Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.27 (134) 2008. gada 2. jūlijs
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

19. un 26.jūnija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "Komersanta Vēstneša" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Beidzot izstrādāts ģeotelpiskās informācijas likums

Ģeotelpiskās informācijas likumprojekts

Divpadsmit gadu laikā kopš zemes reformas sākuma un Valsts zemes dienesta (VZD) izveidošanas, kad ģeodēzijas un kartogrāfijas funkcijas nonāca VZD pārziņā, šīm nozarēm vēl arvien faktiski nav valsts regulējuma. Vairāk nekā 10 gadu laikā ir izdoti normatīvie akti (galvenokārt iekšējie), kas nav saistoši ārpus VZD, izņemot grozījumus Valsts zemes dienesta likumā un Nekustamā īpašuma kadastra likumā, kuri tika pieņemti, pabeidzot Valsts zemes dienesta reorganizāciju.

Lai uzlabotu situāciju un novērstu neapmierinošo un mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo stāvokli ģeotelpiskās informācijas jomā, nepieciešams izstrādāt visām iesaistītajām institūcijām saistošus normatīvos aktus, standartizēt ģeotelpisko datu iegūšanas, apstrādes un apmaiņas procesus, izstrādāt saprotamus informācijas izplatīšanas nosacījumus, kā arī nodrošināt ģeotelpisko datu izplatīšanu un uzlabot nozares vadību un koordināciju.

Ģeotelpiskās informācijas likuma (turpmāk - likums) mērķis ir izveidot teorētisko un tiesisko pamatu un noteikt vadlīnijas, lai radītu iespējas saskaņot un nodrošināt dažādu institūciju vajadzības pēc ģeotelpiskās informācijas, ekonomēt valsts līdzekļus un resursus, nodrošinot dažādu nozaru ģeotelpiskās informācijas kopīgu izmantošanu, ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu plašu pieejamību un lietošanas efektivitāti kā valsts, tā privātajā sektorā.

Likums noteiktu vispārīgās prasības ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas nozarē, neskarot tiesisko regulējumu, kas jau ir izveidots citos normatīvajos aktos saistībā ar šo nozari, piemēram, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, likumā "Par aviāciju", likumā "Par vides aizsardzību", Valsts informācijas sistēmu likumā, Aizsargjoslu likumā u.c.

Likumprojektā ir noteiktas:

• nozīmīgāko ģeotelpiskās informācijas ražotāju un lietotāju tiesības un pienākumi, kas pamatojas uz attiecīgo ministriju un atsevišķu padotības iestāžu nolikumiem;

• vispārīgākās prasības ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai, nosakot Latvijas Republikā sertificējamās ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības un šīs sertificēšanas kārtību, nosakot prasības un matemātisko pamatu ģeodēziskajai atbalsta sistēmai;

• galvenās prasības ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu sniegšanas kārtībai, paredzot tiesisko regulējumu ģeotelpiskās informācijas autortiesību aizsardzībai, samaksai par ģeotelpiskās informācijas lietošanu un pakalpojumu saņemšanu, ierobežojumiem ģeotelpiskās informācijas sniegšanā;

• ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidošanas un darbības kārtību, paredzot prasības ģeotelpisko datu kopu turētājiem, minimālās prasības vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā sniegtajiem pakalpojumiem, sadarbības nosacījumus starp ģeotelpisko datu kopu turētājiem ar mērķi nodrošināt sadarbspējīgu datu kopu un pakalpojumu pieejamību ģeoportālā;

• vispārīgās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei ārkārtas un krīzes situācijās;

• atbildības un pienākumi saistībā ar Latvijas Republikas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras integrēšanu Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā, kā to paredz Direktīva 2007/2/EK.

Šobrīd pastāv virkne problēmu, kas neļauj efektīvi izmantot visu ģeotelpiskās informācijas potenciālu valsts iestādēm un privātajam sektoram savu uzdevumu veikšanai, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu sniegšanai:

1) valstī ir nepilnīgi ģeotelpiskie pamatdati vai arī tiem ir nepietiekama kvalitāte, kā rezultātā valsts iestādes un pašvaldības pašas cenšas tos veidot vai pasūtīt privātajam sektoram, bet dara to nekoordinēti, pieļaujot atkārtotu valsts līdzekļu tērēšanu viena un tā paša uzdevuma izpildei;

2) ģeotelpisko datu iegūšana un apstrāde notiek izolēti dažādās institūcijās specifisku un šauru uzdevumu veikšanai, kā rezultātā iegūtie dati bez pielāgošanas nav izmantojami plašam lietotāju lokam, kā arī bieži trūkst koordinācijas un pietiekami ietekmīgas koordinējošās struktūras;

3) datu apstrādē netiek izmantoti vienoti standarti un specifikācijas, kas būtu adaptēti valsts apstākļiem, kā rezultātā izveidotie dati nav sadarbspējīgi;

4) ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm, privāto sektoru un sabiedrības indivīdiem notiek nepietiekama tiesiskā regulējuma apstākļos, jo nav skaidri un viennozīmīgi noteikti datu turētāju un lietotāju pienākumi un atbildība, kas regulētu datu turētāju intelektuālā īpašuma aizsardzību, datu izmantošanas licences nosacījumus, samaksas apmērus par datu izmantošanu;

5) augsti kvalificēta personāla trūkums visās ar ģeotelpisko informāciju saistītajās nozarēs, t.sk. fotogrammetrijā, kartogrāfijā, arī informācijas tehnoloģijās. Īpaši kritiska situācija ir, ja minētajās nozarēs nepieciešami speciālisti - vadītāji. Asi ir izjūtams arī augsti kvalificētu karšu redaktoru un metodikas ekspertu trūkums visās ģeotelpiskās informācijas jomās.

Likums būtu juridisks pamats visu iepriekš minēto problēmu risināšanai.

 

Sniegs atbalstu biznesa inkubatoru izveidei

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1. aktivitāti "Biznesa inkubatori""

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1. aktivitāti "Biznesa inkubatori".

Noteikumu projekts nosaka projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, projekta iesnieguma atlases izsludināšanas, iesniegumu pieņemšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, kā arī projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Aktivitātes ietvaros tiks sniegts atbalsts sīkajiem un mazajiem komersantiem, kuru darbības laiks nav ilgāks par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus komersants varēs saņemt piecus gadus.

Aktivitātes ietvaros projektiem paredzēts līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes finansējums ir 18 187 741 lati, tai skaitā 15 461 688 lati Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 2 726 053 lati valsts budžeta finansējums.

 

Noteikumi par akcīzes nodokļa atmaksu

Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā par akcīzes precēm samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā"

Saeima 2007.gada 8.novembrī ir pieņēmusi grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" (turpmāk - likums), kuri precizē likuma 26.panta piektajā daļā Ministru kabinetam (MK) doto deleģējumu un papildina 27.pantu ar jaunu deleģējumu MK. Atbilstoši šiem MK dotajiem deleģējumiem Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā par akcīzes precēm samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā" (turpmāk - noteikumu projekts).

Noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai samaksāto nodokli atmaksā par akcīzes precēm, kuras laistas brīvā apgrozījumā. Noteikumu projektā ir noteiktas prasības akcīzes preču, kas laistas brīvā apgrozījumā, izvešanai uz dalībvalstīm un uz valstīm, kas nav dalībvalstis, marķēto akcīzes preču, kas laistas brīvā apgrozījumā, iznīcināšanai un pārstrādei, kā arī samaksātā akcīzes nodokļa pārskaitīšanai vai atmaksas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanai.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2004.gada 20.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.356 "Kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par akcīzes precēm, kuras izved no Latvijas Republikas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm."

 

Vienotas darbdienu pārcelšanas nebūs

Informatīvā ziņojuma projekts "Par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu"

Izvērtējot darbdienu pārcelšanas iespējamo ietekmi uz dažādām darbības jomām, Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka nav nepieciešams ieviest vienotu darbdienu pārcelšanu valstī. Šādu ieceri īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% no visiem strādājošajiem.

LM uzsver, ka darbdienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta sešu dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Tāpat darbdienu pārcelšana varētu radīt zaudējumus gan uzņēmējiem mazajos un sīkajos uzņēmumos, gan arī valsts un pašvaldību budžetos. Tā, piemēram, 2009.gada janvārī pārceļot darbdienu, 2.janvāri, uz brīvdienu, 10.janvāri, valsts pamatbudžetā papildu būtu nepieciešami izdevumi 4,5 milj. latu un pašvaldību budžetā - 3,9 milj. latu apmērā.

Darbdienu pārcelšana negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās intereses, piemēram, tas attiecas uz bērnu pieskatīšanu. Vecākiem, kuri strādā pie komersanta, pārceltajā darbdienā, kas ir brīvdiena pirmsskolas izglītības iestādēs un skolēniem, ir jāstrādā. Līdz ar to šajā dienā bērni paliek bez uzraudzības, tādēļ vecākiem nepieciešams algot auklītes, kas attiecīgi rada tiem papildu izdevumus.

LM norāda, ka vienota darbdienu pārcelšana visā valstī praktiski ir realizējama tikai tādos uzņēmumos un iestādēs, kuros ir noteikts normālais darba laiks 5 dienas nedēļā (no pirmdienas līdz piektdienai). Taču, analizējot valsts sektorā strādājošo darba laika organizāciju, daudzās no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs ir noteikts cits darba laiks. Tāpēc arī valsts pārvaldes iestādēs nav iespējams vienoti pārcelt darbdienas.

Vienota darbdienu pārcelšana visā valstī, to paredzot arī normatīvajos aktos, nav nepieciešama, jo jau šobrīd Darba likumā ir ietverts pietiekami elastīgs risinājums darba laika organizēšanai. Šī iemesla dēļ no valsts puses nav nepieciešams radīt papildu šķēršļus komersantiem attiecībā uz darba laika organizēšanu.

Tādēļ LM rosina valdību neatbalstīt darbdienu pārcelšanu kā sistēmas ieviešanu valstī un turpmāk nesagatavot Ministru kabineta rīkojumu projektus par darbdienu pārcelšanu no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs.

 

Jauna kārtība ziņojumiem par pārstrādātiem atkritumiem

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ziņojumu par pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību"

Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ziņojumu par pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību" (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestam ziņojumu par iepriekšējā kalendārā gadā pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem, kā arī regulētu ziņojuma iesniegšanas termiņu un formu.

Minētos ziņojumus iesniedz atkritumu pārstrādes objektu īpašnieki vai apsaimniekotāji par metāllūžņu, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas