Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Likumu ABC | Likumu skaidrojot

Par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām"
JADVIGA NEILANDE, nodokļu konsultante


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

2008.gada 8.maijā Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem tajā izdarītas būtiskas izmaiņas. Grozījumi lielākoties skar juridiskas personas.

Likuma grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 28.maijā, bet stājās spēkā ar 2008.gada 11.jūniju. Turpmāk skaidrojums svarīgākajām izmaiņām likumā.*



Likuma 12.panta pirmā daļa, kas nosaka pašvaldību nodevu objektus, papildināta ar jaunu 11.punktu.

Spēkā esošā redakcija: "Vietējās pašvaldības domei (padomei) ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10) būvatļaujas saņemšanu.

11) pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību."

Tas nozīmē, ka turpmāk pašvaldības varēs iekasēt nodevu arī par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Kārtība, kādā pašvaldības savā administratīvajā teritorijā uzliek pašvaldību nodevas, un pašvaldību saistošo noteikumu par pašvaldības nodevu uzlikšanu reģistrācijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas".

Likuma 24.panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā, kurā noteikta nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija, vārdi "zemes" aizstāti ar vārdiem "nekustamā īpašuma".

Spēkā esošā redakcija: "Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nekustamā īpašuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

Ieņēmumi, kas gūti, realizējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā."

Likuma 25.panta otrajā un trešajā daļā, kurā noteikta nodokļu parāda dzēšana, vārdi "zemes" aizstāti ar vārdiem "nekustamā īpašuma".

Spēkā esošā redakcija: "Kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa parādus, Finanšu ministrija dzēš pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Līdz likuma grozījumiem šajā pantā varēja saprast, ka kapitalizēt nodokļa parādu privatizētām kapitālsabiedrībām var tikai par zemes nodokļa pamatparādu. Taču šobrīd spēkā ir likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" (spēkā ar 1998.gada 1.janvāri), saskaņā ar kuru ar nodokli apliek zemi un ēkas, līdz 2006.gada 31.decembrim - arī būves. Ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" spēkā stāšanās dienu spēku zaudēja likums "Par zemes nodokli" (likums izdots 1991.gadā), un ar 2000.gada 1.janvāri spēku zaudēja likums "Par īpašuma nodokli". Līdz ar to likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi papildināti ar 101.punktu, kurā noteikts: likuma 24. un 25.panta normas, kas piemērojamas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecināmas arī uz zemes nodokli.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi ir:

1) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskajai personai - ar tiesas nolēmumu pabeigta bankrota procedūra un izbeigta maksātnespējas lieta;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, dibinātāja-īpašnieka nāve, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas;

3) fiziskajai personai - nodokļu maksātājam - viņa nāve, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas;

4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem - ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.panta devītās daļas 4.punktu, t.i., lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā (triju gadu laikā no lēmuma pieņemšanas) un nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.548 "Kārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodi" saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta četrpadsmito daļu un 25.panta otro un trešo daļu izdoti 2007.gada 14.augustā. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama nodokļu parādu kapitalizācija un privatizācija ar parādu kapitalizācijas metodi privatizācijai nodotām valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām.

Likuma 28.panta otrajā un 2.1daļā, kurā noteikta nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana, vārdi "pieprasījums" aizstāti ar vārdu "iesniegums" attiecīgajā locījumā.

Spēkā esošā redakcija: "Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota iesnieguma iesniegšanas nodokļu administrācijai un pēc nodokļu administrācijas pārbaudes novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai vai atmaksājamas 15 dienu laikā, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību. Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamo summu palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas (0,05), aprēķinot to no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.

Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātāja iesniegums saņemts triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, nodokļu administrācijai, ja tā uzsākusi pārmaksātās nodokļu summas pārbaudi, līdz pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ir tiesības pieņemt lēmumu par šo summu novirzīšanu vai atmaksāšanu neatkarīgi no tā, vai ir pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa."

Likuma 28.panta trešajā daļā vārdi "nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai pret kuru" aizstāti ar vārdiem "ja saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā".

Spēkā esošā redakcija: "Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi nav piemērojami nodokļa maksātājam [..], ja saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu personu reabilitējošu apstākļu dēļ vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums."

Likuma 28.panta 3.1 daļā vārdi "pret nodokļu maksātāju vai nodokļu maksātāja amatpersonām ir uzsākts kriminālprocess šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos, ja pirms atmaksāšanas vai novirzīšanas iespējamā nodokļa parāda saistība" aizstāti ar vārdiem "saistībā ar nodokļa maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām ir uzsākts kriminālprocess šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos, ja pirms atmaksāšanas vai novirzīšanas pieprasītā pārmaksāto nodokļu summa".

Spēkā esošā redakcija: "Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas nodokļu administrācija var atmaksāt vai novirzīt kārtējo nodokļu maksājumu segšanai arī tad, kad saistībā ar nodokļa maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām ir uzsākts kriminālprocess šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos, ja pirms atmaksāšanas vai novirzīšanas pieprasītā pārmaksāto nodokļu summa tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu."

Likuma 28.pants papildināts ar jaunu 3.2 daļu.

Spēkā esošā redakcija: "Ja kriminālprocess ir uzsākts par šā panta trešajā daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistībā ar nodokļu maksātāja darbību un 18 mēnešu laikā pēc tā uzsākšanas konkrētais nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pārmaksātā nodokļu summa tiek atmaksāta šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā."

Līdz ar to likuma pārejas noteikumi papildināti ar 102.punktu, kas nosaka: šā likuma 28.panta 3.2 daļā noteiktais termiņš attiecībā uz kriminālprocesiem, kas uzsākti līdz 28.panta 3.2 daļas spēkā stāšanās dienai, rēķināms ar šīs normas spēkā stāšanās dienu.

Likuma 28.panta ceturtajā daļā vārdi un skaitlis "pirmajā, otrajā un 3.1 daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma" aizstāti ar vārdiem un skaitļiem "pirmajā, otrajā un 3.2 daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma un 3.1 daļā minētajā gadījumā un kārtībā".

Spēkā esošā redakcija: "Nodokļu administrācijas pienākums ir nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un kuriem ir izveidojušās nodokļu pārmaksas, šā panta pirmajā, otrajā un 3.2 daļā minētajos gadījumos bez nodokļu maksātāja iesnieguma un 3.1 daļā minētajā gadījumā un kārtībā pārmaksātās nodokļu summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu."

Likuma 28. pantā, kurā noteikta valsts nodevu atmaksāšanas kārtība, vārds "pieprasījums" aizstāts ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā).

Spēkā esošā redakcija: "Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Iesniegumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi."

 

* "Komersanta Vēstnesis" atgādina, ka skaidrojumam ir tikai informatīvs raksturs.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas