātāju īpatsvars Latvijas un Krievijas robežšķērsotāju vidū ir vislielākais. ES likumdošana paredz brīvu preču transporta kustību, tātad pārvadātāji ir tiesīgi brīvi izvēlēties, kurā vietā šķērsot ES ārējo robežu.

Latvija bija paredzējusi, ka šāda transportlīdzekļu plūsmas intensitāte - 1000-1500 automašīnas dienā - Terehovā būs 2012.gadā, taču šis rādītājs tika sasniegts jau 2006.gadā.

Uzņēmējiem ir tikai viens jautājums - kad nebūs jāstāv rindā?

Šobrīd situācija ir salīdzinoši labāka nekā 2006. un 2007.gadā. Tas gan ir saistīts ar kopējo ekonomikas tempu samazināšanos dažādās valstīs.

Preču kustība var notikt dažādi - pa jūru, dzelzceļu, sauszemi, ar aviotransportu. Ideāli būtu, ja vairāk tiktu izmantots dzelzceļš. Taču autotransports ES joprojām ir galvenais pārvadāšanas veids.

Valdība ir plānojusi muitas kontroles punktu paplašināšanu Grebņevā un Terehovā, kā arī papildu kontrolpunkta atvēršanu. Ja būs finansējums un izdosies realizēt infrastruktūras attīstības plānu un nodrošināt visu projektēšanu un būvniecību, 2010.gadā vajadzētu pabeigt Grebņevas robežkontroles punktu modernizāciju un uzsākt jauna - Opoļu - muitas kontroles punkta izveides projektu. Krievijas puse tam ir piekritusi. Ja mēs šos plānus realizēsim, sauszemes robeža būs izveidota maksimāli efektīva ātrākai robežas šķērsošanai.

Svarīgi arī, ka līdztekus infrastruktūras pilnveidošanai tiek risināti iepriekšējās informācijas apmaiņas jautājumi, lai paātrinātu robežas šķērsošanu.

Jūs minējāt finansējumu. Vai rezultatīvam projektam ir nepieciešami vēl citi resursi, kā arī - cik svarīga ir Krievijas ieinteresētība?

Jā, tas ir komplekss jautājums. Regulāri tiekamies ar Krievijas pārstāvjiem un saņemam informāciju, ka viņi ir ieinteresēti šīs robežas attīstīšanā. Ja plānu īstenosim, bez finansējuma būs nepieciešami arī cilvēku resursi. Šā jautājuma risināšanā iesaistās arī Brisele, mēs gaidām atbalstu no ES, jo tā ir ES ārējā robeža.

Ministru kabinets ir izveidojis darba grupu satiksmes ministra vadībā, kas risina ar Latvijas ārējās robežas un tranzīta attīstību saistītos jautājumus. Tie tiek skatīti kompleksi, ietverot arī ostu, dzelzceļa, lidostas attīstību.

Vai starp nacionālajām muitas iestādēm pastāv konkurence, lai dabūtu preces caur savu valsti?

Nē, tāda veida konkurences nav. Bet mēs reāli apzināmies situāciju, piemēram, ostās. Rīgas osta pēc apmēriem diez vai būs konkurētspējīga ar megaostām Roterdamu un Antverpeni. Rīgā apstrādā līdz 200 000 konteineru gadā, bet Roterdamā līdz septiņiem miljoniem. Bet konkurence pastāv starp uzņēmējiem. No uzņēmējdarbības aktivitātes, kravu ienākšanas ir atkarīga arī katras valsts peļņa. Un jebkurš loģistikas speciālists, uzņēmējs, muitas brokeris analizē - kāda ir valsts iestāžu darbība Latvijā, Portugālē, Spānijā, Holandē, Beļgijā. Pieļauju iespēju, ka viņi skatās, kā mēs strādājam, cik esam godprātīgi, cik precīzi piemērojam tiesību normas. Tas ir stimuls arī muitai strādāt labāk.

Vai Latvijas muita strādā ātri?

Savu iespēju un resursu robežās - jā, kravas nekavējas, strādājam pietiekami ātri.

Kur izglītojas muitas speciālisti?

Mēs esam viena no retajām ES dalībvalstīm, kur muitas izglītības sistēma ir labi sakārtota. Mums ir līgums ar Rīgas Tehnisko universitāti, kurā darbojas Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts. Jāsaka paldies profesoram Aivaram Krastiņam, manam bijušajam kolēģim, viņš kādreiz bija Muitas pārvaldes direktors, kurš izveidojis šo sistēmu, lai mēs varētu apmācīt muitas darbiniekus.

RTU ir viena no retajām augstākās izglītības iestādēm, ar kuru sadarbības līgumu par pasaules līmeņa nodrošināšanu izglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā un zinātniskajos pētījumos muitas jomā ir noslēgusi Pasaules muitas organizācija.

Kas ir muitnieks? Vidutājs starptautiskajā tirdzniecībā. Tas ir sarežģīts process. Muitnieki ir ierēdņi, kam jābūt augstākajai izglītībai, nevainojamai reputācijai. Muitas darbiniekam jāzina ES un Latvijas likumdošana, jāpārzina informatīvās sistēmas, jāmāk strādāt ar datu bāzēm, jābūt ieturētam, godīgam, ar labām novērošanas spējām, jāmāk runāt ar pasažieriem, klientiem. Prasības ir ļoti augstas.

Pašreiz viena no lielākajām problēmām ir tā, ka darba tirgū esam spiesti konkurēt ar nepietiekami augstu atalgojuma līmeni, kas savukārt rada tendenci darbinieku mainībai. Daudz darba ir jāiegulda, lai apmācītu cilvēku profesionāli pildīt šos pienākumus, uzņemoties lielu atbildību. Sarūgtinoši, ja no sistēmas aiziet cilvēki, kas tajā nostrādājuši desmit gadus. Mēs esam jauns dienests, un mums nav rezerves.

Vai Latvijā izglītību ieguvušie speciālisti var strādāt citās ES muitas iestādēs?

Augstskolā sagatavo kvalificētus speciālistus. Institūtā studē arī uzņēmēju pārstāvji. Katram ir izvēles iespējas, daudzi aiziet strādāt loģistikas nozarē. Mēs uztveram uzņēmējus kā partnerus, kuriem arī ir jābūt kvalificētiem un zinošiem. Tas ir labi, ka cilvēki, kas darbojas starptautiskajā tirdzniecībā, ir kompetenti. Jo, piemēram, veicot elektronisko deklarēšanu, kompetentām ir jābūt abām pusēm, jāizglītojas nepārtraukti un jāseko jaunākajam muitas likumdošanā.

Kādi ir ES noteikumi interneta tehnoloģiju piemērošanā?

Atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām dalībvalstu muitas iestādēm līdz 2013.gadam jāievieš elektroniskā muita. Tas paaugstinās drošību starptautiskajā tirdzniecībā, atvieglos muitas formalitāšu kārtošanu, paātrinās preču apriti pāri ES robežām, kā arī samazinās administratīvās izmaksas. Šajā projektā Latvija piedalās kopš 2004.gada 1.maija.

E-muitas projekts ietver gan organizatorisko pilnveidojumu veikšanu muitas iestādēs, gan vairāku jaunu, savstarpēji saistītu muitas informācijas sistēmu ieviešanu visās ES valstīs. Jaunās muitas informācijas sistēmas nodrošinās elektronisku datu apmaiņu starp komersantiem, ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī pārējām preču robežšķērsošanas un muitošanas procesā iesaistītajām valsts iestādēm, izveidojot bezpapīru muitas vidi visā ES.

Saskaņā ar ES normatīvajiem dokumentiem dalībvalstīm jāievieš eksporta kontroles sistēma, importa kontroles sistēma, riska pārvaldības sistēma, atzīto komersantu IT sistēma.

Muitas e-projekta gala termiņš ir 2013.gads. Tad plānots īstenot arī "viena loga" principu, kas paredz: dokumentus iesniedz un saņem vienā vietā, visus jautājumus risina vienuviet. "Viena loga" koncepcija nozīmē - elektronisku datu apmaiņu starp komersantiem un visām preču robežšķērsošanas un muitošanas procesā iesaistītajām iestādēm: muitu, Sanitāro robežinspekciju, Valsts robežsardzi.

Esam jau ieviesuši jauno datorizēto tranzīta sistēmu, eksporta kontroles sistēmas pirmo fāzi, strādājam pie importa kontroles sistēmas izveidošanas.

Jūs uzsvērāt uzticību uzņēmēju un muitas attiecībās. Vai tā attaisnojas, un kādas ir tendences?

ES un Latvijas likumdošana, kā arī modernizētais Muitas kodekss piešķir arvien lielākas pilnvaras pašiem uzņēmējiem, ārējās tirdzniecības dalībniekiem deleģē veikt noteiktas muitas funkcijas. Uzņēmējam, lai saņemtu tam atļauju, jābūt pieredzei, labai reputācijai, tie ir ilggadīgi klienti, un viņi nav ieinteresēti rīkoties negodprātīgi.Perspektīvā es saskatu muitu kā koordinējošu valsts iestādi, bet arvien vairāk funkciju tiks uzticēts uzņēmējiem. Savukārt muitas loma pieaugs, garantējot sabiedrības drošību un drošumu un aizsargājot ES un tās dalībvalstu finansiālās intereses.

 

 



NO EIROPAS PARLAMENTA 2008.GADA 19.JŪNIJA REZOLŪCIJAS PAR MUITAS SAVIENĪBAS 40.GADADIENU

Par atbildību un Muitas savienības attīstību
Muitas iestādēm ir galvenā atbildība par ES starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, nodrošinot atklātu un godīgu tirdzniecību, piegādes ķēžu drošību.
Muitas iestāžu pasākumi ir paredzēti, lai:
• aizsargātu ES un tās dalībvalstu finansiālās intereses;
• aizsargātu ES pret negodīgu un nelikumīgu komercdarbības praksi;
• garantētu ES un tās iedzīvotāju drošību un aizsardzību ar vides aizsardzības pasākumiem;
• saglabātu taisnīgu līdzsvaru starp nepieciešamību veikt muitas kontroli un nepieciešamību veicināt likumīgu tirdzniecību Eiropas konkurētspējas interesēs.
Ņemot vērā viltotu preču aizturēšanas gadījumu pieaugumu, Eiropas Parlaments atbalsta praktiskus viltošanas un pirātisma apkarošanas muitas pasākumus, piemēram, īpaši apmācītu muitnieku skaita palielināšanu šā darba veikšanai Eiropas Komisijā (EK) un dalībvalstīs, kā arī aicina apsvērt priekšrocības, ko sniegtu Eiropas viltošanas novērošanas centra izveide.

Par sadarbību
Parlaments aicina EK paplašināt sadarbību ar tirdzniecības partneriem atbilstīgi pašreizējām un nākotnē paredzētām muitas sadarbības programmām, lai atvieglotu uzticamu tirdzniecības partneru darījumus un nodrošinātu piegādes ķēžu drošību, kā arī atbalsta dažādu līgumu parakstīšanu, ko ES noslēgusi ar tās svarīgākajiem tirdzniecības partneriem visā pasaulē.
Parlaments aicina EK un dalībvalstis pastiprināt starptautisko sadarbību muitas jomā gan starptautiskajās organizācijās (Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Pasaules Muitas organizācijā), gan attiecībās ar trešajām valstīm. Sadarbības mērķim ir jābūt efektīvākai muitas kontrolei, sekmējot ES standartu piemērošanu, vienlaikus ļaujot ES un tās partneriem gūt labumu no tirdzniecības.

Par iekšējā tirgus interesēm
Parlaments atzinīgi vērtē divas ierosmes, kuras Kopienas muita gatavojas attīstīt turpmāko desmit gadu laikā, proti, priekšlikumu par elektronisku muitas vidi, ko Parlaments jau apstiprinājis, un Eiropas muitas laboratoriju tīkla izveidi, lai vienoti piemērotu ES jaunos tehniskos standartus. Šī modernizācija ļaus aktīvāk cīnīties pret bīstamajiem produktiem un pastiprināt patērētāju aizsardzību.
Parlaments aicina dalībvalstis saskaņoti izstrādāt jaunas darba metodes un tehnoloģiju un nodrošināt vienotu muitas tiesību aktu īstenošanu, savukārt EK tiek aicināta uzraudzīt muitas tiesību aktu vienotu īstenošanu dalībvalstīs.
Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt muitas iestādēm pietiekamus resursus (tehnoloģiskus un cilvēkresursus) un ieguldījumus, lai tās varētu veikt savus pienākumus, kā arī ieviest jauno elektronisko vidi un apmācīt personālu.
Parlaments aicina dalībvalstis nodrošināt augsta līmeņa sadarbību starp muitas iestādēm un uzņēmējiem, lai veicinātu prasību ievērošanu un mazinātu birokrātiju, jo īpaši plašāk īstenojot riska pārvaldības pieeju un attīstot "viena loga/vienas pieturas vietas sistēmas" pakalpojumus.
EK tiek aicināta pievērst īpašu uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu problēmām, tostarp ar iespējami nelielām izmaksām veicināt šo uzņēmumu informācijas sistēmas saskaņošanu ar muitas iestāžu lietotajām sistēmām, tāpat vienkāršot procedūru, kādā saņemams atzītā komersanta statuss.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas