Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.31 (138) 2008. gada 30. jūlijs
            

  Aktuāli | Izraugiet kandidātu Spīdolas balvai

Bēdīgi slavenā ekonomikā 13 pareizas atbildes
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Ekonomistu apvienība 2010" ikrudens pasākumam – Spīdolas balvai – šoreiz sagatavojusi pētījumu, kurā uz makroekonomikā būtiskiem jautājumiem atbildējuši ekonomiku un uzņēmējdarbību studējošie un citi ieinteresētie. Secinājumi tiks ieteikti gada referātam balvas pasniegšanas reizē novembrī. Iepriekšējo divu gadu Spīdolas balvas laureātu ieguvēju un gada referentu teiktais Latvijā nav īpaši sadzirdēts. Varbūt tāpēc joprojām esam bēdīgi slaveni starptautiskos vērtējumos.



Sabiedrība valda pragmatisms un konservatīvisms

Pētījumā "Latvijas ekonomiskie izaicinājumi" vairāk nekā 1000 respondentu atbildējuši uz 13 jautājumiem. Viens no šīs aptaujas mērķiem bijis summēt šā gada lekcijas autoram to problemātiku, kāda Latvijā ir un noteikt jautājumus, uz kādiem lektoram būtu nepieciešams dot atbildes, skaidro "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris. No piedāvātajiem atbilžu variantiem izraudzītās, kā vērtē eksperti, liecina par sabiedrības racionālu domāšanu.

• Par vēlamāko iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu atzīts - līdz 10%.

• Par pieņemamu inflācijas līmeni - līdz 2%.

• Eiro ieviešanas datuma noteikšanu atbalsta 48%.

• Atbildei, ka eiro ieviešana veicinās eksportu, piekrīt 55%.

• Nepieciešamību Latvijā nodrošināt enerģētisko neatkarību saskata 50%.

• Reformas izglītības sistēmā, saglabājot valsts subsīdijas, atbalsta 59%.

• Reformas veselības sistēmā, saglabājot valsts subsīdijas, atbalsta 59%.

• Par valsts uzņēmumu privatizāciju domas dalās: puse to neatbalsta, otra puse ir par pilnīgu vai daļēju privatizāciju.

• Krievijas ekonomikas augšupejas pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku saskata 52%.

• ASV ekonomikas, vājā dolāra kursa un akciju vērtības krituma būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku atzīst 45%.

• Līdzdalības Eiropas Savienībā būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku saskata 69%.

• To, ka Latvijā atsevišķās nozarēs nepieciešams ievest darbaspēku, atbalsta gandrīz puse aptaujāto - 48%.

• Par nepieciešamību mainīt budžeta izlietojumu ir pārliecināti 56%.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu Latvijas delegācijas vadītājs Valdis Dombrovskis kā pozitīvu signālu vērtē pietiekami lielu atbalstu eiro ieviešanai. Savukārt uzskatos par izglītības un veselības sistēmu reformu saskatāma atkāpe no liberālajām idejām, proti, respondenti vēlas arī stingru valsts atbalstu šīm nozarēm.

Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldes "Altum" vadītājs Juris Cebulis to vērtē kā balsojumu par sociāli atbildīgu politiku. Viņaprāt, aptaujas dalībnieku viedoklis atspoguļo visā sabiedrībā valdošo noskaņojumu: nepieciešama stabila izaugsme.

 

Ja mainīt nodokļus, tad ar prātu

Lai nodrošinātu valsts ekonomisko attīstību, ir svarīga vide, kurā darbojas bizness, piemēram, nodokļu sistēma. "Komersanta Vēstnesis" jautāja: kā makroekonomiķi vērtē pērn vārdos pieteikto nodokļu reformu, kura tā klusi ir nogājusi pagrīdē, aktīvi tiek apspriesta vien reinvestētās peļņas atbrīvošana no aplikšanas ar nodokli. Un vai tik sarežģītā situācijā, kad budžetam nevar savilkt galus, maz drīkstētu ķerties pie nodokļu pārskatīšanas?

V.Dombrovskis uzskata: "Ir vairākas lietas, kas liecina par to, ka nodokļu politikā ir nepieciešamas izmaiņas. Inflācija Latvijā ir nomainījusies no klasiskas patēriņa inflācijas vairāk uz izmaksu inflāciju. Līdz ar to valdības pasākumi, kas vērsti uz patēriņa, uz kreditēšanas ierobežojumu, ir vismaz par gadu nokavēti.

Pašreiz tas nedos gaidīto efektu, jo inflāciju vairs neaudzē patēriņš, tirdzniecības apgrozījums krītas, kredītu bums arī ir beidzies. Līdz ar to ir jādomā, kādā veidā palīdzēt uzņēmējiem samazināt izmaksas. Jā, straujākais pieaugumā ir enerģijas izmaksas, cenas iet uz augšu, bet to ietekme ir atkarīga no nozares, kurā uzņēmums strādā. Bet viens no straujākajiem pieaugumiem visās nozarēs ir darbaspēka izmaksas. Latvijā darbaspēka nodokļi, it īpaši zemu atalgotajam darbaspēkam, ir krietni virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Te saka, ka mums ir zemi nodokļi. Bet kad Latvijas iedzīvotāji aizbrauc pastrādāt uz Īriju, pēc tam viņus Finanšu ministrija meklē rokā, prasa piemaksāt [iedzīvotāju ienākuma] nodokļa starpību.

Tātad pirmais, ko nāktos darīt: samazināt darbaspēka nodokļus, ko reāli var izdarīt, straujāk ceļot neapliekamo minimumu, arī atvieglojumus par apgādībā esošam personām un palielinot attaisnoto izdevumu summu par izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem. Neaicinu samazināt [nodokļu] likmes, jo to budžets pašreizējā situācijā tiešām nevar atļauties. Kompensējošie pasākumi nosauktajiem priekšlikumiem un arī reinvestētās peļņas atbrīvošanai no uzņēmuma ienākuma nodokļa ir kapitāla pieauguma nodoklis īpašumam. Un arī nekustamā īpašuma nodokļa kadastra vērtību sakārtošana, kas vismaz par pusprocentu no iekšzemes kopproduktu palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus."

O.Kehris, sliecoties piekrist V.Dombrovskim, savukārt norāda arī uz problēmām un riskiem lēmumu pieņemšanā. Latvijas nodokļu sistēma nav ideāla, taču tā ir devusi arī labus rezultātus. Turklāt uzņēmēji - tiklab vietējie, kā arī ārvalstu - jau ir tai piemērojušies, zina, kā rīkoties. Taču ja nodokļu likumi Saeimā tiek atvērti, tad visu laiku ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja kāda nodokļa koncepcija ir izdiskutēta pirmajā lasījumā, tad nedrīkst trešajā lasījumā mainīt likmes par 5 vai 10 procentiem, kas krasi maina būtību. Tas ir neprognozējamības risks. Ja tāds pastāv, labāk nemainīt neko, bet atstāt kā ir, uzskata ekonomists. Vēl būtisks kavēklis Latvijā, viņaprāt, ir priekšlikumu atpalikšana no reālās situācijas. Kamēr kāda iecere, kas ir radusies konkrētā situācijā, nonāk līdz lēmumam, situācija var būt radikāli mainījusies, un varbūt jau ir jāpiedāvā pilnīgi pretējs risinājums, nevis jāuztur spēkā iepriekšējais. Lielā zemē Amerikā spēj ātri pieņemt lēmumus kritiskās situācijās, Latvijā - ne. Latvijā jādomā par ekonomisko lēmumu pieņemšanas sistēmu un tās izmaiņām, domā O.Kehris.

Kā vēsta BNS, valdība 29.jūlijā paredzējusi uzklausīt un vērtēt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus ekonomiskās attīstības stimulēšanai ar nodokļu politiku. Ziņojumā teikts, ka FM varētu atbalstīt divus nodokļa stimulu priekšlikumus. Pirmais paredz saglabāt vēl uz pieciem gadiem īpašo pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu 1,5. Savukārt otrs ekonomiskās attīstības veicināšanas priekšlikums paredz izstrādāt īpašu stimulu uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanas veicināšanai, kas paredzētu, ka, nesadalot peļņu, bet ieguldot to uzņēmumā (palielinot pašu kapitālu), uzņēmumam rastos iespēja samazināt apliekamo ienākumu (nodokļa bāzi) par teorētiskiem procentu maksājumiem par reinvestētās peļņas daļu.

 

Balso par savu kandidātu

Pirms gada Spīdolas balvas pasniegšanas vakarā spilgts bija gan Spīdolas balvas saņēmējas Vairas Vīķes-Freibergas, gan Andra Šķēles uznāciens. Eksprezidente slānīja korupciju un mudināja latviešus drošāk ienākt biznesā, ekspremjers nobēra priekšā virkni radikālu priekšlikumu. Rezultātu varētu raksturot līdzīgu kurmja darbam - uzrakts ir, viedokļi pateikti (tagad - arī nodrukāti apvienības gadagrāmatā), - pašus racējus neredz un uzraktais jau ir nolīdzināts.

Jau 1.augustā sākas Spīdolas balvas kandidātu izvirzīšana, līdz 1.oktobrim savu kandidātu var pieteikt "Ekonomistu apvienības 2010" mājaslapā: www.ekonomisti.lv, kā arī portālos www.diena.lv un www.apollo.lv. (Arī balsotājiem ir paredzēta balva, izlozē trīs cilvēki varēs laimēt iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu).

Gada referāta autora vārds vēl tikai tiks paziņots. Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonija tradicionāli notiek valsts svētku nedēļā, šoreiz 20.novembrī. Bet šā gada 18.novembris būs īpašs - Latvijas Republikas deviņdesmitgade, kurā sabiedrība būs ieinteresēta saņemt atbildi arī uz tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem, no kuriem atkarīga valsts neatkarība, dzīvotspēja un labklājība.

 

 



SPĪDOLAS BALVA EKONOMIKĀ

• Kritēriji: par brīvās iniciatīvas, brīvā tirgus nodrošināšanu un konkurences paplašināšanu Latvijas tautsaimniecībā, izveidojot jaunas tirgus saimniecības institūcijas, jaunus produktus un pakalpojumus, palielinot indivīda brīvību ekonomikā, zināšanas un prasmes

• Iepriekšējo gadu laureāti: Einars Repše, Andris Šķēle, Bertolds Martins Fliks, Ingrīda Blūma, Vaira Vīķe-Freiberga

"Mūsu tautai ir jāsaprot, ka uzņēmējdarbība nav šeftmanība, tā nav spekulācija, tā ir vēlama un goda pilna nodarbošanās, kas ir talants, drosme pieņemt lēmumus." (V.Vīķe-Freiberga, saņemot Spīdolas balvu 2007.gada 22.novembrī)

"Milzīgu spiedienu uz patēriņu rada ES naudas fondi. Nākošgad vien caur tiem Latvijā ieplūdīs ap vienu miljardu eiro. Ja valdības apstiprinātajās projektu finansēšanas vadlīnijās un kritērijos  saskaita sliktāko, bet veikliem ļaudīm kārdinošāko scenāriju pa dažādiem šo projektu etapiem un stadijām, tad krietna puse no šīs naudas nonāk darba algās. Kurš tam var pretoties? /../ Par galveno kritēriju ES līdzekļu saņemšanai ir jākļūst konkurētspējīgas preces ražošanai un ārējo tirgu apgūšanai – eksportam." (A.Šķēle gada lekcijā ekonomikā 2007.gada 22.novembrī )

• "Ekonomistu apvienība 2010" un sabiedrisko attiecību aģentūra P.R.A.E. ir izveidojusi iespējamo kandidātu sarakstu, kurā ir gan uzņēmēji (Jānis Bērziņš, SIA "Stendera ziepju fabrika" direktors, Normunds Skauģis, SIA "Lāči" īpašnieks, Gunārs Ķirsons, SIA "Lido" īpašnieks, Vilis Vītols, Vītolu fonda dibinātājs u.c.), gan valsts un tās iestāžu (Ivars Godmanis, Ilmārs Rimšēvičs u.c.) vadītāji

Avots: biedrības "Ekonomistu apvienība 2010" 2007.gada grāmata

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas