Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Likumu ABC | Likumu skaidrojot

Par grozījumiem likumā "Par amatniecību"
JADVIGA NEILANDE, nodokļu konsultante


2008.gada 24.aprīlī Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par amatniecību", ar kuriem izdarītas būtiskas izmaiņas likumā. Grozījumi lielākoties skar fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību. Likuma grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 14.maijā, bet stājās spēkā ar 2008.gada 28.maiju. Turpmāk skaidrojums svarīgākajām izmaiņām likumā.*



Likuma 1.pantā vārdi "Ministru Padome" aizstāti ar vārdiem "Ministru kabinets".

Spēkā esošā redakcija: "Par nodarbošanos ar amatniecību šā likuma izpratnē uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus amatos, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets."

Šā likuma 1.pantā minētais amatu saraksts ir apstiprināts ar Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumiem N.395 "Noteikumi par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību".

Jaunā redakcijā izteikts likuma 1.panta otrās daļas 1.punkts, kurā noteikts, kā tiek realizēta amatniecība.

Spēkā esošā redakcija: "Nodarbošanās ar amatniecību tiek realizēta:

1) veicot saimniecisko darbību kā fiziskajai personai;

2) dibinot amatniecības uzņēmumus;

3) strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata."

Pirms šiem grozījumiem likuma 1.panta otrās daļas 1.punkta redakcija bija šāda: "veicot individuālo darbu". Tā kā ar 2007.gada 8.novembra grozījumiem likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" individuālais darbs kā subjekts tika izslēgts no šī likuma, ar minētā likuma pārejas noteikumiem nosakot, ka patents, ko fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai iegādājusies līdz 2007.gada 31.decembrim, ir derīgs līdz tam noteiktā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.

No 2008.gada 1.janvāra individuālā darba veicēji, kas saņēma atļauju veikt individuālo darbu attiecīgajā pašvaldības teritorijā un iegādājās patentu, turpmāk dodas uz VID teritoriālo iestādi pēc savas dzīvesvietas, lai reģistrētu savu saimniecisko darbību un saņemtu nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecību.

Jaunā redakcijā izteikta 2.panta pirmā daļa, kurā noteikts, kas ir amatniecības uzņēmums.

Spēkā esošā redakcija: "Amatniecības uzņēmums ir komersants, kas nodarbojas ar amatniecību."

Pirms šiem grozījumiem likuma 2.panta pirmā daļa bija izteikta šādā redakcijā: "Amatniecības uzņēmums ir individuāls uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, ko nodibina, lai nodarbotos ar amatniecību." Ar jaunajiem grozījumiem noteikts, ka amatniecības uzņēmums var būt arī fiziska persona - individuālais komersants, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrē savu firmu - amatniecības darbnīcu.

No likuma izslēgta 2.panta otrā daļa.

No likuma izslēgts nosacījums, ka "amatniecības uzņēmuma īpašniekam vai tā tehniskajam vadītājam jābūt amatniekam šā likuma izpratnē". Tātad līdz šim tiem komersantiem, kuri paši nebija amatnieki, tika ierobežotas tiesības dibināt amatniecības uzņēmumu. Šobrīd šī likuma norma ir atcelta un visiem komersantiem ir vienlīdzīgas tiesības reģistrēt amatniecības darbnīcu.

Likuma 3.pantā, kurā noteiktas tiesības uz nosaukumu "amatnieks" un "amata meistars", izslēgti vārdi "atestētajām un".

Spēkā esošā redakcija: "Tiesības uz nosaukumu "amatnieks" vai "amata meistars" ir pilnīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām personām un uzņēmumiem."

Tas nozīmē, ka turpmāk par amatnieku un amata meistaru var būt personas, kuras no Latvijas Amatniecības kameras ir saņēmušas amatnieka karti un reģistrējušās amatniecības reģistrā. Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā.

Papildināts likuma 6.panta 3.punkts, kurā noteiktas Latvijas Amatniecības kameras pašpārvaldes funkcijas, kā arī pievienots jauns panta punkts - 4.punkts.

Spēkā esošā redakcija: "Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:

1) organizē amatapmācību;

2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;

3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;

4) ved amatniecības reģistru."

Tas nozīmē, ka Latvijas Amatniecības kameras pienākums ir turpmāk vest arī meistardarbnīcu uzskaiti un amatniecības reģistru.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 7.pants, kurā noteikts, kas ir amatniecības reģistrs.

Spēkā esošā redakcija: "Amatniecības reģistrs ir elektroniska datubāze, kurā elektroniski tiek uzturēta informācija par amatniecības uzņēmumiem, amata meistariem, zeļļiem un mācekļiem, kā arī cita ar amatniekiem un amatniecību saistītā informācija."

Jaunā redakcijā izteikta likuma 12.panta pirmā un otrā daļa, kurā noteikts, kas ir amatnieka karte.

Spēkā esošā redakcija: "Amatnieka karte ir amatnieka kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuru uz noteiktu termiņu izsniedz Latvijas Amatniecības kamera.

Amatnieka karti izsniedz, pamatojoties uz prasmju novērtējumu un uzrādītajiem apgūtos amatniecības procesus apliecinošiem dokumentiem."

Likuma grozījumi turpmāk paredz amatnieku karti izsniegt uz noteiktu termiņu pēc atbilstošu prasmju un novērtējuma un attiecīga izglītības dokumenta saņemšanas. Likuma normas, kas noteica amatnieka karti izsniegt, ja amatnieks pēc attiecīga apmācības procesa vai skolas beigšanas nostrādājis amatā vismaz piecus gadus, vairs nav spēkā.

 

* "Komersanta Vēstnesis" atgādina, ka skaidrojumam ir tikai informatīvs raksturs.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas