Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Biznesa vide | Par uzņēmējdarbību mazpilsētā

Rūjiena. Mazā biznesa un mākslas pilsēta
Liena Pilsētniece, "KV"


Foto: no Rūjienas domes arhīva

Rūjienas pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītāja IEVA ZEMĪTE – intervijā "Komersanta Vēstnesim"



- Kā jūs raksturotu uzņēmējdarbības vidi Rūjienā?

- Mazie uzņēmumi darbojas, varētu pat teikt, ka attīstās. Protams, visi uzņēmēji - gan lielāki, gan mazāki - šobrīd cīnās ar ekonomisko situāciju valstī. Tomēr attīstās tieši mazais un vidējais bizness. Mēs Rūjienā labi saprotam, ka nevaram cerēt uz kādu ļoti lielu un vērienīgu biznesa projektu. Arī nevienā attīstības plānā, kas saistīts ar pilsētu vai novadu, nav paredzēta lielražošanas attīstība, tāpat Valmieras un visas Vidzemes reģiona attīstības plānā Rūjiena ir iezīmēta kā attīstības teritorija tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Cēloņi tam ir vienkārši un skaidri - atrodamies tālu perifērijā, pierobežā, stipri nomaļus no tādiem lielam biznesam stratēģiski svarīgiem punktiem kā muita, osta, lieli tranzīta ceļi. Arī mazāko ceļu sliktais stāvoklis un kvalitatīvu sakaru trūkums iespaido to, ka pie mums nenāk neviens lielais uzņēmums, par ko noteikti sapņo katra pilsēta.

Tāpēc pašvaldībai jābūt draudzīgai ar tiem uzņēmumiem, kas Rūjienā ir, un pašvaldība atbalsta arī jebkuru jaunu iniciatīvu.

- Kas ir Rūjienas uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu galvenais noieta tirgus - vietējā pilsēta un novads vai tomēr tiek iziets arī Latvijas mērogā un pasaules tirgū?

- Ir daži kokapstrādes un tekstilrūpniecības uzņēmumi, kas strādā un ražo eksportam, piemēram, SIA "Koksne", SIA "Garants" un SIA "Lība". Ir arī uzņēmumi, kas apkalpo galvenokārt Latvijas tirgu - tie lielākoties ir visi kokapstrādes uzņēmumi -, viņu mērķa tirgus ir Valmiera, Vidzemes reģions, bet galvenokārt Rīga. Ļoti neliela daļa šo uzņēmumu produkcijas tiek realizēta arī šeit uz vietas. Un, protams, ir uzņēmumi, kas ražo preces, kuras vienlīdz labi patērē gan Rūjienā, gan visā Latvijā, piemēram, "Liepkalnos" cepto maizi. Rūjienas saldējumu jau arī pazīst visā Latvijā.

- Kā ir ar vietējā pieprasījuma apmierināšanu - vai uzņēmēji spēj vietējo ļaužu vēlmes nodrošināt, piemēram, pēc frizētavas, apavu labošanas? "Komersanta Vēstneša" nesen veiktā aptauja Latvijas mazpilsētās liecina, ka daudzviet pēc šiem pakalpojumiem nākas braukt uz rajonu centriem.

- Frizētavas Rūjienā ir pieejamas, bet, protams, ja kādam ir savs iecienīts frizieris Valmierā, viņš dodas pie tā. Arī tāpēc, ka uz Valmieru braukt sanāk bieži - ļoti daudzas lietas joprojām ir risināmas tikai rajona centrā. Jebkuram uzņēmējam, jebkuram enerģiskam cilvēkam, lai arī kādā jomā viņš darbotos, nepārtraukti iznāk saskare ar Valmieru. Un tur paralēli tiek kārtotas arī daudzas sadzīviskas lietas, notiek iepirkšanās utt. Taču arī Rūjienā elementārais piedāvājums ir nodrošināts - ir veikali, ir frizētavas, solārijs, kosmētiskais kabinets, pasts, banka, pamata medicīnas pakalpojumi - ģimenes ārstu prakses.

- Kāda ir pašvaldības loma uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanā un attīstībā - vai pašvaldība var tikai palīdzēt tiem uzņēmīgajiem, kas kaut ko uzsāk un dara paši, vai tomēr arī pati var nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, konkrētiem piedāvājumiem?

- Ir lietas un apstākļi, ko pašvaldība ietekmēt nevar. Man ir jāatkārto, ka mums, mazai pilsētai, perifērijas pašvaldībai, ir jāapzinās, kur mēs atrodamies, un jāsaprot, ka to izmainīt nav iespējams. Tāpat pašvaldība ne ar kādiem pasākumiem nevar panākt to, lai pie mums darbību sāktu liels uzņēmums, kas nodrošinātu daudzas darba vietas, stabilus nodokļu ienākumus.

Arī mazos uzņēmumus pašvaldība var tikai atbalstīt. Mēs nevaram ietekmēt viņu darbību, nevaram panākt, lai kāds uzņēmums vispār nodibinātos. Taču pilsēta cenšas nākt uzņēmējiem pretim, cik nu tas ir iespējams.

- Kā izpaužas šī pretimnākšana?

- Piemēram, pilsētas tēla veidošana, Rūjienas pozicionēšana ne tikai Latvijas mērogos, bet arī daudz plašāk. Tie gan nav visaptveroši mārketinga pasākumi, kas tādai mazai pilsētai kā Rūjiena, pat visam novadam būtu par smagu un nerentablu, bet mēs cenšamies lepoties ar to, kas mums ir. Tā visa Latvija pazīst Rūjienas saldējumu, kas ir ļoti garšīgs un kvalitatīvs produkts. Cenšamies, lai par jebkuru Rūjienas preci vai pakalpojumu cilvēkiem veidotos līdzīgs priekšstats, tikpat pozitīvas asociācijas kā par saldējumu - tas ir labs un kvalitatīvs produkts. Zinot kādu vienu preci un saistot to ar Rūjienas vārdu, ieguvējs ir jebkurš pilsētas uzņēmējs, pilsētas labais vārds viņam jau sagādā noteiktas priekšrocības.

Pašlaik Rūjienai veidojas laba sadarbība ar pilsētu Japānā. Pirmajā acumirklī tas šķiet dīvaini, ka šim faktam ir kāda ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, bet tas, ka šis sadraudzības fakts izskan arvien plašāk, ka par to raksta masu medijos, tikai vairo Rūjienas pilsētas atpazīstamību, rada tādu pilsētas tēlu, kas pozitīvi ietekmē arī visus Rūjienas uzņēmējus, priekšstatu par viņiem.

Nozīmīgs pašvaldības atbalsts uzņēmējiem ir informācijas aprites nodrošināšana. Domē ir izveidots un darbojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Tajā tiek koncentrēta informācija, piemēram, par dažādiem semināriem, tiek apziņoti cilvēki, kam šī informācija varētu būt noderīga. Daudzi uzņēmēji centrā meklē atbalstu savām idejām.

Uzņēmējdarbības atbalsta centrā ir pieejams arī fakss, kopētājs, internets, kas mazpilsētas mazajiem uzņēmējiem ir ļoti būtisks atbalsts.

Tāpat regulāri no Valmieras uz Rūjienu brauc VID speciālists, kas arī ir pašvaldības sperts solis pretim mazajiem uzņēmējiem, jo daudziem brauciens uz Valmieru ar ikmēneša obligātajām atskaitēm ir sarežģīts. Un elektroniskā deklarēšana sliktā interneta un mobilo telefonu tīkla pārklājuma dēļ ārpus Rūjienas nereti nav iespējama.

- Kā uzņēmējdarbību Rūjienā ietekmē nepārtrauktās izmaiņas likumos un noteikumos? Vai iespējams tām izsekot un tās visas ievērot?

- Neesmu tik kompetenta, lai izsmeļoši atbildētu uz šo jautājumu, bet, raugoties uz to, kā klājas uzņēmējiem, rodas iespaids, ka informācija par izmaiņām uzņēmējdarbības noteikumos līdz uzņēmējiem nonāk ļoti pakāpeniski un nereti par kādiem jaunumiem uzņēmējs uzzina tikai tad, kad jau tiek sodīts par to pārkāpumu. Cēlonis tam ir ļoti augstais birokrātijas līmenis mūsu valstī, kas visus biznesa cilvēkus tur diezgan lielā stresā. Tās pamata lietas uzņēmēji jau pamazām iemācās un apgūst, ar jaunumiem ir daudz grūtāk. Nu nepietiek ar paziņojumu, ka kaut kas ir pieejams internetā. Šeit, perifērijā, sakaru infrastruktūra ir ļoti vājā līmenī. Tas ļoti ietekmē arī uzņēmējdarbības vidi.

- Pēc reģionālās reformas pabeigšanas Rūjiena būs novada centrs?

- Jā, Rūjiena būs novada centrs.

- Esat par to priecīgi?

- Mēs uz to raugāmies pragmatiski. Pēdējos sešus mēnešus Rūjienas pašvaldība sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām ir cītīgi strādājusi pie novada apvienošanas projekta. Daudzas pašvaldības šo projektu izstrādāšanai bija nolīgušas kādas firmas, mēs projektu izstrādājām paši. Līdz ar to mums ir daudz ieguvumu - paši tikāmies, paši visu izrunājām, un paši esam uzzīmējuši to, kas mums sanāk. Ir notikušas arī projekta sabiedriskās apspriešanas, un pēc tā visa var teikt, ka mēs esam gatavi novada veidošanas procesam - tam, lai to realizētu ar mazākajām sāpēm. Noteikti sākumā cietīsim mēs visi - jebkur, kur notiek kādas pārmaiņas, kādas reformas vai restrukturizācija, gan cilvēkiem, gan finansiālajam nodrošinājumam - visam rodas diezgan lielas problēmas. Bet ilgtermiņā Rūjiena varētu būt ieguvēja kaut vai no tā, ka pilsētā koncentrētos visi tie pakalpojumi, kas ir vajadzīgi iedzīvotājiem.

- Kas būs lielākais apgrūtinājums pēc reformas?

- Novada pašvaldībai būs jārisina ievērojami plašāks sociālo jautājumu loks, kas īstenībā ir valsts uzdevums, taču tā ar reformas palīdzību šo pienākumu ir deleģējusi tādiem maziem centriem kā Rūjiena.

- Vai neredzat iespēju šos pašus sociālos jautājumus risināt ar uzņēmēju palīdzību, piemēram, balstoties uz publiskās un privātās partnerības principu?

- Šobrīd tādā veidā par šīm lietām vēl neesam domājuši, bet, ja kāds uzņēmējs ieinteresētos par to, pašvaldība to tikai apsveiktu un iespēju robežās atbalstītu. Bet vēlreiz jāuzsver, ka mēs esam pierobeža, nomale un uzņēmējiem, piemēram, mājas aprūpes pakalpojumu sniegšana, būtu ar daudz lielākiem izdevumiem nekā Pierīgas pašvaldībās. Varu tikai atkārtot - ceļi un sakari. Jūs varat iedomāties, ko nozīmē, ja kāds sociālais transports, kas brauc pa slikto pierobežas ceļu, iestieg un nevar pat sazvanīt palīgus! Tā ir šā brīža realitāte, un pašvaldība labi apzinās, ka sociālo jautājumu risināšana vismaz tuvākajā nākotnē būs uz tās pleciem. Neviens no uzņēmējiem no laba prāta palīgā nenāks, ja neredzēs kaut mazākās peļņas iespējas.

- Vai novada veidošanās kontekstā kādas izmaiņas skars arī izglītības iestādes?

- Mēs vēlamies saglabāt visas izglītības iestādes, kas atrodas novada teritorijā, jo tās ir ļoti nozīmīgi infrastruktūras punkti - teiciens "Kur ir skola, tur ir dzīvība" nav pārspīlēts.

- Kāda ir demogrāfiskā aina Rūjienā? Pietiek esošā un topošā darbaspēka?

- Iedzīvotāju skaits gan lauku teritorijā, gan pilsētā samazinās. Tāpat iedzīvotāju kustība notiek no laukiem uz Rūjienu, tālāk no Rūjienas uz Valmieru, citām lielajām pilsētām. Dzimstība gan pēdējo piecu gadu laikā nav samazinājusies, tā ka skolās ko mācīt būs, ja vien valdība nepieņems kādas jaunas meganormas, kas šīs skolas iznīcinās.

- Rūjiena ir saldējuma pilsēta, Rūjiena ir mākslas pilsēta - tas ir šodien. Varbūt nākotnē Rūjiena būs Valmieras "guļamrajons" šā jēdziena labā nozīmē? Kādu redzat Rūjienu tālākā nākotnē?

- Nākotnē Rūjiena varbūt varētu attīstīties arī kā mazo ražotņu, amatniecības pilsēta, radošo darbnīcu mājvieta. Šāda vīzija saskan arī ar pilsētas pašvaldības šobrīd iezīmēto vīziju, saskaņā ar kuru Rūjiena tiek veidota kā zaļā pilsēta, kā mākslas un kultūras centrs, arī amatniecību pasniedzot kā mākslas vērtību. Noteikti gribam izcelt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu - mums ir gan pieminekļi, gan koka arhitektūra, gan ievērojami gleznu krājumi, kurus vēlamies izvietot plašākai apskatei tam piemērotā vietā. Tas viss kopumā veido ļoti labu piedāvājumu kultūrtūrismam. Jau šobrīd diezgan labi attīstīts ir izzinošais tūrisms, ko piedāvā daudzas mazās ražotnes, arī gastronomiskais tūrisms, ko piedāvā ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumi. Tā arī ir tā virzība, ko pašvaldība grib noturēt. Vai Rūjiena būs Valmieras guļamrajons? Ja Valmiera turpinās attīstīties kā industriāla pilsēta, tad Rūjiena tiešām varētu kļūt par labu vietu, kur tīrā vidē atgriezties pēc darba, dzīvot un audzināt bērnus.

- Kādu palīdzību mazpilsētas pašvaldība uzņēmējdarbības vides un visas pilsētas attīstībai gaida no valsts?

- Palīdzība vajadzīga, risinot tās problēmas, kas pašvaldībai vienai nu nekādi nav pa spēkam - pirmām kārtām jau daudzkārt minētie ceļi un sakari. Ja mums būtu labi ceļi, kvalitatīvi sakari, mēs varētu piesaistīt plānotajam novadam intelektuālo potenciālu. Nāktu pie mums atpakaļ cilvēki, un tas nenoliedzami pozitīvi ietekmētu visu pārējo. Infrastruktūras jautājumu risināšanai cenšamies piesaistīt arī pārējās pašvaldības, vismaz reizi gadā rakstām vēstuli atbildīgajām ministrijām un institūcijām par šiem diviem jautājumiem. Platjoslas līdz robežpagastiem nenonāk. Un tas viss iespaido uzņēmējdarbību, savukārt uzņēmējdarbība - visas pilsētas un apkārtējo pašvaldību attīstību.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas