Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.28 (135) 2008. gada 9. jūlijs
            

  Praktiski padomi | Radošuma rakstu sērija

Kā tikt galā ar spriedzi un dusmām
ARNIS PUŠKEIRIS, individuālais komersants, www.arnico.lv


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Turpinājums. Sākums Nr. 14(121), 02.04.2008.

Ikviens no mums biežāk vai retāk saskaras ar spriedzi, stresu, dusmām un daudzām citām negatīvām izpausmēm. Šoreiz aplūkosim, kā ar to visu tikt galā – kā konstatēt un kā iemācīties pārvarēt problēmas ikdienā. Mēs visi esam tikai cilvēki, tāpēc nevaram dzīvot pēc konkrētiem scenārijiem un būt pilnīgi pareizi, vēl jo vairāk – tikt ar visu galā kā ar tehnisku jautājumu. Tāpat kā iepriekšējos rakstos saistībā ar radošu domāšanu, aplūkošu nevis stingrus likumus, bet dažas metodes un ieteikumus, no kuriem varēsiet smelties savas radošās idejas.



Īstermiņa stress

Vispirms aplūkosim dažādas īstermiņa stresa problēmas jeb pēkšņu, īslaicīgu spriedzi vai dusmas. Diezgan bieži, kad mums pajautā, kāpēc jūtaties slikti, mēs nemaz nespējam skaidri to formulēt un aprobežojamies ar vienkāršu atbildi - "slikts garastāvoklis".

Tomēr - vai tas tā tiešām ir? Kāds tam iemesls, kāpēc garastāvoklis ir pasliktinājies?

Viens no veidiem, kā noskaidrot stresa cēloņus, ir mēģināt soli pa solim domās virzīties atpakaļ līdz brīdim, kad izjutām paaugstinātu spriedzi. Tieši tas moments arī, visticamāk, ir cēlonis sliktajam garastāvoklim.

Tiktāl viss būtu diezgan vienkārši, tomēr ir atklāta vēl kāda problēma - periodiski slikts garastāvoklis.

Pavisam vienkārši, periodiski konkrētos laikos cilvēks var just pastiprinātu spriedzi. Periodi var būt gan dienas daļas, gan nedēļas dienas, kas nepārtraukti atkārtojas. Šādā gadījumā paaugstinātas spriedzes cēloņus nav tik viegli saskatīt.

 

Stresa dienasgrāmata

Lai pieķertu nedarbos savu spriedzes grafiku, kā arī vieglāk noskaidrotu pastāvīgus stresa cēloņus, varam rakstīt dienasgrāmatu.

Šādu stresa dienasgrāmatu ir vēlams aizpildīt reizi konkrētā periodā, piemēram, reizi stundā, un atzīmēt šādu informāciju:

• Ieraksta datums un laiks.

• Pēdējais spriedzes vai stresa notikums, ko piedzīvojāt.

• Cik laimīgs jūs šobrīd jūtaties (punktu izteiksmē no -10 līdz +10)?

• Cik produktīvi jūs šobrīd strādājat (punktu izteiksmē no 0 līdz 10)?

• Kāds, jūsuprāt, bija cēlonis stresa notikumam, kuru piedzīvojāt?

Papildus varat pierakstīt arī šādu informāciju:

• Cik lielu spriedzi jūtat šobrīd (punktu izteiksmē no 0 līdz 10)?

• Fiziskās stresa izpausmes (piemēram, galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens utt.).

• Cik labi jūs tikāt galā ar šo situāciju, vai jūsu rīcība to atrisināja vai tieši pasliktināja?

Protams, šādas dienasgrāmatas pildīšana nevar būt pastāvīga, jo tā jūs iztērēsiet pārāk daudz sava laika. Vēlamais periods ir divas līdz trīs nedēļas.

Tagad aplūkosim, kā aizpildīto dienasgrāmatu analizēt un iegūt sev vēlamo rezultātu:

• Aplūkojiet visas minētās stresa situācijas un centieties tās sadalīt pa grupām.

• Izveidotās grupas sarindojiet pēc to biežuma.

• Izveidojiet otru sarakstu ar visnepatīkamākajām situācijām.

• Aplūkojiet abos sarakstos augšgalā esošos ierakstus. Tieši šie stresa veidi jums ir viskaitīgākie.

• Savāciet visu dienasgrāmatā minēto informāciju par kaitīgākajiem stresa veidiem, cēloņus un sekas un, izmantojot to, sāciet veidot risinājumus.

Galvenais uzdevums stresa dienasgrāmatai ir sniegt jums pilnu izpratni par sevi, savu rīcību grūtās situācijās, cēloņiem, kas jūs var izsist no līdzsvara, un līdz ar to dot jums iespēju labot šīs problēmas.

 

Dusmu vadība

Sāksim ar jautājumu - kas ir dusmas? Tā ir mūsu reakcija uz dažāda veida spriedzi. Dusmas diemžēl ir dabiska reakcija un tātad nav vienkārši kontrolējama vai ar kādu komandu novēršama. Tas vienkārši ir cilvēciski. Ja laikus dusmas neapvalda, varam nonākt galējībā, izraisot vēl lielāku stresu un spriedzi, kas nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Tā kā pilnībā novērst dusmas nevaram, tad tiek veikti dažādi profilakses pasākumi, lai mazinātu to nodarīto ļaunumu.

Vispirms aplūkosim, no kā rodas dusmas. Lūk, biežākie to cēloņi:

• Iemesli, kas izjauc mūsu plānus un mērķus.

• Mūsu pašu vai citu cilvēku nosodījums, nepieņemšana.

• Mūsu ideju vai viedokļa nepieņemšana.

Kā redzams, visi šie cēloņi diezgan stipri var iespaidot mūsu dzīvi, un tāpēc prātam ir dots aizsargmehānisms - dusmas. Dusmu brīdī mums rodas paaugstinātas prāta spējas, enerģija un spējas rīkoties ātri. Tādā veidā mēs dabiskā ceļā iegūstam rīkus, lai tiktu galā ar cēloņiem.

Tomēr, kā jau minēts, ja dusmas ieilgst, sāk parādīties arī dusmu izpausmes negatīvās puses. Lai tiktu ar dusmām galā laikus, var lietot 12 soļu metodi:

1.solis. Noskaidrojiet, kas tieši ir dusmu cēlonis.

2.solis. Saprotiet, ka jūs nerīkojaties pareizi, ilgi dusmojoties.

3.solis. Izstāstiet, ko jūtat, sev svarīgiem cilvēkiem. Tas jums liks pacensties tikt ar šo sajūtu galā.

4.solis. Apstājieties un dziļi ieelpojiet. Pasakiet sev, ka varat tikt galā ar šo situāciju, pārtrauciet negatīvās domas.

5.solis. Ja dusmu cēlonis ir cita persona, mēģiniet uz notikumiem paskatīties no tās viedokļa. Atgādiniet sev, ka ir jābūt objektīvam, un atcerieties, ka jebkurš var kļūdīties un tieši kļūdas ir tās, kas mūs māca būt labākiem.

6.solis. Humors ir labākās zāles. Kad jūs vēlaties iesist datoram, iedomājieties, cik smieklīgi tas izskatīsies no malas.

7.solis. Neļaujiet sīkumiem jūs sadusmot.

8.solis. Nekļūstiet ciniski, tieši otrādi - centieties veidot uzticību citos cilvēkos.

9.solis. Klausieties! Ieklausieties uzmanīgi un jūs varēsiet atrast daudz labāku veidu, kā atbildēt arī bez dusmu lēkmes.

10.solis. Neizejiet no rāmjiem. Dusmu brīžos ir ļoti grūti izveidot loģiskus paskaidrojumus vai argumentus. Nomierinieties un centieties izskaidrot savu viedokli pēc iespējas precīzāk.

11.solis. Netērējiet laiku nevajadzīgām dusmām. Dzīvojiet katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā.

12.solis. Piedodiet! Vienkārši atstājiet konkrētās dusmas un cēloņus pagātnei. Dzīvojiet un rīkojieties nākotnei!

Praktiski ar šo 12 soļu metodi ir pietiekami, lai nomierinātos un sevī neuzkrātu pat ļoti lielas dusmas. Tomēr atcerieties, ka nelielas, īslaicīgas dusmas var būt noderīgas. Tātad - centieties būt objektīvs un radoši izmantojiet arī dusmu brīžus!

 

Ilgtermiņa stress

Ilgtermiņa stress patiesībā nemaz nav stress, bet gan tā cēloņi. Tātad runa ir par dažādiem cēloņiem, kas mums liek ilgāku laika posmu justies slikti, izjust pastāvīgu spriedzi. Tie var būt arī periodiski atkārtojošies notikumi, kas mums liek izjust tās pašas negatīvās emocijas.

 

Pārdegšana

Ilgtermiņā smagākā spriedzes un stresa pakāpe strādājošiem cilvēkiem ir tā saucamā pārdegšana. Tas ir tad, kad cilvēks kļūst dziļi neapmierināts vai vienaldzīgs pret darbu vai karjeru, kuru ir izvēlējies. Lielākoties šī situācija izpaužas tā, ka mēs zaudējam tās vērtības, kas agrāk sniedza darba sparu un entuziasmu.

Sāksim ar testa izpildīšanu, lai noteiktu, cik ļoti, iespējams, mēs tuvojamies pārdegšanas stadijai. Šo testu ir vēlams veikt reizi pāris mēnešos, lai pārbaudītu, vai situācija nav pasliktinājusies.

Uz visiem jautājumiem atbilžu varianti un to punkti ir:

Noteikti nē - 1 punkts.

Reti - 2 punkti.

Dažreiz - 3 punkti.

Bieži - 4 punkti.

Ļoti bieži - 5 punkti.

Tests

1. Vai jūs izjūtat fiziskās vai emocionālās enerģijas trūkumu?

2. Vai jūs sevi pieķerat negatīvās domās par savu darbu?

3. Vai jūs kļūstat stingrāks un mazāk iecietīgs pret apkārtējiem cilvēkiem?

4. Vai jūs viegli aizkaitina nelielas problēmas vai kolēģi?

5. Vai, jūsuprāt, kolēģi jūs nesaprot vai nenovērtē?

6. Vai jums liekas, ka nav ar ko parunāt?

7. Vai jūs saņemat mazāk nekā vajadzētu?

8. Vai, jūsuprāt, tiek pārāk daudz darīts, lai būtu tikai "veiksmes gadījumi"?

9. Vai jūsu darbs jums nesniedz to, ko vēlaties?

10. Vai jums liekas, ka esat nepareizā organizācijā vai profesijā?

11. Vai jums sāk ļoti nepatikt atsevišķi darba uzdevumi, to daļas?

12. Vai, jūsuprāt, organizācijas politika un birokrātija traucē jums darīt jūsu darbu?

13. Vai jums ir vairāk darba, ko darīt, nekā jūs spējat paveikt?

14. Vai jums pietrūkst laika pildīt daudzus darbus, kas ir īpaši nepieciešami kvalitatīvai darba izpildei?

15. Vai jums liekas, ka nepietiek laika plānošanai?

Kad esat atbildējuši uz šiem jautājumiem, saskaitiet punktus un salīdziniet ar šo tabulu.

15-18 punkti. Pārdegšanas pazīmju nav.

19-32 punkti. Nelielas pārdegšanas iespējas, visticamāk, kādos konkrētos darba jautājumos.

33-49 punkti. Jāsāk uzmanīties, ir risks nonākt līdz pārdegšanai.

50-59 punkti. Ir diezgan liels risks nonākt līdz pārdegšanai. Būtu jāsāk labot situāciju.

60-75 punkti. Ir ļoti liels risks pārdegt. Steidzami ir jālabo situācija.

Nav skaidras, vienas atbildes, kā ar situāciju tikt galā, bet pastāv vairāki ieteikumi. Galvenais ir saprast, ka šī nav problēma, ko var atrisināt vienkārši. Tas ir jūsu sajūtu stāvoklis.

Nedarīt neko

Viena no iespējām ir - nedarīt neko. Proti, pieņemt to, ka jums ir pazudusi interese par jūsu darbu. Šādā stāvoklī gan ilgtermiņā var rasties lielas problēmas, jo jūs vienkārši pārtrauksiet profesionāli augt. Tomēr dažreiz cita risinājuma nemaz nav. Ir ļoti daudz cilvēku, kam darbs ir tikai darbs un kas labās izjūtas atgūst, darot patīkamas lietas ārpus darba.

Mainīt profesiju

Otrs galējs veids ir pilnībā mainīt profesiju. Tas gan ir ļoti pārdomājams solis, jo arī šajā gadījumā var rasties jaunas problēmas - ja nu jaunā profesija arī apniks? Protams, noskaņojuma ziņā šis ir labākais variants - tas dos vislielāko prieku un enerģiju un izdzēsīs visu negatīvo, kas saistījās ar esošo profesiju.

Mainīt darbavietu

Mazāk riskants variants ir nomainīt darbavietu, saglabājot esošo profesiju. Iespējams, tas arī būs pilnībā pietiekami, lai radītu jums jaunas iespējas un vidi. Tas vienlaikus arī mazinās iespējas atcerēties par negatīvām emocijām, saistītām ar visu, kas bija iepriekšējā darbavietā.

Pamats izaugsmei

Pēdējais, visdiplomātiskākais, bet sarežģītākais veids ir izmantot šo informāciju izaugsmei. Noskaidrot lietas, kas jums nepatīk jūsu darbā, un mēģināt labot darbu vai censties kāpt pa karjeras kāpnēm tajā virzienā, kur nepatīkamais ir sastopams mazāk. Bailes no pārdegšanas būs ļoti spēcīgs motivācijas avots šādai izaugsmei.

Esam aplūkojuši gan lielākas, gan mazākas stresa un spriedzes problēmas, tomēr atkārtošos un atgādināšu, ka, radoši domājot, jebkuru situāciju un problēmu mēs daļēji varam izmantot savā labā. Lai veicas!

Turpmāk vēl.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas