Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.31 (138) 2008. gada 30. jūlijs
            

  Biznesa vide | Kā informāciju pārvērst naudā

Biznesa inteliģence – izpētīt laukumu un pieņemt pareizos lēmumus
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Interneta tehnoloģiju jomā nodarbinātos angļu valodas termina "business intelligence" burtisks pārcēlums latviešu valodā nemulsina. Taču, sastopoties ar IT piedāvātajiem biznesa inteliģences risinājumiem, uzņēmējiem būtu jāzina – ar inteliģenci latviešu mentalitātei atbilstošā izpratnē tam nav nekāda tieša sakara. Ja nu vienīgi tā varētu būt interpretējama sasaistē ar tehnisko inteliģenci, jo apzīmē tehnoloģiju iespējas – sistēmas, metodes, programmu paketes un rīkus, ko var izmantot liela apjoma sarežģīti pārskatāmas informācijas apkopošanai un analīzei, sava biznesa izzināšanai un novērtēšanai, lai, pamatojoties uz šo informāciju, varētu ātri pieņemt vislabākos lēmumus.



Ar intuīciju vairs nepietiek

Programmētāji citu nozaru pārstāvjus aicina nepaļauties uz intuīciju. Uzņēmējdarbībā informācijas pārbagātība vairs nav laime, ja nav zināšanu un iespēju, kā informācijas plūdiem likt strādāt savā labā. Arī biznesa ķēriens veiksmei nepalīdzēs, kad konkurenti attīstības pamatā liek analītisku informāciju, izmantojot IT prāta spējas.

Mūsdienu problēma ir informācijas daudzums. Tā lavīnveidīgi krājas, tiek uzglabāta, līdz sākam slīkt šajos datos. Dati ir jāglabā, ar tiem ir jāmāk rīkoties, un svarīgākais ir zināt, kā to darīt, šopavasar Biznesa augstskolas "Turība" rīkotajā konferencē "Biznesa inteliģence: risinājumi sekmīgai komunikācijai un uzņēmējdarbībai" diskusiju pieteica augstskolas rektors Antons Kiščenko.

Budžetēšana, prognozēšana, finanšu datu konsolidēšana analīzēs un atskaitēs, rīkošanās ar dažādiem datu avotiem - viss var palīdzēt vadīt uzņēmumu, uzsver "Microsoft Latvia" projektu un sadarbības vadītājs Jevgēnijs Junkins, prezentējot "Microsoft Business Inteligence" risinājumu.

Piemēram, snieguma vadības process sastāv no trim daļām: uzraudzības, monitorēšanas un analīzes. Monitorēšanā tiek noteikts, kādus konkrētus darbības rādītājus gribam sasniegt: pasūtījumu skaitu, peļņas rādītāju, rentabilitātes rādītāju. Pēc tam tiek kontrolēts, vai šādi rādītāji tiek sasniegti. Indikatori parasti ir savstarpēji saistīti. Ar "PerformancePoint" palīdzību var izveidot rādītāju struktūru un redzēt, kā tie ietekmē cits citu. Tie var tikt eskalēti zemāka līmeņa departamentos, pieņemsim, finanšu departamentam ir mērķis sasniegt noteiktu peļņas rādītāju. Bet tas ir atkarīgs no ražīguma rādītāja, no pārdošanas iespēju un vēl citiem rādītājiem. Katram no tiem var noteikt atbildīgo. Ja rādītājs netiek sasniegts, sistēmas rīki piedāvā iespēju sazināties ar šo cilvēku, lai viņš to paskaidrotu vai rīkotos, lai situāciju uzlabotu.

Nākamais cikla posms ir analīze. Ja šos rādītājus sasniedzam vai nesasniedzam, jārod atbilde uz jautājumu - kāpēc, jāizzina cēloņi. Tas ļauj analizēt tendences, redzēt to grafisko attēlojumu. Var prognozēt, kas notiks, ja kādu rādītāju pamaina.

Savukārt jau plānošanas gaitā tiek veidots budžets, konsolidēti finanšu dati, prognozēts un veikta scenāriju analīze.

Sistēmas priekšrocības ir integrējamība, ekonomiskums un funkcionalitāte. Integrējamība nodrošina darbu ar gandrīz jebkuru datu formātu, gandrīz ar jebkurām sistēmām. Ļauj visu uzglabāt, strukturēt, tā ir integrējama ar ikdienas rīkiem, piemēram, ar "Microsoft Office" vai "Outlook". Ja uzņēmums ievieš šādu risinājumu, nebūs jātērē liela nauda apmācībām, jo vide jau ir pazīstama. "Tas ir gatavs gala risinājums. Un to var atļauties arī mazāki uzņēmumi, var izmantot ne tikai kāda noteikta lietotāju grupa (starptautiskā līmeņa vadītāji), bet arī operatīvā un taktiskā līmeņa vadītāji," piebilst J.Junkins. "Galvenais ir mērķis, kuram jūs gribat izmantot biznesa inteliģences rīku - kā gribat optimizēt un uzlabot procesu."

 

Precīza prognoze - puse no veiksmes?

BI rīku viena no galvenajām iespējām ir pārvērst datus informācijā. Tas ļauj biznesa cilvēkam vai tam, kas datus apstrādā, pieņemt ātru un pareizu lēmumu, uzsver SIA "Columbus IT" komercdirektors Boriss Prudčenko. Biznesā ir svarīgi prognozēt situācijas (no angļu prediction - paredzēt nākotni), piemēram, darbā ar klientiem - piemērojot izraudzītu algoritmu, izmantojot matemātiskus vai statistikas paņēmienus. "Ja zinātu, kas notiks rīt, var kļūt par bagātu cilvēku," skaidro B.Prudčenko "Jo nav jēgas post mortal, t.i. pēcnāves analīzei, ar nožēlu vien konstatējot faktu, ka esi strādājis slikti. Ir virkne algoritmu, kas cilvēkam ļauj pieņemt pareizāko lēmumu, tātad prognozēt savu rīcību."

Piemēram, kā palīdzēt interneta veikalam pārdot nevis vienu, bet vairākus produktus? Pārdodot produktu satelītus. Jūs, pircējs, interneta veikalā vēlaties nopirkt velosipēdu, tā ietaupot kādus 30 procentus. Bet lapā līdzās velosipēdam ir arī citas vajadzīgas lietas - ķiveres, cimdi. Vai jūs kāds aksesuārs ieinteresēja? Klikšķis uz tā tiek pieskaitīts. Tirgotāji internetā automātiski var noteikt, ko ir vērts likt paketē kopā ar velosipēdu - pēc interesentu skaita (pēc klikšķiem) un reāliem pirkumiem.

Līdzīgi arī lielveikali var analizēt pircēju groza saturu, kas visbiežāk tiek pirkts vienlaikus - piens un maize un sula, vēl kas. "Ja pareizi izmanto statistikas metodes, var noteikt, cik bieži un kādi produkti parādās vienā čekā," skaidro B.Prudčenko. Jo uzņēmuma galvenais darbības mērķis ir palielināt savu peļņu.

 

Mārketings un mērķa auditorija

Mārketinga speciālistiem svarīgi definēt mērķa auditoriju, ja uzņēmums gatavojas piedāvāt tirgū jaunu produktu. Izmantojot algoritmus, pielietojot matemātiku un prognozēšanu, var noteikt, vai ir jēga izsūtīt 10 000 vēstules (kas izmaksās latu katra), ja mērķa auditorija reāli būs 50, tātad pietiktu, ja par jaunumu informētu 50 potenciālos klientus. Pieņemot, ka informācija no (par) klientiem ir savākta, tos sadala klasteros (grupās ar konkrētām pazīmēm). No 10 grupām viena būs vislabākā (aktīvie pircēji) un viena, kas nepērk. Grupas ir salīdzināmas: pēc vecuma, izglītības, dzimuma, dzīvesvietas utt. Par jauna produkta ieiešanu tirgū var iztērēt miljonus latu, lai par to informētu visus, bet jābūt gudrākiem - plānojot produktu noteiktā cenu kategorijā, var atlasīt 50 potenciālos klientus. Piemēram, ja tirgotājam ir zināmi klienti, kuri kādreiz ir iepirkušies, tātad var veidot sarakstu: ko pirkuši, kādās cenu kategorijās.

 

Koncernos un valsts pārvaldē

Uzņēmumā "Scania Latvija" strādā 140 darbinieku, gadā uzņēmums piegādā vairāk nekā 600 jaunas automašīnas, tā apgrozījums pārsniedz 40 miljonu latu. Finanšu direktors Ints Krastiņš, prezentējot biznesa inteliģences izmantošanu praksē uzņēmumā, kurš strādā Rīgā, Valmierā un Daugavpilī, norāda uz sistēmas priekšrocībām visā zviedru koncernā. "Tā kā esam liels koncerns, biznesa inteliģences risinājums palīdz saprast, kas lietotājam ir vajadzīgs." "Scania" izmanto dažādas sistēmas: "Business Analyzer", "QuickView". Sistēmā ir savietota finanšu un statistikas informācija. Uzņēmums uztur visu informāciju par klientiem, redzams, kā klients veic maksājumus, vai maksā laikā, kāds ir viņa autoparks. Servisā tas ļauj izdarīt secinājumus. Kad sanāk trīs vadītāji un sāk apspriest kādu problēmu, laiks (nauda) rit, bet šāda informācija palīdz pieņemt lēmumus, pamato I.Krastiņš.

Centrālā statistikas pārvalde savos aprēķinos izmanto OLAP kubus. Informātikas departamenta Pielietojumu programmatūras izstrādes daļas vadītāja Mirdza Vēvere stāsta, ka datu analīzē statistiķiem viens no rīkiem ir OLAP. Speciāliste demonstrē, kā tiek iegūta atbilde par lielo, mazo, vidējo uzņēmumu neto apgrozījumu 2006.gadā. Rezultātā programma parāda pārsteidzoši lielu apgrozījumu mazajiem uzņēmumiem. Tas varētu izraisīt šaubas, vai tiešām mazie uzņēmumi Latvijā dod vislielāko apgrozījumu. Izvēloties vēl citus rādītājus - strādājošo skaitu, darbības veidus -, apstiprinās: jā, lielais apgrozījums, kas nāk no mazajiem uzņēmumiem, ir bijis vairumtirdzniecībā un komisijas tirdzniecībā un operācijās ar nekustamajiem īpašumiem.

 

Kad biznesa inteliģence kļūst nepieciešama?

BI risinājumu zinātāji konferencē izteica arī diametrāli pretējus viedokļus. Vieni uzskata, ka šīs sistēmas jāsāk izmantot brīžos, kad citādi galā netikt. Tad IT speciālās programmas mēģina izmantot kā glābšanas nūjiņu, lai tiktu skaidrībā ar uzņēmējdarbības datiem, to pareizību un izdibinātu, kas īsti uzņēmumā notiek. IT investīcijas nav ne simts, ne pārsimts latu apmērā, bet runa ir par 50 000 - 70 000 latu. Otri uzskata - ja lietas darītu pareizi uzreiz, tad sistēma jāievieš jau biznesa veiksmes dienās, jo motivācija var būt arī gluži cilvēciska interese par sava biznesa patieso situāciju. Tiesa, vieglāk esot pārliecināt uzņēmumu vadību tajos gadījumos, kad notiek svārstības uzņēmumu peļņā.

Dmitrijs Kucevalovs, SIA "IntelliSoft" valdes priekšsēdētājs, uzsver, ir svarīgi, ko vēlaties ar datiem darīt: "Kādiem klientiem mēs varētu palīdzēt, izmantojot rīkus, kas ir mūsu rīcībā? Pirmais - savest kārtībā datus. Jo no datiem izriet visādi rādītāji, tiem ir jābūt pēc iespējas pareiziem. Datos ar retiem izņēmumiem ir visādas problēmas. Otrais, var skatīties, kādu informāciju var iegūt, pamatojoties uz datiem, un operatīvi to izanalizēt. Tā nav nekāda raķešu zinātne. Diezgan ātri var saprast, kas uzņēmumā ir labi, kas ir slikti. Taču nereti uzņēmums ir neizpratnē: mums visa statistika it kā ir kārtībā, bet noliktava pārpildīta ar precēm, ko neizpērk. Un vienmēr trūkst lietu, kas ir vajadzīgas. Tātad jāpaskatās uz priekšu. Informācija jāpārveido tā, lai vieglāk pieņemt lēmumus."

Andris Ieviņš no Čikāgas, kurš pusotru gadu desmitu darbojas ar BI risinājumu ieviešanu un konsultēšanu lielos uzņēmumos, pēc savas pieredzes teic: "Ja kādam bikses deg, viņš meklē programmu, kā izglābt biznesu. Dažiem tā ir modes lieta. Reizēm esmu pārsteigts, ka lielos uzņēmumos šādu sistēmu nav." A.Ieviņš atceras klientu, kurš sieviešu apakšveļas biznesā sasniedzis piecu miljardu dolāru apgrozījumu. Gadu desmitiem kungs visus ciparus paturējis galvā, vakarā, jebkurā savā veikalā ieejot, varējis aprunāties - kā tirgū iet sarkanās biksītes vai melnie krūšturi. Taču uzņēmums ir izaudzis, un īpašnieks nu jau arī cienījamos gados tagad biznesa izziņas sistēmas sākot ieviest. "Svarīgi ir zināt atbildes tūlīt - kāds ir šīs dienas stāvoklis, lai nav jāstostās, no galvas jāstāsta, cik kur ko pārdeva, kur iet sliktāk, kur - labāk. Biznesā visu jāzina ātri, jo mūsdienās tirgus kustas daudz ātrāk. Un jāturas tam līdzi. Sistēmu vajag tādu, lai pirmdienas rītā būtu pilnīga informācija, cik produkcijas bija pārdots nedēļas nogalē, lai var pateikt - tas gāja labi, bet tas - ne." Taču, pat ja pašreiz bizness iet no rokas un naudas netrūkst, svarīgi ir domāt ilgtermiņā, ko gribat nākotnē vēl panākt, ko vajag darīt rīt un kur jūs ar to tehniku gribat būt parīt?" tehnoloģiju izvēli pamato A.Ieviņš. Piemēram, lielveikalu sistēma 15 minūtēs varot par visu tirdzniecības ķēdi pasaulē pateikt: kurā veikalā kāda prece un par kādu cenu ir pārdota. Amerikāņi par to ironizē: ieej pie viņiem, un viņi jau zina, ko tu pirksi un cik.

A.Ieviņš gan piebilst, ka pamatinformācijas iegūšanai mazie uzņēmumi izmanto ekseli, "ja dienas beigās grib zināt, cik es esmu nopelnījis, vai būs ko parādus samaksāt".

 

Biznesa risinājumi nav lēti

Mazākā summa, ar ko jārēķinās izdevumos par biznesa inteliģences sistēmām, būtu rakstāma ar trim cipariem, tātad līdz 10 000 latu. Konferencē kā mazo uzņēmumu piemērs tika minēts alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs, kurā strādā astoņi cilvēki.

Protams, uzņēmumiem jārēķinās, ka prasības mainās un arī pastāvīgie uzlabojumi prasīs tēriņus. Tehnoloģijām attīstoties, kļūstot lētākām, palielināsies arī lietotāju skaits. Un BI rīki nākotnē būšot tikpat saprotami, kāds tagad ir ekselis.

A.Ieviņš ir tiešāks un izstāsta anekdoti par konsultantu: "Tas ir cilvēks, kuru tu algo, lai zinātu, cik ir pulkstenis. Viņš atnāk, paskatās tavā pulkstenī, pasaka, ka ir divi pēcpusdienā un patur pulksteni, lai tev mūžīgi ir jāprasa viņam, cik ir pulkstenis."

Biznesa inteliģence nepasaka priekšā - dari, bet sniedz ieskatu, lai pieņemtu lēmumu.

 

 



Biznesa inteliģence (BI)
Informācijas tehnoloģiju veids, kas piedāvā ātru, efektīvu pieeju rezumējošiem datiem, lietojot analītisko datu apstrādi, interaktīvu datu izpēti integrētā analītiskā vidē, atskaites un datu pārskatus, datu analīzes piegādi, izmantojot Web portālus, kanālus un bezvadu iekārtas. BI nodrošina interaktīvus rīkus, kas paredzēti plānošanai, ieviešanai, komunikācijai un klientu piesaistīšanai biznesa procesa uzlabošanā.
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās "Gartner Group" konsultanti pirmoreiz ieviesa terminu "biznesa inteliģence" (business intelligence), kas apzīmē sistēmas, kuras palīdz lēmumu pieņēmējiem organizācijā apzināties, kādā situācijā atrodas viņu kompānija, "izmērīt organizācijas temperatūru".

Avots: konferences materiāli; Dienas bizness

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas